Ja nepieciešama konsultācija par Covid-19, aicinām zvanīt uz SPKC informatīvo tālruni Covid-19 jautājumos: 67387661 darba dienās, laikā no 08:30 līdz 17:00 (pārtraukums no 12:30 līdz 13:00)

Mājas karantīnu kontaktpersonas var pārtraukt tikai ar ģimenes ārsta atļauju divos veidos:

  • 14. dienā;
  • veicot testu 10. dienā un saņemot negatīvu rezultātu un ārsts atļāvis atgriezties ikdienas gaitās. 

Kontaktpersonas ik dienu ir ģimenes ārsta uzraudzībā un šajā laikā nepieciešamības gadījumā arī saņem darbnespējas lapu.

 

 

Viedokli par to, vai persona ir vai nav bijusi ciešā kontaktā ar Covid-19 infekcijas pacientu, nosaka Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs. Par ciešu kontaktu ar Covid-19 infekcijas pacientu tiek uzskatīts, ja cilvēks atradies 2 metrus (vai tuvāk) no inficētās personas un kontaktējies ar viņu 15 minūtes (vai ilgāk), tomēr atkarībā no situācijas var tikt ņemti vērā arī citi apstākļi, lai lemtu par to, vai persona ir, vai nav bijusi ciešā kontaktā ar inficēto personu.

Maksimālais laiks līdz brīdim, kad var parādīties Covid – 19 simptomi ir 14 dienas. Pierādījumi rāda, ka šis periods ir īsāks ar izņēmumiem protams, bet lielai cilvēku tās ir 7 dienas, kad pēc inficēšanās parādās simptomi. Cilvēks, pirms simptomu parādīšanās, jau sākot ar 2 dienu pēc inficēšanās, kad vīrusa daudzums ir savairojies organismā, diezgan aktīvi izplata vīrusu. Pirmajā nedēļā vai pirmās 5 dienas maksimāli cilvēks ir infekciozs. Tieši šis periods ir ļoti bīstams, tāpēc ir svarīgi šajā laikā ievērot pašizolāciju, maksimāli izvairīties no sociāliem kontaktiem.

Elpceļu infekciju gadījumos, kurus izraisa dažādi sezonālie respiratorie vīrusi, t.sk. dažādi koronavīrusi, imunitāte lielākoties nav noturīga vīrusu daudzveidības un to mainīguma  dēļ.  Informācija par jauno koronavīrusu šobrīd nav pilnīga. Lai novērtētu imunitātes noturīgumu pret šo vīrusu, nepieciešami seroloģiski pētījumi, kas ietver saslimušo pacientu slimības gaitas analīzi un virkni analīžu veikšanu. Šādi pētījumi noteikti tiek veikti, taču šobrīd nav pieejamas publikācijas par imunitātes izveidi un tās noturīgumu pret šo vīrusu.

Jaunais koronavīruss Covid-19, atšķirībā no sezonālās gripas vīrusiem, ir maz izpētīts. Kā liecina šobrīd pieejamie dati Covid-19 infekcijas un sezonālās gripas pazīmes ir ļoti līdzīgas. Ja cilvēkam ir gripai līdzīgas slimības pazīmes,  jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jārīkojās saskaņā ar ārsta ieteikumiem.

Covid-19 profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām: bieži mazgājiet , dezinficējiet rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi, klepojot un šķaudot, izmantojiet vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgājiet rokas. Ieturiet drošu distanci apmeklējot sbiedriskas vietas. Lietojiet sejas masku, kur tas nepieciešams un kā to nosaka aktuālie drošības pasākumi.

Šobrīd nav pierādījumu, ka mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi varētu būt inficēti ar Covid-19. Tomēr ir svarīgi pēc katra kontakta ar mājdzīvnieku mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni. Tā ir ikdienas piesardzība, kas pasargā no vairākām infekcijām, ko pārnēsā dzīvnieki.

