EK projekta «Veselības sistēmas darbības novērtēšanas sistēmas izveide Slovēnijā un Latvijā» (Developing Health System Performance Assessment for Slovenia and Latvia) rezultātā 2018.gadā izveidots rādītāju kopums veselības aprūpes sistēmas darbības novērtēšanai. Tas raksturo sekojošas veselības aprūpes dimensijas:

  • resursi (finanses, cilvēkresursi u.c. nodrošinājums),
  • process (piemēram, pieejamība, kvalitāte, drošība),
  • īstermiņa rezultāts (piemēram, saņemtā aprūpe, mirstība),
  • ilgtermiņa rezultāts (piemēram, dzīvildze).

Indikatoru kopumā akcentētas četras prioritārās jomas: asinsrites sistēmas slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselība. Daļa rādītāju ir rēķināti un daudz izmantoti līdz šim (piemēram, priekšlaicīga mirstība no asinsrites sistēmas slimībām), daļa - nav plaši pielietoti (piemēram, mirstība 30 dienu laikā pēc akūta miokarda infarkta).

Ietvars paredz veikt indikatoru salīdzinošo novērtēšanu. Atkarībā no indikatora, novērtēšanu veic starptautiskā, reģionu, pašvaldību un pat veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju līmenī.

Katram rādītājam, veicot salīdzinošo novērtēšanu, tiek aprēķināti punkti, kas tam piešķir krāsu un vērtējumu. Tādejādi katrs rādītājs saņem “atzīmi” (skalā no 0 līdz 5). Rezultātus attēlo apļa diagrammās – jo tuvāk centram (zaļāks), jo labāks vērtējums.

Punkti

4-5

3-4

2-3

1-2

0-1

Krāsa

tumši zaļa

gaiši zaļa

dzeltena

oranža

sarkana

Veikums

Ļoti labi

Labi

Vidēji

Slikti

Ļoti slikti

Šāda vienota vērtēšana ļauj vairāku rādītāju vērtības attēlot vienā vizuālajā risinājumā, tādejādi iegūstot visaptverošāku ainu. Šis vērtējums sākotnēji ir kā signāls problemātisko jomu atrašanai, uzmanības pievēršanai. Tas norāda uz atšķirībām, veicina uzsākt padziļinātu situācijas izpēti, detalizētāku analīzi, ļauj identificēt labo praksi, kā arī pamanīt problēmas un meklēt to risinājumus. Ilgtermiņā tas palīdzēs monitorēt izmaiņas dinamikā, noteikt prioritātes, kā arī novērtēt pieņemtos lēmumus un veiktos pasākumus.

Turpinot darbu pie šī ietvara iedzīvināšanas, pakāpeniski tiks aprēķināti pārējie izvēlētie rādītāji, nepieciešamības gadījumā precizējot metodoloģiju, kā arī veicinot to izmantošanu ikdienas darbā, novērtējot veselības aprūpes sistēmas sniegumu dažādos veselības aprūpes līmeņos, diskutējot par rezultātiem ar nozares profesionāļiem.

Zemāk sniegts rādītāju vērtējuma atspoguļojums Latvijai (salīdzinošā novērtēšana ar 12 ES valstīm, kas vēsturiski un/vai sociāli ekonomiski līdzīgākas Latvijai) un reģioniem (salīdzinošā novērtēšana starp Latvijas statistiskajiem reģioniem). Jāņem vērā, ka daudzi procesa rādītāji raksturo tikai valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Šajā apkopojumā nav iekļauti aprūpes kvalitātes rādītāji, kas tiek vērtēti pakalpojumu sniedzēju līmenī un diskutēti profesionāļu lokā.

    Saīsinājumi

    HOPS

    Hroniska obstruktīva plaušu slimība

    OECD

    Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija

    NMP

    Neatliekamā medicīniskā palīdzība

    PVO

    Pasaules Veselības organizācija

    NMPD

    Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

    SPKC

    Slimību profilakses un kontroles centrs

    NVD

    Nacionālais veselības dienests

    VI

    Veselības inspekcija