Pasīvā smēķēšana

Pasīvā smēķēšanas laikā tiek kairināti elpošanas ceļi un plaušu audi, radot klepu un krēpas. Cilvēkiem, kuri paši nesmēķē, bet regulāri ir pakļauti cigarešu dūmu ietekmei, var attīstīties nopietnas veselības problēmas. Pasīvā smēķēšana ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģija vai hroniska plaušu slimība. Pat ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori. Savukārt sirds slimības ir visizplatītākais nāves iemesls Eiropas Savienībā gan smēķētāju, gan nesmēķētāju vidū.

Tabakas dūmi ir īpaši bīstami maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. “Otrreizējie dūmi” grūtniecēm var radīt mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības.

Pasīvās smēķēšanas negatīvā ietekme uz zīdaiņiem un bērniem:

- pasīvai smēķēšanai pakļautajiem zīdaiņiem pastāv lielāks risks nomirt ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu;

- bērnam, kurš savas dzīves pirmos 18 mēnešus dzīvo mājā, kurā smēķē, ir palielināts elpceļu slimību risks, ieskaitot bronhītu un pneimoniju. Šie bērni biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, klepu un vidusauss iekaisumu. Viņu plaušu funkcijas ir pazeminātas un plaušas attīstās lēnāk;

- pasīvai smēķēšanai mājās pakļautajiem bērniem ir lielāks risks astmas simptomu attīstībai, kā arī biežāk novērojamas astmas lēkmes, līdz ar ko biežāk un ilgāku laiku jālieto zāles astmas ārstēšanai;

- smēķējošo vecāku skolas vecuma bērniem visbiežāk ir tādi simptomi kā klepus un elpas trūkums;

- smēķētāju bērniem ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti;

- ja smēķē viens vai abi vecāki, pastāv risks, ka bērns pieaugot uzsāks smēķēt.

Mēs ne vienmēr varam izmainīt smēķētāja paradumus un apzinīgumu pret apkārtējiem, bet varam ietekmēt savu un savu bērnu atrašanās vietu gan telpā, gan vidē un nekļūt par pasīvajiem smēķētājiem.

Uzņemies atbildību par savu un savu bērnu veselību, sakot “NĒ” pasīvajai smēķēšanai: izvairies no smēķētāja un cigarešu dūmiem, vai palūdz pārtraukt smēķēšanu mājās vai bērna tuvumā uz ielas!

Neļauj smēķēt mājā

Ja kāds no ģimenes locekļiem vai viesiem vēlas uzsmēķēt, neļauj to darīt iekštelpās. Lai arī smēķētāja elpā kaitīgie dūmi saglabājas vēl 3-8 minūtes, vismaz būsi pasargājis sevi un savu bērnu no tabakas dūmu tiešas ieelpošanas. Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķēts. Arī smēķēšana pie atvērta loga nelīdzēs, jo tabakas dūmi tāpat izplatīsies pa telpu un toksisku putekļu

veidā nosēdīsies uz mēbelēm un virsmām. Šos dūmus bērns, pārvietojoties pa māju, pie mazākās kustības sacels gaisā un ieelpos.

Smēķēt bērna klātbūtnē – kategoriski aizliegts!

Bērni diemžēl visbiežāk ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai, it īpaši, ja smēķētāji ir viņu vecāki. Ja Tu pats smēķē, vai esi redzējis savu bērnu aizspiežam degunu vai pasakām “fui” katru reizi, kad aizdedzini cigareti viņa klātbūtnē? Šādi bērns tev cenšas pateikt, ka viņam ļoti nepatīk tas, ka liec viņam pret paša gribu ieelpot tabakas dūmus. Ja nevari sevis un sava bērna labā smēķēšanu atmest, tad vismaz dari to ārpus mājas, kur tabakas dūmi viņu nesasniegs.

Nekādā gadījumā neļauj smēķēt mašīnā

Ja brauc kopā ar smēķētāju, kuram brauciena laikā gribas uzsmēķēt, aicini viņu piestāt un smēķēt ārpus mašīnas. Smēķējot mašīnā pie atvērta loga, pa to izplūst vien neliela daļa tabakas dūmu, pārējie paliek mašīnā un veido sava veida “gāzes kameru”. Šajā gadījumā sliktākā vieta, kur sēdēt, ir tieši aiz smēķētāja. Tur bieži vien sēž bērni, kuri ir spiesti saņemt lielāko dūmu devu.