Saskaņā ar pašreizējām zināšanām Covid-19 slimības klīniskās pazīmes un simptomi ietver drudzi, klepu un apgrūtinātu elpošanu ar pneimonijas radioloģiskajām atradnēm, atsevišķos gadījumos nogurums un caureja. Pacientiem var būt viegla, vidēji smaga vai smaga slimība, tostarp smaga pneimonija, akūts respiratorā distresa sindroms, sepse un septisks šoks.

 

Šai slimībai nav īpašas ārstēšanas, tāpēc klīniskā pieeja ir simptomātiska, pamatojoties uz pacienta klīnisko stāvokli. Turklāt ļoti efektīva var būt uzturošā aprūpe (piemēram, uzturošā terapija un uzraudzība – skābekļa terapija, šķidruma vadīšana, pretvīrusu līdzekļi) inficētām personām. Antibiotikas nav efektīvas pret šī vīrusa izraisīto slimību Covid-19, bet tās izmanto vīrusa infekcijas rezultātā pievienojušos bakteriālo infekciju ārstēšanai. Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no slimības smaguma un norises.

 

Šobrīd likums nenosaka, ka visi iedzīvotāji, kas atbilst riska grupai (iedzīvotāji ar hroniskām saslimšanām, vecāka gada gājuma iedzīvotāji u.c.) nedrīkst iet uz darbu, tomēr  jāievēro piesardzības pasākumi. Ja ir sūdzības par veselību, jāsazinās ar ģimenes ārstu un jārod iespēja izmeklēties klātienē, lai izvērtētu slimības lapas izrakstīšanas nepieciešamību. Ja ģimenes ārsts atsakās to darīt, var ar iesniegumu vērsties Veselības inspekcijā.

Vakcinācija pret infekcijas slimībām noris ierastajā kārtībā, iepriekš sazinoties ar savu ģimenes ārstu. Revakcinācijas veikšana var tikt atlikta, ja to noteicis ārsts. Arī zīdaiņu un bērnu obligātā vakcinācija, kas ir iekļauta Vakcinācijas kalendārā ir jāveic ierastā kārtībā, sazinoties ar ģimenes ārstu.

Vakcinācija turpinās, kā ierasts, iepriekš jāvienojas par vakcinācijas kārtību ar savu ģimenes ārstu.

Jā. Jāiegādājas 1litrs veļas balinātāja (sastāvā 5% hlors) , kas jāatšķaida ar 9 litriem ūdens. Papildus var izmantot alkoholu, kura sastāvā ir 70% spirts. Šie ieteikumi nekādā gadījumā neattiecas uz iekšķīgu lietošanu! 

Privātā automašīnā nerekomendē pārvietoties vairākiem cilvēkiem no vairākām saimniecībām. Izņēmums ir vienas saimniecības iedzīvotāji (piem., ģimene).

Būtu nepieciešams izvērtēt radinieku veselības stāvokli, vai nav hronisku saslimšanu, vai nav seniori, respektīvi - vai nav riska grupā.

Ja nevar nodrošināt 2 metru distanci starp braucējiem, taksometra vadītājam rekomendēts pārvadāt tikai vienu pasažieri, kuram jāsēž iespējami tālāk no vadītāja. Pasažieri, kuri ir no vienas mājsaimniecības vai brauc kopā ar bērniem, var ieņemt visas sēdvietas, izņemot to, kas atrodas blakus transporta līdzekļa vadītājam.

Pie vecvecākiem, kuri dzīvo citā mājsaimniecībā vest bērnus ir aizliegts. Jāpasargā vecvecāki, kuri pieder pie Covid–19 riska grupas un jāizvairās no kontakta. Bērni jāved uz bērnudārzu.

Vakcīna pret pneimokoku infekciju nepasargā no saslimšanas ar Covid-19. Retos gadījumos var novērst bakteriālas pneimonijas pievienošanos.

Vīruss cilvēka organismā var dzīvot pat mēnesi pēc saslimšanas. Tomēr paralēli tam savairojas antivielas, vīruss vairs nav aktīvs un cilvēks lielākoties, neraugoties uz to, ka laboratoriskais tests var uzrādīt pozitīvu rezultātu, nav vairs uzskatāms par infekciozu - parasti pēc 10.dienas.

