Grūtniecība ir īpašs dzīves posms ikvienas sievietes dzīvē, kam nepieciešama pārdomāta un atbildīga sagatavošanās, lai viss izdotos kā plānots. Ir vairāki priekšnoteikumi, kā Tu vari sagatavot sevi un savu organismu bērna ieņemšanai, kas saistīti ar uzturu, fiziskajām aktivitātēm, kaitīgo ieradumu pārtraukšanu, hronisko saslimšanu statusu un citiem ne mazāk būtiskiem faktoriem. Tāpat jāatceras, ka jāizvērtē gan sava, gan topošā bērniņa tēta veselības stāvoklis. 

Par neauglīgu laulību uzskata tādu kopdzīvi, kurā divpadsmit mēnešu laikā pie regulāras dzimumdzīves bez kontracepcijas neiestājas grūtniecība. Šādai situācijai iemesli var būt dažādi, par tiem vislabāk konsultēties un risinājumu meklēt pie speciālistiem. Tomēr ir vērts zināt, ka gan sievietes, gan vīrieša neauglība var būt nosacīta, tas nozīmē, ka tās iemeslu tādā vai citādā veidā iespējams novērst, taču mēdz būt gadījumi, kad iedzimtu anatomisku īpatnību vai dzīves laikā piedzīvotu traumu un slimību dēļ, diemžēl neauglība ir absolūta.

Runājot par vīriešu neauglību, jāatceras, ka spermatozoīdu izstrāde un nobriešana ir ļoti jūtīga pret atsevišķiem nelabvēlīgiem faktoriem, piemēram, mazkustīgu dzīvesveidu; sēdošu darbu (īpaša riska zona: autovadītāji un datorspeciālisti); hroniskām saslimšanām un hroniskiem infekcijas perēkļiem, kas vājina imunitāti; pārslimotām venēriskām un uroloģiskām slimībām (piemēram, gonoreja, uretrīts); regulāriem aizcietējumiem. Tāpat jābūt uzmanīgiem ar dažādiem vispārējiem iemesliem, kas vājina imūnsistēmu (nepilnvērtīgs miegs, pārstrādāšanās, neregulārs un nabadzīgs uzturs, hronisks stress, pārlieku liela fiziska aktivitāte). Vīrieša auglību nelabvēlīgi ietekmē ilgstoša dzimumatturība un arī pretējais – pārmērīga dzimumaktivitāte, tāpat problēmas var radīt psiholoģiskais stress, fiziska un emocionāla spriedze. Tāpat spermas kvalitāti pazemina alkohols, nikotīns, narkotiskās vielas, kaitīgi arodfaktori, iekšējo orgānu saslimšanas.

Lai noskaidrotu vīrieša neauglības cēloņus, lieto dažādas diagnostikas metodes, taču vispirms vīrietim vajadzētu griezties pie urologa, androloga vai venerologa, kas veiks gan vispārējo veselības pārbaudi, gan nozīmēs nepieciešamās papildus analīzes. Parasti pirmais izmeklējums, ko veic vīriešu auglības noteikšanai, ir spermas klīniskā analīze, ar kuras palīdzību tiek pārbaudīta spermas kvalitāte, kas ir primārais faktors ceļā un veiksmīgu bērniņa ieņemšanu.

Akūtas respiratoras (augšējo elpceļu) saslimšanas jeb vienkārši saaukstēšanos visbiežāk izraisa vīruss, kas iekļuvis augšējo elpceļu gļotādā un izsauc iekaisuma reakciju. Parasti šāda saslimšana ilgst septiņas dienas, ja saslimšana ieilgst, tad noteikti jāvēršas pie ārsta.

Ja kāds no partneriem ir saaukstējies, tas nav piemērotākais laiks mazuļa radīšanai. Bērniņa ieņemšana ir īpašs brīdis, un daudz labāk to varēs izbaudīt, ja abi partneri jutīsies labi un būs veseli. Slikta pašsajūta un tās radītais stress var negatīvi ietekmēt grūtniecības iestāšanos.