Uzstāj uz to, ka smēķēšanas ierobežojumus nepieciešams ieviest arī darba vietā

Likums paredz, ka darba vietā, ja vien tam nav ierīkota speciāla vieta, ir aizliegts smēķēt. Ja tas netiek ievērots, Tev ir tiesības informēt savu darba devēju un norādīt, ka vēlies no tabakas dūmiem brīvu darba vidi

Izvairies no tabakas dūmiem sabiedriskās vietās

Likums nosaka, ka daudzās publiskās vietās, piemēram, ārstniecības iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās un daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, ir aizliegts smēķēt. Nereti publiskās vietās ir ierīkotas speciālas vietas, kur smēķētāji drīkst uzturēties. Taču, ja ar bērnu atrodoties vietā, kur nav smēķēšanas ierobežojumu, atgādini apkārtējiem, ka bērna klātbūtnē smēķēt nedrīkst un aicini viņus to nedarīt jūsu klātbūtnē, vai arī dodieties tālāk no smēķētāja.

Ikdienā mēs sastopamies ar visdažādākajiem mītiem un stereotipiem, kas radušies gan informācijas trūkuma dēļ, gan tādēļ, ka draugi un paziņas mums ir pastāstījuši par savu pieredzi, ko mēs bieži vien mēdzam pieņemt par neapstrīdamu patiesību. Arī diskusijas par pasīvo smēķēšanu nav izņēmums. Vai esi kādreiz dzirdējis kādu no šiem apgalvojumiem un vai zini, kā ir patiesībā?

Mīts: Ja es neredzu dūmus, tātad to nav

Patiesība: Dūmi ne vienmēr ir redzami, tie saglabājas gaisā stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā redzamie.

Mīts: Dūmi traucē otram cilvēkam tikai tad, ja tie tiek ievilkti vai iepūsti tieši elpceļos

Patiesība: Arī dūmi, kas sajaukušies ar gaisu, ir kaitīgi. Ņem vērā, ka pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā smēķē. Tāpēc, uzturoties telpā, kurā smēķē, nav iespējams no dūmiem izvairīties.

Mīts: Viskaitīgākie ir smēķētāja izelpotie cigarešu dūmi

Patiesība: Dūmi, kas izdalās tieši no cigaretes, satur daudz vairāk toksisko un kancerogēno vielu.

Mīts: Pasīvā smēķēšana skar vienīgi tos cilvēkus, kuri cieš no astmas un citām elpceļu slimībām

Patiesība: Pasīvā smēķēšana var izraisīt astmu un citas slimības arī veseliem cilvēkiem, vai pastiprināt to simptomus jau slimiem cilvēkiem.

Mīts: Bērniem netiek nodarīts kaitējums, ja vecāki mājās uzsmēķē reizi pa reizei

Patiesība: Ikvienas vecāku izsmēķētās cigaretes dūmu daļiņas kaitē bērnu veselībai, izraisot dažādas saslimšanas – bronhītu, plaušu karsoni un astmas pastiprināšanos.

Mīts: Smēķēšana iekštelpās nekaitē, ja nesmēķē otra cilvēka tiešā tuvumā, bet, piemēram, otrā istabā vai virtuvē.

Patiesība: Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur tabakas dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un tiek ieelpotas.

Mīts: Izsmēķējot cigareti (piemēram, prom no citiem – uz balkona, ārā vai citā telpā), smēķētājs nevar kaitēt nesmēķētājam.

Patiesība: Pēc smēķēšanas 3-8 minūtes smēķētājs izelpo kaitīgās vielas, kas var kaitēt jebkuram, kurš atrodas ar smēķētāju vienā telpā.

Mammu! Vai, cik Tev bēdīgas acis! Pusmiegā dzirdu, kā Tu raudi, kad zvana tētis. Es zinu, mammu, man ir ļoti smags plaušu karsonis, bet es gribu būt vesels tikpat ļoti, kā to gribi Tu.

Es izveseļošos! Kad būsim mājās, zini, ko izdari, mammu? Nekad, nekad vairs nesmēķē tur, kur tuvumā esmu vai būšu es. Un stāsti par to arī visām citām mammām un tētiem.

