Publicēts: 19.02.2026.

Svara stigma ir negatīvas attieksmes, aizspriedumi un diskriminējošas darbības, kas balstās uz cilvēka svaru vai ķermeņa izmēriem. Tajā pašā laikā tās var būt šādas darbības pret svaru vai svara pieaugšanu kā tādu. Svara stigma izpaužas vairākos veidos: 

  • pašstigma – uz sevi vērstas negatīvas pārliecības, sajūtas, darbības ķermeņa svara vai izmēra dēļ; 
  • sociālā stigma – sabiedrībā pastāvošas, uz citiem vērstas negatīvas pārliecības, sajūtas, darbības ķermeņa svara vai izmēra dēļ; 
  • asociatīva stigma – negatīvas attieksmes un diskriminējoša rīcība pret tiem, kas saistīti ar lielāka izmēra vai svara cilvēkiem. 

Svara stigmai ir tieša ietekme uz personas psihisko, fizisko veselību un iekļaušanos sabiedrībā. 

Sabiedrībā joprojām ir izplatīts kļūdains uzskats, ka kaunināšana par svaru var motivēt pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Saskaņā ar pētījumiem*, svara stigma un negatīvā attieksme attiecībā uz ķermeņa masu rada riskus veselībai neatkarīgi no cilvēka ķermeņa masas indeksa (ĶMI). Piedzīvojot ar svaru saistīto stigmu, ir: 

  • 2,5 reizes lielāks aptaukošanās risks nākotnē; 
  • 3 reizes mazāka iespējamība sekmīgi samazināt svaru cilvēkiem ar aptaukošanos. 

Tas nozīmē, ka stigmatizējoša attieksme ne tikai nepalīdz, bet var pasliktināt veselības iznākumus. 

* Sutin & Terraciano, 2013. Percieved weight discrimination and obesity. 

Kāpēc ķermeņa svars ne vienmēr atspoguļo veselību? 

Mūsdienu zinātniskā izpratne atzīst, ka aptaukošanās dažādiem cilvēkiem var izpausties atšķirīgi un ne vienmēr ir saistīta ar veselības traucējumiem. Pastāv situācijas, kad palielināts ķermeņa taukaudu daudzums vēl nav izraisījis orgānu darbības traucējumus vai funkcionālus ierobežojumus, kā arī ir gadījumi, kad tas jau būtiski ietekmē veselību un ikdienas funkcionēšanu. Tāpēc veselības izvērtējumam jābalstās uz organisma funkcionēšanu, nevis tikai uz ķermeņa svaru vai ārējo izskatu. 

ĶMI ir izmantojams kā orientējošs rādītājs populācijas līmenī, taču tas nesniedz pilnīgu priekšstatu par individuālo veselības stāvokli. Pārmērīga un nekritiska ĶMI izmantošana ikdienas komunikācijā var veicināt kļūdainus pieņēmumus par cilvēka veselību un pastiprināt svara stigmu. 

Kā svara stigma ietekmē veselību? 

Svara stigma negatīvi ietekmē gan indivīda veselību, gan veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Tā ir saistīta ar: 

  • paaugstinātu psiholoģisko stresu un sliktākiem psihiskās veselības rādītājiem; 
  • neveselīgu ēšanas uzvedību un ēšanas traucējumu risku; 
  • izvairīšanos no savlaicīgas vēršanās pēc medicīniskās palīdzības. 

Jaunieši ir īpaši jutīgi pret ķermeņa kaunināšanu .Šo problēmu pastiprina gan sociālo mediju vide, kas rada spiedienu atbilst nereālistiskiem ķermeņa standartiem, gan pieredze skolas vidē, kur mobings ķermeņa izmēra dēļ bieži netiek pamanīts. Laika gaitā tas var veicināt pašstigmu, zemu pašvērtējumu un paaugstinātu psihiskās veselības traucējumu risku. 

Svara stigmas mazināšana 

Svara stigmas mazināšana sākas ar ikdienas komunikāciju un attieksmi. Ikviens var veicināt cieņpilnāku un iekļaujošāku vidi, ievērojot šādus principus: 

  • Neitrāla valoda 

Vārdu “resns” var lietot kā neitrālu, aprakstošu raksturojumu, nevis apvainojumu vai vērtējumu. Negatīva nozīme šim vārdam rodas sociālās attieksmes, nevis paša termina dēļ.  

Tāpat ieteicams lietot uz personu vērstu valodu, piemēram, “cilvēks ar hronisku slimību (aptaukošanos)”, nevis definēt cilvēku tikai ar veselības stāvokli (“aptaukojies cilvēks”). 

  • Izvairīšanās no moralizēšanas 

Veselība nav personīgs nopelns vai morāla izvēle. To ietekmē bioloģiski, sociāli, ekonomiski un vides faktori, kas ne vienmēr ir indivīda kontrolē. 

  • Fokuss uz veselību, nevis svaru 

Ieteicams uzsvērt veselību veicinošas aktivitātes – fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgu uzturu, miegu un labsajūtu – neatkarīgi no ķermeņa masas izmaiņām. 

Ja nepieciešams atbalsts – pie kā vērsties? 

Ja svara stigma, ķermeņa kaunināšana vai ar svaru saistītas veselības grūtības ietekmē pašsajūtu vai veselību, ir svarīgi meklēt profesionālu atbalstu. 

  • Ģimenes ārsts ir pirmā kontaktpersona veselības jautājumos, pie kuras iespējams saņemt individuālus ieteikumus un nosūtījumus pie citiem speciālistiem. 
  • Psihologs vai psihoterapeits var palīdzēt, ja svara stigma ir saistīta ar zemu pašvērtējumu, trauksmi, depresiju vai traucētām attiecībām ar ēšanu. 
  • Uztura speciālists vai dietologs palīdz izvērtēt ēšanas paradumus un sniedz uz veselību vērstus, individuāli pielāgotus ieteikumus. 
  • Izglītības iestādes atbalsta personāls jauniešiem – psihologs, sociālais pedagogs vai klases audzinātājs var palīdzēt risināt ar ķermeņa kaunināšanu un mobingu saistītas situācijas. 

Svara stigmas mazināšana ir neatņemama sabiedrības veselības sastāvdaļa, jo veselības uzlabošana nav iespējama vidē, kur dominē kaunināšana un diskriminējoša attieksme. 

Krīzes situācijā vērsies pie terapeita vai zvani bezmaksas krīzes tālrunim: 

Nacionālais psihiskās veselības centrs. Palīdzības anketa 

Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis Eiropas Savienībā – 116123 

“Skalbes” diennakts krīzes tālrunis – 67222922, 27722292 

Pusaudžu Resursa Centra Speciālistu telefonkonsultācijas pusaudžiem un vecākiem – 80006008 

Bērnu aizsardzības centra Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis – 116111 

Papildu resursi: