SPKC sūta sms no tālruņa numura 29188770.

SMS teksts: “SPKC: personai, kura noradija so talruna numuru, ir pozitivs Covid-19 tests. Paliec majas, ievero ieteikumus www.spkc.gov.lv/lv/pacientiem

Ja analīzes nodotas, tad Jums jāievēro stingrā mājas izolācija un jāsazinās ar savu ģimenes ārstu.

Vēršam uzmanību, ka sms tiek sūtīts uz numuru, kas tika sniegts testa nodošanas brīdī. Piemēram, ja bērns norādījis vecāka tālruņa numuru, tad sms izsūtīs vecākam.

Ja analīzes neesat nodevis, bet sms esat saņēmis - ignorējiet sms, tā ir kļūda datubāzē, jo iespējams kāds kļūdaini norādījis Jūsu tālruņa numuru kā savējo.

Testēšanas nolūks ir diagnosticēt Covid-19 infekciju un laikus atklāt infekcijas gadījumus. Rutīnveida testēšanas galvenie atlases kritēriji ir slimības simptomi vai tuvs kontakts ar saslimušo,  neraugoties uz testējamā vakcinācijas statusu. Piemēram, 31. nedēļā 90% jaunatklāto gadījumu cilvēkiem bija Covid-19 simptomi. Šādā veidā iegūtā izlase neatspoguļo situāciju ģenerālkopā, proti, populācijā. Lai iegūtu izlasi, kas atspoguļotu situāciju populācijā, būtu jāveic reprezentatīvs zinātnisks pētījums, testēšanu veicot pēc nejaušināti startificētās atlases principa, izlasē proporcionāli iekļaujot cilvēkus no dažādām stratām – vakcinētos, vakcinācijas kursu nepabeigušos, nevakcinētos un slimniekus.    

Pieņemsim, ka ir slimība A, vakcīna pret to nav efektīva un vakcinētie slimo tikpat bieži, cik nevakcinētie. Tad vakcinētie un nevakcinētie tiek testēti vienādi bieži un infekcija tiek konstatēta vienādi bieži, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju abas grupās. 

Un ir, piemēram, slimība B, vakcīna pret kuru ir efektīva, saslimšanas gadījumi vakcinēto vidū ir reti, tāpēc vakcinētie vai nu retāk testējas, vai arī tiem retāk tiek apstiprināta slimība B. Rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, infekcija B vakcinēto cilvēku vidū būs sastopama daudz retāk.

Piemērs no citas jomas. Visām automašīnām pēc zināma laika novēro virsbūves korozijas pazīmes, taču kādas noteiktas markas automašīnām tā redzami izpaužas agrāk. Nolūkā to novērst tās biežāk tiks pārbaudītas un nepieciešamības gadījumā remontētas servisā, salīdzinot ar cita ražotāja automašīnām. Nav pareizi apgalvot, ka citām automašīnām nav virsbūves korozijas tikai tādēļ, ka tā nav vizuāli pamanāma un tiek retāk pārbaudīta.  

Pēc pārslimošanas imunitāte noteiktu laiku periodu saglabājas, tomēr nav skaidri zināms uz cik ilgu laiku. Ir pierādījumi, ka arī pārslimojuši cilvēki var atkārtoti saslimt ar Covid-19, turklāt šādi gadījumi ir jau reģistrēti. Tādēļ, sevis pasargāšanai no smagas slimības gaitas, iesakām arī pārslimojušiem cilvēkiem vakcinēties pret Covid-19. Aizsardzība pret Covid-19 pēc vakcinācijas ir noturīgāka nekā pēc pārslimošanas.

Dažādās valstīs ir atšķirīga pieeja Covid-19 pārslimojušu cilvēku vakcinācijā. Vienā valstī vakcinē uzreiz pēc atveseļošanās, citā – pēc 3 vai pat 6 mēnešiem. Lielā mērā tas ir saistīts ar vakcīnu pieejamību sabiedrībai kopumā attiecīgajā valstī. 

Vakcinēties drīkst uzreiz pēc pārslimošanas un karantīnas beigām!