Man ir tikai viens gadiņš, es joprojām ēdu mammas pienu, bet esmu tik daudz smēķējis... Vai Tu par to brīnies? Tu nezināji? Ai, mammu, es Tev pastāstīšu... Jūs abi ar tēti smēķējāt virtuvē. Atvērāt logu, ieslēdzāt tvaika nosūcēju, pat aizvērāt durvis uz istabu. Bet Tu jau nezināji, cik viltīgi un ļauni ir cigarešu dūmi. Neredzami, nemanāmi un klusi? Nekā! Tādi tie izskatās tikai pieaugušajiem. Bērnus dūmi neprot piemānīt – bērni tos redz tādus, kādi tie ir patiesībā.

Kā lieli, dusmīgi pūķi trejdeviņām galvām tie spraucās caur durvju apakšu, ieskāva manus rotaļu lāčus un zaķus, tad gariem pirkstiem, ļauni ķiķinādami, kutināja man degunu un mudināja: elpo, elpo! Dūmi ieelpojot skrāpēja un koda, un stādīja manī savas ļaunuma puķes.

Jūs bieži smēķējāt tad, kad es biju aizmidzis. Es pamodos zilo pūķu dēļ, man bija bail, bet es klusēju, un Tu tikai domāji, ka man viss ir kārtībā...

Mammu, es tik ļoti baidījos no tiem zilajiem, uzmācīgajiem dūmiem! Turklāt es tos ieelpoju daudz vairāk nekā pieaugušie, jo manas plaušas vēl ir mazas un es elpoju daudz ātrāk. Stundām ilgi cigarešu dūmi klīda ap manām drēbēm un rotaļlietām. Iepriekšējie vēl nebija izklīduši, bet Tu vai tētis tiem atsūtīja papildspēkus – dūmus no jaunas cigaretes. Un viss sākās no gala.

Jā, es zinu, mammu, jūs abi ar tēti domājāt par mani, jūs centāties – logs tiešām bija vaļā, bet, ja Tu būtu zinājusi...  Ja citas mammas, tēti, omas un opji to zinātu...

Redzi, cik mūsu ir daudz? Evelīnai pīpē mamma, Mārtiņam – tētis, bet Alisei – oma un opis. Tas labi, ka šie bērni vēl ir veseli. Bet – ne visi... Kāds mazs puisēns nepamodās no rīta, un nu viņš tur augšā gana mākoņu aitiņas. Ārsti teica – pēkšņās nāves sindroms, bet viss bija vienkāršāk – viņam blakus smēķēja.

Paldies Dieviņam, daudzi bērni ir tepat blakus. Tomēr viņiem ir – klepus, astma, bronhīts. Dakteri sūta uz analīzēm, raksta klepus sīrupus un tabletes, bet tik daudz kas būtu līdzēts ar to vien, ja pieaugušie neaizdegtu cigareti tur, kur blakus ir vai būs bērns...

Pastāsti to citām mammām un tētiem, labi?

Māmiņa pīpē. Bet iziet pagalmā...

Māmiņa izklājusi parka zālītē segu, izstiepusi kājas jau rudenīgajos saulesstaros un smēķēdama palīdz mazulim darboties ar “Lego” klučiem. Jauka, ģimeniska atpūta. Tomēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārstes, bērnu pulmonoloģes Renātes Snipes vaigs apmācas, to ieraugot, un viņa nosaka: „Indē pati savu bērnu!” Ko tad vecāki nodara savam bērnam, smēķējot viņa tuvumā?

Pats galvenais – šo kaitīgo vielu ieelpošana būtiski pazemina imūnsistēmas darbību. Tieši tāpēc bērni, kas pakļauti pasīvajai smēķēšanai, biežāk slimo ar augšējo elpceļu infekcijām, viņiem parasti ir vidusauss iekaisumi, bronhīti, plaušu karsonis, bet tiem, kuriem ir nosliece uz alerģiju, daudzos gadījumos attīstās astma. Viņiem ir grūtāk panākt astmas kontroli, biežāk ir astmas lēkmes, bet astmu ārstējošie inhalējamie medikamenti iedarbojas daudz vājāk, – tātad ir vajadzīgas lielākas devas.

Kā tieši bērna elpceļus ietekmē cigarešu dūmi?

