Ja nepieciešama konsultācija par Covid-19, aicinām zvanīt uz SPKC informatīvo tālruni Covid-19 jautājumos: 67387661 darba dienās, laikā no 08:30 līdz 17:00 (pārtraukums no 12:30 līdz 13:00)

Mājas karantīnu kontaktpersonas var pārtraukt tikai ar ģimenes ārsta atļauju divos veidos:

  • 14. dienā;
  • veicot testu 10. dienā un saņemot negatīvu rezultātu.

Kontaktpersonas ik dienu ir ģimenes ārsta uzraudzībā un šajā laikā nepieciešamības gadījumā arī saņem darbnespējas lapu.

Šobrīd nav izstrādāta vakcīna ne pret vienu korona grupas vīrusu. Pētnieki strādā pie vakcīnas izstrādes, bet pirms tās ieviešanas ir jāveic ļoti daudz pētījumu, lai pārliecinātos par vakcīnas drošību un efektivitāti.

Šai slimībai nav specifiskas ārstēšanas, tāpēc ārstēšana ir atkarīga no slimības izpausmes un smaguma. Tas nozīmē, ka ārstēšana ir vērsta uz slimības radīto veselības problēmu novēršanu. Antibiotikas nav efektīvas pret šī vīrusa izraisīto slimību Covid-19, bet tās izmanto vīrusa infekcijas rezultātā pievienojušos bakteriālo infekciju ārstēšanai. Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no slimības smaguma un norises.

Viedokli par to, vai persona ir vai nav bijusi ciešā kontaktā ar Covid-19 infekcijas pacientu, nosaka Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs. Par ciešu kontaktu ar Covid-19 infekcijas pacientu tiek uzskatīts, ja cilvēks atradies 2 metrus (vai tuvāk) no inficētās personas un kontaktējies ar viņu 15 minūtes (vai ilgāk), tomēr atkarībā no situācijas var tikt ņemti vērā arī citi apstākļi, lai lemtu par to, vai persona ir, vai nav bijusi ciešā kontaktā ar inficēto personu.

Ir pierādīts, ka ar Covid-19 inficētais cilvēks ir infekciozs brīdī, kad viņam parādās gripai līdzīgi simptomi. Bet joprojām nav izdevies ar pierādījumiem pamatot vai noliegt to, ka inficētais cilvēks bez simptomiem var vai nevar inficēt citus. Tādēļ cilvēkiem, kuri apmeklējuši ārvalstis, rekomendē sekot savam veselības stāvoklim 14 dienas kopš izbraukšanas brīža no šīs teritorijas.

Elpceļu infekciju gadījumos, kurus izraisa dažādi sezonālie respiratorie vīrusi, t.sk. dažādi koronavīrusi, imunitāte lielākoties nav noturīga vīrusu daudzveidības un to mainīguma  dēļ.  Informācija par jauno koronavīrusu šobrīd nav pilnīga. Lai novērtētu imunitātes noturīgumu pret šo vīrusu, nepieciešami seroloģiski pētījumi, kas ietver saslimušo pacientu slimības gaitas analīzi un virkni analīžu veikšanu. Šādi pētījumi noteikti tiek veikti, taču šobrīd nav pieejamas publikācijas par imunitātes izveidi un tās noturīgumu pret šo vīrusu.

Jaunais koronavīruss Covid-19, atšķirībā no sezonālās gripas vīrusiem, ir maz izpētīts. Kā liecina šobrīd pieejamie dati Covid-19 infekcijas un sezonālās gripas pazīmes ir ļoti līdzīgas. Ja cilvēkam ir gripai līdzīgas slimības pazīmes,  jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jārīkojās saskaņā ar ārsta ieteikumiem.

Covid-19 profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām: bieži mazgājiet  rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi, klepojot un šķaudot, izmantot vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgāt rokas.

Šobrīd nav pierādījumu, ka mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi varētu būt inficēti ar Covid-19. Tomēr ir svarīgi pēc katra kontakta ar mājdzīvnieku mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni. Tā ir ikdienas piesardzība, kas pasargā no vairākām infekcijām, ko pārnēsā dzīvnieki.

