28.12.2015, 00:00

Sakarā ar vakcīnas poliovīrusa derivāta (cVDPV1) izraisīto uzliesmojumu Ukrainas Aizkarpatu apgabalā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – ECDC) informēja, ka Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā Latvijā ir nepieciešams pastiprināt poliomielīta epidemioloģisko uzraudzību.

Poliomielīta epidemioloģiskās uzraudzības trūkumi Latvijā. Lai gan 2002. gadā Latvija tika atzīta par valsti, kas brīva no poliomielīta – šī statusa uzturēšanai ir nepieciešams izpildīt Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk - PVO) prasības, proti, nodrošināt efektīvu epidemioloģisko uzraudzību, spēju laikus noteikt, ziņot un organizēt operatīvus pretepidēmijas pasākumus ievesta poliomielīta gadījumā, kā arī novērst infekcijas izplatīšanās draudus valstī un ārpus valsts robežām. Būtiska nozīme no poliomielīta brīvas valsts statusa uzturēšanā ir efektīvai ne-poliomielīta etioloģijas akūtās šļauganās paralīzes (turpmāk – AŠP) sindroma epidemioloģiskai uzraudzībai – ārstniecības iestādēm nepieciešams identificēt AŠP sindromu ikvienam līdz 15 gadu vecam bērnam (neieskaitot), ziņot par šo gadījumu un virusoloģiski izmeklēt. PVO uzraudzības kvalitātes kritērijs ir vismaz viens AŠP gadījums uz 100 000 bērnu līdz 15 gadu vecumam, kas nozīmē, ka Latvijā gada laikā būtu jāidentificē, jāreģistrē un jāizmeklē vismaz trīs AŠP gadījumi bērniem norādītajā vecumā[1].

Neraugoties uz regulāriem Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) AŠP uzraudzības nozīmes skaidrojumiem, laika posmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 10. decembrim Latvijā nav reģistrēts neviens AŠP gadījumus bērniem līdz 15 gadu vecumam. Pēdējais AŠP gadījums Latvijā tika reģistrēts 2014. gada maijā, līdz ar to ir pagājuši jau vairāk nekā 18 mēneši bez AŠP reģistrācijas valstī. Reģistrēto un izmeklēto AŠP gadījumu skaits bērniem līdz 15 gadu vecumam (neieskaitot) Latvijā nesasniedz PVO kritēriju jau piekto gadu pēc kārtas. 2014. gadā tika reģistrēts viens AŠP gadījums jeb 0,34 gadījumi uz 100 000 bērnu līdz 15 gadu vecumam. Jāatzīmē, ka 2014. gadā reģistrētais gadījums netika savlaicīgi izmeklēts atbilstoši PVO noteiktajām prasībām: 14 dienu laikā no AŠP sindroma sākuma netika paņemti divi fēču paraugi ar 24 – 48 stundu intervālu.

2015. gadā* reģistrēto AŠP gadījumu skaits Latvijā, Lietuvā un Igaunijā uz 100 000 bērniem līdz 15 gadu vecumam

attēls

*Līdz 2015. gada 10. decembrim

AŠP gadījumu skaits bērniem līdz 15 gadu vecumam Latvijā laika posmā no 1998. līdz 2015.* gadam

attēls

Poliomielīta epidemioloģiskā situācija pasaulē. 2015. gadā 20. septembrī Globālā likvidācijas sertifikācijas komisija paziņoja par 2. tipa savvaļas poliovīrusa (WPV2) izkaušanu. Pēdējais saslimšanas gadījums, ko izraisīja 2. tipa savvaļas poliovīruss (WPV2) tika reģistrēts 1999. gadā Indijā. [2] Tomēr pasaulē joprojām tiek reģistrēti jauni saslimšanas gadījumi ar poliomielītu, ko izraisa 1. tipa savvaļas poliovīruss (WPV1), kā arī vakcīnas poliovīrusa derivāti (cVDPV) – dzīvās poliovīrusa vakcīnas celmi, kuriem notikušas ģenētiskās mutācijas, ilgu laiku cirkulējot vidē un nepietiekami imunizētajā populācijā. [3]

Pēc PVO datiem laika posmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 1. decembrim pasaulē tika reģistrēts 81 poliomielīta gadījums, no tiem 60 saslimšanas gadījumus izraisīja WPV1 un 21 gadījumu – cVDPV.[4] WPV1 izraisītie saslimšanas gadījumi tika reģistrēti Pakistāna (43) un Afganistānā (17). cVDPV izraisītie saslimšanas gadījumi tika reģistrēti Madagaskarā (10), Laosā (5), Pakistānā (2), Ukrainā (2), Nigērijā (1) un Gvinejā (1).[5]

Laika posmā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. decembrim pasaulē kopumā tika reģistrēti 795 saslimšanas gadījumi ar poliomielētu, ko izraisīja cVDPV, no tiem 97 saslimšanas gadījumi bija saistīti ar 1. tipa cVDPV, 686 gadījumi ar 2.tipa cVDPV un 12 gadījumi ar 3. tipa cVDPV. No 2015. gada 1. janvāra līdz 1. decembrim pasaulē tika reģistrēti 17 saslimšanas gadījumi ar 1. tipa cVDPV un 4 gadījumi, ko izraisīja 2. tipa cVDPV, savukārt 3. tipa cVDPV izraisītais saslimšanas gadījums pēdējo reizi tika reģistrēts 2013. gadā. [6]

Savvaļas poliovīrusa (WPV) un vakcīnas poliovīrusa derivāta (cVDPV) izraisīto saslimšanas gadījumu skaits pasaulē laika posmā no 2000. līdz 2015.*gadam

attēls

Līdz 2015. gada 1. decembrim

Vakcīnas poliovīrusa derivāta (cVDPV) izraisīto saslimšanas skaits pasaulē sadalījumā pēc poliovīrusa tipa laika posmā no 2000. līdz 2015.*gadam

attēls

SPKC atgādina, ka ārstniecības personai ir vadošā loma AŠP gadījumu atklāšanā un tās pienākums ir veikt pasākumus, kas noteikti Ministru kabineta 2008. gada 13. maija noteikumu Nr. 328 „Noteikumi par poliomielīta pretepidēmijas pasākumiem” 3.punktā un Ministru kabineta 1999.gada 5. janvāra noteikumos Nr. 7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” (veicamie pasākumi un rīcības algoritms vēstules 1. pielikumā).

Ņemot vērā poliomielīta epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos pasaulē un poliovīrusa ievešanas un izplatīšanas risku Eiropas Savienības valstīs, t.sk. Latvijā, atkārtoti lūdzam visām ārstniecības personām veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu AŠP sindroma uzraudzību Latvijā.

Iepriekš pateicamies par poliomielīta epidemioloģiskās uzraudzības nozīmes izpratni, atsaucību un līdzdalību.


[1] http://www.who.int/immunization/monitoring_surveillance/burden/vpd/surveillance_type/active/poliomyelitis_standards/en/

[2] http://www.polioeradication.org/Polioandprevention/Thevirus.aspx

[3] http://www.polioeradication.org/polioandprevention/thevirus/vaccinederivedpolioviruses.aspx

[4] http://www.polioeradication.org/Dataandmonitoring/Poliothisweek.aspx

[5] http://www.polioeradication.org/Dataandmonitoring/Poliothisweek/Poliocasesworldwide.aspx

[6] http://www.polioeradication.org/Dataandmonitoring/Poliothisweek/Circulatingvaccinederivedpoliovirus.aspx