Pasīvā smēķēšana

Visbiežāk cilvēki tiek pakļauti pasīvajai smēķēšanai šādās vidēs:  

1. Iekštelpās – daudzdzīvokļu mājās (kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās), birojos, restorānos vai citās publiskās vietās, kurās ir speciāli ierādītas vietas smēķēšanai. 
   • Daudzdzīvokļu mājās smēķēšanas izdalītie dūmi/tvaiki var pāriet no smēķētāju dzīvokļiem uz nesmēķētāju dzīvokļiem caur:  
     1. kopīgu ventilāciju; 
     2. atvērtiem logiem; 
     3. spraugām vai plaisām sienās; 
     4. elektrības kontaktligzdām.  
   • !Pirms uzsmēķēšanas jāņem vērā, ka pat vislabākā ventilācija un filtri nevar pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā kāds smēķē. 
2. Automašīnās un sabiedriskos transportlīdzekļos, kuros ir atsevišķas zonas, kas paredzētas smēķētājiem – pat smēķējot pie atvērta loga, sekundārie dūmi/tvaiki uzkrājas un rada kaitīgu vidi. 
3. Ārtelpās – terasēs, parkos, koncertos, festivālos u.c. ārtelpās, kas ietver atsevišķas vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. 

Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisku vielu, no kurām vismaz 250 ir toksiskas vai vēzi izraisošas. Tabakas izstrādājumu smēķēšana ir pielīdzināma ķimikāliju ražotnei. 

Savukārt pierādījumi par elektronisko smēķēšanas ierīču karsēšanas laikā izdalītajiem tvaikiem skaidri norāda, ka tie satur mikroskopiskas augstas koncentrācijas dažādu izdalīto vielu daļiņas, tajā skaitā dažādu ķīmisku vielu un smago metālu daļiņas (nikotīns, niķelis, kadmijs, svins u.c.), kas ieelpotas var izraisīt vai saasināt elpošanas sistēmas slimības, piemēram, astmu, kā arī sašaurināt artērijas, radot ilgtermiņa risku sirds un asinsvadu sistēmas veselībai. Lai gan ir pieejamas elektroniskās smēķēšanas ierīces, kas nesatur nikotīnu, tās nevar uzskatīt par nekaitīgām, jo arī to sastāvā ir dažādas ķīmiskas vielas, kuru inhalācija nav droša. 

Pasīvās smēķēšanas laikā tiek kairināti elpošanas ceļi un plaušu audi, radot klepu un krēpas. Cilvēkiem, kuri paši nesmēķē, bet regulāri ir pakļauti sekundāro dūmu/tvaiku ieelpošanai, var attīstīties nopietnas veselības problēmas. Sekundārie dūmi, kas rodas no tabakas izstrādājumu smēķēšanas, ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģija vai hroniska obstruktīva plaušu slimība. Pat ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību riska faktori. Savukārt sirds un asinsvadu slimības ir visizplatītākais nāves iemesls Eiropas Savienībā gan smēķētāju, gan nesmēķētāju vidū.

Sekundārie dūmi/tvaiki var negatīvi ietekmēt ikvienu, taču īpaši bīstami tie ir maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. Tāpat ir pierādīts, ka, bērnam pieaugot, ir lielāks risks uzsākt smēķēšanu, ja viens vai abi bērna vecāki smēķē.

Ieskaties attēlā un uzzini sekundāro dūmu negatīvo ietekmi uz zīdaiņu un bērnu, grūtnieču un pieaugušo veselību.  

Vienlaikus smēķēšana iekštelpās/automašīnā: 

• Veicina līdzcilvēku pakļaušanu trešējiem dūmiem (skat. sadaļu “Kas ir trešējie dūmi?”). 
• Kaitē Jūsu mājdzīvniekiem. Mājdzīvnieki tiek pakļauti gan sekundārajiem, gan trešējiem dūmiem. Tas var negatīvi ietekmēt mājdzīvnieku sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmas veselību, izraisīt vēzi, acu un ādas problēmas. 
• Normalizē smēķēšanu. Vecāku smēķēšana veicina smēķēšanas normalizēšanu ģimenē. Pētījumi liecina, ka pilnīgs smēķēšanas aizliegums mājās samazina pusaudžu smēķēšanas uzsākšanas risku.  
• Tradicionālo cigarešu smēķēšana var izraisīt mājokļu ugunsgrēkus. PVO ziņo, ka vairākās Eiropas valstīs aptuveni ¼ daļa ugunsgrēku ar letāliem iznākumiem dzīvojamajās telpās ir saistīti ar smēķēšanu. 
• Elektroniskās smēķēšanas ierīces var eksplodēt, izraisot ādas apdegumus, nopietnas traumas, kā arī var izraisīt ugunsgrēkus. 

