Publicēts: 17.04.2020.
Atjaunināts: 28.09.2023.

Akūta šļauganā paralīze (skatīt "Poliomielīts")

Par vakcināciju pret CPV

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk - Centrs) informē par neskaidras  etioloģijas akūtā hepatīta gadījumiem bērniem, kas tika reģistrēti 2022.gada martā - aprīlī Apvienotajā Karalistē, vēlāk arī citās pasaules valstīs.[1]

Pirmo reizi par nezināmas etioloģijas akūta hepatīta gadījumiem paziņoja Apvienotā Karaliste 2022. gada 5. aprīlī, kad Skotijā iepriekš veseliem bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem tika novērots gadījumu skaita pieaugums. 2022. gada 12. aprīlī saņemta  informācija par 61 gadījumu Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā lielākā daļa no šiem gadījumiem ka konstatēta bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem. 2022. gada 23. aprīlī Pasaules Veselības organizācija (turpmāk - PVO) ir publicējusi aktuālo informāciju par nezināmas izcelsmes akūta hepatīta gadījumiem vairākās pasaules valstīs.[2]  Līdz 2022.gada 21. aprīlim ziņots par vismaz 169 akūtas hepatīta gadījumiem no 11 valstīm PVO Eiropas reģionā un vienas valsts PVO Amerikas reģionā. Par gadījumiem ziņo Apvienota Karaliste (114), Spānija (13), Izraēla (12), Amerikas Savienotas Valstis (9), Dānija (6), Īrija (< 5), Nīderlanda (4), Itālija (4), Norvēģija (2), Francija (2), Rumānija (1) un Beļģija (1). Gadījumi tika reģistrēti bērniem vecumā no 1 mēneša līdz 16 gadiem. Septiņpadsmit bērniem (apmēram 10%) bijusi nepieciešama aknu transplantācija. Turklāt ir ziņots par vismaz vienu nāves gadījumu.

Gadījumu klīniskā aina liecināja par smagu akūtu hepatītu ar paaugstinātu aknu transamināžu līmeni (alanīnaminotransferāze (ALAT) vai aspartātaminotransferāze (ASAT)) virs 500 SV/l un daudzos gadījumos bija dzelte. Dažos gadījumos ziņots par kuņģa-zarnu trakta simptomiem iepriekšējo nedēļu laikā, tostarp sāpēm vēderā, caureju un vemšanu. Vairumā gadījumu nebija drudža. Epidemioloģiskā saikne starp ziņotajiem gadījumiem vai saistība ar ceļošanu pašlaik nav noskaidrota. Saikne ar Covid-19 vakcīnu netika identificēta, un detalizēta informācija, kas tika savākta, izmantojot anketu par gadījumiem par pārtiku, dzērieniem un personīgajiem ieradumiem, neļāva identificēt nevienu izplatītu iedarbību.

Bieži sastopamie vīrusi, kas var izraisīt hepatītu (A, B, C, D un E hepatīta vīrusi), nav konstatēti nevienā no gadījumiem. Vismaz 74 gadījumos ir konstatēts adenovīruss un, veicot molekulāro testēšanu, 18 gadījumos ir identificēts adenovīrusa 41.tips. SARS-CoV-2 tika identificēts 20 gadījumos no tiem, kas tika pārbaudīti. Turklāt 19 tika atklāti ar SARS-CoV-2 un adenovīrusa vienlaicīgu infekciju.

Apvienotajā Karalistē, kurā līdz šim ziņots par lielāko daļu saslimšanas gadījumu, nesen ir novērots ievērojams adenovīrusu infekciju pieaugums sabiedrībā (visbiežāk ir konstatēts fekāliju paraugos bērniem). Nīderlande arī ziņoja par vienlaikus pieaugošu adenovīrusa cirkulāciju sabiedrībā.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas sākotnējās hipotēzes par gadījumu etioloģisko izcelsmi bija saistītas ar infekcijas etiologiju vai iespējamu toksisku iedarbību. Ņemot vērā epidemioloģiskos un klīniskos datus, tiek uzskatīts, ka, visticamāk, hepatītiem ir infekcijas etioloģija.

Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusis darba gadījuma definīciju ziņošanai par nezināmas izceslmes akūta hepatīta gadījumiem:

-      Apstiprināts gadījums: pašlaik nav

-      Aizdomīgs gadījums: persona vecumā līdz 16 gadiem, kas slimo ar akūtu hepatītu (A,B,C,D,E hepatīts nav apstiprināts *) ar seruma transamināžu (ASAT vai ALAT)  līmeni virs 500 SV/L, pēc 2021. gada 1. janvāra.

-      Epidemioloģiski saistīts gadījums: persona, kas slimo ar akūtu hepatītu (A,B,C,D,E hepatīts nav apstiprināts*) jebkurā vecumā un ir ciešā kontaktā ar apstiprinātu gadījumu, kopš 2021. gada 1. janvāra.

*Ja tiek gaidīti A,B,C,D,E hepatīta seroloģijas rezultāti, bet ir izpildīti citi kritēriji, par tiem var ziņot un tie tiks klasificēti kā “gaidošā klasifikācija”. Gadījumi, kuriem ir citi akūta hepatīta klīniskās izpausmes skaidrojumi, tiek atmesti.

Apvienotās Karalistes Veselības drošības aģentūra ir publicējusi vadlīnijas klīnicistiem, tostarp padomus laboratoriskai izmeklēšanai akūta hepatīta gadījumos bērniem, lai noskaidrotu hepatīta iespējamo etioloģiju.[3] 

 Epidemioloģiskā situācija Latvijā šobrīd neliecina par akūta hepatīta gadījumu skaita pieaugumu. 2022.gadā Centrs nav saņēmis steidzamos paziņojumus par akūta hepatīta gadījumiem bērniem.

Centrs  turpina sekot epidemioloģiskajai situācijai ārvalstīs un lūdz ziņot par katru akūta hepatīta gadījumu, lai laikus konstatētu un reaģētu uz sabiedrības veselības apdraudējumiem. Ludzam pievērst uzmanību uz norādēm, kas liecinātu par akūtu hepatītu bērniem līdz 16 gadu vecumam ar raksturīgām pazīmēm - dzelte, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes muskuļos, tumš urīns, citi hepatītam raksturīgie klīniskie simptomi vai paaugstinātas aknu transamināzes (ALAT, ASAT).

Par katru gadījumu vienas darba dienas laikā ziņot SPKC pa tālruni - 67271738 un nosūtīt aizpildīto 058/U veidlapu „Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju”. Slimnīcu klīnicistiem jābūt informētiem par iespējamiem jauniem akūta ne-A-E hepatīta gadījumiem bērniem līdz 16 gadu vecumam ar seruma transamināžu > 500 SV/L (ASAT vai ALAT).

Centra tīmekļa vietnē ir pieejama informācija par ziņošanas kārtību infekcijas slimību gadījumos.[4]

 

[1] https://www.ecdc.europa.eu/en/news-events/update-hepatitis-unknown-origin-children

[2] https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/multi-country-acute-severe-hepatitis-of-unknown-origin-in-children

[3] https://www.gov.uk/government/publications/hepatitis-increase-in-acute-cases-of-unknown-aetiology-in-children/increase-in-acute-hepatitis-cases-of-unknown-aetiology-in-children

[4] https://www.spkc.gov.lv/lv/infekcijas-slimibu-registracija

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) informē, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) sniegto informāciju līdz 2022. gada 21. maijam 12 valstīs (ieskaitot astoņas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis) ziņots par 92 laboratoriski apstiprinātiem un 32 aizdomīgiem pērtiķu baku (turpmāk - PB) gadījumiem[1]. PB neizplatās viegli starp cilvēkiem. Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek ciešā saskarē ar infekciozu materiālu no inficētās personas ādas bojājumiem, kā arī ar elpceļu pilieniņiem, atrodoties ilgstošā tuva kontaktā (seja pret seju) un ar slimnieku kontaminēto vidi. Pašreizējā uzliesmojumā diagnosticēto PB gadījumu īpatsvars vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem (turpmāk - MSM), un dažos gadījumos radušos ādas bojājumu raksturs liecina, ka pārnešana daudzos gadījumos notikusi dzimumakta laikā. Lai gan vairumā gadījumu pašreizējā uzliesmojumā cilvēkiem ir bijuši viegli slimības simptomi, ir zināms, ka  PB vīruss izraisa smagas slimības noteiktās iedzīvotāju grupās: mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu. Smagas saslimstības gadījumu iespējamību šajā uzliesmojumā vēl nevar precīzi novērtēt. Kopējais risks ir novērtēts kā vidējs personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem (tostarp dažām MSM grupām) un zems plašākai sabiedrībai.

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis koncentrēties uz jaunu PB gadījumu ātru atklāšanu, ziņošanu, apstiprināšanu, klīnisko un epidemioloģisko pārvaldību, t. sk. kontaktpersonu izsekošanu. Šim nolūkam PVO piedāvā pagaidu PB gadījuma definīciju:

  • Apstiprināts gadījums: gadījums, kas atbilst aizdomīga vai iespējama gadījuma definīcijai un ir laboratoriski apstiprināts, nosakot PB vīrusam unikālas DNS sekvences ar reāllaika polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) un/vai ar sekvencēšanu.

 

  • Aizdomīgs gadījums: jebkura vecuma persona ar neizskaidrojamiem akūtiem izsitumiem, kas atrodas PB neendēmiskā valstī

UN                                        

viena vai vairākas no šīm pazīmēm vai simptomiem (kopš 2022. gada 15. marta):

    • galvassāpes
    • akūts drudža sākums (>38,5 o C),
    • limfadenopātija
    • mialģija
    • muguras sāpes
    • astēnija

UN

kuru klīnisko ainu neizskaidro šādi izplatīti akūtu izsitumu cēloņi: vējbakas, herpes zoster, masalas, Zikas vīrusslimība, Denges drudzis, Čikungunjas vīrusslimība, herpes simplex, bakteriālas ādas infekcijas, diseminēta gonokoku infekcija, primārais vai sekundārais sifiliss, šankroīds, limfogranuloma venereum, granuloma inguinale, molluscum contagiosum, alerģiska reakcija (piemēram, pret augiem); un jebkuri citi lokāli nozīmīgi izplatīti papulāru vai vezikulāru izsitumu cēloņi.

 

  • Varbūtējs gadījums: persona, kas atbilst aizdomīga gadījuma definīcijai

UN

Viens vai vairāki no šiem apstākļiem:

  • ir epidemioloģiska saikne ar PB gadījumu:
      • tuvs kontakts (seja pret seju), tostarp veselības aprūpes darbinieki bez acu un elpceļu aizsardzības līdzekļiem;
      • tiešs fizisks kontakts ar ādu vai ādas bojājumiem, tostarp seksuāls kontakts;
      • saskare ar piesārņotiem materiāliem, piemēram, apģērbu, gultas veļu vai piederumiem 21 dienu pirms simptomu parādīšanās PB gadījumam;
  • informācija par ceļošanu uz pērtiķu baku endēmisku valsti[2] 21 dienas laikā pirms simptomu parādīšanās;
  • ir bijuši vairāki vai anonīmi seksuālie partneri 21 dienu laikā pirms simptomu parādīšanās;
  • ir pozitīvs ortopoksvīrusa seroloģiskā testa rezultāts, ja nav veikta baku vakcinācija vai cita zināma ortopoksvīrusu iedarbība;
  • stacionēšana slimības dēļ.

