Informācija iedzīvotājiem par CPV

Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir augsta riska CPV ilgstoša atrašanās gļotādas šūnās. Pētījumi ir pierādījuši, ka, lai izveidotos pirmās priekšvēža izmaiņas, ir jāpaiet vismaz 3 gadiem, savukārt vēža izmaiņas rodas ne ātrāk kā 10 līdz 15 gadus pēc inficēšanās ar CPV.

CPV vīruss ir ļoti plaši sastopams, un ar to var viegli inficēties katrs - tas tiek pārnests dzimuma sakaru vai sadzīves kontaktu laikā. CPV savas dzīves laikā iegūst 50% – 80% sieviešu. Gan vīrietis, gan sieviete var kļūt par CPV vīrusa nēsātāju, nejūtot nekādas izmaiņas veselības stāvoklī. Ņemot vērā to, ka inficētais cilvēks nemana nekādas saslimšanas pazīmes, viņš inficē savu dzimumpartneri. Tā kā cilvēka imūnā sistēma aktīvi darbojas pret CPV, vairums CPV infekciju (50% - 70%) izzūd pašas no sevis - laika periodā no dažiem mēnešiem līdz pat pāris gadiem, neatstājot negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un neliekot pat nojaust par savu esamību. Tomēr ir tādi CPV veidi, kas izraisa saslimšanu ar ļaundabīgām slimībām.

• Smēķēšana. Cigaretes satur vielas, kas sagrauj visu cilvēka imūno sistēmu, tai skaitā imūnās šūnas dzemdes kakla gļotāda, kas darbojas pret CPV. Pētījumi ir pierādījuši, ka smēķēšana daudzkārt palielina iespēju, ka cilvēka organisms no CPV nespēs atbrīvoties, tādejādi pieaug kā priekšvēža, tā arī vēža attīstības risks.
• Dzimumdzīve. Risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi palielinās, ja tiek uzsākta dzimumdzīve agrīnā vecumā un/vai, ja sievietei ir vairāki (vairāk par 5) dzimumpartneri.

Ādas kārpas izplatās nonākot tiešā kontaktā cilvēkam ar cilvēku vai pieskaroties priekšmetiem, kas ir inficēti ar CPV.

Kārpas ir plaši izplatītas, un vairumam cilvēku tās ir bijušas vismaz reizi mūžā. Kārpas reti rodas zīdaiņiem, taču biežāk sastopamas bērniem - visvairāk pusaudža gados. Tās biežāk rodas cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī miesniekiem, zivju tirgotājiem un citiem cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar gaļu.

Kārpu diagnosticēšanu veic ārsts, pārbaudot klīniskos simptomus.

CPV infekciju nevar izārstēt, taču kārpas ar medikamentiem var likvidēt. Parasti kārpas pazūd pašas, taču, ja tās rada sāpes vai neērtības, vai arī pacientam ir apgrūtinošas, tās var ārstēt. Ir pieejams plašs medikamentu klāsts. Jums nepieciešamo medikamentu nozīmēs ārsts.

Praktiski nav iespējams pilnībā izvairīties no „kārpu vīrusa” (CPV), tādēļ vairumam cilvēku tās ir bijušas vismaz reizi mūžā. Lai samazinātu inficēšanās risku:

• nepieskarties citu cilvēku kārpām vai kārpām līdzīgiem veidojumiem;

• ar citiem cilvēkiem nelietojiet kopīgas zeķes, apavus un dvieļus;

• apmeklējot kopējās dušas, uzvelciet gumijas čības.

Savukārt, ja jums ir kārpas, apmeklējot mitras vietas, piemēram, dušas vai baseinus, uzlīmējiet tām ūdensnecaurlaidīgu plāksteri.

Nav nepieciešams izvairīties no skolas apmeklēšanas, iešanas uz darbu vai piedalīšanās sporta nodarbībās, jo ādas kārpas nerada draudus sabiedrības veselībai.

Tās ir dažāda veida kārpas, kuras izraisa CPV. Tās var rasties ap dzimumlocekli, tūpli vai ap ieeju makstī.

Simptomi: tās var būt kā nelielas „pumpiņas” vai mezglveida izaugumi ar gludu virsmu, kā arī dažāda lieluma smaili uz āru augoši veidojumi, kas var izraisīt niezi, asiņošanu vai nedaudz dedzinošu sajūtu.

Komplikācijas: ja ir parādījušās dzimumorgānu kārpas, tās var arī pēkšņi palikt lielākas vai samazināties, taču tās var palikt arī gandrīz nemainīgas. Komplikācijas novēro reti.

Ar dzimumorgānu kārpām var inficēties tiešā kontaktā ar ādu un gļotādu, parasti dzimumakta laikā.

