Pacientu pieredzes aptaujas dati Latvijas slimnīcās pēdējo piecu gadu periodā (2021–2025) izgaismo būtisku problēmu – pacienti joprojām netiek pietiekami informēti par nozīmētajiem medikamentiem, to lietošanas mērķi un iespējamām blaknēm. Tas var negatīvi ietekmēt ne vien ārstēšanas drošību, bet arī veselības aprūpes kvalitāti kopumā. Šī problēma ir īpaši nozīmīga, jo Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka nedroša zāļu lietošana un ar zālēm saistītas kļūdas ir viens no biežākajiem novēršama kaitējuma cēloņiem veselības aprūpē pasaulē.
Vairāk nekā puse Latvijas slimnīcu ir ieviesušas vienotu nacionālo stacionāro pacientu pieredzes aptauju, kas sniedz detalizētu ieskatu pacientu vērtējumā par ārstēšanās pieredzi Latvijas slimnīcās. Kopīgie stacionāru dati liecina, ka pacientu informēšana par zālēm joprojām ir nepietiekama: ap 57% pacientu atzīst, ka saņēma informāciju par ārstniecībā izmantotajiem medikamentiem, savukārt tikai ap 43% – par iespējamām blaknēm. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa pacientu ārstēšanās laikā nesaņem pilnvērtīgu skaidrojumu par terapiju, kurā viņi paši ir iesaistīti.
Arī komentāru sadaļa, kur pacienti saviem vārdiem apraksta pieredzēto, parāda atkārtotas problēmas: nepietiekamu komunikāciju par medikamentiem, neskaidrus zāļu maiņas iemeslus, neiedotas vai izlaistas devas, sāpes intravenozas terapijas laikā, kā arī bažas par blaknēm vai iespējamu medikamentu sajaukšanu. Šādi pacientu signāli ir īpaši nozīmīgi, jo NICE starptautiskās vadlīnijas uzsver, ka droša un efektīva zāļu lietošana nav iespējama bez pilnīgas, precīzas un savlaicīgas informācijas apmaiņas starp veselības aprūpes speciālistiem un pacientu.
Kāpēc informēšana par zālēm ir pacientu drošības jautājums?
“Informēšana par zālēm nav tikai “papildu skaidrojums” vai laipnas komunikācijas elements. Tā ir pacientu drošības sastāvdaļa. Ja pacients nesaprot, kādas zāles viņš saņem, kāpēc tās tiek nozīmētas, kas ir sagaidāmie efekti un kādas var būt blaknes, palielinās kļūdu, pārpratumu, neievērotu blakusparādību un terapijas pārtraukšanas risks. PVO īpaši uzsver medikamentu saskaņošanas jeb “medication reconciliation” nozīmi, definējot to kā procesu, kurā veselības aprūpes speciālisti sadarbojas ar pacientu, lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu informāciju par visām lietotajām zālēm un izmaiņām tajās”, skaidro SPKC Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Irisa Zīle -Velika.
Pētījumi arī rāda, ka pacientu iesaiste var palīdzēt pamanīt neatbilstības. Par to liecina pacientu komentāri, kuros aprakstītas situācijas, kad pacientiem kļūdaini izsniegti citiem pacientiem paredzēti medikamenti. Tas nozīmē, ka arī paši pacienti, esot informēti, var būt nozīmīgs atbalsts pacientu drošības uzturēšanā.
Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas vadītāja Vita Šteina skaidro iespējamos risinājumus slimnīcās: “Pirmkārt, būtiski organizēt slimnīcu personālam veselības komunikācijas mācības, tostarp par zāļu izskaidrošanu vienkāršā un saprotamā valodā. Otrkārt, jāizmanto jau pieejamie skaidrojošie materiāli par medikamentiem un iespējamām blaknēm, ko izstrādājusi Zāļu valsts aģentūra, integrējot tos ikdienas komunikācijā ar pacientiem. Tāpat ļoti noderētu vienota digitāla platforma, kur pacientiem ērtā veidā būtu pieejami skaidrojumi par zālēm vienkāršā valodā. Treškārt, svarīgi pilnvērtīgāk iesaistīt ārstniecības procesā klīniskos farmaceitus, lai mazinātu medikamentu nesaderības riskus. Ceturtkārt, būtiski konsekventi nodrošināt pacientu identitātes pārbaudi pirms zāļu ievades. Piektkārt, izrakstot pacientu, jāizmanto atstāstījuma (teach-back) metode, lūdzot pacientam saviem vārdiem atkārtot, ko viņš ir sapratis par zālēm – tas būtiski uzlabo līdzestību un samazina atkārtotas hospitalizācijas risku.”
Papildus tam slimnīcām būtu jānodrošina pacientiem rakstisks, saprotamā valodā sagatavots zāļu lietošanas plāns izrakstīšanas brīdī un jāiesaista māsas pacientu izglītošanā. Tikpat svarīgi ir analizēt pacientu komentārus kā pacientu drošības signālus un izmantot tos kvalitātes uzlabošanā, kā arī veicināt pacientu iesaisti ar zālēm saistītu atgadījumu ziņošanā, lai savlaicīgi identificētu problēmas un mācītos no tām.
Ko var darīt paši pacienti?
Arī pacienti var aktīvi stiprināt savu drošību. Starptautiskie ieteikumi mudina pacientus uzturēt aktuālu visu lietoto zāļu sarakstu, jautāt par katras zāles nozīmi un devu, noskaidrot iespējamās blaknes, kā arī pārliecināties, vai izrakstīšanas brīdī saprot, ko turpināt lietot mājās un kas ārstēšanā ir mainīts.
Pacientiem ir tiesības jautāt: “Kā sauc šīs zāles?”, “Kāpēc man tās ir vajadzīgas?”, “Kādas ir biežākās blaknes?”, “Ko man darīt, ja jūtos slikti?”, “Vai šīs zāles neaizstāj kādas iepriekšējās?” un “Kuras zāles man jāturpina lietot mājās?”. Jo labāk pacients saprot ārstēšanu, jo drošāka un efektīvāka tā var būt.