Sibīrijas lopu mēris

Publicēts: 10.03.2026.

Sibīrijas lopu mēris ir reta, bet potenciāli smaga zoonotiska infekcijas slimība, ko izraisa sporas veidojoša baktērija Bacillus anthracis. Slimība galvenokārt skar zālēdājus dzīvniekus (govis, aitas, kazas un savvaļas zālēdājus), savukārt cilvēki inficējas, nonākot saskarē ar baktēriju sporām no slimiem dzīvniekiem vai piesārņotiem dzīvnieku izcelsmes produktiem (piemēram, vilnas vai ādas). Sporas var saglabāties augsnē gadu desmitiem, tādēļ inficēšanās iespējama arī ilgāku laiku pēc dzīvnieku saslimšanas.

Cilvēkiem infekcija visbiežāk izpaužas kā ādas forma, kas sastopama vairāk nekā 95 % gadījumu un attīstās, sporām nonākot bojātā ādā. Retāk tiek novērotas zarnu vai plaušu formas. Slimības klīniskā gaita ir atkarīga no inficēšanās ceļa, un, ja ārstēšana netiek uzsākta savlaicīgi, slimība var būt letāla.

Lai gan Sibīrijas lopu mēris Eiropā tiek reģistrēts reti, atsevišķi gadījumi joprojām tiek konstatēti. Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem 2017.–2021. gadā Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēti 17 apstiprināti un 20 iespējamie saslimšanas gadījumi. Savukārt 2022. gadā Horvātijā ar liellopiem saistīta uzliesmojuma laikā tika reģistrēti 13 apstiprināti un 9 iespējamie gadījumi.

Pēdējais Sibīrijas mēra gadījums cilvēkam reģistrēts 1966. gadā un pēdējais gadījums dzīvniekam reģistrēts 1989. gadā.

Ideja par Bacillus anthracis izmantošanu kā bioloģisko aģentu militāros nolūkos pirmo reizi tika apspriesta Otrā pasaules kara laikā bioloģisko ieroču izpētes programmu ietvaros. Tomēr nav dokumentētu pierādījumu, ka Sibīrijas lopu mēris būtu izmantots bruņotos konfliktos kā bioloģiskais ierocis. Vienlaikus šī mikroorganisma īpašības – spēja veidot īpaši izturīgas sporas, kas vidē var saglabāties gadu desmitiem, kā arī iespēja izplatīties aerosola veidā – padara to par vienu no visvairāk pētītajiem potenciālajiem bioloģiskā apdraudējuma aģentiem. Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centru (turpmāk – CDC) klasifikāciju Bacillus anthracis pieder pie “Category A agents” jeb augstākās prioritātes bioterorisma aģentiem *.

* Šajā kategorijā ietilpst patogēni, kas rada būtisku risku sabiedrības veselībai un nacionālajai drošībai, jo tos iespējams relatīvi viegli izplatīt, tie var izraisīt augstu mirstību, radīt plašu sabiedrības veselības ietekmi, sabiedrības paniku un sociālus traucējumus, kā arī prasa īpašus sabiedrības veselības sagatavotības pasākumus.

Ir pieņemts uzskatīt, ka visefektīvākie Sibīrijas lopu mēra un citu bioloģisko aģentu faktoru izplatīšanās veidi ir infekciozi aerosoli (šķidrums vai pulveris), ūdens krājumi, pārtika, kontaminēts apģērbs, gultas veļa, inficēta dzīvnieku barība vai zāle, kā arī lietojot kontaminētas iniciējamās narkotikas (injekcionālā anthrax forma). Sibīrijas lopu mēris ir ļoti nopietna slimība, plaušu formas gadījumā, ja nepieciešamā ārstēšana nav uzsākta uzreiz pēc simptomu parādīšanās un diagnozes noteikšanas, slimības iznākums parasti ir letāls.

Izplatītākie riska faktori ir darbs lauksaimniecībā, veterinārijā, ādas un vilnas apstrādē, kā arī kontakts ar inficētām dzīvnieku barības partijām. 

