Kas ir vēža skrīnings?

Vēža skrīnings ir valsts organizēta un apmaksāta profilaktiska pārbaude, kuras mērķis ir atklāt pirmsvēža slimības vai krūts, dzemdes kakla, prostatas, zarnu vēzi agrīnās slimības stadijās cilvēkiem, kuri jūtas veseli un kuriem nav sūdzību vai slimību radītie simptomi.

Vēža skrīnings Latvijā

Kopš 2009. gada Latvijā tiek organizētas valsts apmaksātas profilaktiskās pārbaudes, kuru ietvaros atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāji tiek aicināti veikt bezmaksas krūts (mamogrāfija), dzemdes kakla (ginekoloģiskā apskate un parauga ņemšana no dzemdes kakla) un zarnu (slēpto asiņu tests fēcēs) vēža skrīningu. No 2021. gada Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude arī prostatas vēža noteikšanai jeb prostatas vēža skrīnings (asins analīzes, nosakot prostatas specifiskā antigēna līmeni). Dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, bet zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.

Kādēļ veikt vēža skrīningu?

Krūts, dzemdes kakla, prostatas un zarnu vēzis agrīnās slimības stadijās cilvēkam visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc bieži vien tās nevar laikus atklāt. Profilaktiskās pārbaudes ir pilnībā valsts apmaksātas, un to veikšana sniedz iespēju regulāri uzraudzīt veselības stāvokli un laikus atklāt izmaiņas, tādējādi nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus.

Iedzīvotāju ievērībai!

No 2023. gada maija uzaicinājumu valsts apmaksātas dzemdes kakla vai krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai nosūta elektroniski, ja sieviete ir izveidojusi e-adresi portālā www.latvija.gov.lv. Ja e-adrese nav izveidota, tad uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi. 

Krūts vēzis

Krūts vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās krūts audos. Sākotnēji krūts vēzis var būt tikai krūtīs, taču tam progresējot, tas var izplatīties uz limfmezgliem vai citiem orgāniem, piemēram, aknām un kauliem. Latvijā ik gadu ar krūts vēzi saslimst aptuveni 1200 sievietes un tas ir viens no biežākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem sievietēm 35–64 gadu vecumā*. Pasaulē un arī Latvijā ar krūts vēzi visbiežāk saslimst sievietes vecumā virs 50 gadiem. Agrīnās slimības stadijās krūts vēzi var veiksmīgi izārstēt, tāpēc īpaši svarīgi ir regulāri veikt krūts vēža skrīningu.

*Latvijas veselības statistikas datubāzes dati

Krūts vēža skrīnings jeb profilaktiskā pārbaude

Sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai elektroniski uz e-adresi (portālā latvija.gov.lv) tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi. Tā tiek nosūtīta aptuveni 3 mēnešu laikā pēc sievietes dzimšanas dienas.

Vecumi, kuros tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules: 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadi.

2024. gadā uzaicinājuma vēstuli krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai saņems sievietes, kuras ir dzimušas 1956., 1958., 1960., 1962., 1964., 1966., 1968., 1970., 1972. un 1974. gadā.

Uzaicinājums ir derīgs divus gadus, taču aicinām veikt izmeklējumu dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas.

Lai veiktu valsts apmaksātu krūšu profilaktisko pārbaudi (mamogrāfiju), nepieciešams izvēlēties ārstniecības iestādi un veikt pierakstuTiek nodrošināti arī valsts apmaksāti mobilā digitālā mamogrāfa izbraukumi dažādās Latvijas teritorijās.

Ārstniecības iestādes, kuras nodrošina valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu (mamogrāfiju)  

Mobilā digitālā mamogrāfa izbraukuma grafiks

Vēstule kalpo kā nosūtījums pārbaudes veikšanai. Profilaktisko pārbaudi var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi uz izmeklējumu (piemēram, ir nozaudēta). Informācija par uzaicinājuma vēstuli ārstniecības iestādēs, kuras nodrošina krūts vēža skrīningu, pieejama elektroniski.

Lai noskaidrotu, vai uzaicinājums ir ticis nosūtīts un to var izmantot, var interesēties, rakstot iesniegumu Nacionālajam veselības dienestam, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē vai ārstniecības iestādē, kura nodrošina šādu profilaktisko pārbaužu veikšanu. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments.