Ja saaukstējusies ir grūtniece, svarīgi ir laikus vērsties pie ģimenes ārsta, jo grūtniecēm ir ierobežots medikamentu klāsts, kurus tās drīkst lietot un augšējo elpceļu saslimšanas un to ietekme uz veselību var izpausties dažādi. Lai uzsāktu pareizu ārstēšanu svarīgi ir noteikt precīzu diagnozi un noteikti nevajadzētu ārstēties pašai! Ja saaukstējies ir topošais tētis, tad šis ir brīdis, kad vajadzētu atturēties no tuvības brīžiem ar topošo māmiņu, lai nesaslimtu arī viņa. Mājās var izmantot arī vienreizējās sejas maskas, kas ir nopērkamas aptiekās. Šādu masku valkā tas, kurš ir saslimis, lai neizplatītu vīrusus klepojot, šķaudot vai runājot. Tāpat grūtniecei ieteicams izvairīties no vietām, kur apgrozās daudz cilvēku un nav nodrošināta laba telpu vēdināšana, jo tieši šādās vietās visbiežāk izplatās elpceļu slimības. Būtiska nozīme, lai mazinātu risku saaukstēties, ir arī biežai roku higiēnas ievērošanai. Pati saaukstēšanās neietekmēs mazuli un par to nevajadzētu raizēties, bet nepareiza ārstēšana vai komplikāciju veidošanās var kaitēt gan māmiņai, gan mazulim.

Ja esi jau māmiņa vienam, diviem vai pat vairāk bērniem, tomēr jūti, ka vēlies laist pasaulē vēl kādu mazuli, noderēs daži svarīgi ieteikumi:

  • Bieži māmiņas jautā, cik ilgi pēc iepriekšējām dzemdībām būtu pareizi plānot nākamo bērnu? Parasti ārsti iesaka pagaidīt aptuveni 1,5-2 gadus, lai dotu iespēju organismam atgūt spēkus. Tomēr, ja grūtniecība ir iestājusies ātrāk, nevajadzētu satraukties. Pārrunā ar savu ārstu, kas būtu jāievēro tieši Tavā gadījumā.
  • Ja iepriekšējais bērns ir nācis pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, tad noteikti vajadzētu pagaidīt ieteiktos 2 gadus, lai dotu iespēju operācijas rētai labi sadzīt un neapdraudētu mammu un bērnu grūtniecības laikā. Tomēr, ja nu grūtniecība iestājas ātrāk, tas noteikt nav iemesls, lai veiktu abortu. Šādos gadījumos ārsts rūpīgāk sekos ķeizargrieziena rētai, kamēr tiek iznēsāts bērniņš.
  • Ja vēl baro savu iepriekšējo mazuli ar krūti, plānojot nākamo mazuli to vajadzētu pārtraukt darīt, jo bērna barošana ar krūti un grūtniecība vienlaicīgi var būt pārāk liela slodze Tavam organismam.
  • Plānojot nākamo mazuli, līdzīgi kā iepriekšējā grūtniecībā, sāc lietot folijskābes ieteicamo devu, jeb 0,4 g dienā.
  • Noteikti atmet smēķēšanu un samazini alkohola lietošanu līdz minimumam! Mudini tāpat rīkoties arī savu partneri. Centies būt vairāk svaigā gaisā un līdz minimumam samazini risku saskarsmei ar dažādām kaitīgām vielām.
  • Pārdomā, ar kādām veselības problēmām saskāries iepriekšējo grūtniecību laikā. Pārrunā ar savu ginekologu vai ģimenes ārstu, ko Tu varētu darīt, lai mazinātu risku šīs problēmas piedzīvot atkal.
  • Es piesardzīga, ja lieto kādus medikamentus! Pārrunā ar savu ārstu, cik ilgi pēc šo medikamentu lietošanas Tu vari plānot grūtniecību. Bieži šādos gadījumos, ārsti iesaka nogaidīt vienu menstruālo ciklu. Ja Tev ir jālieto kādi medikamenti ilgstoši, pastāsti savam ārstam, ka plāno grūtniecību. Iespējams, ka ārsts Tev ieteiks kādas citas zāles, kuras ir pieļaujams lietot grūtniecības laikā.
  • Padomā, vai Tev ir nepieciešama vakcinēšanās pret kādu saslimšanu? Varbūt ir vajadzīga revakcinēšanās pret encefalītu? Vai esi vakcinējusies pret masaliņām, gripu? Ja šaubies, noteikti aprunājies ar savu ģimenes ārstu!
  • Nav nepieciešams pārtraukt ierastās fiziskās aktivitātes, ja esi radusi būt aktīva. Vienīgais ieteikums – nevajadzētu ar tām pārspīlēt. Grūtniecības plānošanas laikā, kā arī laikā, kad gaidi mazuli vajadzētu ievērot mērenību un saglabāt sev ierasto slodzi. Nevajadzētu tiekties pēc sportiskajiem rekordiem.
  • Apmeklē savu zobārstu! Ja laicīgi sakopsi savu mutes dobumu, grūtniecības laikā Tev nebūs jāraizējas par to labošanu.
  • Ja Tev ir kāda hroniska saslimšana (piemēram, diabēts, iedzimta sirds kaite un tml.), noteikti pārrunā ar savu ģimenes ārstu iespējamo rīcību grūtniecības laikā.
  • Ja Tev nav sava ārsta vai vecmātes, ar kuru esi radusi sadarboties, padomā, kuru speciālistu Tu gribētu izvēlēties.

