Vakcinācija ir viena no vissvarīgākajām lietām, ko varam darīt, lai pasargātu sevi no Covid-19 it sevišķi no slimības smagām formām, palīdzētu mazināt pandēmijas negatīvo ietekmi un apturētu jaunu SARS-CoV-2 vīrusa variantu parādīšanos (https://www.who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019/covid-19-vaccines/advice).

2022. gada otrā pusgada epidemiloģiskās uzraudzības dati liecina, ka pēdējo 6 mēnešu laikā pabeigts primārās vakcinācijas kurss vai veikta balstvakcinācija pret Covid-19 vairāk kā 3 reizes samazina risku saslimt ar Covid-19,  salīdzinājumā ar saslimšanas risku nevakcinētām personām, būtiski samazina smagu slimības, hospitalizācijas (gandrīz 10 reizes mazāks risks) un nāves risku no Covid-19 (14 reizes mazāks risks). 

  • Jo vairāk vakcinētu cilvēku, jo lielāka iespēja pasargāt no smagas slimības gaitas cilvēkus, kas pieder riska grupām – cilvēkus ar hroniskām saslimšanām un cilvēkus ar imūnsupresiju,
  • Vakcinējot lielu populācijas daļu, tiek samazināta iespēja vīrusam izplatīties un mutēt, radot aizvien jaunus vīrusa paveidus.
  • Plaša vakcinācijas aptvere ir nodrošinājusi to, ka cilvēki slimo mazāk, vieglākās formās un retāk nonāk slimnīcā, kas mazinājis Covid-19 izraisīto slogu veselības aprūpes sistēmai.
  • Visaptveroša un globāla Covid-19 vakcinācija ir spējusi radīt apstākļus, lai varam atgriezties pirmspandēmijas dzīves ritmā gan ikdienas dzīvē, gan plašakā, ekonoimiskā mērogā.

Salīdzinot Covid-19 infekcijas izplatības intensitāti no jūlija līdz novembrim uz 100 000 aktuāli vakcinēto iedzīvotāju, primāro vakcināciju pabeigušo un nevakcinēto cilvēku, aktuāli vakcinētajiem  infekcija konstatēta 1,9 reizes retāk nekā nevakcinētajiem.  

No jūlija līdz oktobrim aktuāli vakcinētie tika stacionēti 6,7 reizes retāk nekā nevakcinētie. Savukārt, letāli Covid-19 iznākumi aktuāli vakcinētajiem cilvēkiem konstatēti 10,1 reizi retāk, nekā nevakcinētajiem.  

Zinātnisko pētījumu un epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Covid-19 vakcīnas efektivitāte, novēršot infekciju vai smagas slimības norisi, laika gaitā samazinās, īpaši atsevišķām cilvēku grupām, piemēram, cilvēkiem vecumā no 65 gadiem un cilvēkiem ar imūndeficītu. 

Covid-19 vīrusa jauno variantu parādīšanās vēl vairāk uzsver vakcinācijas, balstvakcinācijas un profilakses pasākumu nozīmi, kas nepieciešami aizsardzībai pret Covid-19. Balstvakcinācija pastiprina imūnreakciju un būtiski uzlabo aizsardzību pret smagu Covid-19 infekcijas norisi. 

Pabeigts primārās vakcinācijas kurss un pēdējo 6 mēnešu laikā veikta balstvakcinācija būtiski samazina smagu slimības, hospitalizācijas un nāves risku no Covid-19.

Vakcinācija pret Covid-19 ir drošāks un uzticamāks veids, kā veidot imunitāti pret Covid-19, nekā iegūt to, slimojot ar Covid-19.  

Covid-19 vakcinācija izraisa paredzamāku un stiprāku imūnreakciju nekā pēc inficēšanās ar Covid-19. Vakcinācija pārliecinoši lielākajai daļai cilvēku nodrošina augsta līmeņa aizsardzību pret Covid-19 un var nodrošināt papildu aizsardzību cilvēkiem, kuri tomēr saslimuši ar Covid-19.  

Visas pašlaik pieejamās Covid-19 vakcīnas ir efektīvas, lai būtiski samazinātu risku saslimt ar Covid-19, sevišķi samazinātu smagas slimības klīniskās gaitas, stacionēšanas un nāves varbūtību. 

Saslimšana ar Covid-19 var nodrošināt zināmu aizsardzību pret turpmāku saslimšanu, ko dažkārt sauc par “dabisko imunitāti”, taču aizsardzības efekts, ko cilvēki iegūst, var atšķirties atkarībā no slimības smaguma pakāpes, vecuma un veselības stāvokļa, piem., blakussaslimšanu esamības, kā arī cirkulējošā vīrusa variantiem. 

Tāpēc vakcinācija ir drošāks veids, kā izveidot aizsardzību, nekā saslimt ar Covid-19. Vakcinācija nodrošina  imūno atbildes reakciju bez slimības. Saslimšana ar Covid-19 var izraisīt smagu slimības norisi vai nāvi, un nevar ticami prognozēt, kam būs viegla vai smaga slimības forma.

Saslimstot, infekcija izplatās sabiedrībā, bet vakcinēšanās var arī aizsargāt apkārtējos cilvēkus, jo īpaši cilvēkus, kuriem ir paaugstināts risks saslimt un slimot smagi.  

Svarīgi atzīmēt, ka pēc inficēšanās ar Covid-19, cilvēkam var turpināties ilgstošas veselības problēmas un vakcinācija mazina arī šo risku.

Vakcinācija pret Covid-19 palīdzēja būtiski uzlabot epidemioloģisko situāciju valstī, deva milzīgu atslogojumu veselības aprūpes sistēmai, samazinot Covid-19 infekcijas izplatīšanos sabiedrībā un novēršot klīniski smagu gadījumu skaitu, kad pacientiem ir nepieciešama medicīniskā palīdzība stacionāra apstākļos, t.sk. intensīvās terapijas nodaļās.

Covid-19 ir gaisa pilienu infekcija, kura viegli un intensīvi izplatās cilvēku kolektīvos, tai skaitā darba vietās. Pakalpojuma sniegšanas uzņēmumos inficētie darbinieki pakļauj inficēšanās riskam ne tikai savus kolēģus, bet arī apmeklētājus. Darbinieku vakcinācija mazina darba kavējumus Covid-19 un slimības vēlāku komplikāciju dēļ.

Darbinieku vakcinācija pret Covid-19 būtiski ierobežo infekcijas izplatīšanos darba vietās un pakalpojumu saņēmēju vidū, līdz ar to labvēlīgi ietekmē kopējo epidemioloģisko situāciju valstī, mazina veselības sistēmas noslogojumu, novēršot tās nonākšanu nepārvaramā krīzē un mazina mirstību Covid-19 dēļ.