Ar CPV (latviski) vai HPV (angliski – human papillomavirus) tiek apzīmēts cilvēka papilomas vīruss.

CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi. Vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas.

Savukārt augsta riska tipi var veicināt dzemdes kakla, maksts, vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēža attīstību vīriešiem, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem.

Atgādinām, ka šobrīd gan meitenēm (12–17 gadi) gan zēniem (12-14 gadi)  ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret vēzi izraisošo CPV vīrusu. Lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi, ir svarīgi meitenēm un zēniem vakcinēties vēl pirms intīmu attiecību uzsākšanas.

Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir augsta riska CPV ilgstoša atrašanās gļotādas šūnās. Aptuveni 99% no visiem dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju gadījumiem saistīti tieši ar CPV. Visbiežākie dzemdes kakla vēža izraisītāji ir CPV 16. un 18. tips.  Pētījumi ir pierādījuši, ka, lai izveidotos pirmās priekšvēža izmaiņas, ir jāpaiet vismaz 3 gadiem, savukārt vēža izmaiņas rodas ne ātrāk kā 10 līdz 15 gadus pēc inficēšanās ar CPV.

CPV vīruss ir ļoti plaši sastopams, un ar to var viegli inficēties katrs – tas tiek pārnests dzimuma sakaru vai sadzīves kontaktu laikā. CPV savas dzīves laikā iegūst 50%–80% sieviešu. Gan vīrietis, gan sieviete var kļūt par CPV vīrusa nēsātāju, nejūtot nekādas izmaiņas veselības stāvoklī. Ņemot vērā to, ka inficētais cilvēks nemana nekādas saslimšanas pazīmes, viņš inficē savu dzimumpartneri. Tā kā cilvēka imūnā sistēma aktīvi darbojas pret CPV, vairums CPV infekciju (50%–70%) izzūd pašas no sevis – laika periodā no dažiem mēnešiem līdz pat pāris gadiem, neatstājot negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un neliekot pat nojaust par savu esamību. Tomēr ir tādi CPV veidi, kas izraisa saslimšanu ar ļaundabīgajiem audzējiem.

Dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēzis ir otrs izplatītākais vēža veids aiz krūts vēža, kas Eiropas Savienībā (ES) skar sievietes vecumā no 15–44 gadiem. Katru gadu ES tiek novēroti aptuveni 33000 dzemdes kakla vēža saslimšanas un 15000 nāves gadījumi.

Arī Latvijā dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Ik mēnesi Latvijā no šīs slimības mirst ap 10 sieviešu. Tās ir sievietes spēka gados – gan tās, kuras vēl būtu spējušas dzemdēt, gan tās, kuras nepaspēja izaudzināt jau piedzimušos bērnus. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi par 20% – ik mēnesi šī slimība tiek diagnosticēta apmēram 20 sievietēm.


Dzemdes kakla vēzis (t.sk. pirmsvēža bojājumi) sievietēm rada ļoti nopietnas veselības, psiholoģiskās un sociālās problēmas un ir arī emocionālā un fiziskā stresa cēlonis. Ir skaidri izpētīts šī vēža iemesls – 99% to rada ilgstoša CPV infekcija.

  • Smēķēšana. Cigaretes satur vielas, kas sagrauj visu cilvēka imūno sistēmu, tai skaitā imūnās šūnas dzemdes kakla gļotāda, kas darbojas pret CPV. Pētījumi ir pierādījuši, ka smēķēšana daudzkārt palielina iespēju, ka cilvēka organisms no CPV nespēs atbrīvoties, tādejādi pieaug kā priekšvēža, tā arī vēža attīstības risks.
  • Dzimumdzīve. Risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi palielinās, ja tiek uzsākta dzimumdzīve agrīnā vecumā un/vai, ja sievietei ir vairāki (vairāk par 5) dzimumpartneri.

Raksts no Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas: https://www.ginasoc.lv/archive/2022/11

Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus. 

Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs iespējas izmantot, domājot gan par katras sievietes dzīvi un veselību individuālā aspektā, gan arī novērtējot ieguvumu, ko dzemdes kakla vēža profilakses iespējas sniedz sabiedrībai kopumā, intervijā pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa. 

Vai tiešām tā ir – ja visas sievietes atbilstoši pārbaudītos un jaunieši vakcinētos, tad dzemdes kakla vēzi varētu izskaust pilnībā?

– Jā, tieši tā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir uzstādījusi mērķi – izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu. Lai to sasniegtu, ir jāpanāk, ka vismaz 70% sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšana – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti, ļoti reti, un  sievietēm no tā nebūtu jāmirst.

Kas ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Cik bieži tas ir jāveic?

– Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Tieši tādēļ, ka dzemdes kakla vēža attīstība ir ļoti lēna, mēs varam savlaicīgi atklāt vēža draudus jeb priekšvēža slimības, pirms vēl vēzis ir attīstījies. Tātad – kā rodas dzemdes kakla vēzis? Vispirms sieviete inficējas ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, visbiežāk,  dzimumkontakta ceļā, tas var iekļūt dzemdes kakla šūnās, ilgstoši tur uzturoties, spēj vairoties, kā rezultātā šūnā rodas izmaiņas, kuras dēvē par priekšvēža saslimšanām jeb displāzijām, un tikai pēc tam daļai sieviešu var attīstīties vēzis. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, bet tie, visbiežāk, ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā visbiežāk sievietei arī nav nekādu sūdzību. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību. 

Pēdējo pāris gadu laikā skrīninga izmeklējumos ir notikušas izmaiņas, kādas tās ir? 