Kontaktpersona ir cilvēks, kuram ir noteikts ciešs kontakts ar Covid-19 inficētu cilvēku. Ciešs kontakts tiek noteikts, ja cilvēks atradies 2 metrus (vai tuvāk) no inficētās personas un kontaktējies ar viņu 15 minūtes (vai ilgāk), tomēr atkarībā no situācijas var tikt ņemti vērā arī citi apstākļi, lai lemtu par to, vai persona ir vai nav bijusi ciešā kontaktā ar inficēto personu.

Covid-19 inficēta cilvēka kontaktpersonas nosaka epidemiologs, ģimenes ārsts, darba kolektīva vai izglitības iestādes atbildīgā persona.

Maksimālais laiks līdz brīdim, kad var parādīties Covid-19 simptomi ir 14 dienas. Inkubācijas periods parasti ir īsāks un lielai cilvēku daļai tās ir 7 dienas, kad pēc inficēšanās parādās simptomi. Cilvēks, pirms simptomu parādīšanās, jau sākot ar otro dienu pēc inficēšanās, kad vīrusa daudzums ir savairojies organismā, diezgan aktīvi izplata vīrusu. Pirmajā nedēļā vai pirmās 5 dienas cilvēks ir maksimāli infekciozs. Tieši šis periods ir ļoti bīstams, tāpēc ir svarīgi šajā laikā ievērot pašizolāciju un izvairīties no sociāliem kontaktiem.

Elpceļu infekciju gadījumos, kurus izraisa dažādi sezonālie respiratorie vīrusi, t.sk. dažādi koronavīrusi, imunitāte lielākoties nav noturīga vīrusu daudzveidības un to mainīguma dēļ. 

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka pēc pārslimota Covid-19, aizsardzība saglabājas vismaz 3 mēnešus. Pēc vakcinācijas ir noturīgāka aizsardzība, tāpēc arī pēc pārslimošanas iesaka vakcinēties pret Covid-19.

Gan gripa, gan Covid-19 ir lipīgas elpceļu infekcijas, bet tās izraisa atšķirīgi vīrusi. Covid-19 izraisa koronavīruss - SARS-CoV-2, bet gripu izraisa dažādi A un B tipa gripas vīrusi. 

Pastāv vairākas galvenās atšķirības starp gripu un Covid-19.

Covid-19 izplatās daudz straujāk nekā gripa. Atsevišķām iedzīvotāju grupām ir novērojama smagāka slimības gaita. Pēc inficēšanās ar Covid-19 pirmie simptomi parādās vēlāk, bet slimnieks var būt ilgāk infekciozs, nekā slimojot ar gripu. Lai nesaslimtu, ir jāizvairās no saskares ar vīrusu.   

Ņemot vērā, ka daži no gripas un Covid-19 simptomiem ir līdzīgi, bieži bez laboratoriskas testēšanas nav iespējams noteikt precīzu diagnozi.

Pirmās gripas pazīmes pēc inficēšanās parādās pēc 48 - 72 stundām, var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām.

Gripai raksturīgs:

  • pēkšņs sākums;
  • galvassāpes;
  • drudzis;
  • paaugstināta temperatūra;
  • kaulu "laušanas sajūta'';
  • aizlikts deguns bez iesnām un sauss, sauss klepus.

Vakcinācija pret Covid-19 ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazināt Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā.  Par konkrēta ražotāja vakcīnas pieejamību izvēlētajā vakcinācijas punktā iedzīvotāji var uzzināt šeit: https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/atbildes-uz-biezak-uzdotajiem-jautajumiem-par-vakcinaciju-pret-covid-19#ka-es-varu-noskaidrot-kada-veida-vakcinu-iespejams-sanemt-manis-izveletaja-vakcinacijas-punkta 

Covid-19 profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām: bieži mazgājiet rokas (katru reizi pārnākot no āra, pirms ēšanas, pirms pieskaršanās sejai), regulāri vēdiniet telpas (gan mājās, gan izglītības iestādēs un darba vietās) un veiciet telpu mitro uzkopšanu (informācija par tīrīšanu un dezinfekciju). 