Tiek uzskatīts, ka no neauglības cieš aptuveni 10-15% pāru. Ko gan darīt, ja ilgi gaidītais bērniņš nepiesakās? Lūk, apkopoti daži ieteikumi, kas varētu noderēt:

  • Ne jau katra cikla laikā sievietei iestājas grūtniecība. Tas ir normāli un tas noteikti nenozīmē, ka pāris ir neauglīgs. Var būt situācijas, kad jāgaida pus gads, varbūt pat vairāk. Tas var būt saistīts ar kādām sievietes ovulācijas īpatnībām, citām veselības vai pašsajūtas problēmām. Iespējams, ir vienkārši jāapbruņojas ar pacietību, jāievēro veselīgs dzīvesveids, regulāri jādzīvo dzimumdzīve un viss notiks. Ja sieviete ir vecāka par 35 gadiem, iespējas palikt stāvoklī samazinās. Tad, līdz brīdim, kad tā iestājas, ir jāgaida mazliet ilgāk. Ja jums ar partneri ir regulāra dzimumdzīve un grūtniecība neiestājas gadu, tikai tad varētu būt bažas, kas ir kāds iemesls neauglībai. Tomēr arī tas vēl nav spriedums. Ir noteikti jādodas pie sava ārsta un jāmēģina noskaidrot, kādi varētu būt tam iemesli un kopīgi jāmeklē risinājums.
  • Bieži ir maldīgs priekšstats, ka neauglības iemesli ir jāmeklē tikai sievietē. Patiesībā daudzos gadījumos grūtniecība neiestājas dēļ tā, ka problēmas ir tieši vīrietim. Līdz ar to, pirms sievietei doties pie ginekologa, saprātīgi ir vispirms vīrietim veikt spermas analīzi, lai noskaidrotu, vai tā ir pietiekami kvalitatīva bērniņa radīšanai. Ja šīs analīzes uzrāda kādu novirzi no normas, vīrietim būtu jādodas pie speciālista – urologa vai androloga un jāmeklē ārstēšanas iespējas.
  • Iemesli sievietes neauglībai var būt dažādi. Biežāk tā ir olvadu necaurlaidība vai kādas hormonālas problēmas. Mūsdienu medicīnā ir ļoti daudz iespēju palīdzēt šādos gadījumos, tādēļ izvēlies speciālistu, kam uzticies un centies rūpīgi ievērot ārsta ieteikumus. Dažkārt ārstēšanās prasa ilgāku laiku un pacietību. Dažkārt pie vainas ir kāda hroniska saslimšana vai medikamentu lietošana. Tādēļ esi ļoti atklāta ar savu ārstu un padomā, kādus medikamentu pēdējā laikā esi lietojusi un kādas slimības ir izslimotas.
  • Mēdz būt situācijas, kad ārsts pārim nekonstatē būtiskus šķēršļus, lai grūtniecība iestātos, tomēr mazulis vienalga nepiesakās. Šādos gadījumos jāpiedomā, iespējams, ka pie vainas ir liels stress. Dažkārt mēdz būt tā, ka sieviete tik ļoti vēlas bērniņu, ka ne par ko citu vairs nespēj padomāt. Arī to var uzskatīt par liela stresa iemeslu, kas var kalpot par neauglības cēloni. Šādos gadījumos vajadzētu padomāt par iespēju novērst uzmanību uz ko citu, piemēram, aizbraukt kopīgi ar partneri kādā ceļojumā, uzsākt mācības, atrast kādu hobiju un tml.
  • Krīzes situācijās vajadzētu meklēt psihologa vai psihoterapeita palīdzību. Nevajadzētu norobežoties no ārpasaules, ja ir grūti. Tas var tikai padziļināt krīzi. Apkārt ir daudz cilvēku, kas Tev var palīdzēt.
  • Dažkārt mazuļa nākšana pasaulē iespējama tikai, ja veic mākslīgo apaugļošanu. Ja esi vecumā līdz 40 gadiem (ieskaitot), finansiālu atbalstu var saņemt no valsts.

Vēl 30 gadus atpakaļ padomju laiku veselības aprūpes sistēmā sievieti vecumā pēc 25 jau raksturoja kā „vēlo dzemdētāju”. Savukārt mūsdienās, saskaņā ar statistikas datiem, vidējais sieviešu vecums, kurām dzimst pirmais bērniņš ir aptuveni 27,5 gadi. Nevienu vairs neizbrīna, ka ir sievietes, kas izlemj laist pasaulē mazuli 35, 40 vai pat 45 gadu vecumā. Ja vien ievēro veselīgu dzīvesveidu un nesirgsti ar kādu hronisku kaiti, nav būtiski šķēršļi, kas Tev traucētu laist pasaulē veselīgu mazuli. Tomēr ir daži aspekti, kas ir jāņem vērā.