Cigarešu dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisku savienojumu, no kuriem vairāk nekā 50 ir kancerogēnas vielas. Liela daļa no tiem ir indīgi ķīmiskie savienojumi, piemēram, acetons, formaldehīds, benzols , polonijs 210, vinilhlorīds, kurus izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. Cigarešu dūmos ir sastopami arī smagie metāli, piemēram, hroms, arsēns, kadmijs (lieto arī bateriju ražošanā), un daudzi pazīstami indīgo gāzu savienojumi, tostarp oglekļa monoksīds jeb tvana gāze. Šī gāze ieelpota slēgtās telpās un lielā koncentrācijā, nogalina. Cigarešu sastāvā ir arī ūdeņraža cianīds – indīga gāze, kuru izmantoja gāzes kamerās Otrā pasaules kara laikā, amonijs, butāns un citi. Tad iedomājieties – mazs bērniņš ieelpo visu šo kairinošo, indīgo vielu buķeti.

Kā ikdienā ārsts var izvērtēt, ka tieši vecāku smēķēšana ir cēlonis elpceļu saslimšanai vai slimības saasinājumam, jo var taču būt saaukstēšanās, iedzimtība, kaķis...?

Ir veikti daudzi simti pētījumu, kas neapgāžami pierāda, ka pasīvā smēķēšana ir kaitīga veselībai. Ja mēs runājam par alerģiju pret kaķi, tad vienam ir alerģija un viņš nevar uzturēties vienā telpā ar kaķi, bet citam nav alerģijas un viņš var dzīvot kopā ar kaķi. Bet tas nenozīmē, ka kaķis ir kaitīgs... Toties, ja runājam par smēķēšanu, tad nav iespējams , ka cigarešu dūmi ir nekaitīgi. Tie nodara sliktu pilnīgi visiem! Ja ģimenē ir bērns, tad vispār nav apspriežams, vai kāds no ģimenes locekļiem drīkst smēķēt. Un nav svarīgi, vai bērns slimo, vai ir vesels. Vecāki, kuriem ir tik spēcīga atkarība no smēķēšanas, ka viņi nevar to atmest, nekad nedrīkst smēķēt bērna klātbūtnē, telpās vai mašīnā, citādi tā ir apzināta bērna veselības pasliktināšana.

Elpceļu saslimšanas taču ir arī nesmēķējošu vecāku bērniem...

Protams, nav tikai tā, ka nesmēķētāja bērni neslimo un smēķētāja bērni slimo, bet, ja bērns saskartas ar pasīvo smēķēšanu, tad slimošana norit smagāk. Ir pārliecinoši pētījumi par to, ka smēķētāju bērni slimo biežāk, ar smagākas norises dziļo elpceļu infekcijām un šādos gadījumos viņi biežāk ārstējas slimnīcā. Ja bērnam ir nosliece uz alerģijām, tad pasīvā smēķēšana viņam nodarīs vēl lielāku kaitējumu. Pētījumi apliecina, ka pasīvajai smēķēšanai pakļautie bērni 20–50 % gadījumu biežāk saslimst ar astmu.

Kāpēc, runājot par pasīvo smēķēšanu, vislielākais satraukums ir jūtams tieši no bērnu ārstu puses?

Bērniņš ir mazāks, vieglāks, un, pārēķinot uz vienu kilogramu svara, viņš ieelpo daudz vairāk indīgo vielu nekā pieaugušais – vienkārši sakot, mazulis vairāk tiek indēts. Viņa organisms, imūnsistēma nav nobrieduši, tāpēc tiek nodarīts daudz lielāks kaitējums. Turklāt smēķēšana ir ļoti spēcīga atkarība – ja cilvēks ir sācis smēķēt, atmest ir ļoti grūti. Tāpēc mēs cīnāmies par vidi, kas ir brīva no cigarešu dūmiem, par bērnu un pusaudžu domāšanas maiņu – lai jaunā paaudze nemaz neuzsāk smēķēt un tā pasargā sevi no daudzajām novēršamajām, pāragru nāvi izraisošajām slimībām, ar kurām slimo smēķētāji. Diemžēl smēķējoši vecāki ar savu piemēru rāda, ka smēķēt ir labi un pareizi.

Varbūt var aizvērt durvis uz istabām un smēķēt virtuvē?

Par smēķēšanu telpās vispār nevar būt nekādu runu , un nav svarīgi, ka bērns neatrodas virtuvē, kur kāds smēķē. Var izvēdināt? Nē! Mēbeles, sienas, putekļu daļiņas, kas ir uz mēbelēm, uz grīdas, – viss ir piesūcies ar šīm kancerogēnajām, indīgajām un toksiskajām vielām, ja kāds ir telpās smēķējis. Visvairāk putekļu ir uz grīdas, bet bērns ir tuvāk grīdai un ir spiests ieelpot visas indes augstākā koncentrācijā nekā pieaugušais, kurš ir garāks un atrodas augstāk no grīdas.