Ir iespējams arī izgatavot papīra formāta vēstules kopiju (ja vēstule ir bojāta vai nozaudēta). Informācija par vēstules kopijas izgatavošanu.

Uzaicinājums veikt krūts vēža skrīningu netiek nosūtīts, ja:

  • mamogrāfijas izmeklējumu sieviete veikusi ārpus valsts organizētās profilaktiskās programmas – gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam;
  • ja sievietei ir noteiktas slimību diagnozes (piemēram, krūts ļaundabīgs audzējs);
  • ja sievietei ir veiktas noteiktas ķirurģiskas procedūras;
  • ja uz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas brīdi sievietei nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā.

Ja konkrētajā gadā sievietei nav paredzēta uzaicinājuma vēstules saņemšana, bet rodas sūdzības par izmaiņām veselības stāvoklī, bez nosūtījuma var vērsties pie jebkura ginekologa, kurš sniedz valsts apmaksātas konsultācijas. Pacienta līdzmaksājums par vizīti ir 4,00 eiro. Savukārt valsts apmaksātu krūšu mamogrāfiju sūdzību gadījumā var veikt ar ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista nosūtījumu, veicot pacienta līdzmaksājumu 3,00 eiro apmērā. Kā arī iespējams vērsties pie maksas speciālista. 

Vairāk par krūts vēža profilaktisko pārbaudi

Krūts vēža profilaktisko pārbaudi veic ar mamogrāfijas metodi – tā ir rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem, kas ļauj konstatēt izmaiņas krūtīs. Mamogrāfija ir efektīvākā un informatīvākā metode savlaicīgai krūts vēža diagnostikai sievietēm vecumā virs 50 gadiem. Mamogrāfijas laikā krūts un daļa paduses audi tiek nedaudz saspiesti, lai iegūtu kvalitatīvu rentgena attēlu. Jutīgākām sievietēm tas var radīt nepatīkamas sajūtas, taču izmeklējums parasti ilgst vien dažas minūtes.

Dodoties uz pārbaudi,  vispiemērotākais ir divdaļīgs apģērbs – bikses vai svārki un blūze, jo, veicot pārbaudi, sievietei būs jāizģērbjas līdz jostas vietai. Vēlams līdzi paņemt arī visus iepriekšējos krūts dziedzeru izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir.

Par mamogrāfijas izmeklējuma rezultātiem jāinteresējas tajā ārstniecības iestādē, kur tika veikta mamogrāfija.

Informācija par papildu izmeklējumiem pēc skrīninga

Papildu informācija

! Lai gan ar krūts vēzi vairumā gadījumu saslimst sievietes pēc 50 gadu vecuma, taču saslimt var arī jaunākas sievietes. Tādēļ ik vienai sievietei ieteicams regulāri (reizi mēnesī) veikt krūšu pašizmeklēšanu, iztaustot tās, kā arī lūgt šo izmeklējumu veikt arī ārstam (ģimenes ārstam vai ginekologam). Sievietēm līdz 40 gadu vecumam ieteicams reizi gadā veikt arī krūšu ultrasonogrāfiju un no 40 gadu vecuma – mamogrāfiju. Veicot ultrasonogrāfiju ar ārsta nosūtījumu, pacienta līdzmaksājums ir 4,00 eiro. Veicot mamogrāfiju ar ārsta nosūtījumu, pacienta līdzmaksājums ir 3,00 eiro. Nosūtījumu uz šiem izmeklējumiem var lūgt ģimenes ārstam vai ginekologam.

Informatīvais materiāls: Krūšu veselība un pašpārbaude

Video: Krūšu pašpārbaudes soļi

Krūts vēža skrīninga atsaucības rādītāji

Papildu informāciju par vēža profilaktiskajām pārbaudēm vari noskaidrot:

  • Savā ģimenes ārsta praksē;​
  • www.vmnvd.gov.lv, sadaļā “Valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi’’;​
  • Zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234.​

Dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās šūnās, kuras klāj dzemdes kaklu. Vairāk nekā 99% gadījumu to izraisa cilvēka papilomas vīruss, ar kuru sieviete var inficēties dzimumkontakta laikā. Dzemdes kakla vēzi var pilnībā novērst, ārstējot dzemdes kakla pirmsvēža slimību izmaiņas gļotādā, ko medicīniski dēvē par CIN (cervikālās intraepiteliālās neoplāzijas), kas nav ļaundabīga slimība. Ik gadu Latvijā dzemdes kakla vēzi diagnosticē aptuveni 240 sievietēm, un tā ir viena no biežākajām ļaundabīgajām slimībām sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Latvijā katru gadu ar šo slimību mirst 110 sievietes*.