  • Varētu paiet ilgāks laiks, līdz iestājas grūtniecība. Daudzas sievietes, kas vēlas ieņemt mazuli pēc 35 gadu vecuma cenšas gadu vai pat divus, kamēr ierauga savā grūtniecības testā divas strīpiņas. Konsultējies ar savu ārstu, ja dzīvo dzimumdzīvi bez izsargāšanās jau kādu gadu, bet nepaliec stāvoklī.
  • Jebkurā grūtniecībā var gadīties problēmas, neatkarīgi no vecuma, bet ir dažas veselības problēmas, kuru iespējamība pieaug līdz ar sievietes vecumu. Tā piemēram, paaugstināts asinsspiediens (īpaši, ja ir liekais svars), grūtniecības diabēts un citas komplikācijas. Tādēļ ļoti svarīgi ir neizlaist nevienu ārsta apmeklējumu un rūpīgi ievērot visus speciālista ieteikumus.
  • Grūtnieces lielāku vecumu mēdz saistīt ar Dauna sindromu bērnam un citām ģenētiskām komplikācijām. Tādēļ ārsts Tev ieteiks ģenētiķa konsultāciju. Ja nepieciešams, Tev veiks ģenētiskos izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka ar mazuli viss ir kārtībā.
  • Ja sievietei pēc 35 gadu vecuma ir pirmās dzemdības, pastāv iespēja, ka dzemdību process varētu būt grūtāks un būs nepieciešams veikt ķeizargriezienu, tomēr tas nav obligāti, ir daudzas sievietes, kas pašas dzemdē šajā vecumā pirmo bērniņu. Dzemdību speciālists izvērtēs situāciju un pieņems pareizo lēmumu.
  • Būtu lietderīgi pirms plānotās grūtniecības veikt vispārējo medicīnisko pārbaudi (asins analīzes, kardiogramma un citi izmeklējumi, kurus iesaka ģimenes ārsts saskaņā ar Tavu slimību vēsturi). Tas palīdzēs noskaidrot Tavu esošo veselības stāvokli un Tava organisma gatavību grūtniecībai. Apmeklē zobu ārstu un pārliecinies, vai visi zobi ir veseli.
  • Uzturā droši vari sākt lietot papildus ieteicamo devu folskābes (0,4 g dienā). Pārskati savu uztura režīmu. Iespējams, tajā ir nepieciešami uzlabojumi. Ar daudziem vērtīgiem ieteikumiem vari iepazīties šīs mājaslapas sadaļā „Uzturs un fiziskās aktivitātes”.

