Jersinioze un tās profilakse

 

Jersinioze – ir akūta bakteriāla infekcijas slimība, kuru raksturo intoksikācija, gremošanas sistēmas, aknu, locītavu un citu orgānu bojājumi.

Listerioze un tās profilakse

 


Listerioze ir akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi. Listerioze ir reta slimība. Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotājiem reģistrē vidēji 2 - 7 saslimšanas gadījumus gadā. Latvijā katru gadu tiek reģistrēti 5 – 7 listeriozes gadījumi.

Ebolas vīrusslimība

 

Aktualizēts: 22.08.2014.

Ebolas vīrusslimība (agrāk – Ebolas hemorāģiskais drudzis) ir reti sastopama īpaši bīstama infekcijas slimība, kurai raksturīga ļoti smaga klīniskā norise un augsta letalitāte.

Norovīrusu infekcija

 

Slimības raksturīgākās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kā arī galvassāpes un neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Bērniem biežāk ir sastopama vemšana, bet pieaugušajiem – caureja.

Malārija

 

Vispārīga informācija

Malārija ir daudzos tropu un subtropu reģionos plaši izplatīta un dzīvībai bīstama slimība.

 

Katru gadu daudzi starptautiskie ceļotāji saslimst ar malāriju, apmeklējot valstis, kur tā ir endēmiska, un tiek ziņots par vairāk kā 10 000 saslimšanas gadījumiem pēc atgriešanās mājās no ceļojuma. Ceļotājiem ir augsts risks saslimt ar malāriju, jo viņi nav imūni, un bieži vien pēc atgriešanās mājās viņiem var tikt uzstādīta vēlīna vai nepareiza diagnoze. Drudzis, kas parādās ceļotājiem trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no malārijas endēmiskiem rajoniem ir neatliekama situācija, kas prasa tūlītēju medicīnisku izmeklēšanu un ārstēšanu.

Masalas

 

Iedzīvotājiem

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram bērnam, kā arī pieaugušajam, kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo un iepriekš nav slimojis ar masalām, kā arī nav vakcinēts pret masalām. Masalas var būt ļoti nopietna saslimšana, jo tās var norisēt ar smagām komplikācijām.

Vējbakas

 

Slimības ierosinātājsir vīruss, kas izdalās caur elpceļiem. Parasti inficējas no slima cilvēka tieša kontakta veidā. Saglabājoties nervu mezglos, šis vīruss vēlākā dzīves laikā var izraisīt herpes infekciju, tā saukto jostas rozi.

Poliomielīts (bērnu trieka)

 

Slimības ierosinātājs ir poliomielīta vīrusi, kas izplatās kontakta ceļā (ar netīrām rokām, pārtikas produktiem, ūdeni) vai reizēm gaisa pilienu ceļā. Vīruss skar nervu šūnas, kas atbild par kustībām, un izsauc šļaugano paralīzi.

Pneimokoku infekcija

 

Slimības ierosinātājs ir pneimokoks jeb baktērija, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Pneimokokus var atklāt gan veselu pieaugušo, gan bērnu aizdegunē. Infekcija īpaši bīstama maziem bērniem un personām ar novājinātu imūnsistēmu.

Cilvēka papilomas vīrusa infekcija

 

Slimības ierosinātājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV). Infekcijas avots ir vīrusa nēsātājs. Par CPV vīrusa nēsātājiem var kļūt gan vīrieši, gan sievietes un inficēt savus partnerus. Infekcijas pārnešana var notikt caur ādu, gļotādu un mikrotraumām dzimumorgānu rajonā, gan dzimumakta laikā, gan saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā.

b tipa Haemophilus influenzae (Hib) infekcija

 

Haemophilus influenzae ir gramnegatīva koku baktērija, kurai izšķir nekapsulēto (atipisko) un kapsulēto formu. Pēdējā sīkāk tiek klasificēta pēc serotipa, kur Haemophilus influenzae b serotips ir cilvēkam vispatogēnākais, izraisot elpceļu un acu infekcijas, kā arī sepsi un meningītu. Tajās valstīs, kur nav pieejamas atbilstošas vakcinācijas programmas, Haemophilus influenzae b serotips (Hib) ir visizplatītākais bakteriālā meningīta izraisītājs bērniem vecumā no diviem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Pēc aptuveni 2˗4 dienu gara inkubācijas perioda bērniem parādās meningīta simptomi un vērojami ātri progresējoši klīniskie simptomi. Letalitāte var sasniegt pat 10%, neraugoties uz atbilstošu un laikus uzsāktu antibakteriālo terapiju. Tāpēc profilaktiskā vakcinācija ir ārkārtīgi svarīga bērnu pasargāšanai.