Nesen pieņēma likumu, ka nedrīkst smēķēt uz balkoniem un lodžijām. Bet cilvēki vēl arvien smēķē uz balkoniem. Ko darīt?

Es pati esmu saskārusies ar šādu situāciju. Izkopēju likuma pantu, aizgāju, pieklājīgi piezvanīju pie kaimiņa durvīm un pateicu: „Man ir grūti no jūsu smēķēšanas. Jūs pārkāpjat likumu, un likumdošana nosaka, ka man ir tiesības dzīvot bezdūmu vidē.” Nevajag pie sevis purpināt, bet vajag pateikt, ja kāds smēķē jums blakus: „Ja tev nerūp sava veselība, es to ietekmēt nevaru, bet man rūp sava, tādēļ , lūdzu, ej smēķēt laukā.” Beidzot ikvienam smēķētājam ir jāapzinās, ka smēķēšana agri vai vēlu izraisa daudzas smagas saslimšanas, – gan vēzi, gan hronisku obstruktīvu plaušu slimību, gan infarktu vai insultu un daudzas citas.

Ja vecāki nekad nesmēķē telpās un bērna tuvumā, vai vienalga viņi kaitē bērnam?

Diemžēl, jā. Vismaz divas trīs stundas smēķētāja izelpa satur tās pašas kaitīgās vielas, kuras ir cigarešu dūmos. Cik nav redzēts, ka pieturā cilvēks izsmēķē, nomet cigareti un kāpj transportā, pēdējo dūmu vēl izpūšot salonā uz citiem pasažieriem. Tas, kuram jāsēž šim cilvēkam blakus, visu braukšanas laiku tiek pakļauts pasīvajai smēķēšanai, jo pēc smēķēšanas vēl ilgu laiku izelpā ir indīgas vielas. Iedomājieties ģimeni, kurā vīrs ir kaislīgs smēķētājs un mamma ir grūtniece. Ja pāris guļ vienā gultā, tad viņa visu nakti elpo to, ko viņš pūš ārā. Tas viennozīmīgi negatīvi ietekmē viņu gaidāmo bērniņu. Daži tēvi ar mani strīdas un saka, ka viņu smēķēšana mazuli neietekmējot, jo viņi ejot smēķēt ārā. Tad es viņiem skaidroju: „Neietekmē tad, ja pēc cigaretes izsmēķēšanas nenākat iekšā, bet divas stundas skrienat krosu ap māju!”

Tad vissliktākā ir situācija, ja māmiņa pīpē?

Jā, jo mazu bērnu mamma ņem rokās seju pret seju, bet viņas izelpā ir kaitīgās vielas. Situācijas, kad mamma pīpē, stumjot bērna ratiņus, vai sēž uz soliņa un smēķē, bet mazulis atrodas blakus , nav apspriežamas – to nedrīkst darīt! Ir veikts pētījums, kurā smēķētājiem un viņa ģimenes locekļiem urīnā noteica nikotīna galaproduktu kotinīnu. Visaugstākais kotinīna līmenis urīnā uzrādījās bērniem, kuru klātbūtnē kāds smēķē, bet šī viela urīnā būtiski augstā koncentrācijā bija arī tiem bērniem, kuru vecāk smēķē laukā un nesmēķē bērna klātbūtnē.

Vai Jums ir kāds piemērs, kad lūdzāt vecākus nesmēķēt un pēc smēķēšanas pārtraukšanas uzlabojās bērna veselība?

Ja vecāki pārtrauc smēķēt, tad tas viennozīmīgi uzlabo slimā bērna situāciju. Kādam pacientam, kurš pie manis ārstējas jau vairākus gadus, bija grūti panākt astmas kontroli, – bērnam bija bieži astmas uzliesmojumi, kaut arī viņa mamma bija ļoti rūpīga un iņš kārtīgi saņēma nozīmēto ārstēšanu. Kā izrādījās, ģimene dzīvoja kopā ar vectētiņu, kurš smēķēja virtuvē, un māmiņa nespēja šo problēmu atrisināt. Pēdējā pusgada laikā, kopš viņi mainīja dzīvesvietu, pārceļoties dzīvot atsevišķi no smēķējošā vectētiņa, bērns praktiski vairs nav slimojis.