Jaunais koronavīruss apkārtējā vidē nav ilgi dzīvotspējīgs (līdz dažām dienām). Pasaules Veselības organizācija un ECDC nav noteikušas tirdzniecības ierobežojumus ar Ķīnu.

Saskaņā ar pašreizējām zināšanām Covid-19 slimības klīniskās pazīmes un simptomi ietver drudzi, klepu un apgrūtinātu elpošanu ar pneimonijas radioloģiskajām atradnēm, atsevišķos gadījumos nogurums un caureja. Pacientiem var būt viegla, vidēji smaga vai smaga slimība, tostarp smaga pneimonija, akūts respiratorā distresa sindroms, sepse un septisks šoks.

Šai slimībai nav īpašas ārstēšanas, tāpēc klīniskā pieeja ir simptomātiska, pamatojoties uz pacienta klīnisko stāvokli. Turklāt ļoti efektīva var būt uzturošā aprūpe (piemēram, uzturošā terapija un uzraudzība – skābekļa terapija, šķidruma vadīšana, pretvīrusu līdzekļi) inficētām personām.

Šobrīd likums nenosaka, ka visi iedzīvotāji, kas atbilst riska grupai (iedzīvotāji ar hroniskām saslimšanām, vecāka gada gājuma iedzīvotāji u.c.) nedrīkst iet uz darbu, tomēr  jāievēro piesardzības pasākumi. Ja ir sūdzības par veselību, jāsazinās ar ģimenes ārstu un jārod iespēja izmeklēties klātienē, lai izvērtētu slimības lapas izrakstīšanas nepieciešamību. Ja ģimenes ārsts atsakās to darīt, var ar iesniegumu vērsties Veselības inspekcijā.

Vakcinācija pret infekcijas slimībām noris ierastajā kārtībā, iepriekš sazinoties ar savu ģimenes ārstu. Revakcinācijas veikšana var tikt atlikta, ja to noteicis ārsts. Arī zīdaiņu un bērnu obligātā vakcinācija, kas ir iekļauta Vakcinācijas kalendārā ir jāveic ierastā kārtībā, sazinoties ar ģimenes ārstu.

Vakcinācija turpinās, kā ierasts, iepriekš jāvienojas par vakcinācijas kārtību ar savu ģimenes ārstu.

Nav noteikts, ka jāaptur visa veida saimnieciskā darbība, jo ir pakalpojumi, kas iedzīvotājiem ir nepieciešami. Ir efektīvi ļaut šiem pakalpojuma sniedzējiem darboties, sekojot rekomendācijām un kontroles institūciju uzraudzībā. Apzinoties saslimšanas riskus katram jāizvērtē pakalpojuma izmantošana.

Jā. Jāiegādājas 1litrs veļas balinātāja (sastāvā 5% hlors) , kas jāatšķaida ar 9 litriem ūdens. Papildus var izmantot alkoholu, kura sastāvā ir 70% spirts. Šie ieteikumi nekādā gadījumā neattiecas uz iekšķīgu lietošanu! 

Privātā automašīnā nerekomendē pārvietoties vairākiem cilvēkiem no vairākām saimniecībām. Izņēmums ir vienas saimniecības iedzīvotāji (piem., ģimene).

Būtu nepieciešams izvērtēt radinieku veselības stāvokli, vai nav hronisku saslimšanu, vai nav seniori, respektīvi - vai nav riska grupā.

Viena no Covid-19 saslimšanas pazīmēm ir sauss klepus. Jebkurā gadījumā, ja cilvēkam parādās saslimšanas pazīmes, nepieciešams sazināties ar ģimenes ārstu, kopēji izvērtēt riskus. Iespējams pacients pieder kādai no riska grupām. Vai pacients bijis ārzemēs, vai kontaktējies ar kādu saslimušo, pārrunājot vairākus jautājumus ar ģimenes ārstu, ārsts izvērtēs un nozīmēs turpmāko izmeklējumu un ārstēšanas gaitu.