Stingumkrampji

 

Slimības ierosinātājs ir baktērija, kuras sporas atrodas augsnē un var tur ilgstoši saglabāties. Tiešā kontaktā ar augsni vai ar putekļiem baktērijas nokļūst uz apkārtējiem priekšmetiem, apģērba un cilvēka ādas. Pat nenozīmīgie ādas ievainojumi un nobrāzumi var radīt inficēšanās risku. Nevakcinētām personām inficēšanās risks pastāv arī ķirurģiskas operācijas laikā, veicot zarnu traktā operācijas, un dzīvnieku koduma gadījumā.

Parvovīrusa B19 infekcija

 

Parvovīrusa B19 infekcija parasti ir viegla slimība, kurai raksturīgi „iepļaukāta vaiga” tipa izsitumi uz sejas un mežģīņveida izsitumi uz ķermeņa un ekstremitātēm, ar to parasti slimo bērni. Izsitumi var niezēt. Šai infekcijai raksturīgs viegls drudzis un vājums. Izsitumi parasti izzūd 7 – 10 dienu laikā.

Žirardiāze

 

Izplatība

Infekcija izplatīta visā pasaulē. Infekcijas prevalence ir augstāka teritorijās ar sliktu sanitāro stāvokli un bērnu iestādēs, kurās netiek ievērota personīgā higiēna, jo īpaši aprūpes centros.

Vēdertīfs

 

Vēdertīfs ir akūta infekcijas slimība, kas pieder pie zarnu infekciju grupas. Tam raksturīga bakteriēmija, tievo zarnu limfatiskā aparāta bojājumi, intoksikācija, drudzis, izsitumi.

Verotoksīnu producējošo (Enterohemorāģisko) E.coli infekcija

 

Izplatība - infekcija izplatīta Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Dienvidāfrikā, Japānā, Austrālijā.

Trihomonoze

 

 

Trihomonoze ir vienšūnas parazīta izraisīta hroniska dzimumorgānu un urīnceļu slimība, ar ko inficējas dzimumkontaktu laikā. Ar trihomonām var inficēties arī lietojot kopīgus higiēnas priekšmetus - mitrus sūkļus, dvieļus u.c.

Šigeloze


Šigeloze ir akūta bakteriāla zarnu infekcijas slimība, ko izraisa Shigella ģints baktērijas. Šigella ģintī ir 4 sugas: S.dysenteriae, S.flexneri, S.boydii, S.sonnei. Latvijā izplatītas divas sugas - S.flexneri un S.sonnei. Shigella ģints baktērijas labi izdzīvo zemā temperatūrā un mitrā vidē. Produkta sasaldēšana uz baktērijām iznīcinoši neiedarbojas. Minētā baktērija labi vairojas istabas temperatūrā, bet pie +1000C iet bojā momentāli.

Smailās kondilomas


Smailās kondilomas jeb dzimumorgānu kārpiņas izraisa cilvēka papillomas vīruss. Ar to parasti inficējas dzimumkontaktu ceļā. Dzemdību laikā no inficētas grūtnieces var inficēties jaundzimušais.

Skarlatīna

 

Skarlatīna ir vienlīdz izplatīta visā pasaulē. Skarlatīna uzskatāma par bērnu infekcijas slimību, jo 90% gadījumos ar to slimo bērni līdz 16 g.v. Visaugstākā saslimstība ir vērojama pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vidū. Skarlatīnas ierosinātājs izraisa arī citas slimības, piemēram, sāpošu kaklu (faringītu), ādas sastrutošanu (piodermiju), vidusauss iekaisumu, sepsi u.c. Slimībai raksturīga sezonalitāte – rudens un ziemas periods.