– Tas, cik efektīvi mēs varam no veselo sieviešu vidus atrast tās sievietes, kurām vēža risks ir paaugstināts, ir tieši atkarīgs no metodēm, kuras lietojam dzemdes kaklu izmeklējot. Pēdējos gados notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem skrīninga veikšanai, jo pēdējo divu gadu laikā valsts apmaksāto izmeklējumu klāstā ir iekļauti mūsdienīgi, efektīvi testi, ar kuru palīdzību priekšvēža saslimšanas varam noteikt daudz precīzāk nekā izmantojot agrākās metodes. Kopš pagājušā gada jūnija dzemdes kakla vēža skrīningam sākām izmantot šķidruma citoloģiju, kas ļauj, paņemot analīzi no dzemdes kakla gļotādas, ievietot paņemto materiālu speciālā šķīdumā, kas uzglabā visas paņemtās šūnas izmeklēšanai, līdz ar ko tiek izmeklēts viss paņemtais materiāls. Savukārt no šī gada jūlija sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kuras ir iekļautas valsts organizētā skrīninga programmā, testējam cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni. Tieši augsta riska cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu. Ja nav cilvēka papilomas vīrusa, tad vēža attīstības risks nākošo piecu gadu laikā ir tuvu nullei, un uz nākamo skrīninga testu sieviete varēs ierasties arī pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja tiek atklāts, ka sieviete inficēta ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, tad mēs zinām, ka šī sieviete ir riska grupā un jāpieskata rūpīgāk, visbiežāk tādā situācijā dzemdes kakls tiek izmeklēts papildus pie kolposkopijas speciālista un tiek veidots individuāls tālākais izmeklējumu un rīcības plāns.

Un tad gadās praktiska nejēdzība… Ko darīt gadījumos, ja ir pazudusi uzaicinājuma vēstule? 

– Patlaban kārtība ir sekojoša – ja sievietei nav šī vēstule pienākusi vai varbūt nozudusi, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, ģimenes ārstam ir piekļuve datu bāzei, kurā skrīninga uzaicinājuma numuru var redzēt. Ja šis numurs zināms, ārsts varēs veikt izmeklējumu skrīninga ietvaros. Otrs veids – ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, arī ir iespējams skrīninga numuru redzēt. Trešā iespēja – vērsties Nacionālajā veselības dienestā personīgi .

Un ja sieviete dzīvo citur, nevis deklarētajā dzīvesvietā, tad pašai jāinteresējas?

– Jā. Patlaban skrīnings jāveic reizi trijos gados, sākot no 25 gadu vecuma, tātad 25, 28, 31 utt., līdz pat 67 gadiem. Un attiecīgajā vecumā  būtu jāinteresējas par iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu. Būtu, protams, labi, ja tai brīdī, kad sieviete nokļūst pie ģimenes ārsta arī kāda cita iemesla dēļ, ģimenes ārsts pajautātu, vai ir veikta dzemdes kakla pārbaude, vai viņa ir saņēmusi skrīninga vēstuli un nepieciešamības gadījumā skrīninga nosūtījumu atjaunotu. Ir ļoti daudz ģimenes ārstu, kuri šo iespēju izmanto, un liels paldies viņiem par to. Tāpat arī ginekologam ir pienākums neatkarīgi no vizītes iemesla noskaidrot, vai sieviete veikusi dzemdes kakla vēža skrīninga testu un rast iespēju to veikt, ja tas nav izdarīts. Tā būtu laba prakse, kuru ir iespējams izveidot. 

Par ko vispār maksā valsts un kādi ir iespējamie papildu maksājumi?

– Nacionālais Veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstuli, sieviete to saņem, un, ja sieviete vēršas pie ginekologa, kurš arī ir līgumattiecībās ar valsti jeb ir tā saucamais “valsts apmaksātais ginekologs”, tad sievietei praktiski nav nekādu citu izmaksu – gan vizīte, kurā paņem analīzi, gan pati analīze ir valsts apmaksāta. Savukārt, mums Latvijā ir nereti ir prakse, kad sievietei ir savs ginekologs, kuru ierasts apmeklēt. Ja sievietei viņas ārsts ir maksas ārsts, tad par vizīti būs jāmaksā, bet pati analīze ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli arī būs valsts apmaksāta.

Un kāda ir gaidīšanas rinda pie valsts apmaksātajiem ārstiem?

– Ārstu ginekologu, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, diemžēl kļūst aizvien mazāk, tādēļ, iespējams, atšķirīgās Latvijas vietās speciālistu  pieejamība ir atsķirīga, taču noteikti der atcerēties, ka labāk dzemdes kakla vēža skrīninga testu ir veikt nedaudz vēlāk pie speciālista nekā neveikt vispār. Pat, ja līdz izmeklējumam ir jāgaida, tad noteikti ir vērts to izdarīt.

Kāda ir skrīninga jēga kopumā?

– Skrīnings pēc būtības ir “sijājošā diagnostika”, tātad no veselu sieviešu vidus tiek “atsijātas” tās sievietes, kurām ir augsts risks, ka var attīstīties dzemdes kakla vēzis, un šīs sievietes tiek papildus izmeklētas un nepieciešamības gadījumā ārstētas, lai dzemdes kakla vēzis neattīstītos. Manuprāt, ikvienam ir vēlme nesaslimt ar vēzi. Lūk, veicot skrīningu, var nesaslimt ar vēzi. 

Vēlos uzsvērt, ka dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – teju 50% tas attīstās līdz 50 gadu vecumam. Tas ir laiks, kad sieviete visbiežāk ir sociāli aktīva, sevi realizē profesionāli, ir svarīga savai ģimenei un draugiem. Ir skumji redzēt, kā dzemdes kakla vēzis aptur dzīves un tās neatgriezeniski maina, zinot ka tā varēja arī nenotikt, jo dzemdes kakla vēzi var novērst. Dzemdes kakla vēža ārstēšana vēlīnās stadijās ir smaga un bieži vien pat neiespējama. Ja sieviete izdzīvo, iespējas radīt bērnus vairs nav, un dzīves kvalitāte, atgriešanās ierastajā dzīvē ir būtiski ierobežota. No skrīninga un tā rezultātiem baidīties. Tieši otrādi – ir jāinteresējas kā to veikt, jo tā ir iespēja pārbaudīt veselību un darīt visu, lai ļaunākais nenotiktu. Diemžēl Latvijā skrīninga atsaucība ir ļoti zema, vien ap 40 % sieviešu gadā izmanto iespēju veikt dzemdes kakla pārbaudi. Tāpēc par to ir jārunā. Šis būtu labs jautājums, ko paprasīt savām sievām, mammām, meitām, draudzenēm, krustmātēm un kolēģēm – vai Tev ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings?

Cik ātri ir testa atbilde un kurš saņem atbildi?