Ja nevar nodrošināt 2 metru distanci starp braucējiem, taksometra vadītājam rekomendēts pārvadāt tikai vienu pasažieri, kuram jāsēž iespējami tālāk no vadītāja. Pasažieri, kuri ir no vienas mājsaimniecības vai brauc kopā ar bērniem, var ieņemt visas sēdvietas, izņemot to, kas atrodas blakus transporta līdzekļa vadītājam.

Pie vecvecākiem, kuri dzīvo citā mājsaimniecībā vest bērnus ir aizliegts. Jāpasargā vecvecāki, kuri pieder pie Covid–19 riska grupas un jāizvairās no kontakta. Bērni jāved uz bērnudārzu.

Vakcīna pret pneimokoku infekciju nepasargā no saslimšanas ar Covid-19. Retos gadījumos var novērst bakteriālas pneimonijas pievienošanos.

Pārslimojis cilvēks nevar būt vīrusa pārnēsātājs un nevar inficēt citus.

Tālbraucējam, atgriežoties Latvijā, jāievēro pašizolācija. Tas nozīmē, ka jāpaliek dzīvesvietā. Ja nav cita risinājuma, var doties uz veikalu vai aptieku, lietojot sejas masku un ieturot distanci 2 metri no citiem cilvēkiem. Nākamajā reisā uz ārzemēm drīkst braukt tikai tad, ja nav saslimšanas simptomu. Pārējiem ģimenes locekļiem ierobežojumu nav, var dzīvot kopā ar tālbraucēju.

Nē. Līdz šim nav iegūti šādi pierādījumi.

  • tieši kontaktējoties ar inficētu personu;

  • ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot;

  • netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Inkubācijas periods ir laika posms starp slimības ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam, kad parādās pirmās klīniskās pazīmes jeb slimības simptomi. Jaunā koronavīrusa izraisītās infekcijas Covid-19 inkubācijas periods tiek lēsts no 2 līdz 14 dienām un visbiežāk saslimšanas simptomi parādās aptuveni 5 dienu laikā.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 raksturīgākās slimības pazīmes ir elpceļu slimības pazīmes (paaugstināta temperatūra, klepus, iekaisusi rīkle  un apgrūtināta elpošana). Šīs pazīmes parasti ir vieglas un sākas pakāpeniski. Daži cilvēki inficējas, bet viņiem nerodas nekādas slimības pazīmes. Lielākā daļa cilvēku (apmēram 80%) no slimības atveseļojas bez īpašas ārstēšanas. Apmēram 1 no katriem 6 cilvēkiem, kuri inficējas Covid-19 slimības gaita ir smaga, kas izpaužas ar smagiem elpošanas traucējumiem, smagu drudzi. Gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kam ir tādas medicīniskas problēmas kā paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi vai diabēts, ir lielāka iespēja saslimt smagāk.  

Karantīnas pasākumi ietver iespējami inficēto cilvēku (eksponēto) norobežošanu no cilvēkiem, kuri nav bijuši pakļauti Covid-19 iedarbībai (neeksponētie). Karantīnas pasākumi, ja tos īsteno precīzām eksponētajām grupām un pilnā mērā, var efektīvi ierobežot un palēnināt jaunā vīrusa nonākšanu sabiedrībā. Karantīnas pasākumu īstenošanā pastāv ievērojamas loģistikas, sociālās un komunikācijas problēmas, jo ierobežojumi attiecas uz veseliem cilvēkiem. ECDC eksperti uzskata, ka maz ticams, ka karantīnas pasākumi veselu iedzīvotāju grupām ar neskaidri definētu iedarbību (ekspozīciju), būs efektīva.

Šobrīd labākais veids, kā samazināt infekcijas izplatību, ir aizdomīgo gadījumu ātra identificēšana un testēšana, kā arī ciešu kontaktpersonu noskaidrošana un uzraudzība.