Trešējie dūmi veidojas no tabakas dūmu sīkajām daļiņām, kas ir smēķētāja izelpoto un no cigaretes nākošo izdalīto dūmu sastāvā. Sīkās daļiņas nosēžas uz apģērba, matiem, iekštelpu virsmām (piemēram, uz audumiem, priekšmetiem, rotaļlietām, grīdas), mēbelēm, automašīnas salonā u.c., kur ilgstoši saglabājas. Tas nozīmē, ka šīs sīkās daļiņas var tikt ieelpotas neatkarīgi no laika, kas pagājis kopš smēķēšanas. Tās var atkārtoti izdalīties gāzveida formā vai reaģēt ar oksidētājiem un citām vielām apkārtējā vidē, veidojot sekundārus piesārņotājus, no kuriem daļai ir kancerogēna vai citādi kaitīga ietekme uz cilvēka veselību.   

Trešējie dūmi organismā var nokļūt ne tikai ieelpojot, bet arī caur ādu vai norijot. Zīdaiņi un mazi bērni ir īpaši pakļauti šo daļiņu ieelpošanas riskam, jo viņi rāpo, spēlējas uz virsmām un mēdz likt mutē priekšmetus, uz kuriem var nosēsties dūmu sīkās daļiņas. Tās var negatīvi ietekmēt bērna imūnsistēmu un dažādu citu orgānu sistēmu attīstību. 

Mēs ne vienmēr varam izmainīt smēķētāja paradumus un apzinīgumu pret apkārtējiem, bet varam ietekmēt savu un savu bērnu atrašanās vietu gan iekštelpās, gan ārpus tām un nekļūt par pasīvajiem smēķētājiem. 

Uzņemies atbildību par savu un bērnu veselību, sakot “NĒ!” pasīvajai smēķēšanai: izvairies no smēķētāja un sekundārajiem dūmiem/tvaikiem vai lūdz pārtraukt smēķēšanu mājās vai savā un bērna tuvumā publiskās vietās! 

Latvijā ir pieņemts Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (https://likumi.lv/ta/id/282077#p3), kas nosaka smēķēšanas ierobežojumus un paredz aizsardzību nesmēķētājiem. Turpmāk minētā informācija atsaucas uz likumā iekļautajiem pantiem. 

Neļauj smēķēt mājā 

Ja kāds no ģimenes locekļiem vai viesiem vēlas uzsmēķēt, neļaujiet to darīt iekštelpās. Lai arī smēķētāja elpā kaitīgie dūmi saglabājas vēl 3–8 minūtes, vismaz būsiet pasargājis sevi un savus tuvākos, t.sk. bērnus, no tabakas dūmu tiešas ieelpošanas, kā arī no iekštelpu piesārņošanas ar dūmu radītajām daļiņām. Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķēts. Arī smēķēšana pie atvērta loga nelīdzēs, jo tabakas dūmi tāpat izplatīsies pa telpu un toksisku putekļu veidā nosēdīsies uz mēbelēm un virsmām. Šos dūmus bērns, pārvietojoties pa māju, pie mazākās kustības sacels gaisā un ieelpos. 

Nosakiet skaidrus noteikumus par pilnīgu smēķēšanas aizliegumu mājās un informējiet par to visus ģimenes locekļus un viesus. Lai noteikumi būtu redzami visiem, izvietojiet atgādinošas kartītes/plakātu v. tml.  

Ja dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, tad mājas iemītnieku kopsapulcē/kopējā grupas sarakstē (čatā) būtu noderīgi pārrunāt smēķēšanas ierobežojumus daudzdzīvokļu mājās, vēršot uzmanību pasīvās smēķēšanas riskiem. Vienlaikus, ja tas būtu noderīgi, izdrukājiet un daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā izvietojiet SPKC speciālistu izstrādāto infografiku:  “Smēķēšanas ierobežojumi daudzdzīvokļu mājās” 

!Latvijā ir aizliegts smēķēt: 

• Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās; 
• Uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst. 