– Parasti skrīninga testa atbilde pienāk tam ārstam, kurš šo testu ir veicis. Citoloģijas izmeklējumi, kurus veic sievietēm, jaunākām par 30 gadiem, tiek analizēti mazliet ilgāk, un atbilde varētu būt pēc dažām nedēļām. Sākot no šī gada, pēc 30 gadu vecuma, testē cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni, šis tests ir automatizēts, un rezultāts ir zināms teju nedēļas laikā.  

*Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

Kā arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Raksts no Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas: https://www.ginasoc.lv/archive/2022/10 

Uz dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā pagājušajā gadā atsaucās tikai 35% no uzaicinātajām uz šo izmeklējumu. Sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīninga programmā un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc risks saslimt pieaug, intervijā stāsta Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, profesore Dace Rezeberga.

Viņa akcentē, ka šogad sievietēm pēc 30 gadiem skrīningā ieviests jauns algoritms. Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.

Kāda ir loma dzemdes kakla vēža skrīningam?

Ar slimību skrīningu saprotam liela cilvēku skaita izmeklēšanu, meklējot slimību, kurai vēl nav klīniskas izpausmes, kura ir bieži sastopama, kuras atklāšanai ir pieejamas jutīgas diagnostikas metodes un kuru var veiksmīgi ārstēt. Izmeklējumus veic ar regulāru laika intervālu, atbilstošas iedzīvotāju kategorijas uzaicinot veikt izmeklējumus. Dzemdes kakla vēža skrīninga laikā  meklē dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas vai arī risku tām attīstīties, un, savlaicīgi atklājot šīs priekšvēža pārmaiņas, tās ir iespējams pilnībā izārstēt, tādējādi nepieļaujot vēža attīstību un arī saglabājot sievietei reproduktīvo funkciju, spēju iznēsāt un dzemdēt bērnus, izvairoties no liela apjoma operācijas. Pateicoties zinātnes sasniegumiem, pierādītajai cilvēka papillomas  vīrusa lomai patoloģijas attīstībā, pieejamai vakcinācijai un efektīvām skrīninga programmām, šādu saslimšanu ir iespējams pilnībā izskaust un novērst. Sievietes ar vēstules palīdzību Nacionālais veselības dienests uzaicina veikt testus, tādējādi mēģinot atrast visas sievietes populācijā, kurām ir risks saslimt vai jau ir sākušās priekšvēža pārmaiņas. Pasaules veselības organizācija ir paziņojusi, ka principā šo slimību globāli var pieveikt, un, protams, ne gluži līdz nulles līmenim, bet mērķis būtu četri no 100 000 iedzīvotājiem. Latvijā mums ir pieejami abi šie profilakses virzieni, un tas būtu diezgan iespējams – ir jāvakcinē meitenes un zēni ar CPV vakcīnu un sievietēm jāpiedalās skrīninga programmā – jāņem skrīninga vēstule un jādodas nodot skrīninga tests pie ginekologa, ģimenes ārsta vai vecmātes.

Kā jūs komentētu tendenci atlikt grūtniecību uz 40 gadu vecumu?

Šādas tendences ir vairāk attīstītajā pasaulē, kur sieviete var kontrolēt savu ķermeni un plānot savu dzīvi, un pastāv tendence bērnu dzemdēšanu atlikt uz vēlāku laiku. Līdzīgi arī Latvijā. Es neteiktu, ka tie būtu 40 gadi, bet mātes vecums ar katru gadu pieaug, 2021.gadā vidējais mātes vecums Latvijā bija 30,2 gadi, un šī līkne ir ar augšupejošu tendenci. Jaunās sievietes labprāt izglītojas, tad veido karjeru, un tikai pēc tam plāno savu ģimeni. Otra tendence ir tāda, ka cilvēkiem ir mazāk bērnu kopumā. Protams, ja sieviete izvēlas dzemdēt bērniņu vecākos gados, tad ir jārēķinās ar to, ka, pirmkārt, grūtniecība var neiestāties uzreiz, tiklīdz viņa vēlas, īpaši pēc 35 gadu vecuma samazinās auglības potenciāls, un, otrkārt, arī pārciestās vai hroniskās kaites, kas saistītas ar aptaukošanos, mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura vielmaiņas traucējumu, var atstāt iespaidu uz grūtniecības iestāšanos vai norisi. Bet dzemdes kakla vēža skrīninga kontekstā, ja sieviete ir savlaicīgi atnākusi uz skrīningu, tad, pat ja ir sākušās pārmaiņas, kas vēl nav vēzis, pilnībā var saglabāt reproduktīvo funkciju. 

Svarīgi nebaidīties un savlaicīgi noskaidrot?

– Reizēm, ja piemin vārdu vēzis, iestājas bailes, un labāk, šķiet, šo diagnozi nezināt un kā strausam iebāzt galvu smiltīs. Bet dzemdes kakla vēža kontekstā tiešām, atšķirībā no pārējiem skrīningiem – kolorektālā vai krūts vēža skrīninga, kur atklāj jau esošu vēzi, mēs atrodam slimību priekšvēža stadijā, kad ļaundabīgā saslimšana vēl nemaz nav attīstījusies. Lai vakcinācijas un skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām, ir jābūt augstai iedzīvotāju iesaistei. Vakcinācijas aptverei vajadzētu būt ap 90%, bet mums ir tikai ap 60%. Savukārt dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere ir pat ļoti zema – pagājušajā gadā ir bijuši 35%, kas nozīmē, ka atsaucās tikai 35% no tām sievietēm, kam vajadzēja veikt šo izmeklējumu. Varbūt Covid ierobežojumi spēlēja savu lomu, jo 2022.gada pirmajā pusgadā sieviešu atsaucība ir krietni uzlabojusies. Vēža saslimstības statistika ir nežēlīga, un situācija Latvijā, salīdzinoši ar Eiropas valstīm, ir slikta. Mēnesī atklāj apmēram 20 jaunus gadījumus ar dzemdes kakla vēzi, un diemžēl liela daļa no tiem jau ir vēlīnā stadijā, kas nozīmē, ka sievietes ilgstoši nav nākušas pie ginekologa un nav piedalījušās skrīninga programmā. Apmēram 10-12 sievietes no šīs slimības katru mēnesi nomirst. Daudzas saslimušās un arī nomirušās ir salīdzinoši jaunas sievietes darbspējīgā vecumā, un katrs darbspējīgs cilvēks ir liela vērtība. Tās, protams, ir arī izmaksas veselības aprūpei, jo vēža ārstēšana ir dārga. 

