Peļveidīgie grauzēji parasti meklē vidi, kas apmierina viņu vajadzības pēc barības, ūdens un pajumtes. Peles un žurkas ir attīstījušās, lai dzīvotu cilvēku tuvumā, gūstot labumu no cilvēku radītiem resursiem un vienlaikus izvairoties no āra plēsējiem. Grauzēju populācija, kas dabā vasarā ir savairojusies, mēdz migrēt uz cilvēku mājokļiem, saimniecības un lauksaimniecības objektiem, īpaši, kur uzglabā graudaugus un dārzeņus. Grauzēji ēkās visbiežāk iekļūst caur atvērtām durvīm vai logiem, caur bojātām kanalizācijas caurulēm vai ventilācijas lūkām, kā arī caur dažādām spraugām un caurumiem ēku sienās.
Žurkas un peles visbiežāk dzīvo māju pagrabos un zemākajos stāvos, taču, ja sienu konstrukcija ir doba, grauzēji var viegli pārvietoties un apdzīvot arī augstākus stāvus.
Peļveidīgo grauzēju klātbūtne cilvēka dzīves, uzturēšanās vai atpūtas vietās var radīt lielu risku veselībai infekcijas slimību izplatīšanās dēļ, kā arī ietekmēt dzīves kvalitāti un apdraudēt arī mājdzīvnieku veselību. Grauzēji var izplatīt vai pārnēsāt mehāniski tādas nopietnas infekcijas slimības, kā leptospiroze, hantavīrusu infekcija, tularēmija, jersinioze, pseidotuberkuloze, listerioze, trihineloze, salmoneloze u. c. Cilvēku inficēšanās var notikt vairākos veidos:
- tieša kontakta veidā, saskaroties ar inficētu grauzēju urīnu, izkārnījumiem vai siekalām, īpaši, ja uz ādas ir brūces vai mikrotraumas;
- netiešā veidā, patērējot pārtiku vai ūdeni, kas ir piesārņots ar grauzēju ekskrementiem vai urīnu. Pārnest slimību uz cilvēka organismu var arī grauzēju kodumi vai skrāpējumi.
Peļveidīgie grauzēji ir arī vairāku citu infekcijas slimību dabas rezervuārs, piem., ērču encefalīts, laimborelioze u. c. Turklāt peļveidīgo grauzēju izdalījumi un spalvas var saturēt alergēnus, kas izraisa astmu, alerģiskas reakcijas un citas elpošanas sistēmas problēmas, it īpaši bērniem un cilvēkiem ar paaugstinātu jutību.
Peles un žurkas var viegli iekļūt dzīvojamās vai saimniecības telpās caur mazām atverēm, lai ligzdotu vai meklētu barību, strauji vairojoties, līdz pat desmit metieniem gadā. Šie kaitēkļi bieži meklē barību mājās un uzņēmumos, kur tie var arī izplatīt infekcijas slimības piesārņojot vidi un pārtiku ar saviem izkārnījumiem un urīnu. Grauzēji rada īpašas problēmas komerciālās telpās, piemēram, restorānos un dzīvokļu kompleksos, piesaistot turpmāku grauzēju invāziju ar atstātajiem feromoniem. Tas nozīmē, ka, ja kāds objekts vienreiz ir bijis invāzijas skarts, būs tendence uz problēmām arī nākotnē. Tas padara iepriekš grauzēju skartās vietas uzņēmīgākas pret turpmākām invāzijām, uzsverot profilakses un agrīnas grauzēju atklāšanas nozīmi.
Grauzēju klātbūtne bieži vien ir grūti pamanāma, taču šādas pazīmes var palīdzēt to objektīvi atpazīt:
Fiziskās pazīmes |
Attēls |
| Izkārnījumi – mazi, tumši, graudveidīgi ekskrementi, bieži atrodamas pie sienām, skapjos, aiz mēbelēm. Peļu izkārnījumi ir mazi, tumši, rīsa graudam līdzīgi izkārnījumi ar smailiem galiem. Parasti tie ir apmēram 3–8 mm gari. Žurku izkārnījumi ir lielāki, apmēram 12–19 mm gari, parasti tiem ir cilindriska vai banāna forma ar neasiem vai smailiem galiem (atkarībā no žurku sugas). Svaigi izkārnījumi ir spīdīgi un tumši, bet vecāki kļūst pelēkbrūni un trausli. |
 |
| Grauzumi – bojājumi pārtikas iepakojumos, cietos pārtikas produktos, elektrības vados, mēbelēs, sienās vai grīdās. Grauzēju grauzumi parasti izskatās kā divas paralēlas rievas, kas atbilst grauzēja priekšzobu nospiedumiem. Peles grauzumi ir smalkāki un gludāki, žurku – lielāki un robaināki. Svaigi grauzumi ir gaišāki nekā apkārtējais materiāls, bet ar laiku kļūst tumšāki. |
 |
|
 |
| Ligzdas – izgatavotas no saplēsta papīra, auduma, izolācijas materiāliem, žāvētām augu masām, matiem, spalvām vai citiem mīkstiem materiāliem. Tās bieži vien ir paslēptas, siltas un klusas nomaļās vietās, piem., aiz sadzīves tehnikas, mebelēm, sienu dobumos, zem grīdas, dārzā zem dēļiem vai krūmiem. Līgzdu izmērs no tenisa bumbiņas līdz pat futbola bumbas lielumam. Ligzdu forma neregulāra, bieži apaļa vai ovāla, ar ieeju un izeju. |
 |
| Takas – grauzēju pārvietošanās maršruti telpās parasti izskatās kā šauras, tumšas joslas (trajektorijas), kuras grauzēji regulāri izmanto, lai pārvietotos starp barības avotiem, slēptuvēm un ligzdām. Veidojas no grauzēju ķermeņa taukiem, netīrumiem un urīna, kas tiek atstāti, kad viņi regulāri skrien pa vienu un to pašu ceļu. Grauzēju takas var būt redzamas gar sienām, cauruļu malām, aiz mēbelēm vai gar grīdas līstēm. |
 |
| Pēdu nospiedumi vai astes vilkuma pēdas – putekļainā vidē var pamanīt grauzēju vai to astes pēdas. To var viegli izdarīt pašiem, nomaļās vietās salocīja un atstāja uz nakti papīra loksnes ar uzbērtām smiltīm vai miltiem, t. sk. “kontroles putekļu lauciņus”, uz kuriem nākamā dienā var novērot grauzēju klātbūtnes pazīmes. |
 |
| Skaņas un smarža | |
|
|
|
|
| Citas pazīmes | |
| Dzīvnieku uzvedība – mājdzīvnieki var kļūt nemierīgi, īpaši pie sienām vai skapjiem. Kaķi var medīt grauzējus un atnest savu laupījumu mājās. |
 |
|
|
| Grauzēju noķeršana – slazdu izvietošana var arī palīdzēt noteikt grauzēju klātbūtni. Pat ja pele vai žurka netiek noķerta, apēsta ēsma var liecināt par grauzēju aktivitāti. |
 |
Lai neielaistu grauzējus mājās, māja, pagalms, saimniecības teritorija un telpas, t. sk. pagrabtelpas jāuztur kārtībā un tīrībā, piemēram, aizdrīvējot grauzēju iekļūšanas vietas, t. sk. visas plaisas, caurumus vai spraugas pamatos, sienās un ap durvīm un logiem ar tērauda vati, metāla plēvi vai citu materiālu, ko grauzēji nevar pārgrauzt. Ir iespējams izmantot granti vai akmeni kā barjeru ap ēkas pamatiem.
Lai grauzēji netiktu pie cilvēkiem domātās pārtikas, to vislabāk turēt noslēgtos traukos, kā arī nekad neatstāt uz galda ēdienu vai ūdeni. Uzturēt objektu brīvu no grauzējiem var, samazinot pārtikas avotus, uzturot virtuvi un pārtikas uzglabāšanas vietas tīras, uzglabājot pārtiku noslēgtos traukos, regulāri izmetot atkritumus, nepieļaujot to uzkrāšanos pagrabos, kāpņutelpās, konteineru laukumos, atkritumu konteinerus turēt aizvērtus un regulāri iztukšot tos. Neatstāt pārtiku pieejamu ārpus telpām, padarīt pārtikas atliekas nepieejamas grauzējiem, novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai un nekavējoties notīrot drupačas un izlijušu pārtiku.
Grauzēji slēpjas nekārtīgās vietās; uzturot savu māju sakārtotu un tīru, iespējams samazināt grauzēju slēptuves.
Lai likvidētu patvēruma iespējas grauzējiem teritorijā (dārzā), ir svarīgi arī regulāri apgriezt veģetāciju (pļaut zāli). Ja ir aizdomas par grauzēju invāziju, vislabāk ieteicams meklēt profesionālus kaitēkļu apkarošanas pakalpojumus.
Ieteikumi grauzēju pārnēsātu infekcijas slimību profilaksei
Lai novērstu inficēšanos ar leptospirozi u. c. grauzēju pārnēsātām infekcijas slimībām Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti aicina vērtēt inficēšanās riskus un ievērot šādus profilakses pasākumus:
- lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus, ka arī citus darbus vidē, kas potenciāli piesārņota ar grauzējiem (piem., teritorijas labiekārtošanas un kanalizācijas sistēmu remontdarbi);
- rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni pēc saskares ar dzīvniekiem, mitru augsni un dzīvnieku potenciāli piesārņotiem priekšmetiem;
- uzturēt kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, t. sk. pagrabtelpas;
- aiztaisīt caurumus un spraugas, caur kurām grauzēji var iekļūt ēkās vai telpās;
- nepieļaut atkritumu uzkrāšanos pagrabos, kāpņutelpās, konteineru laukumos;
- atkritumu konteinerus turēt aizvērtus un regulāri iztukšot tos;
- neatstāt pārtiku pieejamu ārpus telpām;
- padarīt pārtikas atliekas nepieejamas grauzējiem;
- novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai;
- regulāri veikt grauzēju kontroles pasākumus dzīvesvietā un tās apkārtnē;
- ziņot objekta apsaimniekotajam par grauzēju klātbūtni;
- izmantot tikai atļautus un drošus deratizācijas līdzekļus;
- izvairīties no tieša kontakta ar dzīvnieku urīnu;
- nelietojiet uzturā termiski neapstrādātu pārtiku, ja ir aizdomas, ka tā ir grauzēju piesārņota;
- pirms ēšanas rūpīgi nomazgāt augļus;
- pirms gatavošanas rūpīgi nomizot un nomazgāt dārzeņus;
- nedzert nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpnēm;
- ievērot piesardzību arī aukstuma peldēs, ja ir ādas ievainojumi vai nobrāzumi.
Vairāk par leptospirozi lasi ŠEIT