Patlaban modes lieta ir elektroniskās cigaretes. Vai tiesa, ka tās nav tik kaitīgas tuvumā esošajiem?

Nē! Ja sākumā bija cerība, ka tās būs mazāk kaitīgas, tad šobrīd veiktie pētījumi pierāda, ka tās ir tikpat kaitīgas, un atsevišķi rādītāji liecina, ka tās ir pat kaitīgākas par parastajām cigaretēm. Šīm cigaretēm nav dūmu, nav darvas un stiprās parasto cigarešu smakas. Elektroniskajā cigaretē ir nikotīna tvertnīte. Kad smēķētājs ievelk dūmu, sensors izsmidzina gaisā nikotīna devu. Tas ir aerosols, kas satur ultrasīkas daļiņas, kas var nokļūt ļoti dziļi elpceļos, radot elpceļu bojājumu, jo tāpat satur benzolu, acetaldehīdu, kadmiju, formaldehīdu, izoprēnu, svinu, niķeli un nikotīnu, kas ir kancerogēnas un kaitīgas vielas. Ne velti arī šīs cigaretes nedrīkst lietot telpās. Bērnus, kuri atrodas smēķētāja tuvumā, apdraud tās pašas problēmas, kuras rada parasto cigarešu dūmi, – var attīstīties astma un citas slimības. Elektroniskās cigaretes, kā jau visas atkarību izraisošās vielas, ienāca tirgū kā daudzsološs biznesa projekts, un cilvēki vēl arvien tiek maldināti, ka tās ir mazāk kaitīgas apkārtējiem.

Raksts sagatavots Veselības ministrijas (VM) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kampaņas “Izvairies no smēķētāja!” ietvaros.

Tiesības un pienākumi ir ikvienam no mums dažādās dzīves jomās, arī par smēķēšanu. Nereti var šķist, ka ar likumu noteiktās normas ierobežo tik ļoti, ka gribas protestēt un neievērot tās.  Tomēr ir tik būtiski atkāpties no domas tikai par savu labsajūtu, un izprast, kālab šādas normas ir pieņemtas – lai pasargātu veselību un pat dzīvību. Jebkura situācija, kad nesmēķētājs ir spiests ieelpot tabakas izstrādājumu dūmus, ir uzskatāma par pasīvo smēķēšanu un tā ietekmē veselību! Vēl reizi atgādinām jau zināmo – cigarešu dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu, no kurām 250 ir kaitīgas veselībai un vairāk nekā 50 no tām izraisa vēzi.

Smēķētāju pienākumi un tiesības

Smēķētājiem ir tiesības smēķēt, tomēr, ņemot vērā, ka cigarešu dūmu negatīvā ietekme uz blakusesošu cilvēku veselību ir neapstrīdama, smēķētājam ir jāapzinās un jāievēro ar likumu noteikti pienākumi.

Latvijas tiesību akti nosaka, ka smēķētājam vienmēr jārespektē nesmēķētājs. Likums “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums” paredz, ka nesmēķētāja tiesības uz tīru gaisu, kas nav piesārņots ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem, elektronisko smēķēšanas ierīču tvaikiem, ir galvenās un prioritāras.

Jūsu tuvumā ir bērns. Tiesību akti aizliedz smēķēt bērna klātbūtnē, aizliegts smēķēt arī bērnu atpūtas un rotaļu laukumos. Šo aizliegumu pastiprina „Bērnu tiesību aizsardzības likums”, kas nosaka ne tikai to, ka bērns nedrīkst atrasties tabakas dūmu ietekmē, bet arī pienākumu raudzīties, lai netiktu nodarīts kaitējums viņa veselībai. Nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, tiek definēta kā vardarbība. Likuma 1.panta 11.punkts norāda, ka fiziska vardarbība ir arī apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai.

Jūs atrodaties sabiedriskā vietā. Aizliegts smēķēt sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs un uz peroniem. Sporta un citu publisku pasākumu laikā nedrīkst smēķēt stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Aizliegts smēķēt parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

Jūs esat transporta līdzeklī.  Aizliegts smēķēt sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros, izņemot tālsatiksmes vilcienus un kuģus, kuros var būt telpas, kas paredzētas smēķētājiem. Respektējot savus līdzcilvēkus un viņu veselību, ieteicams nesmēķēt automašīnā.