Kādā vecumā biežāk var attīstīties dzemdes kakla vēzis?

– Pats vīruss ir bieži sastopams, un lielākā daļa sieviešu kas dzīvo dzimumdzīvi vai ir partnerattiecībās, kaut kādā dzīves periodā inficējas ar šo vīrusu, bet jauna sieviete pati spontāni no tās infekcijas atbrīvojas. Pēc inficēšanās neveidojas dabīga imunitāte un nepasargā sievieti no atkārtotas inficēšanās. Tikai vakcinācija veido noturīgu imunitāti un spēj pasargāt no slimības progresijas. Jaunām sievietēm, vīrusam aizejot, šūnu izmaiņas var spontāni izzust. Vīrusa un saimnieka organisma savstarpējās mijiedarbības rezultātā daļai vīruss var ilgstoši palikt organismā un veicināt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Šī daļa ir tās, kurām var attīstīsies dzemdes kakla vēzis. No inficēšanās līdz vēža attīstībai var paiet desmit gadu, kad sievietes jau ir lielākā vecumā, izmaiņas veidojas pakāpeniski, un skrīninga izmeklējumi tās var atrast. Šeit redzam, kāda nozīme ir tam, ka sievietes piedalās skrīningā. Latvijā esam izpētījuši, ka sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīningā, tādējādi radot risku, ka attīstīsies slimība.  Svarīgi ir rūpēties par savu veselību visa mūža garumā. Sava atbildība par sieviešu iesaistīšanos skrīninga programmās ir arī ģimenes ārstiem, kuriem ir pieeja datu bāzēm un vajadzētu sekot savā praksē pierakstītajām sievietēm, vai ir piedalījušās skrīningā. Ģimenes ārsti varētu atgādināt par tādu vajadzību savām pacientēm. Man šķiet, ka šis instruments nav līdz galam izmantots, un sieviešu iesaiste skrīninga programmās varētu būt viens no ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijeim. Un ģimenes ārstam ir iespēja atjaunot skrīninga uzaicinājuma vēstuli, ja tā nav saņemta vai ir nozaudēta.

Cik bieži jāapmeklē ginekologs pēc 45 gadu vecuma, kad sākas menopauze un vai tajā arī jāveic dzemdes kakla vēža skrīnings?

– Kopš šī gada 1. jūlija mēs esam mainījuši testa veidu sievietēm vecumā pēc 30 gadiem. Zinātne meklē efektīvākos skrīninga testus. Jaunām sievietēm, kad cilvēka papilomas vīruss ir bieži sastopams, kā izmeklēšanas metode paliek šķidruma citoloģija, bet sievietēm pēc 30 gadiem savukārt jau tiek meklēta cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne. Ja nav šī vīrusa, vēzis nevar attīstīties. Ja pieļauj, ka sieviete pēc šī negatīvā testa inficējas ar vīrusu, patoloģiskais process attīstīsies lēni, tāpēc nākošais uzaicinājums uz skrīningu tiks sūtīts pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja atrod cilvēka papilomas vīrusu, tad nākamais solis ir aprakstīts algoritmā, sievieti nosūta uz kolposkopiju jeb tajā pašā izmeklējamajā materiālā, kurā noteica vīrusu, var mikroskopā izmeklēt arī dzemdes kakla šūnas. Pēdējā cilvēka papilomas vīrusa analīze sievietes mūžā paredzēta 65 gadu vecumā pie noteikuma, ja iepriekšējie testa rezultāti ir bijuši neizmainīti. Varbūtība, ka sieviete vēlīnā menopauzē inficējas, tad paiet vēl desmit gadu, un viņai attīstās vēzis, ir arvien mazāka, ja testi pirms tam ir bijuši normāli. Menopauzes vecums vidēji ir 51-52 gadi visās populācijās. Tas ir mēnešreižu iztrūkums gada laikā, kas nozīmē, ka sievietei ir iestājusies menopauze. Vajadzība apmeklēt ginekologu ir arvien retāka, un būtu jānāk tikai tad, ja ir sūdzības. Sievietes, kas rūpējās par savu veselību, iet pie ginekologa, kurš to iesaka reizi gadā. Es teiktu, ka varbūt tomēr nav katru gadu jāiet, ja sieviete ir vesela un ar stabilām partnerattiecībām. Bet ir jābūt sapratnei par dažādiem simptomiem, kuru gadījumā jāapmeklē ginekologs. Biežākie iemesli menopauzē, kad sievietei jāgriežas pie ārsta ir maksts izdalījumi, blakus orgānu darbības traucējumi, noslīdējums, urīna nesaturēšana, onkoloģiskas saslimšanas (citiem dzimumorgānu vēžiem nav skrīninga), seksuāla disfunkcija. Ir vesela rinda ginekoloģisko patoloģiju, kas sievietēm raksturīgas reproduktīvajā periodā un kas menopuzes laikā iet mazumā – endometrioze, dzemdes mioma – nav hormonālās cikliskās pārmaiņas, slimības regresē. Sievietei reproduktīvā veselība ir svarīga arī menopauzē. Manuprāt, menopauzē reproduktīvā veselība ir atstāta novārtā, un arī par to ir jārunā.

 

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv
Kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

Raksts no Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas: https://www.ginasoc.lv/archive/2022/9

Dzemdes kakla vēzis ir saslimšana, kuru ir iespējams novērst gandrīz pilnībā, jo jau sen ir zināms, ka tā galvenais izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV).  Izmantojot profilaktiskos pasākumus ir iespēja izteikti samazināt saslimstību ar CPV izraisītām saslimšanām un panākt, ka dzemdes kakla vēža sastopamība Latvijā nebūtu divreiz lielāka nekā vidēji Eiropā. 

Vakcinācija pret CPV izteikti samazina inficēšanās iespēju. Bet dzemdes kakla vēža skrīnings ļauj atklāt šūnu izmaiņas vēl priekšvēža stadijā, kas ir viegli un veiksmīgi ārstējamas. Par to intervijā pastāstīja Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe Kristīne Pčolkina.

