Vasaras sezonā ievērojami palielinās laiks, ko pavadām dabā baudot sauli un siltumu, kas ļauj mums izskatīties un arī justies labāk. Tomēr pārlieku liela ļaušanās saules staru iedarbībai var radīt kaitīgu ietekmi uz veselību.  Lai ikviens varētu justies labi, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina baudīt vasaru ar mēru, kā arī rūpēties par savu veselību un atgādina galvenos piesardzības pasākumus.

  • Dzer ūdeni.  Karstā laikā tas nepieciešams vairāk nekā ikdienā! Padzeries vēl pirms parādās slāpes. Atturies no kafijas, tējas, saldinātiem dzērieniem. Tie slāpes neremdina!
  • Sargies no saules.  Karstā laikā pēc iespējas uzturies ēnā, izvairies no pārkaršanas. Lai pasargātu ādu no ultravioletā (UV) starojuma kaitīgās ietekmes, velc gaišu, plānu apģērbu. Obligāti lieto galvassegu – tā pasargās no karstuma dūriena un galvassāpēm. No plkst. 10.00 līdz 16.00 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē. UV starojums var bojāt ķermeņa šūnas un laika gaitā UV starojuma radītie šūnu bojājumi uzkrājas un var veicināt ādas vēža attīstību.
  • Pirms došanās ārā, uzklāj saules aizsarglīdzekli. Izvēlies tādu saules aizsarglīdzekli, kas pasargā gan no UVA, gan UVB starojuma, kā arī ar saules aizsargfaktoru (SPF) >20. Aizsarglīdzekli uzklāj bagātīgi - ~35ml jeb divas ēdamkarotes visam ķermenim, kā arī atkārtoti to uzklāj ik pēc 2h vai biežāk. Tomēr atceries, ka aizsarglīdzekļa lietošana nav paredzēta tam, lai varētu ilgāk atrasties saulē!
  • Nēsā saulesbrilles. Lai nepieļautu UV starojuma negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp kataraktas veidošanos, nēsā saulesbrilles ar 100% UVA un UVB staru aizsardzību.
  • Rūpējies par bērna veselību.  Atceries, ka bērniem saules aizsarglīdzeklis  jāuzklāj 20 minūtes pirms došanās saulē un atkārtoti jāuzklāj ik pēc divām stundām. Ja plānots peldēties vai sportot ūdenī, izvēlies ūdens noturīgos saules aizsarglīdzekļus Nepakļauj zīdaiņus (līdz 1 gadu vecumam) saules staru ietekmei, savukārt bērna no 1 gadu vecuma āda jāsargā no saules, izvēloties plaša spektra (UVA+UVB) saules aizsarglīdzekli SPF >50. Tāpat izvēlies bērnam piemērotu apģērbu, lai pasargātu viņu ne tikai no saules ietekmes, bet arī no kukaiņu kodumiem.
  • Izvēlies drošas peldvietas.  Peldēties ieteicams īpaši tam paredzētās peldvietās. Peldoties neatbilstošās ūdenstilpnēs, pastāv risks inficēties ar dažādām infekcijas slimībām, jo ūdens tādās vietās var būt piesārņots ar notekūdeņiem, dzīvnieku un cilvēku izkārnījumiem. Neej peldēties, ja esi lietojis alkoholu vai stipri sakarsis saulē! Ūdenī vislabāk iebrist, jo tikai tā tu vari pārliecināties par ūdenstilpnes pamatu. Nekādā gadījumā nelec ne uz galvas, ne uz kājām ūdenī!
  • Nelieto alkoholu. Alkohols un citas apreibinošas vielas bieži vien ir iemesls dažādām traumām, noslīkšanai un ceļu satiksmes negadījumiem Nekādā gadījumā nemēģini apreibinošu vielu ietekmē vadīt automašīnu, velosipēdu vai jebkuru citu transportlīdzekli, neej peldēties un pasargā arī savus tuviniekus no pārgalvīgas rīcības.
  • Uzmanies no kukaiņiem. Dabā ir sastopamas ērces, tāpēc lieto līdzekļus aizsardzībai. Sargies arī no lapsenēm un bitēm, raugies, lai šie lidoņi nav tavā vai bērna dzērienā vai ēdienā!
  • Izvēlies drošu pārtiku. Drošas pārtikas izvēle un rūpīga roku mazgāšana ir svarīga, lai sevi pasargātu no akūtām zarnu infekcijām un citām slimībām. Ja roku mazgāšanai ūdens un ziepes nav pieejami, izmanto  roku dezinfekcijas līdzekļus – arī tie palīdzēs atbrīvoties no iespējamiem infekcijas slimību ierosinātājiem. Ja, dodoties uz pludmali, izvēlies ņemt līdzi gatavu ēdienu, iegādājies tādus produktus, kuru uzglabāšanai nav nepieciešams nodrošināt noteiktu temperatūras režīmu un kas nebojājas. Dārzeņus un augļus nomazgā mājās tekošā ūdenī. Nodrošinies ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, jo dabīgajās ūdenskrātuvēs esošo ūdeni dzert nedrīkst – tas var būt piesārņots ar dažādiem slimību izraisītājiem.
  • Esi uzmanīgs ar fizisko slodzi.  Nepieciešams objektīvi novērtēt savu veselības stāvokli un samērot fizisko slodzi ar laika apstākļiem un savām spējām.
  • Vēdini iekštelpas. Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās. Vēdinot telpas, neatstāj bērnus bez uzraudzības. Nekad neatstāj slēgtā automašīnā bērnu, senioru vai mājdzīvnieku – izslēgta automašīna saules staros var uzkarst ātrāk nekā tu esi iecerējis atgriezties, pārkaršanas dēļ radot draudus viņu veselībai un pat dzīvībai.  
  • Rīcība ārkārtas gadījumā. Pārkaršanas pirmās pazīmes ir galvas sāpes, ātrs pulss, apziņas traucējumi, dažkārt var būt arī bezsamaņa, slikta dūša, vemšana, kā arī var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Sevišķi jutīgi uz augstu temperatūru var būt cilvēki, kuriem ir paaugstināts ķermeņa svars, zīdaiņi un mazi bērni, kā arī seniori. Ja pasliktinās pašsajūta meklē atbalsta personu, nepaliec viens un sazinies ar ārstu. Saudzē sevi un nepārvērtē savus spēkus!