Dzimumorgānu kārpas ir viena no visbiežāk sastopamajām seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI), ko izraisa CPV vīruss. Inficēšanās risku būtiski palielina liels seksuālo partneru skaits (t.i. 6 un vairāk partneri), kā arī nodarbošanās ar seksu, neizmantojot prezervatīvu. Dzimumorgānu kārpas visbiežāk sastopamas jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Vairumā gadījumu dzimumorgānu kārpas tiek iegūtas heteroseksuālu dzimumattiecību laikā, lai gan aizvien biežāk tās sastopamas arī homoseksuāliem vīriešiem.

Kārpu diagnosticēšanu veic ārsts, pārbaudot klīniskos simptomus.

Dzimumorgānu kārpu ārstēšanai ir pieejami vairāki medikamenti, tomēr nav tādu preparātu, kas ļautu pilnībā izārstēties no CPV vai pasargātu no atkārtotas kārpu rašanās nākotnē. Ārstēšanas metode ir atkarīga no kārpu formas, struktūras un daudzuma.

Pastāv CPV vakcīna, kas aizsargā pret tiem vīrusu tipiem, kas izraisa lielāko daļu dzimumorgānu kārpu. Prezervatīvu lietošana pilnībā neaizsargā no inficēšanās ar CPV, tomēr būtiski samazina risku.

Pacientiem, kuriem ir dzimumorgānu kārpas, ieteicams veikt pārbaudes uz citām STI. Atcerieties, ka arī Jūsu patreizējam seksa partneriem var būt neatklātas kārpas vai citas STI, tādēļ ir ieteicams veikt pārbaudes.

Vairumu dzemdes kakla vēža un ar to saistīto nāves gadījumu var novērst, atklājot pirmsvēža izmaiņas dzemdes kaklā, veicot dzemdes kakla citoloģiskos izmeklējumus.

Latvijā kopš 2009.gada tiek organizēta valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakses programma. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gados saņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla profilaktisko izmeklējumu un veikt dzemdes kakla citoloģisko uztriepi. Vēstule nav anonīma un bezpersoniska - sieviete tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā, un tajā tiek skaidri norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir līgumattiecības ar valsti, proti, ārsti, pie kuriem šī pārbaude būs bezmaksas. Jāatzīmē, ka arī virkne ārstu, kuriem nav līgumattiecības ar valsti, veic šīs analīzes bez samaksas.

Plašāka informācija par dzemdes kakla vēža skrīningu

Visaugstākā CPV infekcijas sastopamība ir gados jaunām sievietēm (līdz 25 gadu vecumam).

No 2010.gada 1.septembra Latvijā ir uzsākta valsts apmaksāta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret CPV. Latvijā vakcinē meitenes 12 gadu vecumā, lai tās būtu saņēmušas aizsardzību pret CPV pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Vakcinācija novērš lielāko daļu dzemdes kakla vēža gadījumu pirms to attīstības, pasargājot sievieti no emocionālām un fiziskām ciešanām, kā arī no nāves.

Ir ļoti svarīgi meitenei vakcinēties vēl pirms dzimumattiecību sākuma. Tā kā Eiropā un arī Latvijā vidējais vecums, kad meitenes uzsāk dzimumdzīvi ir 16 gadi, tas var notikt arī agrāk, tāpēc šī vakcīna tiek rekomendēta tieši 12 gadus vecām meitenēm, lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi. Šajā vecuma grupā ir daudz labāka organisma reakcija uz poti, kas sekmē imūnās sistēmas efektīvāku atbildi pret CPV.

Lai iegūtu labāko iespējamo aizsardzību pret vīrusu, meitenei ir jāsaņem pilns vakcinācijas kurss: ir pierādīts, ka vecumā no 12 - 15 gadiem pietiek ar divām potēm, vecākām tās ir trīs potes. Vakcinācija ir jāveic noteiktos intervālos – 2 vakcīnu režīmā pirmo poti, pēc 5-13 mēnešiem - pēdējo, savukārt 3 vakcīnu režīmā pirmo poti, pēc mēneša nākamo un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pirmās potes tiekveikta trešā vakcinācija.

Vakcīna tiek ievadīta augšdelma muskulī.

Kopumā šī vakcīna ne ar ko neatšķiras no citām mūsdienu vakcīnām, ko bērns saņem pirmajos dzīves gados un vēlāk.

Vakcīnas saņemšana mūsu valstī tiek organizēta pie ģimenes ārsta. Lai uzsāktu vakcināciju, ārstniecības personai ir jāsaņem atļauja no meitenes vecākiem. Ja vecāki nepiekrīt vakcinācijai, ārstniecības personāls respektēs vecāku izvēli un meitene vakcināciju nesaņems. Tomēr vecākiem jāatceras, ka no vakcinācijas ieteicams atteikties tikai tad, kad pilnībā noskaidroti, izprasti un ar ārstniecības personu (nevis draudzenēm vai paziņām) pārrunāti vakcinācijas ieguvumi un iespēja izsargāties no saslimšanas nākotnē.