Lai laikus atklātu saslimšanas gadījumus ar PB, organizētu nepieciešamos ārstniecības un pretepidēmijas pasākumus, lūdzam Jūs pievērst īpašu uzmanību minētajām PG gadījumu definīcijām un nekavējoties ziņot Centram par aizdomīgiem un varbūtējiem PB gadījumiem telefoniski (tālr.: 67271738), kā arī nosūtot veidlapu Nr. 058/u “Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību)”.

Materiālu laboratoriskai diagnostikai lūdzam sūtīt SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” Nacionālajai references laboratorijai[3].

Centrs vērš uzmanību PB profilakses un epidemioloģiskās kontroles pasākumiem:

  • PB aizdomīgu vai varbūtēju gadījumu identifikācija un ziņošana, neraugoties uz to, ka diferenciālā diagnostika turpinās;
  • Pacienta izolācija; īpaši svarīgi izvairīties no saskares ar personām ar nomāktu imūnsistēmu, kā arī mājdzīvniekiem;
  • Pacienta klīniskā, laboratoriskā un epidemioloģiskā izmeklēšana
  • Kontaktpersonu apzināšana un medicīniskā novērošana. Kontaktpersona ir definēta kā persona, kurai laika posmā, kas sākas ar infekcijas avota gadījuma pirmo simptomu parādīšanos un beidzas, kad visas kreveles ir atdalījušas, ir bijusi viena vai vairākas no šādām saskarēm ar varbūtēju vai apstiprinātu pērtiķu baku gadījumu:
    • tuvs kontakts (seja pret seju) (tostarp veselības aprūpes darbinieki bez atbilstošiem IAL);
    • tiešs fizisks kontakts, tostarp seksuāls kontakts;
    • saskare ar inficētiem materiāliem, piemēram, apģērbu vai gultas veļu.

Kontaktpersonu uzraudzība:

  • medicīniskā novērošana katru dienu 21 dienas laikā pēc pēdējā kontakta ar PB gadījumu ģimenes ārsta uzraudzībā;
  • ķermeņa temperatūras mērīšana 2 reizes dienā;
  • kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu;
  • kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt skolu (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama), taču novērošanas laikā viņiem jāpaliek tuvu mājām, jābūt saziņā ar ģimenes ārstiem;
  • pirmsskolas vecuma bērniem būtu ieteicams pārtraukt izglītības iestāžu un citu bērnu kolektīvu apmeklēšanu.

 

[1] https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON385

[2] Pērtiķu baku endēmiskās valstis ir: Benina, Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Kongo Demokrātiskā Republika, Gabona, Gana (identificēta tikai dzīvniekiem), Kotdivuāra, Libērija, Nigērija, Kongo Republika, Sjerraleone un Dienvidsudāna .

[3] Nacionālās references laboratorijas ieteikumi:

Tests: Polimerāzes ķēdes reakcija (PĶR) ir vēlamais laboratorijas tests, ņemot vērā tā precizitāti un jutīgumu.

Materiāli: no ādas bojājumiem - šķidrums no pūslīšiem un pustulām, sausās ādas nokasījums. Ja iespējams, tad arī  biopsijas materiāls.

Materiālu glabāšana: jāuzglabā sausā, sterilā mēģenē (bez vīrusu transportēšanas vides) un jāglabā aukstumā.

!!! Materiālu asinis neizmantot, jo virēmijas ilgums ir īss, salīdzinot ar paraugu ņemšanas laiku pēc simptomu parādīšanās!!!

Nacionālās References laboratorijas kontakti:

Darba laikā no 08:00 līdz 17:00 var zvanīt:

67014220 Sergejs Ņikišins

67014217 Oksana Savicka

67014215 Gatis Pakarna

67014775 Ilva Pole

Laika posmā no 17:00 līdz 08:00:

67014539 dežūrējošie biomedicīnas laboranti (saņems informāciju no pasūtītājiem un informēs LIC laboratorijas ārstu vai speciālistu, kas pārzvanīs pasūtītājam)