Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par masalu uzliesmojumu

Vakcinācija uzliesmojuma vai epidēmijas laikā ir ieteicama un nepieciešama, jo vakcinācija ir efektīvākais veids, kā apturēt masalu izplatību. Vakcinēts cilvēks parasti nesaslimst vai arī ir pasargāts no smagas slimības gaitas. Ja 95% un vairāk sabiedrības ir vakcinēti, veidojas kolektīvā imunitāte, kas pasargā tos, kuri nevar vakcinēties (piemēram, zīdaiņus vai personas ar imūndeficītu), jo sabiedrībā tiek pārtraukta vai būtiski samazināta vīrusa cirkulācija.

Papildu vispārējai neimūno personu vakcinācijai ir ļoti svarīga arī kontaktpersonu vakcinācija. Neimūnām personām, kuras pakļautas inficēšanās riskam (t. i., bijušas kontaktā ar masalu slimnieku), ieteicama vakcinācija, vēlams to veikt 72 stundu laikā pēc iespējamās inficēšanās, jo vakcīnas vīrusa inkubācijas periods ir īsāks nekā dabiskajam masalu vīrusam. Ja norādītais laiks (72 stundas) ir nokavēts, pēcekspozīcijas vakcinācija joprojām būtu ieteicama, lai nodrošinātu aizsardzību pēc citiem iespējamiem kontakta gadījumiem ar masalu slimniekiem, ja infekcija turpinās izplatīties masalu skartajā iestādē vai kolektīvā.

Kompetentas starptautiskās organizācijas — PVO, ECDC, CDC (ASV) u. c. —, zinātnieki un eksperti uzsver, ka vakcinācija ir efektīva, un tai nav kaitīgas ietekmes pat tad, ja tā veikta uzliesmojuma vai epidēmijas laikā. Vakcinācija ir daudz drošāka nekā izslimošana, jo tā novērš smagu slimības gaitu un komplikācijas, mazina mirstību. Imūnsistēma spēj vienlaikus reaģēt uz vairāku antigēnu iedarbību, un novājināta masalu vīrusa ievadīšana ar vakcīnu nepadara organismu uzņēmīgāku pret masalām — tieši pretēji, tā palīdz novērst saslimšanu.

Secinājums: Vakcinācija uzliesmojuma vai epidēmijas laikā NAV kaitīga — tieši pretēji, tā ir būtiska sabiedrības veselības drošībai. Vakcinācija samazina saslimšanu, mirstību un infekcijas izplatību, un eksperti to uzskata par vienu no galvenajiem instrumentiem uzliesmojumu un epidēmiju apkarošanā.

Nē, parasti šāda pārbaude nav nepieciešama. Antivielu testu rezultātus sarežģīti interpretēt, un tie ne vienmēr droši norāda, vai cilvēks ir pilnībā pasargāts no saslimšanas. Jāņem vērā arī iespējami viltus pozitīvu un viltus negatīvu rezultātu iespējamība, turklāt apšaubāmie testu rezultāti tiek uzskatīti par negatīviem, tāpēc antivielu noteikšanas testi ne vienmēr precīzi nosaka aizsardzību pret masalām. Turklāt testēšana var aizkavēt vakcinācijas savlaicīgumu. Ja nav pārliecības par vakcinācijas statusu, ieteicamāk ir nevis veikt antivielu noteikšanas testu, bet gan vakcinēties pret masalām. Vakcinācija ir droša arī tad, ja imunitāte cilvēkam jau ir. Neskaidrību gadījumā vakcinācija ir vienkāršākais, ātrākais un drošākais veids, kā sevi pasargāt. 

Minēto apsvērumu dēļ Pasaules Veselības organizācija (PVO), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), kā arī citas kompetentas iestādes neiesaka antivielu pārbaudes testu veikšanu, lai izlemtu par vakcinācijas nepieciešamību.

• Aktuālā informācija par masalu uzliesmojumu šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/latvija-registrets-pirmais-masalu-uzliesmojums-kops-2018-gada
• Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/biezak-uzdotie-jautajumi-un-atbildes-par-masalu-uzliesmojumu
• Informācija par masalām: https://www.spkc.gov.lv/lv/infekcijas-slimibu-apraksti#masalas

Ja parādās masalām raksturīgas slimības pazīmes – paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, klepus, acu apsārtums un vēlāk sarkani plankumaini izsitumi uz ādas – stingri ieteicams palikt mājās, sazināties ar ārstu, informēt par iespējamo inficēšanās risku un rūpīgi ievērot ārsta sniegtos norādījumus. 