Ir vairāki priekšnoteikumi, kā Tu vari sagatavot sevi un savu organismu bērna ieņemšanai. Ir zināms, ka svarīgi ir atteikties no kaitīgiem ieradumiem. Ja tas nav izdarīts, no smēķēšanas un alkohola lietošanas ir jāatsakās, līdz ko uzzini, ka esi bērna gaidībās. Tāpat ir svarīgi apzināties, vai un kādas hroniskas saslimšanas Tev ir. Ja laicīgi tām pievērš uzmanību, ārsts Tev palīdzēs atrast pareizo risinājumu, lai bērniņu varētu iznēsāt pareizi.

Grūtniecības norisi un bērna veselību var būtiski ietekmēt šādi faktori:

  • Hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts, augsts asinsspiediens, epilepsija, vairogdziedzera slimības, bronhiālā astma, nieru slimības.
  • Risks saslimt ar infekcijas slimībām. Padomā, kādas infekcijas slimības esi pārslimojusi un vai esi vakcinējusies pret tām? Grūtniecības laikā bīstamas ir tādas infekcijas kā masaliņas, vējbakas, gripa un dzimumceļu infekcijas, tostarp cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), C vīrushepatīts; seksuāli transmisīvās slimības.
  • Kādus medikamentus Tu lieto, lai tiktu galā ar hroniskām saslimšanām? Varbūt ir kādi uztura bagātinātāju, kurus lieto regulāri?
  • Smēķēšana, alkohola un atkarības vielu lietošana.
  • Kaitīgas ķimikālijas un citi vides/darba faktori, ar kuriem saskaries mājās vai darbā. Tāpat ir svarīgs rentgena starojums. Ja Tev ir kādas šaubas par vidi, kurā regulāri uzturies, pārrunā šo jautājumu ar savu ārstu.
  • Kāds ir reproduktīvās veselības stāvoklis? Vai ir bijuši spontāni aborti un priekšlaicīgas dzemdības?
  • Kādas nopietnas slimības Taviem tuvākajiem radiniekiem: mātei, tēvam, brāļiem un māsām?
  • Kādas ir Tavas fiziskās aktivitātes? Vai regulāri uzturies svaigā gaisā, vai par daudz neatrodies saules staru ietekmē?
  • Kādi ir Tavi uztura ieradumi?
  • Kāds ir ikdienas stresa līmenis? Protams, katram var būt dzīvē stresa situācijas, bet varbūt Tu atrodies tādā (piemēram, darba) vidē, kur stresa klātbūtne ir patstāvīga?
  • Kādi ir ikdienas higiēnas ieradumi, tostarp pirts un baseina apmeklējumi?
  • Svarīga ir 0,4 g folijskābes lietošanas nepieciešamība grūtniecības plānošanas periodā, var apsvērt arī papildu mikroelementu un vitamīnu nepieciešamību.
  • Jautā savam ginekologam, vai Tev ar partneri ir vienāds Rh (rēzus) faktors un kā tas var ietekmēt grūtniecību?