Viņas vadītās organizācijas sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju ir sākušas ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”. Akcijas mērķis ir saprotami un skaidri informēt sabiedrību par CPV un tā izraisītām saslimšanām, izskaidrot par iespējamiem profilakses pasākumiem, kas var novērst inficēšanos ar šo vīrusu, kā arī par sekundāro profilaksi – dzemdes kakla vēža skrīningu.

Kas ir dzemdes kakla vēzis? Kā tas rodas un kādus draudus rada? 

– Tā ir ļaundabīga dzemdes kakla saslimšana, kas 99% gadījumu attīstās cilvēka papilomas vīrusa infekcijas rezultātā. Šī infekcija sabiedrībā ir bieži sastopama, vienādi bieži sievietēm un vīriešiem. Inficēšanās visbiežāk notiek seksuāla kontakta laikā, retos gadījumos arī sadzīvisku kontaktu vai medicīnisku manipulāciju gadījumā. Inficētām personām, lielākajai daļai, t.i., ap 90%, vīruss izzūd divu gadu laikā, tomēr pārslimošana neaizsargā cilvēku no jaunas CPV infekcijas. Katra inficēšanās epizode var radīt risku saslimšanai – ne tikai dzemdes kaklā, bet arī citur – makstī, vulvā, dzimumloceklī, anālajā rajonā, mutes/rīkles dobumā. 

Kādiem mērķiem un vajadzībām tika radīts Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds? 

– Lielais mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi Latvijā. Mūsu valstī, diemžēl, saslimstības rādītāji ir ārkārtīgi augsti. Kā jau nosaukumā teikts, tas ir izglītības fonds, un galvenais mērķis ir izglītot, pirmkārt, ārstniecības personas, kas ikdienā piedalās dzemdes kakla priekšvēža diagnostikas un ārstēšanas procesā. Tie nav tikai ginekologi, bet arī vecmātes, ģimenes ārsti, laboratoriju ārsti, ķirurgi, otorinolaringologi, kā arī citi speciālisti. Kā jau iepriekš minēju, tad cilvēka papilomas vīruss ietekmē ne tikai atsevišķus ginekoloģiskus orgānus, bet arī citus. 

Tāpat mērķis ir regulāri informēt profesionāļus par jaunākajām rekomendācijām, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kā arī veicināt to izmantošanu.

Latvijā šobrīd ir pieejama pasaulē atzīta dzemdes kakla vēža skrīninga programma. Mēs izmantojam specifiskākas un ticamākas diagnostikas metodes, lai efektīvāk un precīzāk atklātu dzemdes kakla vēža gadījumus agrīnā vai priekšvēža stadijā, kad ārstēšana ir vienkārša un ātra.

Un sabiedrības informēšanas mērķis ir panākt lielāku izpratni tieši par dzemdes kakla vēža profilakses pasākumiem, jo ar to viss sākas – ja sieviete nesaprot, kāpēc viņai ir jāveic šis skrīninga izmeklējums, vai nesaprot, kāpēc jāvakcinē bērni pret CPV infekciju, tad CPV izraisītās saslimšanas ir neizbēgamas. Mērķa izskaust dzemdes kakla vēzi sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no iedzīvotāju iesaistīšanās skrīningā un vakcinācijas programmā. Dalība šajos sabiedrības veselībai svarīgajos pasākumos ir sieviešu un meiteņu vecāku izvēle un atbildība visas sabiedrības priekšā.

Ir zināms, ka maziem bērniem vīruss nedraud ar ļaundabīgu saslimšanu, bet kādas ir profilakses iespējams bērniem un kādas ir risku atšķirības vecuma grupās?

– Ja runājam par primāro dzemdes kakla vēža profilaksi, tad tā ir vakcinācija pret CPV. Kopš 2010. gada Latvijas meitenēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem, ieskaitot, ir iespēja saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un no šā gada 1. janvāra arī zēniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem, ieskaitot. Vakcinējoties ir iespēja sevi pasargāt pret vīrusa infekciju, kas var izraisīt vēzi ne tikai dzemdes kaklā, bet arī makstī, vulvā jeb sievietes ārējos dzimumorgānos, dzimumloceklī, anālā rajonā un mutes/rīkles dobumā.

Vislielākais risks inficēties ar CPV ir gados jauniem cilvēkiem, uzsākot dzimumattiecības. Tāpēc arī vakcinācija ir rekomendējama ap 12 gadu vecumu. Tas nenozīmē, ka vakcīnas saņemšanai ir kāds vecuma ierobežojums. Es domāju, ka mēs visi gribam, lai medikamenti un vakcīnas darbojas pēc iespējas efektīvāk, tāpēc, jo savlaicīgāk šī vakcīna tiek saņemta, jo mazāka ir iespēja vīrusa infekcijai. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka vakcinēties pret vīrusu drīkst jebkurā vecumā, sākot no 12 gadiem. Pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām, jau no 9 gadu vecuma.

Salīdzinājumā ar citiem vēža paveidiem šeit tiek meklētas vēl pirmsvēža pārmaiņas, kuras atklājot un ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut. Tas ir skrīnings, kas sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem Latvijā ir pieejams jau kopš 2009.gada. Patlaban skrīnings notiek divās daļās. 25 līdz 30 gadus vecām sievietēm šūnu analīze jeb citoloģiskā izmeklēšana tiek veikta kā pirmā, un, ja analīžu rezultātos netiek konstatētas novirzes no normas, tad nākošā šāda uztriepe ir jāveic pēc trim gadiem. Savukārt vecuma grupā no 30 līdz 70 gadiem kā primāro pārbaudām tieši CPV klātbūtni. Ja sievietei netiek atrasti augsta riska onkogēnie CPV tipi, kas var izraisīt priekšvēža vai vēža saslimšanu, tad nākošo šādu uzaicinājumu ierasties uz skrīninga pārbaudi sieviete saņems pēc pieciem gadiem, kas ir drošs laika periods. Veicot dzemdes kakla vēža skrīningu, mēs pārsvarā atklājam pirmsvēža pārmaiņas, kuras ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut.

Tātad, ja visas sievietes skrīninga vecumā būtu atbilstoši izmeklētas, vai šo vēzi varētu izskaust kā tādu pilnībā?