Ja jums ir pazīmes, kas liek domāt par masalām, it sevišķi, ja pēdējo 17 dienu laikā ir bijis kontakts ar personu, kura saslimusi ar masalām vai kurai ir bijusi akūta slimība ar drudzi un izsitumiem, jums vajadzētu telefoniski sazināties ar savu ģimenes ārstu un apsvērt iespēju pieteikt mājas vizīti, lai izvairītos no citu personu inficēšanas.

Neimūnām personām, kuras pakļautas inficēšanās riskam, ieteicama vakcinācija, kuru vēlams veikt 72 stundu laikā pēc iespējamas inficēšanās, jo inkubācijas periods vakcīnas vīrusam ir īsāks nekā dabiski iegūtam vīrusam. Ja norādītais laiks (72 stundas) ir nokavēts, pēcekspozīcijas vakcinācija joprojām būtu ieteicama, lai nodrošinātu aizsardzību pēc citiem iespējamiem kontakta gadījumiem ar masalu slimniekiem, ja infekcija turpinās izplatīties masalu skartajā iestādē vai kolektīvā.

Nav specifiskas ārstēšanas pret masalu vīrusu, līdz ar to tiek izmantoti līdzekļi, kas mazina slimības simptomu smagumu. Ja drudzis ilgst vairāk par divām dienām pēc izsitumu parādīšanās, tas var liecināt par sarežģījumiem un paaugstinātu komplikāciju risku. Antibiotikas nav efektīvas pret masalu vīrusu, bet tās izmanto komplikāciju gadījumā, lai ārstētu sarežģītas sekundārās bakteriālās infekcijas, kā pneimoniju un vidusauss iekaisumu. 

Masalas nav “nekaitīga bērnu slimība” – tā var izraisīt nopietnas un pat dzīvībai bīstamas komplikācijas.

Biežākās komplikācijas ir:

• vidusauss iekaisums,
• plaušu karsonis (pneimonija) -  izraisa sešus no desmit ar masalām saistītiem nāves gadījumiem.
• caureja.

Tomēr masalas var izraisīt arī smagas sekas:

• smadzeņu iekaisumu (encefalītu), kas var radīt paliekošus veselības traucējumus vai būt dzīvībai bīstams,
• ļoti retos gadījumos – smagu nervu sistēmas slimību, kas attīstās vairākus gadus pēc saslimšanas. Tā izraisa intelekta pasliktināšanos, krampju lēkmes un pakāpenisku veselības stāvokļa pasliktināšanos, un šī slimība ir letāla.

Īpaši augsts komplikāciju risks ir maziem bērniem. Vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā pasargāt bērnu no smagām masalu komplikācijām.

Lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu, piem., leikēmiju, HIV/AIDS, kā arī grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.

Par pasargātiem pret masalām uzskata cilvēkus, kuriem jau ir izveidojusies imunitāte pret šo infekciju.

Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri:

• ir pārslimojuši masalas (un tas ir apstiprināts medicīniski),
• ir vakcinēti pret masalām atbilstoši vakcinācijas kalendāram (ar ierakstu medicīniskajos dokumentos vai potēšanas pasē),
• ar analīzēm ir pierādīta imunitāte pret masalām.

Tāpat parasti par imūniem var uzskatīt arī cilvēkus, kas dzimuši pirms 1958. gada, jo lielākā daļa no viņiem masalas ir pārslimojuši laikā, kad vakcinācija vēl netika veikta.

Cilvēks, kurš bijis kontaktā ar masalu slimnieku vai uzturējies vienā telpā.

Masalu kontaktpersona - cilvēks, kurš ir bijis kontaktā ar masalu slimnieku, tai skaitā uzturējies ar slimnieku vienā telpā.

Kontaktpersonas rīcība 17 dienu laikā pēc pēdējā kontakta ar masalu slimnieku:

1. Novērot savu veselības stāvokli;
2. Pārbaudīt savu vakcinācijas statusu un nepieciešamības gadījumā veikt vakcināciju (iespēju robežās 72 stundu laikā pēc kontakta). Vakcināciju 72h laikā veic personām, kuras nav vakcinētas vai daļēji vakcinētas;
3. Neimūnām (nevakcinētām, daļēji vakcinētām vai masalas nepārslimojušām) personām ieteicams ierobežot kontaktus ar citām personām un neapmeklēt sabiedriskas un citas vietas, kur var inficēt citas personas, īpaši riska grupu iedzīvotājus (piemēram, veselības aprūpes iestādes, sociālās aprūpes iestādes, izglītības iestādes);
4. Personas, kas 72 stundu laikā pēc kontakta ar masalu slimnieku saņēmušas vakcināciju pret masalām uzreiz var atgriezties ikdienas gaitās;
5. Simptomu gadījumā nekavējoties telefoniski sazināties ar ģimenes ārstu un palikt  mājās.

Ja kontaktpersona ir vakcinējusies vai pārslimojusi masalas:

1. Novērot savu veselības stāvokli;
2. Simptomu gadījumā nekavējoties telefoniski sazināties ar ģimenes ārstu un palikt  mājās.

 Ja kontaktpersona ir nevakcinēta pret masalām:

1. Novērot savu veselības stāvokli;
2. Pārbaudīt savu vakcinācijas statusu un nepieciešamības gadījumā veikt vakcināciju (iespēju robežās 72 stundu laikā pēc kontakta). Vakcināciju 72h laikā veic personām, kuras nav vakcinētas vai daļēji vakcinētas;
3. Neimūnām (nevakcinētām, daļēji vakcinētām vai masalas nepārslimojušām) personām ieteicams ierobežot kontaktus ar citām personām un neapmeklēt sabiedriskas un citas vietas, kur var inficēt citas personas, īpaši riska grupu iedzīvotājus (piemēram, veselības aprūpes iestādes, sociālās aprūpes iestādes, izglītības iestādes);
4. Personas, kas 72 stundu laikā pēc kontakta ar masalu slimnieku saņēmušas vakcināciju pret masalām uzreiz var atgriezties ikdienas gaitās.

Personai ar aizdomām par masalām vai apstiprinātu diagnozi: 

• Nekavējoties jāierobežo kontakti ar citiem cilvēkiem (jāievēro izolācija); 
• Izolācija jāievēro vēl vismaz 4 dienas  pēc izsitumu parādīšanās; 
• Jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāievēro sniegtie norādījumi; 
• Aizliegts apmeklēt izglītības iestādes, darba vietu un citas sabiedriskas vietas; 
• Jāizvairās no kontakta ar citiem cilvēkiem un it īpaši ar riska grupām (zīdaiņiem, grūtniecēm, personām ar novājinātu imunitāti); 
• Ievērojiet higiēnu un piesardzību ikdienā: bieži mazgājiet rokas, klepojot vai šķaudot, aizsedziet muti un degunu, regulāri vēdiniet telpas. 
• Smagas slimības gaitas vai komplikāciju gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība. 

Ja vakcinācija nav veikta atbilstošajā vecumā, personām ir iespēja to saņemt kā valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu līdz 25 gadu vecumam.

Par pasargātiem pret masalām uzskata cilvēkus, kuriem jau ir izveidojusies imunitāte pret šo infekciju.

Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri:

• ir pārslimojuši masalas (un tas ir apstiprināts medicīniski),
• ir vakcinēti pret masalām atbilstoši vakcinācijas kalendāram (ar ierakstu medicīniskajos dokumentos vai potēšanas pasē),
• ar analīzēm ir pierādīta imunitāte pret masalām.

Tāpat parasti par imūniem var uzskatīt arī cilvēkus, kas dzimuši pirms 1958. gada, jo lielākā daļa no viņiem masalas ir pārslimojuši laikā, kad vakcinācija vēl netika veikta.

Jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāveic vakcinācija. 

Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra skaidrojums par vakcināciju masalu uzliesmojuma laikā!

Šobrīd Imunizācijas kalendārs paredz divas vakcīnas devas pret masalām, masaliņām un cūciņām jeb epidēmisko parotītu (MMP vakcīna). Pirmā deva bērnam jāsaņem 12 mēnešu (1 gada) vecumā, savukārt otrā deva – 7 gadu vecumā.

Pēdējās dienās no satrauktiem zīdaiņu vecākiem un ģimenes ārstiem saņemam daudz jautājumu par to, vai MMP vakcīnas pirmo devu būtu iespējams saņemt agrāk nekā Imunizācijas kalendārā noteiktajos 12 mēnešos?

Šobrīd šāda rīcība nav ieteicama, jo, saņemot vakcīnu pirms viena gada vecuma, tās efektivitāte var būt būtiski samazināta. Tas nozīmē, ka vakcīna var nesniegt pietiekamu aizsardzību.

Kāpēc tā notiek?