Jūs esat mājās un vēlaties smēķēt.  Jūs varat doties laukā, lai nekaitētu ģimenes locekļiem. Aizliegts smēķēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst.

Smēķētājam ir pienākums noskaidrot, kādi noteikumi attiecas uz katru sabiedrisko ēku, kurā viņš atrodas, lai nekaitētu ar tabakas dūmiem citiem un nepārkāptu likumu. Visstingrākais aizliegums skar vietas, kurās mācās un uzturas bērni. Aizliegts smēķēt izglītības un audzināšanas iestāžu telpās un šo iestāžu lietošanā esošajās teritorijās. Nedrīkst smēķēt arī ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, bet ir jāraugās, vai ir speciālas norādes par vietām, kur atļauts smēķēt.

Likums "Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums" nosaka, ka aizliegts smēķēt publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja cita persona pret to iebilst.

Iegaumējiet! Jūs pakļaujat apkārtējos pasīvajai smēķēšanai arī tad, ja smēķējat elektroniskās cigaretes. Apkārtējie var neiebilst, jo viņi nejūt cigarešu dūmu smaku. Tomēr elektroniskās smēķēšanas ierīces tvaiki izdala daudz kaitīgu ķīmisku savienojumu, tāpēc visi likumā "Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums" noteiktie ierobežojumi atteicas arī uz elektroniskajām cigaretēm.

Nesmēķētāja pienākumi un tiesības

Jums ir tiesības aizrādīt jebkuram, kurš jūsu tuvumā smēķē, un lūgt pārtraukt smēķēšanu vai paiet tālāk. Likums paredz, ka smēķētājam jārespektē jūsu vēlme elpot tīru gaisu.

Darbiniekam, kurš nesmēķē, ir tiesības atteikties strādāt darba telpā, kur citi smēķē. Darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekam nesmēķētājam ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu. Darba devējam ir tiesības prasīt, lai darbavietā un darba laikā darbinieki nesmēķētu.

Darba likuma 7.pants paredz, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem.

Ja esat kopā ar bērnu, jums ir tiesības atteikties uzturēties telpās, kurās kāds ir smēķējis, arī piesmēķētā automašīnā. Jums ir tiesības prasīt nesmēķēt jūs bērna klātbūtnē.

Vecākiem ir pienākums rūpēties par savu bērnu, ievērojot „Bērnu tiesību aizsardzības likuma” 48.pantā noteikto par bērna aizsardzību no smēķēšanas ietekmes. Likums saka: „Bērns nedrīkst atrasties tabakas dūmu ietekmē, un bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt, lai nodrošinātu bērnam no dūmiem brīvu vidi.”

Raksts sagatavots Veselības ministrijas (VM) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kampaņas “Izvairies no smēķētāja!” ietvaros.

Pīpmaņi kļūst saērcināti, ja kāds nesmēķētājs blakus viebj degunu, nicīgi viņam aizrāda vai iesaka smēķēt citur tam paredzētā vietā. Kurš ir vainīgs – smēķētājs, kurš saniknojas, vai nesmēķētājs, kura grimases un aizrādījuma tonis nereti provocē uz konfliktu? Par savstarpējo komunikāciju, cenšoties sevi pasargāt no tabakas dūmiem, sarunājas veselības centra „Vivendi” atkarību speciāliste Ilze Maksima un psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

I. Maksima: Jebkuras atkarības pamatā ir savas problēmas noliegšana. Cilvēks kļūst dusmīgs, ja kāds no malas cenšas viņu ierobežot, neļaujot darīt to, kas sagādā baudu vai nomierina. Dusmas smēķētājs nesaista ar savu atkarības problēmu, bet vērš tās pret cilvēku, kurš viņam ir aizrādījis. Visiem smēķētājiem pastāvīga iekšēja trauksme stress, jo jebkuru atkarības vielu lietošana ir sava veida pašārstēšanās, kad cilvēks kādu savu centrālās nervu sistēmas darbības novirzi vai traucējumu, vai iztrūkumu mēģina ar kaut ko kompensēt. Un tad pēkšņi kāds šādam cilvēkam varbūt pat nikni aizrāda, lai iet citur kūpināt savus dūmus.

