Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par masalu uzliesmojumu

Ja parādās masalām raksturīgas slimības pazīmes – paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, klepus, acu apsārtums un vēlāk sarkani plankumaini izsitumi uz ādas – stingri ieteicams palikt mājās, sazināties ar ārstu, informēt par iespējamo inficēšanās risku un rūpīgi ievērot ārsta sniegtos norādījumus. 

Ja jums ir pazīmes, kas liek domāt par masalām, it sevišķi, ja pēdējo 17 dienu laikā ir bijis kontakts ar personu, kura saslimusi ar masalām vai kurai ir bijusi akūta slimība ar drudzi un izsitumiem, jums vajadzētu telefoniski sazināties ar savu ģimenes ārstu un apsvērt iespēju pieteikt mājas vizīti, lai izvairītos no citu personu inficēšanas.

Neimūnām personām, kuras pakļautas inficēšanās riskam, ieteicama vakcinācija, kuru vēlams veikt 72 stundu laikā pēc iespējamas inficēšanās, jo inkubācijas periods vakcīnas vīrusam ir īsāks nekā dabiski iegūtam vīrusam. Ja norādītais laiks (72 stundas) ir nokavēts, pēcekspozīcijas vakcinācija joprojām būtu ieteicama, lai nodrošinātu aizsardzību pēc citiem iespējamiem kontakta gadījumiem ar masalu slimniekiem, ja infekcija turpinās izplatīties masalu skartajā iestādē vai kolektīvā.

Nav specifiskas ārstēšanas pret masalu vīrusu, līdz ar to tiek izmantoti līdzekļi, kas mazina slimības simptomu smagumu. Ja drudzis ilgst vairāk par divām dienām pēc izsitumu parādīšanās, tas var liecināt par sarežģījumiem un paaugstinātu komplikāciju risku. Antibiotikas nav efektīvas pret masalu vīrusu, bet tās izmanto komplikāciju gadījumā, lai ārstētu sarežģītas sekundārās bakteriālās infekcijas, kā pneimoniju un vidusauss iekaisumu. 

Masalas nav “nekaitīga bērnu slimība” – tā var izraisīt nopietnas un pat dzīvībai bīstamas komplikācijas.

Biežākās komplikācijas ir:

• vidusauss iekaisums,
• plaušu karsonis (pneimonija) -  izraisa sešus no desmit ar masalām saistītiem nāves gadījumiem.
• caureja.

Tomēr masalas var izraisīt arī smagas sekas:

• smadzeņu iekaisumu (encefalītu), kas var radīt paliekošus veselības traucējumus vai būt dzīvībai bīstams,
• ļoti retos gadījumos – smagu nervu sistēmas slimību, kas attīstās vairākus gadus pēc saslimšanas. Tā izraisa intelekta pasliktināšanos, krampju lēkmes un pakāpenisku veselības stāvokļa pasliktināšanos, un šī slimība ir letāla.

Īpaši augsts komplikāciju risks ir maziem bērniem. Vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā pasargāt bērnu no smagām masalu komplikācijām.

Lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu, piem., leikēmiju, HIV/AIDS, kā arī grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.

Par pasargātiem pret masalām uzskata cilvēkus, kuriem jau ir izveidojusies imunitāte pret šo infekciju.

Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri:

• ir pārslimojuši masalas (un tas ir apstiprināts medicīniski),
• ir vakcinēti pret masalām atbilstoši vakcinācijas kalendāram (ar ierakstu medicīniskajos dokumentos vai potēšanas pasē),
• ar analīzēm ir pierādīta imunitāte pret masalām.

Tāpat parasti par imūniem var uzskatīt arī cilvēkus, kas dzimuši pirms 1958. gada, jo lielākā daļa no viņiem masalas ir pārslimojuši laikā, kad vakcinācija vēl netika veikta.

Cilvēks, kurš bijis kontaktā ar masalu slimnieku vai uzturējies vienā telpā.

• Jānovēro sava veselība;
• Ja novēro simptomus, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu;
• Jāierobežo kontakti ar citiem cilvēkiem;
• Pēc kontakta ar slimnieku 72 stundu laikā jāveic vakcinācija. 

Jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāveic vakcinācija. 

Šobrīd situācija ir mainīga un kontaktpersonu skaits pieaug. SPKC šobrīd nevar pārliecinoši apgalvot, ka saslimšanas risks kādā pilsētā vai reģionā ir mazs vai tā vispār nav. Apzināto kontaktpersonu skaits ir ļoti liels — vismaz 800 personas. Tās ietver gan izglītības iestādēs identificētās kontaktpersonas, gan personas ārpus tām: pacientu ģimenēs, publiskos pasākumos, starptautiskajos transporta līdzekļos un citviet. Turklāt, kamēr vēl nav simptomu, cilvēki nav ierobežoti un var apmeklēt dažādas publiskas vietas un paši nezināt, ka ir saslimuši, tāpēc risks publiskās vietās šobrīd ir lielāks nekā parasti. Turpmākās infekcijas izplatīšanas risks, jo īpaši nevakcinēto personu vidū, vērtējams kā augsts. Turklāt nav iespējams apzināt visas kontaktpersonas, sevišķi gadījuma kontaktus publiskajās vietās.  

Zīdaini palīdz pasargāt tuvākā ģimene — ja vecāki un apkārtējie ir vakcinēti, tas jau ir liels drošības spilvens. Tomēr šobrīd būtu ieteicams izvairīties no publiskām vietām, lieliem cilvēku pūļiem un liekiem kontaktiem. Mazulim visdrošāk ir būt mierīgā, kontrolētā vidē kopā ar savējiem.

Cilvēki ir vienīgais masalu vīrusa rezervuārs. Masalu vīruss izplatās no personas uz personu gaisa pilienu ceļā, inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, vai cieša kontakta ceļā. Vīrusu saturoši pilieni var palikt iekštelpu gaisā un līdz divām stundām, kā arī tikpat ilgi vīruss izdzīvo uz virsmām. Saslimušais ir bīstams apkārtējiem pirms izsitumu vai slimības pirmo pazīmju (drudzis, iesnas, klepus) parādīšanās un līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Ir aprēķināts, ka viens saslimušais ar masalām var inficēt 8–15 personas, kuras nav imūnas pret masalām.

Masalas ir vakcīnnovēršama infekcija, un vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā pasargāties no saslimšanas un nepieļaut masalu uzliesmojumus. Lai gan ikvienam bērnam Latvijā ir tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, SPKC vakcinācijas datu analīze liecina, ka aptuveni 14 000 (4%) bērnu vecumā no 1 līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Šis ir ievērojams skaits neimūnu bērnu, kas var veicināt infekcijas izplatīšanās ķēžu veidošanos un palielināt masalu uzliesmojumu risku, īpaši ņemot vērā slimības izplatību citās valstīs un starptautiskos ceļojumus.

Inficētās personas apmeklējušas publiskus pasākumus, izglītības iestādes, interešu pulciņus, pārvietojumšies ar autobu un lidmašīnu, kur ie slēgta telpa un ir liels cilvēku skaits.

SPKC monitorē situāciju un ir nosūtījis metodisko materiālu ārstniecības personām un slimnīcām, lai aktualizētu masalu diagnostikas, uzraudzības un profilakses jautājumus, jo infekcijas kontroles pasākumu efektivitāte ir atkarīga no tā, cik ātri masalu gadījumi tiek konstatēti, par tiem ziņots SPKC un līdz ar to uzsākti nepieciešamie pasākumi.