Lietotne ir risinājums, lai palīdzētu Latvijā ierobežot vīrusa izplatību, un ātrāk uzzinātu, vai esi bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušo. Izmantojot lietotni, varēsi savlaicīgāk izolēties, lai neapdraudētu ģimeni, kolēģus, draugus un pārējos iedzīvotājus, kā arī pievērst uzmanību slimības simptomiem un ātrāk vērsties pēc palīdzības, ja nepieciešams. Vairāk lasīt šeit  https://www.apturicovid.lv/biezak-uzdotie-jautajumi

Ja esi atgriezies/iebrauc Latvijā no valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi sakarā ar augstu saslimstību ar Covid-19 attiecīgajā valstī.

Valstu saraksts pieejams Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē.

Pašizizolācija jāievēro dzīves vietā vai citā uzturēšanās vietā.

Pašizolācija jāievēro 10 dienas kopš izbraukšanas no attiecīgās valsts.

Papildus nosacījumi attiecināti uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem. Šiem cilvēkiem 8.dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas būs jāveic Covid-19 tests. Ja tests būs negatīvs, tad personas 11.dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas varēs atgriezties darbā klātienē. Ja persona nevēlēsies testu veikt, tad pašizolācijas ilgums saglabāsies iepriekšējais – 14 dienas.

  • jāuzturas pašizolācijas vietā, nepakļauj citas personas inficēšanās riskam, neveido tiešus kontaktus ar citiem (neuzņem viesus, nedodies ciemos, uz darbu, sabiedriskām vietām, kur uzturas daudz cilvēku, izņemot veikala apmeklējumu un nokļūšanu dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā uzreiz pēc ierašanās Latvijā, lietojot mutes un deguna aizsegu);
  • novēro veselības stāvokli, no rīta un vakarā mēri ķermeņa temperatūru;
  • ja parādās klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums, nekavējoties sazinies ar ārstu;
  • citi mājinieki var turpināt ikdienas gaitas.

Šim nolūkam tev jāzvana uz tālruni 8303 darba dienās laikā no 8:00 - 20:00, sestdienās laikā no 9:00-15:00 un svētdienās laikā no 9:00-12:00.

Peldēšanās nerada papildus riskus COVID – 19 izplatībai. Covid-9 neizplatās ar ūdeni, bet gan kontaktējoties ar slimu cilvēku vai pieskaroties piesārņotām virsmām, kurām pirms tam pieskāries inficētais cilvēks. Peldvietās atpūtniekiem jāievēro tie paši piesardzības pasākumi, kas visiem – roku higiēna (bieža roku mazgāšana, dezinfekcija) un 2 metru distances ievērošana vienam no otra. Tāpat jāizvēlas oficiāla peldvieta, kurā ūdens kvalitāte tiek kontrolēta, jo pastāv risks inficēties ar citiem vīrusiem vai baktērijām. Dodoties uz peldvietu ikvienam ir jāizvērtē iespējamais risks un nedrīkst aizmirst par piesardzību.

Līdz dažām stundām vīrusam ir nepieciešams dzīvs organisms, ar kura palīdzību tas izdzīvo. Uz virsmām, īpaši ārējā vidē Covid-19 nav ilgi dzīvotspējīgs.

Pacienti ar akūtu elpceļu infekciju (pēkšņs slimības sākums un vismaz viens no šādiem simptomiem: klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums, paaugstināta temperatūra).

UN

14 dienu laikā pirms simptomu parādīšanās atbilst vismaz vienam no šādiem epidemioloģiskajiem kritērijiem:

  • Bija ciešā saskarē ar COVID-19 pacientu (veselības aprūpes iestādē, darba vietā, ceļojuma laikā, dzīves vietā)

VAI

  • Ir bijuši ceļojumi uz ārzemēm;

VAI

  • Strādāja vai apmeklēja veselības aprūpes iestādi, kur ārstē pacientus ar Covid-19 infekcijām.

Cimdi dod mānīgu drošības sajūtu un rada papildus risku inficēt sevi un apkārtējos.Cimdi neaizstāj roku dezinfekciju. Cimdus ir jāprot pareizi gan uzvilkt, gan novilkt.