K. Dūdiņa: Bieži vien aizrādījums netieši pauž nesmēķētāja pārliecību par savu taisnību un zināmu morālu pārākumu: „Es nesmēķēju, es esmu pareizāks!”.

Smēķētājs jūt šo nostāju, ka viņš ir nepareizs, mazāk vērtīgs, tāpēc viņā rodas vēlme aizsargāties un pierādīt, ka viņš ir labs un cienījams. Un šajā brīdī runa vairs nav par smēķēšanu, bet sākas cīņa par cieņu un kontroli.

I. Maksima: Gribu piebilst, ka visi smēķētāji nav vienādi. Ir tādi, kuri ievēro likumu un nepakļauj citus pasīvajai smēķēšanai. Toties, ja cilvēks apzināti pārkāpj robežas un pēc aizrādījuma atbild ar agresiju, – tas nozīmē, ka viņš jūtas slikti, un neapzināti risina savas iekšējās problēmas caur konfliktiem.

K. Dūdiņa: Kā pareizi runāt ar cilvēku, kuram nav izpratnes par pasīvo smēķēšanu un kurš dusmīgi reaģē, kad saņem aizrādījumus vai ieteikumus? Jāizvērtē, ko es vēlos sasniegt, – pasargāt sevi vai norādīt otram uz viņa nepilnībām? Iedarbīgāk ir vērsties pie smēķētāja ar cieņu pret viņa izvēli, vienlaikus paužot arī savas vajadzības. Mēs nevaram piespiest otru cilvēku rīkoties savādāk, bet varam paust savas vajadzības un palīdzēt otram saprast, kā viņš var izdarīt ko labu.

Piemēram: „Es vēlos pasargāt savu bērniņu no dūmiem, vai es varu lūgt jūs paiet tālāk?”

Atkarībā no tā, kā mēs izteiksim savu lūgumu, smēķētājs var justies labi, jo ir izdarījis pakalpojumu, vai arī slikti, jo smēķē. Nav viegli saglabāt cieņpilnu attieksmi pret cilvēku, kas dara lietas, kuras mēs neatbalstām un kas apdraud mūsu veselību. Bet tas var palīdzēt, ja domājam par savu mērķi, – pasargāt sevi un bērnus no pasīvās smēķēšanas.

I. Maksima: Vienlaikus ir svarīgi, ka līdzcilvēki vēršas pret atkarību izraisošu vielu lietošanu un atgādina, ka citiem tas nav pieņemami. Tas var likt smēķētājam pārdomāt, kur smēķēt un vai smēķēt. Ja pie manis kabinetā ienāk pacients, kurš ir tikko smēķējis, es viņu lūdzu iziet laukā un nākt pēc brītiņa. Smēķētājs nav ar mieru atmest smēķēšanu, bet es neesmu ar mieru elpot to, kas ir viņa izelpā, – kaut kā mums ir jāvienojas.

Ja ģimenē ir smēķētājs, tad pārējiem ģimenes locekļiem jāprot “aizsargāt savu teritoriju”, norādot, ka nevēlamies, lai cigarešu dūmi ienāk mūsu telpā. Tās ir mūsu tiesības nesmēķēt. Mēs nevis liedzam kādam pīpēt, bet liedzam sev tuvoties ar dūmiem un indīgu elpu.

K. Dūdiņa: Ģimenē ir svarīgi uzklausīt dažādus viedokļus arī tad, ja mēs tiem nepiekrītam, citādi sarunas par smēķēšanu izvēršas par nebeidzamiem strīdiem. Jāiemācās uzklausīt smēķētāja pretargumentus, kāpēc viņš drīkstētu smēķēt, piemēram, virtuvē, nepārtraucot un neiebilstot. Un tad var izteikt savu vajadzību, saglabājot cieņpilnu attieksmi pret smēķētāja vajadzībām. Piemēram: „Es dzirdēju, ka tu vēlies mājās justies brīvi un neierobežot sevi. Bet man paliek slikti no dūmiem. Kā mēs to varam atrisināt?” Iespējams, ka smēķētājs pats piedāvās kādu risinājumu, un šajā brīdī mēs varam piedāvāt savas idejas. Piemēram: „Kā būtu, ja tu smēķētu ārā, pie mājas?”

Iesaistot smēķētāju problēmas risināšanā, mēs kļūstam par komandu, nevis pretiniekiem!

Raksts sagatavots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra kampaņas “Izvairies no smēķētāja!” ietvaros.