– Tas tiešām ir iespējams. Tas ir redzams valstīs, kurās ir augsti vakcinācijas aptveres un skrīninga atsaucības rādītāji. Diemžēl Latvijā statistika ir bēdīga, jo vidēji dzemdes kakla vēzi atklāj 26 no 100 000 sievietēm, bet, piemēram, Austrālijā, kur jau vēsturiski ir pieņemts veikt profilaktiskās pārbaudes, kā arī ir ļoti augsti vakcinācijas aptveres radītāji jauniešiem, dzemdes kakla vēzi sastop 7 no 100 000 sievietēm. Tas ir iespaidīgs rādītājs. Eiropā vidēji ir 13 uz 100 000, tātad mums ir divreiz vairāk! Bēdīgi!

Tāpēc tiek attīstīts fonds, organizētas kampaņas ar lielu aktivitāti no speciālistu puses cīņā ne tikai ar saslimšanu, bet par iespēju saņemt efektīvākas vakcīnas, veiksmīgāku skrīninga programmu. Mērķis ir izskaust ļaundabīgu saslimšanu, kas, no citu valstu pieredzes skatoties, tiešām ir iespējams.

Mums vēl ļoti daudz ir tādu pacientu, kas ar lepnumu pastāsta, ka nekad nav vērsušies pie ārstiem, nekad neesot slimojuši, bet, kad konstatē ļaundabīgu saslimšanu, tā jau ir ielaistā stadijā, un bieži vien ārstēšana vairs nav iespējama. 

Kā skrīningu ietekmējusi COVID pandēmija?

– Domāju, tāpat kā jebkuru citu sfēru. 2020. gadā bija vērojams samazinājums sieviešu atsaucībā izmantot skrīninga iespējas. Ja pirms tam statistiski skrīninga atsaucības rādītāji bija ap 40%, tad 2020. gadā samazinājās nedaudz virs 30% un 2021. gadā skrīninga atsaucības rādītājs mazliet pieaug. Bet vēl joprojām nav tā, ko mums vajadzētu sasniegt. 

Kāpēc tiek rīkota kampaņa “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”? Kādi ir tās mērķi? 

– Kampaņas nosaukums ir papildināts ar motivējošu aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”, kas ir līdzeklis, kā apsteigt dzemdes kakla vēzi. Mērķis tātad ir izskaust šo saslimšanu vispār. 

Ir nepieciešams informēt sabiedrību par šo saslimšanu un, attiecībā uz dzemdes kakla vēzi, atgādināt, ka tas ir vienīgais vēzis, kur gandrīz 99% ir zināms izraisītājs - tas ir vīruss, un pret šo vīrusu ir vakcīna – droša, efektīva un ļoti labi izpētīta. Ja izmantosim visus pieejamos profilakses pasākumus, tad ir iespēja, ka nākošās paaudzes varēs aizmirst par dzemdes kakla vēzi. Tas arī ir galvenais iemesls kampaņai, jo saslimšanas rādītāji Latvijā ir ļoti augsti. Šajā intervijā es runāju tikai par dzemdes kakla vēzi, bet nedrīkst aizmirst, ka cilvēka papilomas vīruss var izmainīt ne tikai dzemdes kakla šūnas, bet arī maksts, ārējos dzimumorgānus gan sievietēm, gan vīriešiem, anālā rajona un mutes/rīkles dobuma šūnas. 

Sievietēm ir sava veida priekšrocība, jo dzemdes kaklu ir iespējams izmeklēt, veicot profilaktiskas pārbaudes, lai novērstu smagu saslimšanu, bet, diemžēl, pārējās lokalizācijās, kurās šūnas var mainīties vīrusa ietekmē, tādu iespēju nav. Vakcinējoties pret CPV ir iespēja izvairīties no vīrusa saslimšanas, ka var izraisīt vēzi.

 

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis
https://www.ginasoc.lv/

Viena no CPV pazīmēm - kārpas!

Kārpas ir labdabīgi ādas un gļotādas izaugumi, ko izraisa CPV. Tās var rasties jebkurā ķermeņa vietā, bet visbiežāk uz plaukstām un pēdām.

Kārpu simptomi atšķiras atkarībā no to rašanās vietas un to izraisošā CPV vīrusa paveida.

Parastās kārpas

Tās var rasties jebkurā ķermeņa vietā, taču visbiežāk tās atrod uz plaukstām un ceļiem. Biezi ragveida veidojumi ar raupju, nevienmērīgu virsmu, kuru izmērs var būt no 1 mm līdz 1 cm.

Plakanās kārpas

Rodas galvenokārt uz roku un kāju pirkstiem, kā arī uz sejas. Nedaudz pacelti miesas krāsas veidojumi, kas parādās pa vienam vai grupās, un var savienoties, veidojot plankumus.

Dziļas pēdu un plaukstu kārpas

Parasti rodas vietās, kam ir vislielākā smaguma slodze, piemēram uz pēdas pamatnes vai papēžiem. Tās sākumā ir mazas, spīdīgas pumpiņas, kas vēlāk kļūst par dziļiem, skaidri izteiktiem uz iekšu augošiem apaļiem veidojumiem ar raupju, ragveida virsmu, ko ieskauj līdzens raupjas ādas valnītis.

  • Mozaīkveida kārpas

Rodas uz plaukstām un pēdām. Cieši sagrupētu kārpu laukums.

  • Diegveida kārpas

Gari, tievi izaugumi, kas rodas uz sejas.

  • Dzimumorgānu kārpas

Skatīt nākamo tēmu.

  • Recidivējoša elpceļu papilomatoze

Rodas jebkurā elpceļu vietā, taču visbiežāk balsenē. Kārpu rašanās elpceļos bieži vien izraisa aizsmakumu un elpceļu nosprostošanos. Tās var rasties atkārtoti.

Ādas kārpas izplatās nonākot tiešā kontaktā cilvēkam ar cilvēku vai pieskaroties priekšmetiem, kas ir inficēti ar CPV.

Kārpas ir plaši izplatītas, un vairumam cilvēku tās ir bijušas vismaz reizi mūžā. Kārpas reti rodas zīdaiņiem, taču biežāk sastopamas bērniem – visvairāk pusaudža gados. Tās biežāk rodas cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī miesniekiem, zivju tirgotājiem un citiem cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar gaļu.

Kārpu diagnosticēšanu veic ārsts, pārbaudot klīniskos simptomus.

