Pasīvā smēķēšana ir tabakas saturošu vai nesaturošu smēķējamu vai karsējamu izstrādājumu sekundāro dūmu/tvaiku ieelpošana, kuras laikā nesmēķētājs ieelpo no izstrādājuma degšanas vai karsēšanas laikā izdalītos dūmus, tvaikus.
Tabakas degšanas laikā izdalītie dūmi ne tikai kairina pasīvā smēķētāja elpceļus, bet arī būtiski var kaitēt pasīvā smēķētāja veselībai. Pasīvās smēķēšanas ietekme ir sabiedrībā izplatīts saslimstības un mirstības cēlonis. Tā palielina plaušu audzēja saslimšanas risku, koronāro sirds slimību un var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.
Elektronisko smēķēšanas ierīču karsēšanas laikā izdalītais tvaiks satur mikroskopiskas augstas koncentrācijas dažādu izdalīto vielu daļiņas, tajā skaitā dažādu ķīmisko vielu un smago metālu daļiņas (nikotīns, niķelis, kadmijs svins u.c.), kas ieelpojot var izraisīt vai saasināt elpošanas sistēmu slimības, piemēram, astmu, kā arī sašaurināt artērijas, radot risku kardiovaskulārai veselībai ilgtermiņā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sagatavoto Zaļo grāmatu „Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem: politikas iespējas ES līmenī”, Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Pasīvā smēķēšana darbā bijusi cēlonis vairāk nekā 7000 nāves gadījumu, savukārt pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai mājās izraisījusi vēl 72 000 nāves gadījumu.
Lai gan šobrīd trūkst datu par elektronisko smēķēšanas ierīču izraisītiem nāves gadījumiem pasīvās smēķēšanas rezultātā, pētījumi ir apliecinājuši, ka šo ierīču izdalītais tvaiks vai aerosols var saturēt ne tikai kancerogēnas vielas, bet arī vielas un to savienojumus, kuru ietekme uz pašu smēķētāju un pasīviem smēķētājiem ilgtermiņā nav izpētīta.