Publicēts: 02.04.2026.

Valsts organizētās vēža skrīninga programmas Latvijā 

Latvijā kopš 2009. gada tiek īstenotas trīs valsts organizētas vēža skrīninga programmas: 

  • dzemdes kakla vēža skrīnings; 
  • krūts vēža skrīnings; 
  • kolorektālā vēža skrīnings. 

Dzemdes kakla un krūts vēža skrīningā uzaicinājuma vēstules mērķa grupas iedzīvotājiem centralizēti nosūta Nacionālais veselības dienests (NVD), savukārt kolorektālā vēža skrīningā iedzīvotājus uz izmeklējumu aicina ģimenes ārsti. 

Skrīninga programmu veiktspējas mērķa rādītāji 

Saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, lai skrīninga programma būtu efektīva: 

  • uzaicinājumu aptverei dzemdes kakla un krūts vēža skrīningā jābūt vismaz 95%; 
  • atsaucības un aptveres rādītājiem šajās programmās jābūt ≥70%; 
  • kolorektālā vēža skrīningā minimālais aptveres rādītājs ir ≥45%, optimāli – 65–70%. 

Datu avots: Nacionālā veselības dienesta Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas "Vadības informācijas sistēmas" (NVD VIS) dati. Attēloti Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aprēķinātie rādītāji, kas sagatavoti atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām. Detalizētāki aprēķinu rezultāti un metadati ir pieejami SPKC Veselības statistikas datubāzē 

Dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža skrīninga izmeklējumu aptvere kopš programmu ieviešanas 2009. gadā

Grafikā attēlota dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža skrīninga izmeklējumu aptvere kopš programmu ieviešanas 2009. gadā. 
Šie rādītāji ļauj salīdzināt skrīninga programmu sasniedzamību un iedzīvotāju līdzdalību, taču tiešā salīdzināšana jāinterpretē piesardzīgi, jo katram skrīninga veidam ir atšķirīga mērķa grupa un organizācijas mehānisms. 

Dzemdes kakla vēža skrīnings

Uzaicinājuma aptvere – parāda, cik lielai daļai mērķa grupas sieviešu tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule. Grafikā redzams, ka vairāk nekā 95% sieviešu mērķa grupā tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule,  kas nozīmē augstu uzaicinājumu pārklājumu. (Nav tieši uzraudzīts, vai vēstule sasniedz adresātu.) 

Atsaucība – parāda, cik lielai daļai sieviešu, kurām tika nosūtīta vēstule, faktiski veikts skrīninga izmeklējums. Dati liecina, ka nedaudz vairāk nekā puse no uzaicinātajām sievietēm izmanto iespēju piedalīties skrīningā, lai arī Eiropas Komisija rekomendācijas kā optimālu rādītāju izvirza vismaz 70%.  

Dzemdes kakla vēža skrīnings

Skrīninga izmeklējumu aptvere – parāda, cik liela daļa no skrīninga mērķa populācijas faktiski veikušas izmeklējumu (atšķirībā no atsaucības, kas rāda, cik no uzaicinātajām sievietēm ieradās uz izmeklējumu). 

Grafikā redzama izmeklējumu aptvere pa gadiem un 5 gadu vecuma grupām, ļaujot identificēt grupas ar zemāku iesaisti. Pašlaik aptvere vēl nesasniedz skrīninga mērķi (≥70%), tāpēc svarīgi veicināt sieviešu piedalīšanos dzemdes kakla vēža skrīninga programmā. 

Piezīme par izmeklējumu metodēm: 

  • Līdz 2021. gadam – konvencionālā citoloģija  
  • No 2021. gada 1. jūnija – šķidruma citoloģija  
  • No 2022. gada 1. jūlija: 
  • 25–29 g. vec. – šķidruma citoloģija 
  • 30–69 g. vec. – augsta riska CPV tests 
Dzemdes kakla vēža skrīnings

Grafikā attēloti skrīninga primārā testa rezultāti no 2015. gada, kas grupēti trīs kategorijās: 

  1. “Norma”  
  2. “Atrastas izmaiņas – nepieciešami papildu izmeklējumi”  
  3. “Nav novērtējams / jāatkārto izmeklējums”  

Šī grupēšana ļauj uzraudzīt skrīninga kvalitāti, kā arī identificēt gadījumus ar patoloģiskām izmaiņām vai neskaidriem rezultātiem. 