Dzimumorgānu kārpu ārstēšanai ir pieejami vairāki medikamenti, tomēr nav tādu preparātu, kas ļautu pilnībā izārstēties no CPV vai pasargātu no atkārtotas kārpu rašanās nākotnē. Ārstēšanas metode ir atkarīga no kārpu formas, struktūras un daudzuma.

Praktiski nav iespējams pilnībā izvairīties no „kārpu vīrusa” (CPV), tādēļ vairumam cilvēku tās ir bijušas vismaz reizi mūžā. Lai samazinātu inficēšanās risku:

  • nepieskarties citu cilvēku kārpām vai kārpām līdzīgiem veidojumiem;

  • ar citiem cilvēkiem nelietojiet kopīgas zeķes, apavus un dvieļus;

  • apmeklējot kopējās dušas, uzvelciet gumijas čības.

Savukārt, ja jums ir kārpas, apmeklējot mitras vietas, piemēram, dušas vai baseinus, uzlīmējiet tām ūdensnecaurlaidīgu plāksteri.

Nav nepieciešams izvairīties no skolas apmeklēšanas, iešanas uz darbu vai piedalīšanās sporta nodarbībās, jo ādas kārpas nerada draudus sabiedrības veselībai.

Tās ir dažāda veida kārpas, kuras izraisa CPV. Tās var rasties ap dzimumlocekli, tūpli vai ap ieeju makstī.

Simptomi: tās var būt kā nelielas „pumpiņas” vai mezglveida izaugumi ar gludu virsmu, kā arī dažāda lieluma smaili uz āru augoši veidojumi, kas var izraisīt niezi, asiņošanu vai nedaudz dedzinošu sajūtu.

Komplikācijas: ja ir parādījušās dzimumorgānu kārpas, tās var arī pēkšņi palikt lielākas vai samazināties, taču tās var palikt arī gandrīz nemainīgas. Komplikācijas novēro reti.

Ar dzimumorgānu kārpām var inficēties tiešā kontaktā ar ādu un gļotādu, parasti dzimumakta laikā.

Dzimumorgānu kārpas ir viena no visbiežāk sastopamajām seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI), ko izraisa CPV vīruss. Inficēšanās risku būtiski palielina liels seksuālo partneru skaits (t.i. 6 un vairāk partneri), kā arī nodarbošanās ar seksu, neizmantojot prezervatīvu. Dzimumorgānu kārpas visbiežāk sastopamas jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Vairumā gadījumu dzimumorgānu kārpas tiek iegūtas heteroseksuālu dzimumattiecību laikā, lai gan aizvien biežāk tās sastopamas arī homoseksuāliem vīriešiem.

Kārpu diagnosticēšanu veic ārsts, pārbaudot klīniskos simptomus.

Dzimumorgānu kārpu ārstēšanai ir pieejami vairāki medikamenti, tomēr nav tādu preperātu, kas ļautu pilnībā izārstēties no CPV vai pasargātu no atkārtotas kārpu rašanās nākotnē. Ārstēšanas metode ir atkarīga no kārpu formas, strktūras un daudzuma.

Pastāv CPV vakcīna, kas aizsargā pret tiem vīrusa tipiem, kas izraisa lielāko daļu dzimumorgānu kārpu. Prezervatīva lietošana pilnībā neaizsargā no inficēšanās ar CPV, tomēr būtiski samazina risku.

Pacientiem, kuriem ir dzimumorgānu kārpas, ieteicams veikt pārbaudes uz citām STI. Atcerieties, ka arī Jūsu patreizējam seksa partneriem var būt neatklātas kārpas vai citas STI, tādēļ ir ieteicams veikt pārbaudes arī partnerim.

CPV vīrusa un dzemdes kakla vēža profilakse

Inficēšanos ar CPV iespējams mazināt, lietojot prezervatīvu, taču tas pilnībā no šī vīrusa nepasargā, jo CPV tiek nodots tālāk partnerim, saskaroties ne tikai ar gļotādām, bet arī ar ārējo dzimumorgānu ādu. Jo vairāk dzīves laikā ir partneri, jo lielāka iespēja inficēties ar CPV. Jo agrāk sāk dzīvot dzimumdzīvi, jo mazāk nobriedusi ir meitenes dzimumorgānu gļotāda, jo tā ir uzņēmīgāka pret dažādām STI, tai skaitā CPV. Tāpēc diemžēl, atšķirībā no citām onkoloģiskām slimībām, dzemdes kakla vēzis ir sastopams arī vecumā no 25–30 gadiem. Pilnībā no inficēšanās ar biežākajiem CPV tipiem pasargā tikai vakcīna.

Vairumu dzemdes kakla vēža un ar to saistīto nāves gadījumu var novērst, atklājot pirmsvēža izmaiņas dzemdes kaklā, veicot dzemdes kakla citoloģiskos izmeklējumus.

Latvijā kopš 2009. gada tiek organizēta valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakses programma. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gados saņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla profilaktisko izmeklējumu un veikt dzemdes kakla citoloģiskos izmeklējumus. Vēstule nav anonīma un bezpersoniska – sieviete tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā, un tajā tiek skaidri norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir līgumattiecības ar valsti, proti, ārsti, pie kuriem šī pārbaude būs bezmaksas. Jāatzīmē, ka arī virkne ārstu, kuriem nav līgumattiecības ar valsti, veic šīs analīzes bez samaksas.

Plašāka informācija par dzemdes kakla vēža skrīningu

Visaugstākā CPV infekcijas sastopamība ir gados jaunām sievietēm (līdz 25 gadu vecumam).

No 2010. gada 1. septembra Latvijā ir uzsākta valsts apmaksāta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret CPV. Latvijā vakcinē meitenes 12 gadu vecumā, lai tās būtu saņēmušas aizsardzību pret CPV pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Vakcinācija novērš lielāko daļu dzemdes kakla vēža gadījumu pirms to attīstības, pasargājot sievieti no emocionālām un fiziskām ciešanām, kā arī no nāves.

No 2022. gada valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV infekciju tiek nodrošināta arī 12–14 gadus veciem zēniem.

Ir ļoti svarīgi meitenēm un zēniem vakcinēties vēl pirms dzimumattiecību sākuma, tāpēc šī vakcīna tiek rekomendēta tieši 12 gadu vecumā, lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi. Šajā vecuma grupā ir daudz labāka organisma reakcija uz poti, kas sekmē imūnās sistēmas efektīvāku atbildi pret CPV.