Bērni diemžēl visbiežāk ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai, it īpaši, ja smēķētāji ir viņu vecāki. Ja Jūs smēķējat, vai esat redzējis savu bērnu aizspiežam degunu vai pasakām “fui” katru reizi, kad tiek smēķēts viņa klātbūtnē, tad šādi bērns skaidri pauž savu nostāju pret notiekošo. Turpināt smēķēt bērna klātbūtnē, it īpaši pēc bērna izteiktā vai izrādītā iebilduma, tiek uzskatīta par fizisku vardarbību, kad bērna veselība tiek apzināti pakļauta kaitīgiem faktoriem. Bērnu tiesību aizsardzības likums (https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums) paredz aizliegumu bērnam atrasties smēķēšanai paredzētu izstrādājumu vai ierīču dūmu un tvaika ietekmē. Ja nevarat sevis un sava bērna labā smēķēšanu pārtraukt, tad vismaz dariet to ārpus mājas, kur tabakas dūmi viņu nesasniegs, taču neaizmirstiet arī par trešējo dūmu radīto risku. 

!Latvijā ir aizliegts smēķēt bērna un grūtnieces klātbūtnē.  

Nekādā gadījumā neļauj smēķēt automašīnā 

Ja brauc kopā ar smēķētāju, kuram brauciena laikā gribas uzsmēķēt, lūdz viņu piestāt un smēķēt ārpus automašīnas. Smēķējot automašīnā pie atvērta loga, pa to izplūst vien neliela daļa sekundāro dūmu/tvaiku, pārējie paliek automašīnā un veido sava veida “gāzes kameru”. Turklāt sekundāro dūmu/tvaiku sīkās daļiņas nosēžas automašīnas salonā, kur ilgstoši saglabājas. 

Uzstāj uz smēķēšanas ierobežojumu ieviešanu arī darba vietā 

Likums paredz, ka darba vietā, ja vien tam nav ierīkota speciāla vieta, ir aizliegts smēķēt. Ja tas netiek ievērots, Tev ir tiesības informēt savu darba devēju un norādīt, ka vēlies no tabakas dūmiem un elektronisko smēķēšanas ierīču tvaikiem brīvu darba vidi. 

Izvairies no tabakas dūmiem sabiedriskās vietās 

Likums nosaka, ka daudzās publiskās vietās, piemēram, ārstniecības iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās, parkos u.c. ir aizliegts smēķēt. Nereti publiskās vietās ir ierīkotas speciālas vietas, kur smēķētāji drīkst uzturēties. Taču, ja ar bērnu atrodies vietā, kur nav smēķēšanas ierobežojumu, atgādini apkārtējiem, ka bērna, arī citu nesmēķētāju klātbūtnē smēķēt nedrīkst un aicini viņus to nedarīt jūsu klātbūtnē, vai arī dodieties tālāk no smēķētāja. 

Papildu ieteikumi 

• Regulāra telpu un tekstilizstrādājumu tīrīšana: 
  • Regulāri mazgājiet apģērbu, aizkarus un bērnu rotaļlietas, lai novērstu kaitīgo vielu uzkrāšanos. 
• Izglītojiet apkārtējos – dalieties informācijā par sekundāro un trešējo dūmu kaitīgumu ar ģimeni, draugiem, kolēģiem u.c. 

Tikai mājoklis, kas ir pilnībā brīvs no sekundārajiem dūmiem/tvaikiem, efektīvi aizsargā visu ģimenes locekļu veselību. Mājoklī, kurā neviens nesmēķē, t.i., tajā ir aizliegts smēķēt, sniedz vairākus būtiskus ieguvumus: 

• uzlabo visu mājinieku veselību, īpaši bērnu un grūtnieču; 
• labāka gaisa kvalitāte iekštelpās; 
• samazināts ugunsgrēku risks, kas saistīts ar smēķēšanu; 
• motivācija smēķētājiem pārtraukt smēķēšanu; 
• atbalsts tiem, kas nesen pārtraukuši smēķēšanu, lai saglabātu atturību no smēķēšanas un novērstu recidīvu; 
• samazināti izdevumi (nav nepieciešami papildu remonti u.tml.). 

Ikdienā mēs sastopamies ar dažādiem mītiem, kas radušies gan informācijas trūkuma dēļ, gan tādēļ, ka draugi un paziņas, t.sk. dažādos sociālajos tīklos, kādos citos medijos, ir dalījušies ar savu pieredzi, ko mēs bieži vien mēdzam pieņemt par neapstrīdamu patiesību. Arī diskusijas par pasīvo smēķēšanu nav izņēmums. Vai esat kādreiz dzirdējis kādu no šiem apgalvojumiem un vai zināt, kā ir patiesībā?