Mammas antivielas pret masalām, kas iegūtas vakcinācijas rezultātā bērnībā, būtiskā daudzumā cirkulē zīdaiņa asinsritē aptuveni līdz pat viena gada vecumam.

Tās traucē zīdaiņa organismam pašam izveidot pilnvērtīgu imūno atbildi uz vakcīnu, ja tā tiek saņemta pirms 12 mēnešu vecuma. Lai gan šīs antivielas nav pietiekamas, lai pilnībā pasargātu zīdaini no inficēšanās un saslimšanas ar masalām, tās tomēr ietekmē vakcīnas efektivitāti.

Ap viena gada vecumu no mammas saņemto antivielu ietekme izzūd, un vakcinācija kļūst efektīva.

Ja situācija ar masalu uzliesmojumu pasliktināsies, iespējams, tiks sniegtas jaunas rekomendācijas par vakcināciju pret masalām, masaliņām un cūciņām.

Aicinām sekot oficiālajām rekomendācijām un konsultēties ar savu ģimenes ārstu! 

Šobrīd situācija ir mainīga un kontaktpersonu skaits pieaug. SPKC šobrīd nevar pārliecinoši apgalvot, ka saslimšanas risks kādā pilsētā vai reģionā ir mazs vai tā vispār nav. Apzināto kontaktpersonu skaits ir ļoti liels — vismaz 1000 personas. Tās ietver gan izglītības iestādēs identificētās kontaktpersonas, gan personas ārpus tām: pacientu ģimenēs, publiskos pasākumos, starptautiskajos transporta līdzekļos un citviet. Turklāt, kamēr vēl nav simptomu, cilvēki nav ierobežoti un var apmeklēt dažādas publiskas vietas un paši nezināt, ka ir saslimuši, tāpēc risks publiskās vietās šobrīd ir lielāks nekā parasti. Turpmākās infekcijas izplatīšanas risks, jo īpaši nevakcinēto personu vidū, vērtējams kā augsts. Turklāt nav iespējams apzināt visas kontaktpersonas, sevišķi gadījuma kontaktus publiskajās vietās.  

Zīdaini palīdz pasargāt tuvākā ģimene — ja vecāki un apkārtējie ir vakcinēti, tas jau ir liels drošības spilvens. Tomēr šobrīd būtu ieteicams izvairīties no publiskām vietām, lieliem cilvēku pūļiem un liekiem kontaktiem. Mazulim visdrošāk ir būt mierīgā, kontrolētā vidē kopā ar savējiem.

Cilvēki ir vienīgais masalu vīrusa rezervuārs. Masalu vīruss izplatās no personas uz personu gaisa pilienu ceļā, inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, vai cieša kontakta ceļā. Vīrusu saturoši pilieni var palikt iekštelpu gaisā un līdz divām stundām, kā arī tikpat ilgi vīruss izdzīvo uz virsmām. Saslimušais ir bīstams apkārtējiem pirms izsitumu vai slimības pirmo pazīmju (drudzis, iesnas, klepus) parādīšanās un līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Ir aprēķināts, ka viens saslimušais ar masalām var inficēt 8–15 personas, kuras nav imūnas pret masalām.

Masalas ir vakcīnnovēršama infekcija, un vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā pasargāties no saslimšanas un nepieļaut masalu uzliesmojumus. Lai gan ikvienam bērnam Latvijā ir tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, SPKC vakcinācijas datu analīze liecina, ka aptuveni 14 000 (4%) bērnu vecumā no 1 līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Šis ir ievērojams skaits neimūnu bērnu, kas var veicināt infekcijas izplatīšanās ķēžu veidošanos un palielināt masalu uzliesmojumu risku, īpaši ņemot vērā slimības izplatību citās valstīs un starptautiskos ceļojumus.

Inficētās personas ir uzturējušās vietās, kur vienlaikus atrodas daudz cilvēku — apmeklējušas pasākumus, izglītības iestādes un interešu pulciņus, kā arī pārvietojušās ar autobusu un lidmašīnu, kur slēgtā telpā ir augsts inficēšanās risks.

SPKC monitorē situāciju un ir nosūtījis metodisko materiālu ārstniecības personām un slimnīcām, lai aktualizētu masalu diagnostikas, uzraudzības un profilakses jautājumus, jo infekcijas kontroles pasākumu efektivitāte ir atkarīga no tā, cik ātri masalu gadījumi tiek konstatēti, par tiem ziņots SPKC un līdz ar to uzsākti nepieciešamie pasākumi.