Sibīrijas lopu mēra endosporas nedalās, tām nav noteikta metabolisma. Sporas ir izturīgas pret sausumu, karstumu, UV stariem, gamma starojumu. Dažos augsnes veidos Sibīrijas lopu mēra sporas var saglabāties pasīvas pat desmitiem gadu.

Slimības inkubācijas periods parasti ir 1–7 dienas, bet var sasniegt līdz pat 60 dienām atkarībā no sporu devas un inficēšanās ceļa. Sibīrijas lopu mēra infekcijas transmisija no cilvēka uz cilvēku ir maz ticama. Tāpēc pacientu izolēšana parasti nav nepieciešama, bet jāievēro standarta piesardzības pasākumi (jālieto vienreizējie cimdi, halāti, rūpīga roku mazgāšana).

Cilvēkiem pastāv 4 infekcijas formas: ādas, zarnu, plaušu un injekcionālā. Klīniskā forma atkarīga no inficēšanās ceļa. Tālāk piedāvāts šo infekcijas formu detalizēts apraksts.

Akūtai slimībai raksturīgās šādas klīniskās izpausmes:

ādas forma: ādas bojājuma vietā 1–6 dienu laikā papulozu, vezikulāru izsitumu vietā veidojas čūla, parasti ir melnā krāsā, nesāpīga, iekritusi, ar lokālu tūsku;
zarnu forma: sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, anoreksija, drudzis;
plaušu forma: slimības pirmās pazīmes atgādina akūtu elpošanas ceļu vīrusu infekciju, strauji attīstās hipoksija, paaugstinās ķermeņa temperatūra, rentgenoloģiski novērojams mediastināls paplašinājums;
injekcionālā forma: ir saistīta ar piesārņotu narkotiku injicēšanu zemādas vai muskuļos. Slimība izpaužas kā smagas mīksto audu infekcija un sepse. Pirmais gadījums tika aprakstīts 2000. gadā un bija saistīts ar kontaminēta heroīna injicēšanu. Lielākais zināmais uzliesmojums notika Skotijā, kur 2009.–2010. gadā identificēti 119 gadījumi. Tā ir reta, bet nopietna slimības forma ar augstu mirstību.

Plaušu formas gadījumos mirstības rādītājs tuvojas – 100%, cilvēks mirst dažu dienu laikā pēc simptomu parādīšanās. Katrs zarnu formas gadījums ir jāizvērtē individuāli, tomēr gandrīz 100 % gadījumu slimības iznākums ir letāls. Ādas formai letalitāte ir zemāka par 1 %, ja tiek nodrošināta savlaicīga antibiotiku terapija. Savukārt injekcionālajai formai arī ar ārstēšanu mirstība var sasniegt 45–75 %, bez ārstēšanas tā ir gandrīz 100 %.

Sibīrijas lopu mēra baktērija ir jutīga pret penicilīnu, ar ko arī agrāk ārstēja Sibīrijas mēri. Baktērija ir rezistenta pret fluorhinoloniem (ciprofloksacīnu) un tetraciklīniem (doksiciklīnu). Ir ziņots par rezistenci pret dažām cefalosporīnu grupas antibiotikām, tāpēc tās neiesaka izmēģināt monoterapijā.

Eiropas slimību un profilakses un kontroles centra un Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas rekomendē smagu slimības formu gadījumā lietot kombinētu intravenozu terapiju ar ciprofloksacīnu vai doksiciklīnu, pievienojot citu antibiotiku (piemēram, penicilīnu, meropenēmu, klindamicīnu) un antitoksīnu, lai neitralizētu baktēriju radītos toksīnus. Ādas formu parasti ārstē ar perorāli lietojamiem antibiotikām 7–10 dienas. Ņemot vērā sporu lēno iedarbību, pēc inhalācijas ekspozīcijas profilaktiska terapija jālieto 60 dienas.