SPKC speciālistu ieteikumi karstajam laikam 

Saglabā savu dzīvesvietu vēsu!

  • Pārbaudi istabas temperatūru! Temperatūrai telpās dienas laikā jābūt zem  +32°C un nakts laikā  līdz +24°C. No uzturēšanās pārlieku karstās telpās īpaši jāpasargā zīdaiņi,  cilvēki,  kuri vecāki par 60 gadiem, grūtnieces un cilvēki ar hroniskām veselības problēmām;
  • Naktis ir vēsākas – iespēju robežās šajā laikā vēdini savu dzīvesvietu, atverot logus;
  • Dienas laikā aizsedz logus, piemēram, ar žalūzijām, aizkariem un pēc iespējas mazāk lieto elektriskās ierīces;
  • Izkarini mitrus dvieļus, lai atdzesētu telpas gaisu! Ņem vērā, ka vienlaikus palielinās gaisa mitrums;
  • Ja telpā atrodas kondicionieris, tā darbības laikā aizver durvis un logus;
  • Elektriskie ventilatori var nodrošināt atvieglojumu, taču, ja temperatūra pārsniedz +35°C, tie nepalīdzēs pret pārkaršanu.

Izvairies no karstuma!

  • Pēc iespējas vairāk centies uzturēties savas dzīvesvietas vēsākajā telpā;
  • Ja dzīvesvietā tomēr nevari patverties no lielā karstuma,  dienā 2-3 stundas centies pavadīt kādā vēsākā vietā (piemēram, sabiedriskajās ēkās – lielveikalos, parkos, pie ūdens, mežā);
  • Izvairies uzturēties laukā brīžos, kad ir viskarstākais – laikā no 11:00 līdz 16:00;
  • Izvairies no smagām, fiziskām aktivitātēm vai nodarbojies ar tām dienas vēsākajā laikā, kas parasti ir rīta stundas no 4:00 līdz 7:00;
  • Uzturies ēnā;
  • Neatstāj automašīnā bērnus un mājdzīvniekus!

Atvēsini ķermeni!

  • Ej vēsā dušā vai vannā;
  • Ejot laukā – valkā vieglu, brīvu apģērbu, galvassegu un saulesbrilles;
  • Negaidi slāpju sajūtu – regulāri padzeries ūdeni (centies izvairīties no pārlieku daudz kofeīna saturošiem dzērieniem, alkohola un saldinātiem dzērieniem);
  • Ēd nelielas maltītes, bet dari to biežāk! Vēlams izvairīties no pārtikas produktiem ar augstu olbaltumvielu saturu, piemēram, gaļas.

Palīdzi citiem!

  • Apciemo ģimeni, draugus vai kaimiņus, kuri dzīvo vieni. Iespējams, šajā karstajā laikā viņiem ir nepieciešama Tava palīdzība;
  • Pārrunā ar sev tuvajiem piesardzības pasākumus, kas jāievēro karstajā laikā;
  • Ja pazīsti kādu, kurš cieš no karstuma, palīdzi vai sniedz padomu un atbalstu. Gados vecākus vai slimus cilvēkus, kas dzīvo vieni, vajadzētu apmeklēt katru dienu;
  • Ja regulāri lieto kādas zāles, pajautā ārstam, kā šīs zāles var ietekmēt termoregulāciju un šķidruma līdzsvaru organismā.

Plašāka informācija:

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati

Informatīvi materiāli:

Video "Ievēro piesardzību, uzturoties saulē" 

Padomi drošai atpūtai pie ūdens

Uzdevumu grāmata bērniem "Esi drošs pie un uz ūdens" 

Informatīvs video par bīstamību un riskiem, lecot ūdenstilpēs "Esi ūdensdrošs" 

360 grādu virtuālā tūre vecākiem un bērniem, lai identificētu bīstamas situācijas un uzzinātu, kā droši atpūsties pie ūdens