Tālbraucējam, atgriežoties Latvijā, jāievēro pašizolācija. Tas nozīmē, ka jāpaliek dzīvesvietā. Ja nav cita risinājuma, var doties uz veikalu vai aptieku, lietojot sejas masku un ieturot distanci 2 metri no citiem cilvēkiem. Nākamajā reisā uz ārzemēm drīkst braukt tikai tad, ja nav saslimšanas simptomu. Pārējiem ģimenes locekļiem ierobežojumu nav, var dzīvot kopā ar tālbraucēju.

Nē. Līdz šim nav iegūti šādi pierādījumi.

  • tieši kontaktējoties ar inficētu personu;

  • ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot;

  • netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Inkubācijas periods ir laika posms starp slimības ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam, kad parādās pirmās klīniskās pazīmes jeb slimības simptomi. Jaunā koronavīrusa izraisītās infekcijas Covid-19 inkubācijas periods tiek lēsts no 2 līdz 14 dienām un visbiežāk saslimšanas simptomi parādās aptuveni 5 dienu laikā.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 raksturīgākās slimības pazīmes ir elpceļu slimības pazīmes (paaugstināta temperatūra, klepus, iekaisusi rīkle  un apgrūtināta elpošana). Šīs pazīmes parasti ir vieglas un sākas pakāpeniski. Daži cilvēki inficējas, bet viņiem nerodas nekādas slimības pazīmes. Lielākā daļa cilvēku (apmēram 80%) no slimības atveseļojas bez īpašas ārstēšanas. Apmēram 1 no katriem 6 cilvēkiem, kuri inficējas Covid-19 slimības gaita ir smaga, kas izpaužas ar smagiem elpošanas traucējumiem, smagu drudzi. Gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kam ir tādas medicīniskas problēmas kā paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi vai diabēts, ir lielāka iespēja saslimt smagāk.  

Karantīnas pasākumi ietver iespējami inficēto cilvēku (eksponēto) norobežošanu no cilvēkiem, kuri nav bijuši pakļauti Covid-19 iedarbībai (neeksponētie). Karantīnas pasākumi, ja tos īsteno precīzām eksponētajām grupām un pilnā mērā, var efektīvi ierobežot un palēnināt jaunā vīrusa nonākšanu sabiedrībā. Karantīnas pasākumu īstenošanā pastāv ievērojamas loģistikas, sociālās un komunikācijas problēmas, jo ierobežojumi attiecas uz veseliem cilvēkiem. ECDC eksperti uzskata, ka maz ticams, ka karantīnas pasākumi veselu iedzīvotāju grupām ar neskaidri definētu iedarbību (ekspozīciju), būs efektīva.

Šobrīd labākais veids, kā samazināt infekcijas izplatību, ir aizdomīgo gadījumu ātra identificēšana un testēšana, kā arī ciešu kontaktpersonu noskaidrošana un uzraudzība.

Lietotne ir risinājums, lai palīdzētu Latvijā ierobežot vīrusa izplatību, un ātrāk uzzinātu, vai esi bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušo. Izmantojot lietotni, varēsi savlaicīgāk izolēties, lai neapdraudētu ģimeni, kolēģus, draugus un pārējos iedzīvotājus, kā arī pievērst uzmanību slimības simptomiem un ātrāk vērsties pēc palīdzības, ja nepieciešams. Vairāk lasīt šeit  https://www.apturicovid.lv/biezak-uzdotie-jautajumi

Ja esi atgriezies/iebrauc Latvijā no valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi sakarā ar augstu saslimstību ar Covid-19 attiecīgajā valstī, tev jāievēro pašizolācija 10 dienas.

Valstu saraksts pieejams Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē.

Pašizizolācija jāievēro dzīves vietā vai citā uzturēšanās vietā.

Pašizolācija jāievēro 10 dienas kopš izbraukšanas no attiecīgās valsts.