Ja pieejama vakcīna, to var izmantot kopā antibiotikām postekspozīcijas profilaksei. Anthrax Vaccine Adsorbed (BioThrax), Cyfendus, Anthrax Vaccine Precipitated (AVP) vakcīnas pret Sibīrijas lopu mēri ir izstrādātas un dažās valstīs licencētas cilvēkiem, tomēr tās netiek izmantotas rutīnas imunizācijā. Tās galvenokārt paredzētas personām ar paaugstinātu ekspozīcijas risku vai izmantošanai ārkārtas situācijās, piemēram, bioloģiskā incidenta gadījumā.

Vispārējais risks

Aerogēnas inficēšanās risks no ar Bacillus anthracis sporām kontaminēta apģērba ir ļoti zems. Infekcija var rasties kontakta ceļā, īpaši caur bojātu ādu.

Dekontaminācija

Dekontaminēt ādu un potenciāli kontaminētus priekšmetus (apģērbu, personīgās mantas, virsmas).
Kontaminētās virsmas tīrīt ar 5000–10000 ppm nātrija hipohlorīta šķīdumu (aptuveni 1–2 l balinātāja uz 9 l ūdens).

Pacientu aprūpe

Standarta piesardzības pasākumi: cimdi, halāts, roku higiēna.
Sibīrijas lopu mēris netiek pārnests gaisa pilienu vai aerogēnā ceļā no cilvēka uz cilvēku. Inficēšanās iespējama tikai tieša kontakta gadījumā ar ādas bojājumiem. Tādēļ prasības izolācijas režīma nodrošināšanai kā kontaktu ceļā izplatāmas infekcijas slimības gadījumā.

Rīcība ar miruša pacienta ķermeni

Autopsija nav ieteicama, ja diagnoze “Sibīrijas lopu mēris” apstiprināta.
Ja sekcija tomēr tiek veikta: lietot aizsargapģērbu (cimdi, halāts u.c.); ievērot roku higiēnu; instrumentus autoklavēt.

Pēcekspozīcijas profilakse

Ja pastāv aizdomas par kontaktu ar sporām, antibiotiku profilakse jāuzsāk pēc iespējas ātrāk. Profilaksi var pārtraukt, ja laboratoriski B. anthracis netiek apstiprināts.
Ja ekspozīcija apstiprināta – antibiotiku profilaksi turpina 60 dienas.
Personu jāinformē nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja parādās simptomi.

Vislielākais risks cilvēku veselībai ir primārās aerosolizācijas laikā, kad Bacillus anthracis sporas izplatās un saglabājas gaisā. Atkārtotas aerosolizācijas laikā, sekundāri atbrīvojoties B. anthracis sporām no virsmām, risks ir zemāks. Tādēļ inficēšanās risks ir atkarīgs no tā, cik ilgi sporas atrodas gaisā un cik lielu distanci tās pārvietojas, līdz sasniedz zemi. Tas ir atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un gaisā esošo daļiņu bioloģiskajām īpatnībām.

Pēc aerosolizācijas uz virsmām persistējošās Bacillus anthracis sporas, lai gan ilgi ir infekciozas, nerada lielu risku cilvēku veselībai. Mazas virsmu platības var tikt dezinficētas ar 5000–10000 ppm hipohlorīta.

Inficēšanās riskam pakļauti neatliekamās reaģēšanas un veselības aprūpes darbinieki, kuriem ir tiešs kontakts ar Bacillus anthracis sporām vai ar Sibīrijas lopu mēra pacientiem. Teritorijās ar iespējamu vides kontamināciju ar sporām darbiniekiem jālieto pilns individuālais aizsardzības aprīkojums, un medicīniskā palīdzība šajās zonās sniedzama tikai neatliekamos gadījumos.

Personām ar iespējamu ekspozīciju jāveic dekontaminācija, medicīniskā novērtēšana un, ja nepieciešams, jānozīmē postekspozīcijas antibiotiku profilakse. Veselības aprūpes darbiniekiem pacientu aprūpē parasti pietiek ar standarta piesardzības pasākumiem. Atsevišķos gadījumos, izvērtējot ekspozīcijas risku, var apsvērt arī vakcināciju.

Ekspozīcijas riska līmenis	Iespējamā situācija	Darbinieku piemēri	Ieteicamie aizsardzības pasākumi
Augsts risks	Tieša saskare ar Bacillus anthracis sporām, aizdomīgiem pulveriem, mikroorganismu kultūrām vai smagi inficētiem dzīvniekiem	Specializētās laboratorijas darbinieki, dekontaminācijas komandas, veterinārārsti uzliesmojuma vietā	Pilns individuālais aizsardzības aprīkojums (aizsargtērps, cimdi, acu aizsardzība, respirators FFP3 vai augstāks), dekontaminācija, medicīniskā novērošana, postekspozīcijas antibiotiku profilakse
Vidējs risks	Saskare ar iespējami inficētiem pacientiem vai materiāliem, darbs incidenta vietā	Neatliekamās medicīniskās palīdzības personāls, glābšanas dienesti, policija	Respirators (FFP2/FFP3), cimdi, aizsargapģērbs, acu aizsardzība, higiēnas un dekontaminācijas procedūras, medicīniskā novērošana
Zems risks	Netieša saskare ar iespējamu incidentu, darbs administratīvā vai atbalsta līmenī	Administratīvais personāls, loģistikas darbinieki	Standarta infekcijas kontroles pasākumi, roku higiēna, informēšana par simptomiem

Papildu sabiedrības veselības pasākumi:

iespējamās ekspozīcijas gadījumā – PEP profilakse ar antibiotikām;
nepieciešamības gadījumā – vakcinācija pret Sibīrijas lopu mēri kombinācijā ar antibiotikām;
incidenta vietas vides dekontaminācija un epidemioloģiskā izmeklēšana.

Akūti saslimušām personām laboratoriskai izmeklēšanai ņem asinis, iztriepi no deguna, krēpu paraugus un iztriepi no bojātās ādas, lai noteiktu Bacillus anthracis.

Mirušiem slimniekiem diagnozes noteikšanai ņem asinis, iztriepi no deguna, paraugus no hemorāģiskajiem eksudātiem, iztriepes un paraugus no citiem audu šķidrumiem, ja nepieciešams.

Vides paraugi var tikt ņemti no dažādiem materiāliem (augsnes, putekļiem, atkritumiem vai apģērba), vietās kur ir bijusi saskare ar brīvām Bacillus anthracis sporām, vai kur ir bijusi saskare ar kādiem cilvēka izdalījumiem. Ja tas ir iespējams, vajadzētu ņemt inficētajā vietā iztriepi no deguna visiem cilvēkiem, kas bijuši laikā, kad notikusi Bacillus anthracis sporu izplatīšanās. Tas epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkā palīdzētu apstiprināt, ka sporas ir izplatījušās, un noteikt inficēto zonu.

Bacillus anthracis ir 3. riska grupas patogēns, kas var izraisīt smagu slimību cilvēkiem, tādēļ darbs ar šo mikroorganismu jāveic atbilstošas bioloģiskās drošības līmeņa laboratorijās - BSL-3. Visus laboratoriskos izmeklējumus veic tikai 2. klases drošības (laminārājos) boksos. Laboratorijā veic to virsmu dezinfekciju, kas varētu būt inficētas ar Bacillus anthracis sporām. Visus atkritumus autoklavē.

Paraugi un analīzes uz laboratorijām ir jāsūta ar uzlīmēm "Infekciozs materiāls", "Bīstams" speciāla darbinieka pavadībā. Ar paraugiem un analīzēm būtu jārīkojas atbilstoši starptautiskajiem dokumentiem. Paraugam līdzi ir jābūt visai ar to saistītajai dokumentācijai.

Laboratorijas kritēriji diagnozes noteikšanai:

Bacillus anthracis izdalīšana no klīniskajiem materiāliem (piemēram, asinīm, ādas bojājumiem, izdalījumiem);
Bacillus anthracis mikroskopiskā atradne, krāsojot uztriepi vai ar PKR (polimerāzes ķēdes reakcija), vezikulu šķidrumā, asinīs, cerebrospinālajā šķidrumā, pleiras šķidrumā, izkārnījumos.

Piezīme: ja pacients lietojis antimikrobos līdzekļus, iespējams, ka neizdosies izdalīt B. anthracis no klīniskā materiāla.