Lietojiet veselīgu pārtiku, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, kā arī pagariniet uzturēšanās laiku svaigā gaisā – ejot pastaigās un nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm ārpus telpām. Šķaudot, izmantojiet vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgājiet rokas. Ieturiet drošu distanci, apmeklējot sabiedriskas vietas. Lietojiet sejas masku, kur tas nepieciešams un kā to nosaka aktuālie drošības pasākumi.

Covid-19 ir raksturīgas akūtas elpceļu infekcijas pazīmes - paaugstināta temperatūra, drudzis, klepus, kakla sāpes. Tāpat var būt ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums, apgrūtināta elpošana, nogurums, caureja, vemšana. 

Covid-19 nav specifiskas ārstēšanas, līdz ar to ārstēšana ir atkarīga no slimības simptomiem, izpausmes un smaguma pakāpes. Tas nozīmē, ka ārstēšana ir vērsta uz slimības radīto veselības problēmu novēršanu, simptomu mazināšanu un organisma funkciju uzturēšanu smagas slimības norises gadījumā. Antibiotikas neiedarbojas pret jauno koronavīrusu, bet tās izmanto vīrusa infekcijas rezultātā pievienojušos bakteriālo infekciju ārstēšanai. Ārstēšanās notiek ģimenes ārsta vai citu ārstniecības personu uzraudzībā. Lai mazinātu iespējamo blakusparādību un komplikāciju risku, jebkuru zāļu lietošana jāsaskaņo ar ārstu. Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no slimības smaguma un norises. 

Vakcīna pret pneimokoku infekciju nepasargā no saslimšanas ar Covid-19. Retos gadījumos var novērst bakteriālas pneimonijas pievienošanos.

Vīruss cilvēka organismā var dzīvot pat mēnesi pēc saslimšanas. Tomēr paralēli tam savairojas antivielas, vīruss vairs nav aktīvs un cilvēks lielākoties, neraugoties uz to, ka laboratoriskais tests var uzrādīt pozitīvu rezultātu, nav vairs uzskatāms par infekciozu - parasti pēc 10.dienas.

Nē. Līdz šim nav iegūti šādi pierādījumi.

Vislielākais inficēšanās risks ar SARS-CoV-2 pastāv, ja inficētai personai parādās elpceļu slimību simptomi – klepus, iesnas un citi. Jaunais koronavīruss (SARS-Cov-2) spēj izdzīvot ārējā vidē uz priekšmetu virsmām no dažām stundām līdz dažām dienām. SARS-CoV-2 izplatās:

  • aerosola veidā un ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot;
  • tieši kontaktējoties ar inficētu personu;
  • netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Inkubācijas periods ir laika posms starp slimības ierosinātāja iekļūšanu organismā līdz slimības sākumam, kad parādās pirmās klīniskās pazīmes jeb slimības simptomi. Jaunā koronavīrusa izraisītās infekcijas Covid-19 inkubācijas periods tiek lēsts no 2 līdz 14 dienām un visbiežāk saslimšanas simptomi parādās aptuveni 5 dienu laikā.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 raksturīgākās slimības pazīmes ir elpceļu slimības pazīmes (paaugstināta temperatūra, klepus, iekaisusi rīkle un apgrūtināta elpošana). Šīs pazīmes parasti ir vieglas un sākas pakāpeniski. Daži cilvēki inficējas, bet viņiem nerodas nekādas slimības pazīmes. Lielākā daļa cilvēku (apmēram 80%) no slimības atveseļojas bez īpašas ārstēšanas. Apmēram 1 no katriem 6 cilvēkiem, kuri inficējas Covid-19 slimības gaita ir smaga, kas izpaužas ar smagiem elpošanas traucējumiem, smagu drudzi. Gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kam ir tādas medicīniskas problēmas kā paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi vai diabēts, ir lielāka iespēja saslimt smagāk.  

Cimdi dod mānīgu drošības sajūtu un rada papildus risku inficēt sevi un apkārtējos. Cimdi neaizstāj roku dezinfekciju. Cimdus ir jāprot pareizi gan uzvilkt, gan novilkt.