Sifiliss

 

Inficēšanās ar sifilisu galvenokārt notiek dzimumkontaktu laikā. Inficēties iespējams arī no asinīm. Ar sifilisu slima sieviete var dzemdēt bērnu ar iedzimtu sifilisu.

Salmoneloze un tās profilakse


 

Salmoneloze ir infekcijas slimība, kas galvenokārt skar kuņģa - zarnu traktu.

Rotavīrusu infekcija (Rotavīrusu gastroenterīts)

 

Rotavīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīgs galvenokārt gremošanas trakta gļotādas iekaisums.

Rinovīrusi

 

Tie ir mazi bezapvalka RNS saturoši vīrusi, kas pieder Picornaviridae dzimtai. Pazīstami vairāk kā 150 rinovīrusu serotipi, kas arī izskaidro faktu, ka rinovīrusu infekcija ir biežākais augšējo elpceļu iekaisumu (iesnas) iemesls. Infekcija izplatās gaisa pilienu un roku kontakta ceļā.

Rietumnīlas vīruss

 

Rietumnīlas drudzis ir vīrusu infekcija, kuras ierosinātāja - Rietumnīlas vīrusa nozīmīgākie pārnesēji ir odi.
Rietumnīlas vīruss pieder Flaviviridae dzimtas Flavivirus ģints Japānas encefalīta antigēnajam kompleksam, kurā ietilpstošie atklātie vīrusi var izraisīt cilvēkiem febrīlas slimības, kas dažreiz beidzas letāli. Vīrusa saimnieks ir putni. Ir aprakstīti Tuvo Austrumu, Āfrikas un Eiropas vīrusa varianti.

Respiratori sincitiālais vīruss

 

Pieder pie Paramyxoviridaedzimtas, ir RNS saturošs vīruss, kurš skar galvenokārt dziļos elpceļus.

 


Infekcijas avots ir tikai cilvēks ar klīniski izteiktu infekcijas formu. Infekcija izplatās gaisa pilienu ceļā. Saslimšanu novēro visu gadu, taču biežāk no oktobra līdz aprīlim. Infekcijai raksturīga augsta kontagiozitāte un spēja ātri izplatīties kolektīvā. Vīruss izplatās ne tikai gaisa pilienu ceļā, bet arī kontaktu ceļā - ar rokām, ar inficētu gultas veļu.

Pedikuloze jeb utainība

 

Galvas utis (Pediculus humanus capitis) ir bālgani vai gaišpelēki asinssūcēji parazīti – 2-4 mm gari kukaiņi bez spārniem, ar 6 labi attīstītām tvērējkājām, kas spēj ļoti cieši aptvert un pieķerties matam vai diegam. Šī parazīta galvenā lokalizācijas vieta ir cilvēka mati, bet, intensīvi vairojoties, tās izplatās arī citā ķermeņa augšdaļas apmatojumā (uzacīs, skropstās, bārdā u.c.). Galvas utis barojas ar asinīm; barojoties uts ādā ievada siekalas. Galvas uts dzīves ilgums ir vidēji nepilns mēnesis (20 – 30 dienas) un šajā laikā mātīte var producēt vairāk nekā 100 oliņu bāli sudrabotā krāsā, kuras dēvē arī par gnīdām. Utu mātīte oliņas ar speciālu sekrētu ļoti cieši piestiprina mata stiebram, tuvu pie galvas ādas. Oliņu attīstība ilgst aptuveni nedēļu, pēc nedēļas izšķiļas jaunās utis jeb nimfas, kas izaug vidēji 2 -3 nedēļu laikā. Optimālā temperatūra utu attīstībai ir apmēram 32C.

Paragripa

 

Paragripas vīrusi pieder pie Paramyxoviridae dzimtas, satur RNS un apvieno piecus vīrusu tipus. 1. un 2. vīrusa tips etioloģiski vairāk saistīts ar krupa attīstību bērniem un neiroloģisku sindromu. 3.tips biežāk saistīts ar apakšējo elpceļu slimībām. 4. un 5. tipa darbība vēl ir maz izpētīta.

Norvolkas vīrusu infekcija

 

Norvolkas vīrusu izraisītu akūtās zarnu infekcijas slimību ārzemju literatūrā un plašsaziņas līdzekļos bieži nosauc par “ziemas vemšanu slimību”.