Tīša Bacillus anthracis sporu izplatīšana var notikt iepriekš atklāti paziņojot vai slēptā veidā, un tādējādi infekcija var netikt identificēta līdz pirmajiem saslimšanas gadījumiem. Sabiedrības veselības dienestiem jābūt gataviem ātri identificēt inficēto zonu, jānodrošina cietušo dekontaminācija un jālemj par profilaktisko terapiju.

Sibīrijas lopu mēris vairumā valstu ir reta slimība. Iespējams, ka slimības ādas formas gadījumi var tikt ievesti no endēmiskām valstīm (parasti no tām, kurās ir attīstīta ādas izstrādājumu industrija).

Par tīšu Bacillus anthracis sporu izplatīšanu var domāt, ja tiek konstatēts:

viens apstiprināts Sibīrijas lopu mēra plaušu formas gadījums;
viens apstiprināts Sibīrijas lopu mēra ādas formas gadījums, ja saslimušajam ikdienā nav bijis kontakts ar dzīvniekiem vai no dzīvniekiem pagatavotiem izstrādājumiem;
divi vai vairāki aizdomīgi Sibīrijas lopu mēra gadījumi, kas ir saistīti laikā un vietā, īpaši ģeogrāfiski saistītie slimības perēkļi vadošā vēja virzienā (līdzīgi kā leģionāru slimība).

Ciešai sadarbībai ar veterinārijas speciālistiem ir ļoti liela nozīme: zālēdāji (govis, aitas, kazas) ir jutīgāki pret šo slimību nekā cilvēks, un tiem ir īsāks slimības inkubācijas periods nekā cilvēkiem. Aizdomīgo vai apstiprināto Sibīrijas lopu mēra gadījumu konstatēšana dzīvniekiem veicina agrīnas brīdinājuma sistēmas funkcionēšanu.

Riska grupu vakcinācija (veterinārārsti, kautuves darbinieki, laboratoriju personāls, militārpersonas) palīdz novērst saslimšanu un apturēt infekcijas izplatību.

Ja rodas aizdomas par Sibīrijas mēra gadījumu vai iespējamu Bacillus anthracis sporu tīšu izplatīšanu, nepieciešams sazināties ar ārstniecības personu, lai noskaidrotu, vai ir konstatēti citi iespējami Sibīrijas mēra gadījumi.

Iespēja inficēties ar Sibīrijas lopu mēri cilvēkam no cilvēka ir niecīga, tādēļ nav specifiskas ārstēšanas vai ieteikumu sekundāro kontaktu gadījumā. Nav karantīnas prasību infekcijas slimniekiem. Tomēr visus, kas kontaminēti ar Bacillus anthracis sporām, ir jādekontaminē.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas mērķi:

“slēptās” infekcijas izplatīšanās gadījumā palīdzēt identificēt notikušo un ziņot par notikuma vietas, inficētās zonas laika un telpas parametriem, lai nozīmētu atbilstošu profilaksi;
“atklātās” infekcijas izplatīšanās gadījumā dot padomu, nosakot inficēto zonu, ja slimība ir konstatēta personai, kas nav atradusies notikuma vietā.

Atkarībā no infekcijas izplatīšanās mēroga mikrobioloģiskajai izmeklēšanai var tikt ņemti vides paraugi. No personām, kas bijušas inficētajā zonā, vajadzētu paņemt iztriepi no deguna (epidemioloģiskās izmeklēšanas, nevis diagnostikas nolūkā). Izmeklēšanas rezultāti var sniegt papildu informāciju, kas palīdzētu vadīt pēckontakta profilakses pasākumus. Tas ir ļoti būtiski "slēptās" infekcijas izplatīšanās gadījumā, kur inficētās zonas noteikšana lielā mērā ir atkarīga no ziņojuma, izriet no ārkārtas epidemioloģiskās izmeklēšanas informācijas.

Ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par Sibīrijas lopu mēra infekciju vai slimība ir apstiprināta, par šo gadījumu ārstniecības personai nekavējoties jāziņo Slimību profilakses un kontroles centram saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 14. pantu un Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”.