Informācija profesionāļiem un ārstniecības personām

Gandrīz visām inficētajām personām attīstās klīniskās pazīmes. Prodroma periods sākas vidēji pēc 10–12 dienu (var būt no 7–18 dienām) ilga inkubācijas perioda, un tam raksturīgs drudzis, konjunktivīts, iesnas, klepus un bronhiolīts.

Enantēma uz vaigu gļotādas, jeb t.s. Koplika plankumi (pēc Henry Koplik), novērojama jau 1–2 dienas pirms izsitumu parādīšanās, bet var arī nebūt.

Masalu izsitumi jeb eksantēma parādās 2.–4. dienā pēc drudža sākuma un izplatās virzienā no galvas uz ķermeni 3–4 dienu laikā. Pēc ceturtās dienas izsitumi parasti sāk bālēt tādā pat secībā kā parādījušies un izzūd nedēļas laikā, atstājot hiperpigmentāciju un ādas lobīšanos.

Komplikācijas visbiežāk attīstās, ja drudzis nepāriet 1–2 dienu laikā pēc izsitumu parādīšanās.

Visbiežāk sastopamās komplikācijas:

1. vidusauss iekaisums (8%),
2. pneimonija (6%),
3. caureja (8%),
4. encefalīts (1 no 1 000 vai no 2 000 saslimšanas gadījumiem) un reti subakūts sklerotizējošais panencefalīts (1 no 100 000 saslimšanas gadījumiem).

Subakūts sklerotizējošais panencefalīts ir letāla deģeneratīva centrālās nervu sistēmas slimība, kas parādās 7–10 gadus pēc masalu pārslimošanas un norit ar intelekta traucējumiem un krampju lēkmēm. Biežāk tas skar bērnus, kuri pārslimojuši masalas līdz divu gadu vecumam

Galvenie nāves cēloņi masalu gadījumā ir to izraisītās komplikācijas – bakteriālās infekcijas. Letalitāte ir 1–3 no 1 000 saslimšanas gadījumiem. Tā ir augstāka to pacientu vidū, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem un personām ar imūndeficītu. 

Pneimonija ir nāves cēlonis 6 no 10 ar masalām saistītajos nāves gadījumos.

Ikviens pacients, kuram ir akūta eritēma un drudzis – īpaši pēc klepus, iesnām, konjunktivīta un fotofobijas, ir uzskatāms par aizdomīgu gadījumu uz masalām.

Dažreiz masalas ir grūti atšķiramas no citām infekcijām, kas norit ar drudzi un izsitumiem. Masaliņas, parvovīrusu B19 infekcija, cilvēka 6. tipa herpes vīrusa infekcija un Denges drudža gadījumus var viegli sajaukt ar masalām, tādēļ būtisks ir laboratorisks apstiprinājums.

Visi aizdomīgie gadījumi ir jāapstiprina laboratoriski.

Masalu un masaliņu laboratoriskai diagnostikai izmanto vīrusa izolēšanu, nukleīnskābes noteikšanu, seroloģisko izmeklēšanu specifisko antivielu vai antigēna noteikšanai.

Nacionālā veselības dienesta manipulāciju kodi valsts apmaksātiem Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas izmeklējumiem: 47200R - masalu vīrusa RNS noteikšana ar RT-PCR (primāri); 44140R - masalu vīrusa izolēšana audu kultūrā.

Lai minimizētu vīrusa transmisiju, visi pacienti ar aizdomām par masalām (aizdomīgi masalu gadījumi) ir nekavējoties jāizolē, līdz masalas vai masaliņas laboratoriski tiek noliegtas vai pēc izsitumu parādīšanās pagājušas četras dienas. Ja klīniskais stāvoklis pieļauj, slimnieks būtu jāizolē mājas apstākļos, lai novērstu ārstniecības iestāžu darbinieku un citu pacientu inficēšanos un masalu uzliesmojumus stacionāros.

1. personas, kurām saslimšana ar masalām anamnēzē ir bijusi laboratoriski apstiprināta;
2. personas, kurām ir dokumentārs apliecinājums par vakcināciju pret masalām un kuras saņēmušas vecumam atbilstošu vakcīnas devu skaitu saskaņā ar vakcinācijas kalendāru;
3. personas, kurām imunitāte pierādīta laboratoriski (seroloģiski);
4. personas, kuras dzimušas pirms 1958. gada (ņemot vērā pēdējos gados reģistrēto masalu slimnieku vecumu, kā arī imunizācijas pret masalām uzsākšanu Latvijā (1968. gads), var pieņemt, ka šīs personas masalas ir pārslimojušas un var tikt uzskatītas par imūnām).

Kontaktpersonas, kurām masalas bieži norit smagi vai attīstītās komplikācijas un līdz ar to ir nepieciešama īpaša uzraudzība:

1. bērni jaunāki par 5 gadiem;
2. pieaugušie virs 20 gadiem;
3. grūtnieces;
4. personas ar imūndeficītu, piem., leikēmija, HIV/AIDS.