Garais klepus ir ļoti lipīga bakteriālā infekcijas slimība, kas var ātri izplatīties no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu ceļā un saskaroties ar infekcioziem elpceļu izdalījumiem. Slimas personas ir īpaši infekciozas slimības sākumā un paliek infekciozi līdz 21 dienai pēc klepus sākuma, ja vien nav ārstētas ar antibiotikām, ko nozīmēja ārsts. Cilvēkiem, kuri nav vakcinēti, it sevišķi zīdaiņiem, ir lielāks smagas slimības gaitas risks. Plašāku informāciju var atrast Slimību profilakses un kontroles centrā (turpmāk – SPKC) tīmekļa vietnē [1].
Lai novērstu gara klepus izplatīšanos izglītības iestādē, izglītojamo un iestādes darbinieku ģimenēs, SPKC iesaka īstenot šādus pasākumus:
1. Noskaidrot skolēnu prombūtnes iemeslus klasē, kurā reģistrēts saslimšanas gadījums (turpmāk – infekcijas skartā klase), kā arī darbinieku prombūtnes iemeslus, kas bija kontaktā ar saslimušo bērnu, un informēt SPKC epidemiologu [2].
2. Organizēt un veikt kontaktpersonu* medicīnisko novērošanu 14 dienu laikā, sākot no dienas, kad bijis pēdējais kontakts ar slimnieku, veikt skolēnu aptauju un nepieciešamības gadījumā veikt apskati [3].
3. Nepieņemt iestādē slimus skolēnus, izolēt saslimušo skolēnu (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus lēkmes, pēc klepus vemšana, apgrūtināta elpošana) no pārējiem un telefoniski informēt vecākus.
4. Telefoniski informēt SPKC epidemiologu par iespējamu skolēna vai darbinieka saslimšanas gadījumu [2].
5. Infekcijas skartajā klasē 14 dienu laikā, sākot no dienas, kad bijis pēdējais kontakts ar slimnieku, ieteicams, nodrošināt ierobežojošus pasākumus:
- informēt (vēlams rakstiski) bērnu vecākus, tajā skaitā, arī tos vecākus, kuru bērni nav bijuši kontaktā ar slimnieku, par iespējamās inficēšanās risku no citiem, iespējams, inficētiem klases biedriem un ieteikt bērniem, kuri nav vakcinēti pret garo klepu vai kuri nav saņēmuši visas potes saskaņā ar vakcinācijas kalendāru atbilstoši vecumam, ja ir iespējams, veselības aizsardzības nolūkā inkubācijas perioda laikā neapmeklēt infekcijas skarto klasi;
- neapvienot ar citām klasēm;
- izvairīties no kopīgu pasākumu rīkošanas, lai bērni no infekcijas skartās klases nekontaktētu ar bērniem no citām klasēm;
- ja ēdienu trauki netiek mazgāti trauku mazgājamā mašīnā ar augstas temperatūras režīmu, pēc iespējas jānodrošina vienreizlietojamo vai atsevišķu trauku izmantošana un to dezinfekcija infekcijas skartajā klasē.
6. Nodrošināt sanitāros mezglus ar šķidrajām ziepēm roku mazgāšanai, kā arī vienreizlietojamiem dvieļiem, ar tualetes papīru pietiekamā daudzumā un atkritumu tvertnēm, kuru atvēršanai nav nepieciešama pieskaršanās ar roku.
7. Skolas sanitārajos mezglos un ēdnīcā izlikt atgādinājumus: „Rūpīgi mazgā rokas!” u.tml.
8. Stingri sekot skolēnu roku mazgāšanai.
9. Veikt virsmu un inventāra mazgāšanu un dezinfekciju, atbilstoši instrukcijām, izmantojot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.
10. Nodrošināt, lai mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir pietiekamā daudzumā un personāls ievēro to lietošanas instrukcijas.
11. Veikt koplietošanas telpu regulāru vēdināšanu un mitro uzkopšanu.
12. Klases stundās izglītot skolēnus par garā klepus infekcijas slimību profilakses pasākumiem [1].
13. Informēt (vēlams rakstiski) vecākus par veicamajiem infekcijas slimību ierobežojošiem un profilakses pasākumiem, t.sk. medicīnisko novērošanu, un ieteikt:
- konsultēties ar savu ģimenes ārstu ar mērķi izvērtēt bērna vakcinācijas statusu pret garo klepu, un nepieciešamības gadījumā vakcinēties vai saņemt balstvakcināciju atbilstoši vecumam;
- nodrošināt bērna veselības stāvokļa novērošanu ārpus skolas (mājās), ieteicams mērīt ķermeņa temperatūru un pievērst uzmanību citiem garā klepus pazīmēm;
- vērsties pēc medicīniskās palīdzības, ja bērnam parādās akūtas slimības pazīmes (temperatūra, klepus lēkmes, gārdzoša elpošana, pēc klepus vemšana), informēt ārstu par to, ka skolā ir reģistrēts (-i) garā klepus gadījums (-i), kā arī pēc iespējas ātrāk informēt skolu par bērna saslimšanu;
- nodrošināt bērnu ar atsevišķiem traukiem un personīgās higiēnas piederumiem (dvieļi u.c.);
- stingri sekot tam, kā bērns ievēro personīgo higiēnu, it sevišķi, kā mazgā rokas;
- nodrošināt rūpīgu telpu vēdināšanu un uzkopšanu mājās;
- · precīzi pildīt ģimenes ārsta norādījumus.
14. Pieņemt ar garo klepu pārslimojušos bērnus skolā ar ģimenes ārsta vai pediatra izziņu.
15. Iestādes darbiniekiem vērsties pie ģimenes ārsta un informēt iestādes administrāciju par iespējamu saslimšanu (simptomi – klepus lēkmes, gārdzoša elpošana, pēc klepus vemšana).
16. Pievērst uzmanību tam, ka tipiski garā klepus simptomi (iesnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus lēkmes, apgrūtināta elpošana, pēc klepus vemšana) tiek novēroti galvenokārt nevakcinētiem bērniem. Savukārt, vakcinētiem bērniem un pieaugušajiem bieži vien ir tikai ilgstošs klepus bez raksturīgām pazīmēm.
17. Palīdzēt SPKC speciālistiem noteikt un sagatavot kontaktpersonu sarakstu izglītības iestādē un sniegt informāciju par iestādes apmeklējumu [3].
18. Doto ieteikumu pasākumus nodrošināt arī katram sekojošam garā klepus saslimšanas gadījumam. Inkubācijas un medicīniskās novērošanas laiku ievērot no pēdējā slimnieka izolēšanas datuma no kolektīva.
* Par kontaktpersonām uzskatīt bērnus un darbiniekus, kuri bija tiešā vai netiešā kontaktā ar slimnieku skolā (klasē).
[1] Informācija par infekcijas slimībām ir pieejama SPKC mājas lapā: http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/
[2] SPKC darbinieku kontaktinformācija: www.spkc.gov.lv/darbinieku-kontakti/
[3] Ministru kabineta 19.09.2006. noteikumi Nr.774 „Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība” http://likumi.lv/doc.php?id=144279