Noteikti neaizmirsti parūpēties par sevi un sava mazuļa labsajūtu! Ja Tev šaubas vai jautājumi par kādu no iepriekš minētiem faktoriem, noteikti pārrunā tos ar savu ārstu! Kopīgi jūs atradīsiet pareizo risinājumi, lai pasargātu mazuli un Tevi no dažādu šo faktoru negatīvas ietekmes.

Ovulācija ir ciklisks process, kas norisinās sievietes ķermenī un atkārtojas katru mēnesi. Tas ir laiks, kad nobriedusi olšūna atbrīvojas no olnīcas, nonāk olvadā un ir gatava apaugļošanai. Laiku, kad sākas ovulācija, sauc par auglīgajām dienām, tāpēc, plānojot ģimenes pieaugumu, ir nozīmīgi saprast, kad tieši šis process norisinās un kā zināt, kad notiks ovulācija.

Nosakot piemērotāko laiku bērniņa ieņemšanai, svarīgi ir izprast savu menstruālo ciklu. Ja vēl neesi sākusi fiksēt ciklu kalendārā, tad šis ir īstais brīdis to sākt darīt. Cikls normāli ilgst 21-35 dienas. Tas ir laika periods no vienu mēnešreižu pirmās dienas līdz nākamo mēnešreižu pirmajai dienai. Viena no metodēm ir matemātiski aprēķināt ovulācijas periodu. Ovulācija parasti ir 14 dienas pirms cikla beigām. Ja cikls ir regulārs, tad no dienas, kad vajadzētu sākties nākamajām mēnešreizēm, atskaiti 14 dienas. Ovulācijas laikā mainās izdalījumu daudzums un raksturs, tāpēc vērtīgi ir sekot līdzi arī šim aspektam. Tās laikā izdalījumi no maksts ir vairāk un šķidrāki nekā citās dienās. Kā vēl viena no ovulācijas noteikšanas metodēm ir izmantojama bazālās temperatūras mērīšana (šī ir temperatūra, kas raksturīga guļošam organismam un saglabājas īsu brīdi pēc pamošanās). Bazālo temperatūru mēra katru dienu sākot ar cikla pirmo dienu. Tas jādara guļus, uzreiz pēc pamošanās, anālajā atverē ievietojot termometru un pēc piecām minūtēm fiksējot temperatūru. Cikla pirmajā pusē šī temperatūra ir nedaudz zemāka, bet cikla otrajā pusē paaugstinās – vidēji par 0,4-0,8°C. Pirms temperatūras pacēluma ir neliels temperatūras kritums par aptuveni 0,5°C, kas arī biežāk ir brīdis, pirms notiek ovulācija. Tomēr jāpatur prātā, ka temperatūras izmaiņas var radīt arī citi apstākļi, piemēram, saaukstēšanās. Ovulācijas noteikšanai var izmantot arī aptiekās nopērkamos ovulācijas testus, kuru darbības princips ir praktiski identisks kā mājas grūtniecības noteikšanas testiem, tikai kontrolēts tiek cits hormons. Ovulāciju ar testa palīdzību parasti sāk kontrolēt ar 10.-11.menstruālā cikla dienu, un veic katru otro dienu, līdz tas kļūst pozitīvs. Pozitīvs ovulācijas tests liecina, ka ovulācija notiks tuvāko 36 stundu laikā.