No 2021. gada 1. jūnija konvencionālā citoloģija tika aizstāta ar šķidruma citoloģiju. 

No 2022. gada 1. jūlija: 

  • 25–29 g.vec. – šķidruma citoloģija  
  • 30–69 g.vec. – augsta riska CPV tests 

Piezīme: līdz 2022. gada 30. jūnijam 30-69 g.vec. var tikt veikta šķidruma citoloģija.  

Krūts vēža skrīnings

Uzaicinājuma aptvere – parāda, cik lielai daļai mērķa grupas sieviešu tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule. Grafikā redzams, ka vairāk nekā 95% sieviešu mērķa grupā uzaicinājums tiek nosūtīts, kas nozīmē augstu uzaicinājumu pārklājumu. (Nav tieši uzraudzīts, vai vēstule sasniedz adresātu.) 

Atsaucība – parāda, cik lielai daļai sieviešu, kurām tika nosūtīta vēstule, faktiski veikts skrīninga izmeklējums. Dati liecina, ka nedaudz vairāk nekā puse no uzaicinātajām sievietēm izmanto iespēju piedalīties skrīningā, lai arī Eiropas Komisija rekomendācijas kā optimālu rādītāju izvirza vismaz 70%. 

Krūts vēža skrīnings

Krūts vēža skrīninga izmeklējumu aptvere – parāda, cik liela daļa no mērķa grupas sieviešu faktiski veikušas izmeklējumu. 

Grafikā redzama aptvere programmas laika periodā un sadalījumā pa 5 gadu vecuma grupām, ļaujot identificēt grupas ar zemāku iesaisti skrīningā. Pašlaik aptvere vēl nesasniedz skrīninga mērķi (≥70%), tāpēc svarīgi veicināt sieviešu piedalīšanos krūts vēža skrīninga programmā. 

Krūts vēža skrīnings

Grafikā attēloti primārā krūts vēža skrīninga izmeklējuma rezultāti - parāda, cik lielai daļai sieviešu bija nepieciešami papildu izmeklējumi. 

Rezultāti tiek sadalīti divās grupās: 

  1. Aizdomas par patoloģiju (R3/B0) – radiologs nevar precīzi noteikt, vai ir patoloģija, un nepieciešama turpmāka izmeklēšana.  
  2. Noteikta patoloģija (R4/R5, B4/B5) – izmeklējums atklāj patoloģiju, un turpmāka izmeklēšana ir obligāta.  

Šāda sadalīšana ļauj skaidri redzēt, cik lielai daļai nepieciešami papildu izmeklējumi un cik tiek atklāta patoloģija. 

Piezīme par radioloģiskās klasifikācijas maiņu: 

  • Līdz 2021. gadam – R klasifikācija  
  • No 2022. gada – BI-RADS klasifikācija 
Kolorektālā vēža skrīnings

Kolorektālā vēža skrīninga izmeklējumu aptvere – parāda, cik liela daļa no mērķa grupas iedzīvotāju faktiski veikuši izmeklējumu. 

Grafikā redzama aptvere programmas laika periodā, sadalījumā pa 5 gadu vecuma grupām un dzimumiem, ļaujot identificēt grupas ar zemāku iesaisti. 

Piezīme par skrīninga mērķa grupu un intervālu: 

  • 2009–2013.g. – mērķa grupa: 50+ gadi, intervāls: 1 gads  
  • 2014–2020.g. – mērķa grupa: 50–74 gadi, intervāls: 1 gads  
  • No 2021.g. – mērķa grupa: 50–74 gadi, intervāls: 2 gadi  
Kolorektālā vēža skrīnings

Grafikā attēloti kolorektālā vēža skrīninga primārā testa rezultāti (no 2021. gada), kas grupēti trīs kategorijās: 

  1. “Negatīvs”  
  2. “Pozitīvs”  
  3. “Nederīgs / jāatkārto izmeklējums”  

Šī grupēšana ļauj uzraudzīt skrīninga kvalitāti, raksturojot pozitīvo testu īpatsvaru, kā arī gadījumus, kad nepieciešama izmeklējuma atkārtošana parauga kvalitātes dēļ. 

Rezultāti ir sadalīti pa vecuma grupām un dzimumiem, ļaujot identificēt grupas, kurām nepieciešama lielāka uzmanība un augstāka iesaistes motivācija.