Pasīvā smēķēšana

Pasīvā smēķēšanas laikā tiek kairināti elpošanas ceļi un plaušu audi, radot klepu un krēpas. Cilvēkiem, kuri paši nesmēķē, bet regulāri ir pakļauti cigarešu dūmu ietekmei, var attīstīties nopietnas veselības problēmas. Pasīvā smēķēšana ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģija vai hroniska plaušu slimība. Pat ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori. Savukārt sirds slimības ir visizplatītākais nāves iemesls Eiropas Savienībā gan smēķētāju, gan nesmēķētāju vidū.

Tabakas dūmi ir īpaši bīstami maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. “Otrreizējie dūmi” grūtniecēm var radīt mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības.

Pasīvās smēķēšanas negatīvā ietekme uz zīdaiņiem un bērniem:

- pasīvai smēķēšanai pakļautajiem zīdaiņiem pastāv lielāks risks nomirt ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu;

- bērnam, kurš savas dzīves pirmos 18 mēnešus dzīvo mājā, kurā smēķē, ir palielināts elpceļu slimību risks, ieskaitot bronhītu un pneimoniju. Šie bērni biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, klepu un vidusauss iekaisumu. Viņu plaušu funkcijas ir pazeminātas un plaušas attīstās lēnāk;

- pasīvai smēķēšanai mājās pakļautajiem bērniem ir lielāks risks astmas simptomu attīstībai, kā arī biežāk novērojamas astmas lēkmes, līdz ar ko biežāk un ilgāku laiku jālieto zāles astmas ārstēšanai;

- smēķējošo vecāku skolas vecuma bērniem visbiežāk ir tādi simptomi kā klepus un elpas trūkums;

- smēķētāju bērniem ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti;

- ja smēķē viens vai abi vecāki, pastāv risks, ka bērns pieaugot uzsāks smēķēt.

Mēs ne vienmēr varam izmainīt smēķētāja paradumus un apzinīgumu pret apkārtējiem, bet varam ietekmēt savu un savu bērnu atrašanās vietu gan telpā, gan vidē un nekļūt par pasīvajiem smēķētājiem.

Uzņemies atbildību par savu un savu bērnu veselību, sakot “NĒ” pasīvajai smēķēšanai: izvairies no smēķētāja un cigarešu dūmiem, vai palūdz pārtraukt smēķēšanu mājās vai bērna tuvumā uz ielas!

Neļauj smēķēt mājā

Ja kāds no ģimenes locekļiem vai viesiem vēlas uzsmēķēt, neļauj to darīt iekštelpās. Lai arī smēķētāja elpā kaitīgie dūmi saglabājas vēl 3-8 minūtes, vismaz būsi pasargājis sevi un savu bērnu no tabakas dūmu tiešas ieelpošanas. Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķēts. Arī smēķēšana pie atvērta loga nelīdzēs, jo tabakas dūmi tāpat izplatīsies pa telpu un toksisku putekļu

veidā nosēdīsies uz mēbelēm un virsmām. Šos dūmus bērns, pārvietojoties pa māju, pie mazākās kustības sacels gaisā un ieelpos.

Smēķēt bērna klātbūtnē – kategoriski aizliegts!

Bērni diemžēl visbiežāk ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai, it īpaši, ja smēķētāji ir viņu vecāki. Ja Tu pats smēķē, vai esi redzējis savu bērnu aizspiežam degunu vai pasakām “fui” katru reizi, kad aizdedzini cigareti viņa klātbūtnē? Šādi bērns tev cenšas pateikt, ka viņam ļoti nepatīk tas, ka liec viņam pret paša gribu ieelpot tabakas dūmus. Ja nevari sevis un sava bērna labā smēķēšanu atmest, tad vismaz dari to ārpus mājas, kur tabakas dūmi viņu nesasniegs.