Papildus nosacījumi attiecināti uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem. Šiem cilvēkiem 8.dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas būs jāveic Covid-19 tests. Ja tests būs negatīvs, tad personas 11.dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas varēs atgriezties darbā klātienē. Ja persona nevēlēsies testu veikt, tad pašizolācijas ilgums saglabāsies iepriekšējais – 14 dienas.

  • jāuzturas pašizolācijas vietā, nepakļauj citas personas inficēšanās riskam, neveido tiešus kontaktus ar citiem (neuzņem viesus, nedodies ciemos, uz darbu, sabiedriskām vietām, kur uzturas daudz cilvēku, izņemot veikala apmeklējumu un nokļūšanu dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā uzreiz pēc ierašanās Latvijā, lietojot mutes un deguna aizsegu);
  • novēro veselības stāvokli, no rīta un vakarā mēri ķermeņa temperatūru;
  • ja parādās klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums, nekavējoties sazinies ar ārstu;
  • citi mājinieki var turpināt ikdienas gaitas.

Pieteikties COVID-19 analīžu nodošanai var zvanot uz tālruņa numuru 8303. Darbadienās no 8.00 līdz 18.00, sestdienās no 9:00 līdz 14:00

E-pieraksts Covid-19 testam

Peldēšanās nerada papildus riskus COVID – 19 izplatībai. Covid-9 neizplatās ar ūdeni, bet gan kontaktējoties ar slimu cilvēku vai pieskaroties piesārņotām virsmām, kurām pirms tam pieskāries inficētais cilvēks. Peldvietās atpūtniekiem jāievēro tie paši piesardzības pasākumi, kas visiem – roku higiēna (bieža roku mazgāšana, dezinfekcija) un 2 metru distances ievērošana vienam no otra. Tāpat jāizvēlas oficiāla peldvieta, kurā ūdens kvalitāte tiek kontrolēta, jo pastāv risks inficēties ar citiem vīrusiem vai baktērijām. Dodoties uz peldvietu ikvienam ir jāizvērtē iespējamais risks un nedrīkst aizmirst par piesardzību.

Līdz dažām stundām vīrusam ir nepieciešams dzīvs organisms, ar kura palīdzību tas izdzīvo. Uz virsmām, īpaši ārējā vidē Covid-19 nav ilgi dzīvotspējīgs.

Pacienti ar akūtu elpceļu infekciju (pēkšņs slimības sākums un vismaz viens no šādiem simptomiem: klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums, paaugstināta temperatūra).

UN

14 dienu laikā pirms simptomu parādīšanās atbilst vismaz vienam no šādiem epidemioloģiskajiem kritērijiem:

  • Bija ciešā saskarē ar COVID-19 pacientu (veselības aprūpes iestādē, darba vietā, ceļojuma laikā, dzīves vietā)

VAI

  • Ir bijuši ceļojumi uz ārzemēm;

VAI

  • Strādāja vai apmeklēja veselības aprūpes iestādi, kur ārstē pacientus ar Covid-19 infekcijām.

Cimdi dod mānīgu drošības sajūtu un rada papildus risku inficēt sevi un apkārtējos.Cimdi neaizstāj roku dezinfekciju. Cimdus ir jāprot pareizi gan uzvilkt, gan novilkt.

Gadījumos, kad pacientam nepieciešama akūtā palīdzība un viņš ir pašizolācijā vai karantīnā, ir jāsazinās ar savu zobārstu. Zobārsts palīdzību sniedz divos veidos:

Pirmā - kupē sāpes ar pretsāpju līdzekļiem caur e-recepti un sniedz  palīdzību pēc pašizolācijas vai karantīnas laika.

Otra   -  ja sāpes nevar kupēt vai tas prasa ilgu laiku (virs,vismaz, 20 dienām) zobārstam palīdzība ir jāorganizē atsevišķā laikā.

Pacients, pātraukt pašizolāciju nedrīkst. Nepieciešamības gadījumā, pacients dodas uz zobārstniecības kabinetu  ar atsevišķu transportu precīzi nozīmētā laikā.

Zobārsti var pieņemt pacientu izmantojot atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus.