Publicēts: 15.04.2020.
Atjaunināts: 15.11.2022.
Bērnu vakcinācijas kalendārs (profesionāļiem)

3. pielikums - mēneša „PĀRSKATS PAR IEDZĪVOTAJU IMUNIZĀCIJU UN VAKCĪNU PASŪTĪJUMS” (Vakcinācijas iestādes katru mēnesi līdz piektajam datumam iesniedz Slimību profilakses un kontroles centrā attiecīgā reģiona epidemiologam vakcīnu pasūtījumu kārtējam mēnesim un pārskatu par vakcīnu izlietojumu pārskata mēnesī, aizpildot pielikumā esošo veidlapu)

5. pielikums - gada „PĀRSKATS PAR VAKCINĀCIJAS KALENDĀRA IETVAROS VAKCINĒTAJĀM PERSONĀM” (Ģimenes ārsti katru gadu līdz 10. janvārim iesniedz Slimību profilakses un kontroles centrā attiecīgā reģiona epidemiologam pārskatu par iepriekšējā gadā vakcinācijas kalendāra ietvaros vakcinētajām personām katrā ģimenes ārsta praksē atsevišķi, aizpildot pielikumā esošo veidlapu). Veidlapas aizpildīšanai paskaidrojums.

8. pielikums – „PĀRSKATS PAR VAKCĪNU NORAKSTĪŠANU/ATDOŠANU ATPAKAĻ” vakcinācijas iestāde piecu darbdienu laikā aizpilda un iesniedz Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam pārskatu par vakcīnu norakstīšanu/atdošanu atpakaļ, ja vakcinācijas iestādē konstatē lietošanai nederīgu vakcīnu, kas iegādāta par valsts budžeta līdzekļiem.  

 

Imunitāti var izveidot arī mākslīgi, ievadot organismā vakcīnu. Tā izraisa antivielu veidošanos, bet neizraisa slimību. Gripas vīrusa mainības dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna, līdz ar ko arī jāvakcinējas ir katru gadu no jauna.

Vakcinēties ir ieteicams rudens sākumā, kad gripas epidēmija vēl nav sākusies. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 80% vakcinēto personu ar gripu nesaslimst, bet 20% izslimo gripu vieglā formā. Cilvēkiem pēc 60 gadiem imunitāte izveidojas tikai 60% līmenī, taču saslimušajiem gripa norit bez komplikācijām. Pēcvakcinācijas periodā dūriena vietā iespējams neliels apsārtums un pietūkums.

Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas nedēļas laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā.

Vakcinācija pret gripu ik gadus ieteicama ikvienam, tomēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi īpaši aicina vakcinēties tos cilvēkus, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un ir augsts gripas komplikāciju risks. Tie ir:

  • cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu (t.sk. astmu), sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām;
  • cilvēki, kuri plāno operācijas vai ārstēšanos stacionāros;
  • bērni no sešu līdz 23 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem;
  • cilvēki, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas;
  • grūtnieces un sievietes, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā;
  • mediķi un sociālie darbinieki, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs;

  • ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem;

  • ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem;

  • ilgstošas sociālās aprūpes centru klienti.

Tāpat iesakām vakcinēties cilvēkiem, kuriem ģimenēs ir mazi bērni, veci cilvēki vai cilvēki ar hroniskām saslimšanām.

SPKC epidemiologi atgādina, ka lielāks inficēšanās risks ir to profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar atrašanos publiskā vietā un kontaktēšanos ar daudziem cilvēkiem (piemēram, veikalu pārdevējiem, sabiedriskā transporta kontrolieriem, skolotājiem un audzinātājiem).

Kā var paredzēt, kādi gripas vīrusu veidi izraisīs gripu nākamajā sezonā? 
Parasti vakcīnas sastāvā pēc PVO (Pasaules Veselības organizācijas) rekomendācijas tiek iekļauti tie gripas vīrusa varianti, kas parādījušies iepriekšējās gripas sezonas beigās, jo nākamajā sezonā dominē tieši iepriekšējās sezonas gripas vīrusi.

Vai var prognozēt gripas epidēmijas tuvošanos?
Jā, var prognozēt. Lai novērotu gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) izplatību un prognozētu epidēmiskās procesa attīstību, Latvijā ilgus gadus tiek veikts gripas un AAEI monitorings. Ja gripas gadījumi tiek konstatēti valstīs, kuras atrodas tuvu Latvijas robežai, gripas uzliesmojuma draudi palielinās. Akūtu augšējo elpceļu un gripas monitoringa epidemioloģiskie biļeteni.

Vai var izvairīties no saslimšanas ar gripu nevakcinējoties?

Gripas epidēmijas laikā pēc iespējas mazāk apmeklējiet tādas vietas, kur uzturas daudz cilvēku - sabiedriskais transports, teātris, kino, tirgus utml.

Regulāri vēdiniet telpas, tādējādi samazinot gripas vīrusu daudzumu tajās!

Dienas laikā pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas, īpaši tad, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem!

Pēc iespējas vairāk uzturā lietojiet šķidrumu - zāļu tējas, augļu sulas, minerālūdeni!

Vakcinācijas apmaksa pret gripu riska grupām 2022.-2023. gada sezonā

100 % valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt[1] :

  • bērni vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem (ieskaitot);
  • bērni vecumā no 24 mēnešiem līdz 17 gadiem (ieskaitot), kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:
  1. bērni ar hroniskām plaušu slimībām;
  2. bērni ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;
  3. bērni ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
  4. bērni ar hroniskām nieru slimībām;
  5. bērni ar imūndeficītu;
  6. bērni, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju;
  7. bērni, kuri ilgstoši saņem terapiju ar ac. acetylsalicylicum;
  • grūtnieces;
  • ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem;
  • ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem;
  • ilgstošas sociālās aprūpes centru klienti;
  • personas vecumā no 65 gadiem;
  • personas, kuras pieder pie šādām veselības riska grupām:
  1. personas ar hroniskām plaušu slimībām;
  2. personas ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;
  3. personas ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
  4. personas ar hroniskām nieru slimībām;
  5. personas ar imūndeficītu;
  6. personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju;
  7. personas ar psihiskām slimībām

Par atbilstību kādai no iepriekš minētajām grupām un vakcinācijas veikšanas iespējām aicinām interesēties sava ģimenes ārsta praksē.

Ministru kabineta 26.09.2000. noteikumu Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi"

Plašāka informācija par infekcijas slimībām pieejama SPKC mājaslapas sadaļā Infekcijas slimības

Pārskati pār iedzīvotāju imunizāciju pieejami sadaļā "Statistika un pētījumi"

Informācija par valsts apmaksātu vakcināciju pieejama sadaļā "Tavai veselībai"