*Latvijas veselības statistikas datubāzes dati

Dzemdes kakla vēža skrīnings jeb profilaktiskā pārbaude

Latvijā valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi reizi trijos gados ir iespēja veikt ikvienai sievietei vecumā no 25 līdz 67 gadiem. Uzaicinājuma vēstule veikt dzemdes kakla vēža skrīningu tiek nosūtīta pa pastu uz sievietes deklarēto adresi vai elektroniski uz e­-adresi (portālā latvija.gov.lv).

Vecumi, kuros tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules: 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadi.

2024. gadā uzaicinājuma vēstuli dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai saņems sievietes, kuras ir dzimušas 1957., 1960., 1963., 1966., 1969., 1972., 1975., 1978., 1981., 1984., 1987., 1990., 1993., 1996., 1999. gadā.

Uzaicinājums ir derīgs trīs gadus, taču aicinām veikt izmeklējumu dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas. 

Lai veiktu valsts apmaksātu dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi, nepieciešams izvēlēties ārstniecības iestādi un speciālistu un veikt pierakstu

Ārstniecības iestādes, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, nodrošinot valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu

Vēstule kalpo kā ārsta nosūtījums pārbaudes veikšanai. Profilaktisko pārbaudi var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi uz izmeklējumu (piemēram, ir nozaudēta). Informācija par uzaicinājuma vēstuli ārstniecības iestādēs, kuras nodrošina dzemdes kakla vēža skrīningu, pieejama elektroniski.

Lai noskaidrotu, vai uzaicinājums ir ticis nosūtīts un to var izmantot, var interesēties, rakstot iesniegumu Nacionālajam veselības dienestam, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē vai ārstniecības iestādē, kura nodrošina šādu profilaktisko pārbaužu veikšanu. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Vēršoties pie maksas speciālista, vēstule ir jāuzrāda viedierīcē vai drukātā veidā, jo informācija par uzaicinājuma vēstuli elektroniski ir pieejama tām ārstniecības iestādēm un speciālistiem, kuriem ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu.  

Ir iespējams izgatavot papīra formāta vēstules kopiju (ja vēstule ir bojāta vai nozaudēta). Informācija par vēstules kopijas izgatavošanu.

Uzaicinājums netiek nosūtīts, ja dzemdes kakla izmeklējumu sieviete veikusi ārpus valsts organizētās profilaktiskās programmas – gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam:

  • iespējams dzemdes kakla citoloģiskais izmeklējums ir veikts kārtējās vizītes laikā pie ginekologa (bez uzaicinājuma vēstules);
  • ja sievietei ir uzstādītas noteiktas slimību diagnozes (piemēram, dzemdes kakla ļaundabīgs audzējs);
  • ja sievietei ir veiktas noteiktas ķirurģiskas procedūras (piemēram, izņemts dzemdes kakls);
  • ja uz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas brīdi sievietei nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā.

Ja konkrētajā gadā sievietei nav paredzēta uzaicinājuma vēstules saņemšana, bet rodas sūdzības par izmaiņām veselības stāvoklī, bez nosūtījuma var vērsties pie jebkura ginekologa, kurš sniedz valsts apmaksātas konsultācijas. Pacienta līdzmaksājums par vizīti ir 4,00 eiro. Kā arī ir iespējams vērsties pie maksas speciālista.

Vairāk par dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi

Pacientei ieteicams šī izmeklējuma veikšanai izvēlēties ginekologu vai ģimenes ārstu, kuram viņa uzticas. Profilaktisko pārbaudi ieteicams veikt visām sievietēm, izņemot tām, kurām ir izoperēta dzemde. Tomēr jāņem vērā, ja  ir izoperēta tikai daļa no dzemdes, bet dzemdes kakls ir palicis, skrīninga veikšana noteikti ir nepieciešama. Ar kādu metodi tiks veikts skrīninga izmeklējums ir atkarīgs no sievietes vecuma:

