Slimību profilakses un kontroles centrs veic masalu uzliesmojuma epidemioloģisko izmeklēšanu un infekcijas kontroles pasākumu organizēšanu. Epidemioloģiski saistīti 43 gadījumi, bet 4 gadījumiem infekcijas avots nav noskaidrots, apzināto kontaktpersonu skaits ir ļoti liels. Tās ietver gan izglītības iestādēs identificētās kontaktpersonas, gan personas ārpus tām: pacientu ģimenēs, publiskos pasākumos, starptautiskajos transporta līdzekļos un citviet.
Kontaktpersonām sniegtas rekomendācijas, tostarp norādes par rīcību saslimšanas gadījumā, ieskaitot pašizolāciju. Informācija, kas nepieciešama kontaktpersonu medicīniskās novērošanas nodrošināšanai, tiek nodota ģimenes ārstiem (t. sk. slimības simptomu uzraudzība, nepieciešamības gadījumā — laboratoriskā pārbaude, kā arī vakcinācijas statusa izvērtēšana). Turpmākās infekcijas izplatīšanas risks, jo īpaši nevakcinēto personu vidū, vērtējams kā augsts. Turklāt nav iespējams apzināt visas kontaktpersonas, sevišķi gadījuma kontaktus publiskajās vietās.
SPKC ir nosūtījis metodisko materiālu ārstniecības personām un slimnīcām, lai aktualizētu masalu diagnostikas, uzraudzības un profilakses jautājumus, jo infekcijas kontroles pasākumu efektivitāte ir atkarīga no tā, cik ātri masalu gadījumi tiek konstatēti, par tiem ziņots SPKC un līdz ar to uzsākti nepieciešamie pasākumi.
Atšķirībā no vairākām citām Eiropas Savienības valstīm situācija Latvijā pēdējos gados ir bijusi labvēlīga. 2025. gadā apstiprināts viens ievests masalu gadījums (saslimušais inficējies ārzemēs), un arī 2023. gadā apstiprināts viens ievests masalu gadījums (saslimušais bērns inficējies ārzemēs). No 2020. līdz 2022. gadam Latvijā nav reģistrēts neviens masalu gadījums, savukārt 2019. gadā tika reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi. Pēdējie masalu uzliesmojumi Latvijā reģistrēti 2018. gadā (25 gadījumi) un 2014. gadā (36 gadījumi).
SPKC ir vērsies pie ģimenes ārstiem, nosūtot ģimenes ārstu asociācijām detalizētu informāciju par vakcinācijas aptveri pret masalām, aicinot aktīvi uzrunāt nevakcinētos pacientus.
Padziļinātas E‑veselības sistēmā reģistrēto vakcinācijas datu analīzes rezultātā SPKC konstatēja nepietiekamu vakcinācijas aptveri. Analizētajās vecuma grupās (16–36 mēneši, 8–9 gadi) reģistrēti 50 645 bērni, no kuriem tikai aptuveni 85% ir vakcinēti atbilstoši vakcinācijas kalendāram, savukārt 16–24 mēnešu vecumā nevakcinēti ir 15,4% bērnu, 25–36 mēnešu vecumā (3 gadi) – 10,1%, bet 8-9 gadu vecumā revakcināciju pret masalām nav saņēmusi pat 17,8% bērnu. Tas nozīmē, ka katrs desmitais trīs gadus vecs bērns nav aizsargāts pret masalām un gandrīz katram piektajam 8–9 gadus vecajām bērnam arī nav nepieciešamās aizsardzības.
Reģionālā analīze rāda, ka vakcinācijas aptvere būtiski atšķiras: visaugstākā tā ir Zemgales reģionā (90,1 %), viszemākā – Rīgas reģionā (82,7 %). Kopējā vakcinācijas aptvere pret masalām valstī nesasniedz 95 % līmeni, kas ir nepieciešams kolektīvās imunitātes nodrošināšanai un masalu izplatības un uzliesmojumu novēršanai, līdz ar to turpmākais infekcijas izplatības risks neimūno personu vidū Latvijā ir augsts.
Masalas ir vakcīnnovēršama infekcija, un vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā pasargāties no saslimšanas un nepieļaut masalu uzliesmojumus. Lai gan ikvienam bērnam Latvijā ir tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, SPKC vakcinācijas datu analīze liecina, ka aptuveni 14 000 (4%) bērnu vecumā no 1 līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Šis ir ievērojams skaits neimūnu bērnu, kas var veicināt infekcijas izplatīšanās ķēžu veidošanos un palielināt masalu uzliesmojumu risku, īpaši ņemot vērā slimības izplatību citās valstīs un starptautiskos ceļojumus.
Aicinām vecākus un ģimenes ārstus pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu!
Atbilstoši vakcinācijas kalendāram pirmā vakcinācija veicama 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija — 7 gadu vecumā. Ja vakcinācija nav veikta atbilstošajā vecumā, personām ir iespēja to saņemt kā valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu līdz 25 gadu vecumam.
Atgādinām, ka masalas ir ļoti infekcioza vīrusu slimība, kas galvenokārt izplatās gaisa ceļā ar sīkiem elpceļu pilieniem, kas var palikt iekštelpu gaisā. Līdz ar to inficēšanās iespējama ne tikai tiešā kontaktā ar saslimušo, bet arī uzturoties telpās, kurās masalu slimnieks atradies pēdējo divu stundu laikā.
Ja parādās masalām raksturīgas slimības pazīmes – paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, klepus, acu apsārtums un vēlāk sarkani plankumaini izsitumi uz ādas – stingriieteicams palikt mājās, sazināties ar ārstu, informēt par iespējamo inficēšanās risku un rūpīgi ievērot ārsta sniegtos norādījumus.
Papildinformācija: