Eiropas gripas uzraudzības tīkls
Kopš 2003. gada Latvija piedalās vienotajā Eiropas gripas un citu akūtu elpceļu infekciju uzraudzības tīklā, ko koordinē Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs[1] un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā nodaļa[2].
Gripas monitoringa kārtība
Gripas monitoringa kārtību nosaka Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 948 “Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem” (MK noteikumi). Saskaņā ar MK noteikumiem gripas monitorings ir sistemātiska epidemioloģisko datu (indikatoru) vākšana, apkopošana un analīze par elpceļu infekciju, tai skaitā gripas izplatību un smagumu, kā arī minēto infekciju izraisošo vīrusu cirkulāciju gripas sezonas laikā – laikposmā no gada 40. nedēļas (oktobra sākums) līdz nākamā gada 20. nedēļai (maijs).
Gripas izplatība un intensitāte
Vēršanās primārās veselības aprūpes iestādēs gripas, Covid-19 un citu augšējo elpceļu infekciju gadījumos
2023.–2024. gada sezonas gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringā ir iesaistītas 44 ģimenes ārsta prakses (ĢĀP) desmit Latvijas administratīvajās teritorijās: Daugavpilī – 4, Gulbenes novadā – 1, Jelgavā – 2, Jēkabpilī – 2, Jūrmalā – 4, Liepājā – 4, Rēzeknē – 2, Rīgā – 21, Valmierā – 1, Ventspilī – 3.
Ģimenes ārsti sniedz iknedēļas datus par pacientiem, kuri vērsušie gripas, AAEI un pneimoniju gadījumos, norādot pacientu skaitu pa vecuma grupām: 0 – 4 gadi, 5 – 14 gadi, 15 – 64 gadi un 65 gadi un vairāk.
Kopumā monitoringa populācija (pacientu skaits, kas reģistrēti 44 ĢĀP) veido 75404 iedzīvotāju, jeb 4,0 % no Latvijas iedzīvotāju skaita un 7,3% no monitoringa populācijas. Ņemot vērā šos datus, tiek aprēķināta gripas izplatības intensitāte uz 100 000 iedzīvotājiem katrā administratīvajā teritorijā, pa vecuma grupām un vidēji Latvijā.
Gripas epidēmijas smagums
Stacionēto pacientu skaits gripas un gripas pneimonijas gadījumos.
Lai izvērtētu gripas epidēmijas smagumu, katru sezonu monitoringā tiek aicinātas piedalīties stacionārās ārstniecības iestādes, šajā sezonā 9 administratīvajās teritorijās, iesaistītas 10 slimnīcas. Slimnīcas katru nedēļu ziņo par kopējo stacionēto pacientu skaitu pa vecuma grupām, kopējo un ITN stacionēto pacientu skaitu ar smagu akūtu respiratoru infekciju (turpmāk – SARI) pa vecuma grupām, SARI mirušo skaitu pa vecuma grupām un SARI pacientu skaitu, kas testēti uz gripu, Covid-19 un respiratori sincitiālo vīrusu (turpmāk – RSV), t.sk. pozitīvos gadījumus pa vecuma grupām.
Šajā sezonās monitoringā piedalās 10 slimnīcas: SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Rēzeknes slimnīca”, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”.
Gripas izraisītie nāves gadījumi
Smaguma izvērtēšanai tiek apkopoti dati par letāliem gadījumiem, par kuriem ziņo ārstniecības personas, ja nāve iestājusies pacientam, kuram ir gripa apstiprināta laboratoriski vai klīniski.
Izglītības iestāžu apmeklējums
Monitoringā tiek iekļautas vispārējās izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes, kas katru nedēļu informē par iestāžu apmeklējumu.
Šajā sezonā 10 administratīvajās teritorijās monitoringā tika iesaistītas 30 skolas, kurās mācās vairāk nekā 19366 skolēni un 33 pirmsskolas izglītības iestādes, kuras apmeklē vairāk nekā 5678 bērni.
Virusoloģijas dati
No SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” (RAKUS) Nacionālās references laboratorijas (NRL) katru nedēļu tiek saņemti dati par cirkulējošiem elpceļu vīrusiem. Pārskatā tiek iekļauta informācija par izmeklēto klīnisko paraugu skaitu, kas tiek izmeklēti gripas un citu elpceļu vīrusu noteikšanai, kā arī pozitīvo paraugu skaitu pa vecuma grupām.
Gripas monitoringa mērķi un uzdevumi
Epidemioloģijas - noteikt epidēmijas sākumu, teritoriālu izplatību, gripas intensitāti un tendences; salīdzināt ar iepriekšējām sezonām; noteikt apdraudētas vecuma grupas; ieviest operatīvos pasākumus; veikt prognozi.
Virusoloģijas - cirkulējošo gripas vīrusu noteikšana un raksturošana; vīrusu rezistences izpēte; sezonālās vakcinācijas efektivitātes pētījumi; nākamās sezonas gripas vakcīnas sastāvs.
Klīniskie - klīniskās izpausmes un neparastas parādības; smaguma un iznākuma novērtējums; riska grupas un imunizācijas iespējas; ārstēšanas efektivitāte un tās uzlabošana.
Imunizācijas - imunizācijas efektivitātes novērtēšana; vakcīnas sastāva noteikšana nākamai sezonai; vakcinācijas kampaņas.
[1] https://www.ecdc.europa.eu/en/seasonal-influenza
[2] https://www.who.int/influenza/surveillance_monitoring/updates/latest_update_GIP_surveillance/en/