Nekādā gadījumā neļauj smēķēt mašīnā

Ja brauc kopā ar smēķētāju, kuram brauciena laikā gribas uzsmēķēt, aicini viņu piestāt un smēķēt ārpus mašīnas. Smēķējot mašīnā pie atvērta loga, pa to izplūst vien neliela daļa tabakas dūmu, pārējie paliek mašīnā un veido sava veida “gāzes kameru”. Šajā gadījumā sliktākā vieta, kur sēdēt, ir tieši aiz smēķētāja. Tur bieži vien sēž bērni, kuri ir spiesti saņemt lielāko dūmu devu.

Uzstāj uz to, ka smēķēšanas ierobežojumus nepieciešams ieviest arī darba vietā

Likums paredz, ka darba vietā, ja vien tam nav ierīkota speciāla vieta, ir aizliegts smēķēt. Ja tas netiek ievērots, Tev ir tiesības informēt savu darba devēju un norādīt, ka vēlies no tabakas dūmiem brīvu darba vidi

Izvairies no tabakas dūmiem sabiedriskās vietās

Likums nosaka, ka daudzās publiskās vietās, piemēram, ārstniecības iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās un daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, ir aizliegts smēķēt. Nereti publiskās vietās ir ierīkotas speciālas vietas, kur smēķētāji drīkst uzturēties. Taču, ja ar bērnu atrodoties vietā, kur nav smēķēšanas ierobežojumu, atgādini apkārtējiem, ka bērna klātbūtnē smēķēt nedrīkst un aicini viņus to nedarīt jūsu klātbūtnē, vai arī dodieties tālāk no smēķētāja.

Ikdienā mēs sastopamies ar visdažādākajiem mītiem un stereotipiem, kas radušies gan informācijas trūkuma dēļ, gan tādēļ, ka draugi un paziņas mums ir pastāstījuši par savu pieredzi, ko mēs bieži vien mēdzam pieņemt par neapstrīdamu patiesību. Arī diskusijas par pasīvo smēķēšanu nav izņēmums. Vai esi kādreiz dzirdējis kādu no šiem apgalvojumiem un vai zini, kā ir patiesībā?

Mīts: Ja es neredzu dūmus, tātad to nav

Patiesība: Dūmi ne vienmēr ir redzami, tie saglabājas gaisā stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā redzamie.

Mīts: Dūmi traucē otram cilvēkam tikai tad, ja tie tiek ievilkti vai iepūsti tieši elpceļos

Patiesība: Arī dūmi, kas sajaukušies ar gaisu, ir kaitīgi. Ņem vērā, ka pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā smēķē. Tāpēc, uzturoties telpā, kurā smēķē, nav iespējams no dūmiem izvairīties.

Mīts: Viskaitīgākie ir smēķētāja izelpotie cigarešu dūmi

Patiesība: Dūmi, kas izdalās tieši no cigaretes, satur daudz vairāk toksisko un kancerogēno vielu.

Mīts: Pasīvā smēķēšana skar vienīgi tos cilvēkus, kuri cieš no astmas un citām elpceļu slimībām

Patiesība: Pasīvā smēķēšana var izraisīt astmu un citas slimības arī veseliem cilvēkiem, vai pastiprināt to simptomus jau slimiem cilvēkiem.

Mīts: Bērniem netiek nodarīts kaitējums, ja vecāki mājās uzsmēķē reizi pa reizei

Patiesība: Ikvienas vecāku izsmēķētās cigaretes dūmu daļiņas kaitē bērnu veselībai, izraisot dažādas saslimšanas – bronhītu, plaušu karsoni un astmas pastiprināšanos.

Mīts: Smēķēšana iekštelpās nekaitē, ja nesmēķē otra cilvēka tiešā tuvumā, bet, piemēram, otrā istabā vai virtuvē.

Patiesība: Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur tabakas dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un tiek ieelpotas.

Mīts: Izsmēķējot cigareti (piemēram, prom no citiem – uz balkona, ārā vai citā telpā), smēķētājs nevar kaitēt nesmēķētājam.

Patiesība: Pēc smēķēšanas 3-8 minūtes smēķētājs izelpo kaitīgās vielas, kas var kaitēt jebkuram, kurš atrodas ar smēķētāju vienā telpā.