Lai iegūtu labāko iespējamo aizsardzību pret vīrusu, ir jāsaņem pilns vakcinācijas kurss.

CPV vakcinācijas shēma

Pēc Imunizācijas valsts padomes  2022. gada 2. novembra sniegtajām rekomendācijām, kopš 2022.gada novembra Latvijā ir ieviests divu devu vakcinācijas kurss pret CPV.

Ņemot vērā zinātnisko pierādījumu bāzi un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus, vakcinācija cilvēkiem no 9 līdz 45 gadiem  -  2 devas, ar vismaz 6 mēnešu intervālu starp tām, izņemot imūnsupresētos pacientus, kuriem ir  3 devas (2. deva - vienu mēnesi pēc pirmās, 3. deva - pusgadu pēc otrās devas).

! Ja vakcinācija uzsākta pēc vecās shēmas un saņemtas pirmās divas vakcīnas, ar intervālu, kas mazāks par 6. mēnešiem, jāsaņem arī trešā vakcīna - svarīgi, lai starp otro un trešo devu būtu vismaz 6 mēnešu intervāls.

Vakcīna tiek ievadīta augšdelma muskulī. Vakcīnas saņemšana mūsu valstī tiek organizēta pie ģimenes ārsta. Lai gan ģimenes ārstiem būtu jāseko līdzi, kad bērniem jāsaņem potes, arī paši vecāki var aktīvi interesēties un vest bērnu uz vakcināciju pret CPV pie ģimenes ārsta.

Šobrīd ES ir reģistrētas un tiek lietotas trīs veidu CPV vakcīnas (2-valentā, 4-valentā un 9-valentā vakcīna). No 2020. gada janvāra Latvijā tiek izmantota 9-valentā jeb 9 tipu vakcīna, kas pasargā no deviņiem biežāk sastopamajiem augsta riska onkogēnajiem tipiem (16.,18., 31., 33., 45., 52. un 58), kuri izraisa ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī citus vēža veidus (maksts, vulvas, dzimumlocekļa, anālā (tūpļa) kanāla, galvas un kakla vēzi) un  pret labdabīgajiem CPV tipiem (6. un 11.), kas var izraisīt dzimumorgānu kārpas un elpceļu papillomatozi.

Vakcinācijas blakusparādības ir retas neliels apsārtums un jutīgums injekcijas vietā vienu vai divas dienas.

Gan vecākiem, gan pašam pusaudzim jāatceras, ka vakcīna pret CPV nepasargā no citām dzimumorgānu sistēmas slimībām vai nevēlamas grūtniecības.

Vakcīnas pret CPV ir ES reģistrēta centralizēta procedūra tas nozīmē, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Eiropas Komisija atzinusi, ka pie apstiprinātām indikācijām šīs vakcīnas ir kvalitatīvas, drošas un efektīvas lietošanai visās ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Centralizēti ES reģistrēto zāļu, tai skaitā arī CPV vakcīnu, drošumu uzrauga EMA un dalībvalstu atbildīgās iestādes. EMA un Latvijas Zāļu valsts aģentūras rīcībā nav ziņojumu, kas vedinātu apšaubīt CPV vakcīnu drošumu un efektivitāti.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) viedoklis. Ik gadu tiek atklāti aptuveni 500 000 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi un tas izraisa ceturtdaļas miljona nāves gadījumus. Jaunattīstības valstīs dzemdes kakla vēzis ir galvenais vēža veids sieviešu vidū un otrais galvenais vēža veids sievietēm pasaulē. Vairumā gadījumu dzemdes kakla vēzis rodas sievietēm vecumā virs 40 gadiem, kad tās sniedz vislielāko ieguldījumu ģimenē, ekonomikā un sabiedrībā.

PVO iesaka veikt pusaudžu meiteņu vakcināciju visās valstīs, kur dzemdes kakla vēža un citu ar CPV saistītu slimību profilakse ir sabiedrības veselības prioritāte.

Plānojot ar CPV saistīto slimību profilaksi, valstīs ir jāizveido atbilstošas stratēģijas, kurās ir jāiekļauj gan vakcinācija ar kādu no divām starptautiski piedāvātajām CPV vakcīnām, gan arī iedzīvotāju izglītošana par inficēšanās riska palielināšanu, dzemdes kakla skrīningu, pirmsvēža bojājumu un vēža diagnosticēšanu un ārstēšanu.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) viedoklis. Dzemdes kakla vēzis ir otrais izplatītākais vēzis pēc krūts vēža, kas skar sievietes vecumā no 15–44 gadiem ES. Katru gadu ES tiek atklāti aptuveni 33 000 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi un reģistrēti 15 000 nāves gadījumi. Galvenais dzemdes kakla vēža iemesls ir ilgstoša inficēšanās ar augsta riska CPV tipiem. Vakcīna pret CPV piedāvā papildus iespēju, kā uzlabot dzemdes kakla vēža kontroli, tomēr arī vakcinētām sievietēm ir jāveic dzemdes kakla skrīninga citoloģiskie izmeklējumi.

Pieejamās vakcīnas ir drošas un aizsargā pret biežākajiem augsta riska CPV tipiem. Šobrīd izmantotā vakcīna pusaudžu vakcinācijai aizsargā pret 9 CPV tipiem – 6., 11., 16., 18., 31., 33., 45., 52. un 58. tipu., kas izraisa dzemdes kakla, vulvas, maksts, dzimumlocekļa un anālās atveres pirmsvēža bojājumus un vēzi, kā arī dzimumorgānu kondilomas jeb kārpas. Pētījumos pierādīts, ka vakcīna aizsargā pret CPV tipiem, kas izraisa aptuveni 90% dzemdes kakla vēža gadījumus.

Patlaban vakcinācijai pret CPV izmantotās potes ir drošas, tiek labi panestas un ir ļoti efektīvas, lai novērstu CPV infekciju, dzemdes kakla pirmsvēža bojājumus un vēzi, kas saistīti ar CPV vakcīnā iekļautiem serotipiem. Tāpat vakcīna piešķir zināmu krustenisko aizsardzību pret CPV vakcīnā neiekļauto serotipu infekciju un pirmsvēža dzemdes kakla bojājumiem.