Plašā ziņojumā "Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. ESPAD 2024" analizēta pusaudžu vielu lietošanas uzvedība visā Eiropā.
Pusaudžu alkohola, tabakas un kanabisa lietošana turpina samazināties, taču vienlaikus pieaug jauni uzvedības un veselības riski. Ziņojumā ir norādīts uz pieaugošām bažām par e-cigarešu lietošanas pieaugumu, medikamentu nemedicīnisku lietošanu, kā arī par strauji pieaugošu sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izplatību pusaudžu vidū. Šīs tendences ir īpaši izteiktas meiteņu vidū, kur šķiet, ka tradicionālās dzimumu atšķirības vielu lietošanā samazinās vai pat izzūd.
Ziņojumā norādīts: “Lai gan tradicionālo vielu lietošanas samazināšanās ir apsveicama, tas ne vienmēr nozīmē mazāku risku. Psihoaktīvo vielu lietošanas un digitālās riska uzvedības savstarpējā saistība rada jaunu un sarežģītu izaicinājumu sabiedrības veselībai”.
Pētījums, kas veikts sadarbībā ar Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru (EUDA) un ko koordinē Itālijas Nacionālā pētniecības padome (CNR), ir balstīts uz 2024. gada aptauju 37 Eiropas valstīs, tostarp 25 ES dalībvalstīs (1), arī Latvijā. Šis ir jau astotais datu vākšanas posms, ko ESPAD īsteno kopš 1995. gada, un pirmais pēc Covid-19 pandēmijas. 2024. gada aptaujā kopumā piedalījās 113 882 skolēni (tostarp 3142 Latvijas skolēni) vecumā no 15 līdz 16 gadiem, aizpildot anonīmu anketu. Šī ziņojuma publicēšana iezīmē 30 gadus kopš ESPAD sākuma — trīs gadu desmitus, kuru laikā uzraudzīta jauniešu riskanta uzvedība visā Eiropā.
Starp jaunajiem politikas un prakses izaicinājumiem ziņojumā ir uzsvērtas trīs stratēģiskās prioritātes.
- Uz pierādījumiem balstītas profilakses paplašināšana — nepieciešamas visaptverošākas, uz pierādījumiem balstītas profilakses pieejas, lai aptvertu visu mūsdienu jauniešu riskantas uzvedības spektru. Pozitīvs solis šajā virzienā ir EUDA Eiropas profilakses mācību programma (EUPC) — plaši izmantota apmācību programma profilakses speciālistiem — un aģentūras Xchange datubāze, kurā apkopotas izvērtētas profilakses programmas.
- Garīgās veselības un labbūtības veicināšana — jaunie riski prasa lielāku uzmanību pusaudžu garīgajai veselībai un labbūtībai skolās un kopienās. Īpaši svarīgas ir dzimumu specifiskas veselības veicināšanas pieejas, lai mazinātu pieaugošos riskus meiteņu vidū.
- Rīcība digitālajā vidē — steidzami nepieciešami pasākumi, kas ierobežo jauniešu agrīnu saskari ar digitālajiem riskiem. Tie ietver darbības, kas vērstas uz datorspēļu un azartspēļu negatīvās ietekmes mazināšanu (piemēram, atkarību veicinošu dizainu) un nepilngadīgo piekļuves novēršanu, izmantojot efektīvāku digitālās identitātes un vecuma pārbaudi.
Ziņojuma noslēgumā ir uzsvērta nepieciešamība labāk izprast un reaģēt uz sarežģītām un dinamiskām pārmaiņām, kas ietekmē jauniešu dzīvi, kā arī veicināt uzticēšanos, izmantojot daudznozaru un elastīgus intervences pasākumus. “Tikai sistēmiska, visaptveroša pieeja ļauj riskus pārvērst noturībā un veidot vidi, kas atbalsta veselīgāku un pašapzinīgu jauniešu attīstību.”
ESPAD projekta ilgstošais un kopīgais darbs ir būtisks, lai padziļinātu izpratni par pusaudžu riskanto uzvedību un nodrošinātu salīdzināmus un uzticamus datus politikas veidošanai. 2024. gada ESPAD ziņojums1 sniedz unikālu ieskatu, kas palīdzēs virzīt profilakses un politikas attīstību.
(1) https://www.espad.org/espad-report-2024
ESPAD Latvijas ziņojums ar galvenajiem rezultātiem pieejams Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā šeit.
Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pieejamību, starptautiskajam ziņojumam ir pievienoti dažādi papildrīki, tai skaitā ESPAD atvērto datu portāls, piedāvājot brīvu piekļuvi 30 gadu ESPAD datiem par vielu lietošanu un citu riskantu uzvedību, ļaujot pētniekiem, politikas veidotājiem un sabiedrībai izpētīt tendences un veikt starpvalstu salīdzinājumus.