Lai gan ģimenes ārstiem būtu jāseko līdzi, kad bērniem jāsaņem potes, arī paši vecāki var aktīvi interesēties un vest meiteni uz vakcināciju pret CPV pie ģimenes ārsta.

Šobrīd ES ir reģistrētas un tiek lietotas trīs veidu CPV vakcīnas.

Vakcinācijas blakusparādības ir retas - neliels apsārtums un jutīgums injekcijas vietā vienu vai divas dienas. Ziņošana par vakcinācijas izraisītajām komplikācijām ir obligāta.

Gan meitenes vecākiem, gan pašai meitenei jāatceras, ka vakcīna pret CPV nepasargā no citām dzimumorgānu sistēmas slimībām vai nevēlamas grūtniecības.

Vakcīnas pret CPV ir ES reģistrēta centralizēta procedūra - tas nozīmē, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Eiropas Komisija atzinusi, ka pie apstiprinātām indikācijām šīs vakcīnas ir kvalitatīvas, drošas un efektīvas lietošanai visās ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Centralizēti ES reģistrēto zāļu, tai skaitā arī CPV vakcīnu, drošumu uzrauga EMA un dalībvalstu atbildīgās iestādes. EMA un Latvijas Zāļu valsts aģentūras rīcībā nav ziņojumu, kas vedinātu apšaubīt CPV vakcīnu drošumu un efektivitāti.

Nav nekādu zinātnisko pamatojumu vai pierādījumu, ka vakcinācija pret CPV izraisa neauglību vai autoimūnās slimības.

Citviet pasaulē - bez Latvijas, vakcinācija pret CPV ir iekļauta imunizācijas programmās šādās ES valstīs: Austrijā (no 2006.g.), Beļģijā (no 2007.g.), Dānijā (no 2008.g.), Francijā (no 2007.g.), Vācijā (no 2007.g.), Grieķijā (no 2008.g.), Islandē (no 2011.g.), Īrijā (no 2008.g.), Itālijā (no 2007.-2008.g.), Luksemburgā (no 2008.g.), Maltā (no 2012.g.), Nīderlandē (no 2010.g.), Norvēģijā (no 2008.g.), Portugālē (no 2007.g.), Rumānijā (no 2008.g.), Slovēnijā (no 2009.g.), Spānijā (no 2007.g.), Zviedrijā (no 2008.g.), Lielbritānijā (no 2007.g.), Somijā (no 2013.g.).

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) viedoklis. Ik gadu tiek atklāti aptuveni 500 000 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi un tas izraisa ceturtdaļas miljona nāves gadījumus. Jaunattīstības valstīs dzemdes kakla vēzis ir galvenais vēža veids sieviešu vidū un otrais galvenais vēža veids sievietēm pasaulē. Vairumā gadījumu dzemdes kakla vēzis rodas sievietēm vecumā virs 40 gadiem, kad tās sniedz vislielāko ieguldījumu ģimenē, ekonomikā un sabiedrībā.

PVO iesaka veikt pusaudžu meiteņu vakcināciju visās valstīs, kur dzemdes kakla vēža un citu ar CPV saistītu slimību profilakse ir sabiedrības veselības prioritāte.

Plānojot ar CPV saistīto slimību profilaksi, valstīs ir jāizveido atbilstošas stratēģijas, kurās ir jāiekļauj gan vakcinācija ar kādu no divām starptautiski piedāvātajām CPV vakcīnām, gan arī iedzīvotāju izglītošana par inficēšanās riska palielināšanu, dzemdes kakla skrīningu, pirmsvēža bojājumu un vēža diagnosticēšanu un ārstēšanu.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) viedoklis. Dzemdes kakla vēzis ir otrais izplatītākais vēzis pēc krūts vēža, kas skar sievietes vecumā no 15-44 gadiem ES. Katru gadu ES tiek atklāti aptuveni 33 000 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi un reģistrēti 15 000 nāves gadījumi. Galvenais dzemdes kakla vēža iemesls ir ilgstoša inficēšanās ar augsta riska CPV tipiem. Vakcīna pret CPV piedāvā papildus iespēju, kā uzlabot dzemdes kakla vēža kontroli, tomēr arī vakcinētām sievietēm ir jāveic dzemdes kakla skrīninga citoloģiskie izmeklējumi.

Pieejamās vakcīnas ir drošas un aizsargā pret biežākajiem augsta riska CPV tipiem. Šobrīd izmantotā vakcīna aizsargā pret 9 CPV tipiem – 6., 11., 16., 18., 31., 33., 45., 52. un 58. tipu., kas izraisa dzemdes kakla, vulvas, maksts un anālās atveres pirmsvēža bojājumus un vēzi, kā arī dzimumorgānu kondilomas jeb kārpas. Lielos pētījumos pierādīts, ka vakcīna aizsargā pret CPV tipiem, kas izraisa aptuveni 90% dzemdes kakla vēža gadījumus.