  • sievietēm 25 un 28 gadu vecumā tiek nosūtīta skrīninga uzaicinājuma vēstule veikt šķidruma citoloģijas izmeklējumu. Skrīningā ietilpst gan ginekoloģiskā apskate, gan citoloģiskās uztriepes paņemšana un šūnu izmeklēšana, izmantojot šķidruma citoloģijas metodi. Ja izmeklējums tiek veikts pie maksas ginekologa, tad no valsts budžeta tiks apmaksāts tikai laboratorijas izmeklējums, bet par vizīti sievietei būs jāmaksā pašai. Ja analīžu rezultātos tiks konstatētas novirzes no normas, tiks nozīmēti papildu izmeklējumi.
  • sievietēm vecuma grupā no 30 līdz 67 gadiem skrīningā ietilpst gan ginekoloģiskā apskate, gan citoloģiskās uztriepes paņemšana un šūnu izmeklēšana. Ja izmeklējums tiek veikts pie maksas ginekologa, tad no valsts budžeta tiks apmaksāts tikai laboratorijas izmeklējums, bet par vizīti sievietei būs jāmaksā pašai. Primāri šūnās tiek pārbaudīta augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) klātbūtne. Ja CPV klātbūtnes šūnās tiks konstatēta, laboratorija veiks papildu izmeklējumus.

Dzemdes kakla pirmsvēža slimība vai dzemdes kakla vēzis agrīnās slimības stadijās sievietei nerada nekādas sūdzības un to var atklāt tikai ginekoloģiskās apskates laikā, paņemot šūnas no dzemdes kakla un tās izmeklējot. Sievietei dzemdes kakla gļotādas šūnu paņemšana jeb citoloģiskā uztriepe var radīt tikai pārejošu diskomfortu un parasti ilgst vien dažas sekundes.

Pirms došanās prom no vizītes vēlams noskaidrot kādā veidā tiks paziņoti analīžu rezultāti.

Informācija par papildu izmeklējumiem pēc skrīninga

Papildu informācija

! Lai pasargātu sevi no dzemdes kakla vēža un citām saslimšanām, kuras izraisa cilvēka papilomas vīrusa infekcija (kārpas un papilomas, maksts un vulvas vēzis sievietēm, dzimumlocekļa vēzis vīriešiem, mutes un rīkles vēzis, anālā kanāla vēzis gan sievietēm, gan vīriešiem), ieteicams vakcinēties pret CPV. Šobrīd Latvijā valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV pieejama meitenēm un zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem. Pēc 18 gadu vecuma vakcinācija pret CPV ir maksas pakalpojums.

Vairāk informācijas par cilvēka papilomas vīrusu

Buklets: Cilvēka papilomas vīruss

Infografika: Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu

Dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucības rādītāji

Kolposkopijas biedrības tīmekļvietnē pieejama informācija par izmeklējumiem pēc dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanas.

Papildu informāciju par vēža profilaktiskajām pārbaudēm vari noskaidrot:

  • Savā ģimenes ārsta praksē;​
  • www.vmnvd.gov.lv, sadaļā “Veselības aprūpes pakalpojumi’’;​Veselības aprūpes pakalpojumi’’;​
  • Zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234.​

Zarnu vēzis

Zarnu vēzis jeb kolorektālais vēzis (resnās un taisnās zarnas vēzis) ir ļaundabīga slimība, kas attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu. Sākotnēji zarnas sieniņā veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diagnosticē novēloti (slimības III–IV stadijā). Statistikas dati liecina, ka Latvijā visbiežāk ar zarnu vēzi slimo sievietes un vīrieši pēc 50 gadu vecuma*.

*Latvijas veselības statistikas datubāzes dati

Zarnu vēža skrīnings jeb profilaktiskā pārbaude

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi (slēpto asiņu izmeklējums fēcēs) reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem un tās veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Zarnu vēža skrīninga veikšana ir svarīga, jo zarnu vēzis ir klusi noritoša slimība, kas var attīstīties bez acīmredzamiem simptomiem. Skrīnings sniedz iespēju diagnosticēt zarnu vēzi agrīnā stadijā pirms simptomu parādīšanās vai citas zarnu slimības, kā arī  savlaicīgas diagnozes noteikšana un ārstēšanas uzsākšana sniedz labākus ārstēšanas rezultātus. Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē.

Vairāk par profilaktisko pārbaudi

Slēpto jeb vizuāli neredzamo asiņu noteikšana fēcēs ar imūnķīmisko metodi sniedz iespēju diagnosticēt zarnu slimības, tai skaitā zarnu vēzi agrīnā stadijā, pirms simptomu parādīšanās. Testa komplektu un instrukciju par tā veikšanu jautā sava ģimenes ārsta praksē. Pats tests ir vienkārši, ātri un ērti veicams mājās. Pēc fēču savākšanas (no vienas vēdera izejas), testa komplekts vienas darba dienas laikā ir jānogādā ģimenes ārsta praksē vai kādā no nosūtījumā minētās laboratorijas filiālēm. Līdz nogādāšanai testa stobriņš jāuzglabā sausā un vēsā vietā. Analīžu rezultāti tiek nosūtīti elektroniskā veidā gan ģimenes ārstam, gan pacientam uz to e-pasta adresi, kuru viņš pats norādījis. Ja testa rezultāts ir negatīvs – tas nozīmē, ka slēptās asinis paraugā netika atrastas un nākamo profilaktisko pārbaudi jāveic pēc 2 gadiem. Ja testa rezultāts ir pozitīvs – tas nozīmē, ka paraugā atrastas slēptās asinis, tāpēc jāveršas pie sava ģimenes ārsta. Pozitīvs zarnu vēža tests vēl nenozīmē vēzi, bet svarīgi veikt  papildu izmeklējumus (kolonoskopiju). Diagnozes noteikšanai nepieciešamie papildu izmeklējumi būs valsts apmaksāti un tiks veikti "zaļā koridora" ietvaros jeb paātrinātā kārtībā.

Informācija par papildu izmeklējumiem pēc skrīninga.

Papildu informācija

Infografika: Zarnu vēža profilaktiskais tests 50–74 gadu vecumā

Pastkarte: Zarnu vēža skrīnings

Video: Kā veikt zarnu vēža profilaktisko testu?

Video: Biežāk uzdotie jautājumi par zarnu vēža profilaktisko testu

Zarnu vēža skrīninga atsaucības rādītāji

Prostatas vēzis

Prostatas jeb priekšdziedzera vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās priekšdziedzera audos un ir visbiežākais sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs. Vīrietim novecojot, risks saslimt ar prostatas vēzi palielinās. Prostatas vēzis ir biežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs vīriešiem Latvijā*. Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes.

*Latvijas veselības statistikas datubāzes dati

Prostatas vēža skrīnings jeb profilaktiskā pārbaude

Visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam, reizi divos gados ir pieejama valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude prostatas vēža noteikšanai. Profilaktisko pārbaužu veikšana sniedz iespēju regulāri uzraudzīt veselības stāvokli un laikus atklāt izmaiņas, tādējādi nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus. Prostatas vēža skrīninga veikšanai netiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule, tāpēc, lai veiktu profilaktisko pārbaudi, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Ārsts izsniegs nosūtījumu asins parauga nodošanai, un laboratorijā tiks noteikts prostatas specifiskais antigēns (PSA). Šis izmeklējums neatšķiras no citām asins analīzēm, ko ikdienā veicam, lai sekotu līdzi savam veselības stāvoklim.

Vairāk par profilaktisko pārbaudi

Prostatas vēža skrīninga veikšana, vizīte pie ģimenes ārsta, asins parauga ņemšana un tā laboratoriskā izmeklēšana tiek pilnībā apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Analīzes nodošanu var veikt jebkurā laboratorijā, kurā nodrošina valsts apmaksātus izmeklējumus. Pirms došanās uz laboratoriju ar to ieteicams sazināties, lai pārliecinātos, ka šobrīd tajā veic prostatas specifiskā antigēna jeb PSA noteikšanu. Ja asins analīžu rezultāti uzrādīs paaugstinātu PSA līmeni, ģimenes ārsts noformēs nosūtījumu urologa konsultācijai. Šādu pēcskrīninga konsultāciju varēs saņemt atbilstoši “zaļā koridora” principam jeb ārpus kopējās pieraksta rindas un pacientam par to nebūs jāmaksā.

Informācija par papildu izmeklējumiem pēc skrīninga.

Papildu informācija

Infografika: Fakti par vīrieša veselību

Infografika: Kā pasargāt sevi no prostatas vēža

Prostatas vēža skrīninga atsaucības rādītāji