Ērces jau ir aktīvas, patreiz vairāk piemērotās vietās var sastapt Dermacentor reticulatus, apmēram 15-20 uz km, kamēr Ixodes ricinus vēl bija 1-5 uz km.
 |
 |
 |
Attēlā vispirms Dermacentor reticulatus, tad Ixodes ricinus
Ērces kļūst aktīvas pavasarī, vietās, kur nokusis sniegs. To aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no marta vai aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos tā var būt garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +3 līdz +5°C.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina ikvienu, kurš dodas brīvā dabā, vienmēr atcerēties par iespējamu ērču klātbūtni. Uzturoties dabā, kā arī pēc tam, pat ja tas ir piemājas dārzs, jāpārbauda vai ērces nav uz apģērba vai ķermeņa. Rūpīgi jāpārbauda bērni, un mājdzīvnieki.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, Laimas slimību un ērlihiozi.
Ērces sastopamas ne tikai mežos un krūmājos, bet arī garā zālē un izcirtumu brikšņos - (zālē, izcirtumos un brikšņos).
Latvijā sastopamas trīs epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas – ganību ērces Ixodes ricinus (visā Latvijas teritorijā, mazāk austrumdaļā, kas aktīvas no marta beigām līdz novembrim, ar masveida aktivitātes pacēlumiem aptuveni maijā-jūnijā un septembrī), taigas ērces Ixodes persulcatus (Latvijas austrumdaļā, aktīvas no marta beigām līdz jūlija sākumam, ar masveida aktivitātes pacēlumu aprīlī-maijā), un pēdējos gados arvien biežāk sastopamās ornamentētās pļavu ērces Dermacentor reticulatus (Latvijas dienvidu un rietumdaļā, arī Rīgas reģionā). Ornamentētām pļavu ērcēm masveida aktivitāte tiek reģistrēta g.k. agri pavasarī un vēlu rudenī, bet salīdzinoši retāk tās sastopamas pārējā sezonas laikā, kad skaitliski dominē Ixodes ricinus.
Ērču aktivitātes sezonas laikā dabā savāktās nepiesūkušās ērcēs ērču encefalīta vīrusu klātbūtne pēdējo gadu laikā svārstījusies no 1-3%, Laimas slimības ierosinātāju borēliju klātbūtne (B. burgdorferi s.l.) – no 20-70%, un ērlihiozes ierosinātāju A. phagocytophilum prevalence – no 1-9% (nepiesūkušos ērču pārbaudes veic References laboratorija RAKUS LIC).
Profilakses pasākumi. Lai izvairītos no ērču piesūkšanās un samazinātu inficēšanās risku, jāievēro sekojoši drošības pasākumi:
- ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem 5-15 cm augstumā no zemes, tāpēc dodoties mežā vai staigājot pa krūmainām vietām apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt, - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos (tas ir īpaši svarīgi, jo tieši šeit ērces ielien visbiežāk), aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs.
- pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai laicīgi pamanītu un notrauktu pa to rāpojošas ērces.
- pārnākot no pastaigas pa mežu, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm vai ķermeņa nav ērces.
Ja ērce tomēr piesūkusies:
Tā pēc iespējas ātrāk jānoņem. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu var dezinficēt ādu apkārt piesūkšanās vietai. Ar tievu pinceti vai speciāli izliektu medicīnisko pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar spirtu saturošu līdzekli. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm. Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas, tādēļ var izmantot pinceti, salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot arī diega cilpu, ko apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci un to iznīcina, nolaižot kanalizācijā. Vislabāk būtu, ja ērci izņemtu speciālists, ja tuvumā ir medicīnas iestāde, tomēr, ja tādas nav, ir svarīgi ērci izņemt pēc iespējas ātrāk, lai samazinātu iespēju brūcē ievadīt borēlijas.
Noņemot ērci, to nesaspiest, neraut nost, nepilināt virsū nekādus šķīdumus. Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās, bet Laimas borēlijas galvenokārt lokalizējas ērces zarnu traktā, un uzspiežot ērcei, var nonākt cilvēka asinīs. Ja inficētā ērce savlaicīgi pamanīta un pareizi noņemta, ir liela varbūtība, ka borēlijas cilvēka organismā nemaz nenonāk. 30 dienu pēc ērces piesūkšanās brīža jāvēro, vai koduma vietā neparādās Laimas slimībai raksturīgais sarkanais plankums ar gaišāku vidu, šajā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nozīmēs atbilstošu ārstēšanu.
Efektīvs veids, kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot:
- kopiet māju pagalmus – regulāri pļaujiet zāli, izcērtiet krūmus un neatstājiet pērnā gada lapu kaudzes, kokus un zarus pagalmā, aprušiniet krūmus, lai zem tiem neaugtu zāle,
- izkaisiet uz zemes skaidas vai granti vietās, kur zālājs robežojas ar mežainām vietām, jo izveidota sausuma barjera starp ērcēm bagātu augu valsti un zālienu var veicināt ērču skaita samazināšanos zālē,
- izvietojiet bērnu spēļu un rotaļu laukumus drošā atstatumā no krūmiem, krūmājiem un citiem augiem. Ja iespējams, ierīkojiet atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumu atvērtā, saulainā vietā, nevis pagalma nomalē, zem koka vai pie krūmiem.
Pamatojoties uz Imunizācijas valsts padomes lēmumu mainīta vakcīnu saņemšanas kārtība – rekomendācija pāriet uz 10 gadu (iepriekš 5 gadi) balstvakcinācijas intervālu pēc ceturtās ērču encefalīta vakcīnas devas saņemšanas (pamatvakcinācija – 1; 2; 3 pote un pirmā balstvakcinācija)
