Publicēts: 01.03.2022.
Atjaunināts: 12.08.2026.

Cilvēka papilomas vīruss (CPV) (angļu valodā – human papillomavirus (HPV)) ir lielākoties dzimumceļā pārnēsājam infekcija, kas inficē ādas un gļotādas dziļākos slāņus. Gandrīz visi seksuāli aktīvie cilvēki kādā dzīves brīdī inficējas ar CPV, parasti bez simptomiem 1. Ir sastopami vairāk nekā 200 CPV veidi. Vairums no tiem ir zema riska vīrusa tipi (tādi kā CPV 6 un CPV 11), kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, dzimumorgānu kārpas. Citi CPV tipi (tādi kā CPV 16, CPV 18, CPV 31, CPV 33, CPV 42 u.c.) var veicināt dažādu vēža veidu attīstību. Tabulā uzskaitītas vēža lokalizācijas ko izraisa CPV infekcija2. 

tabula

Papildus informācija pieejama šeit: Jautājumi un atbildes par CPV | Slimību profilakses un kontroles centrs 

1 Human papillomavirus and cancer 

2 de Martel, C., Plummer, M., Vignat, J., & Franceschi, S. (2017). Worldwide burden of cancer attributable to HPV by site, country and HPV type. International Journal of Cancer, 141(4), 664–670. https://doi.org/10.1002/ijc.30716 

 

CPV ir infekcija, kas galvenokārt tiek pārnesta dzimumkontakta ceļā ar personu, kurai ir CPV. Tā ir visbiežāk sastopamā seksuāli transmisīvā infekcija visā pasaulē. Gan vīrietis, gan sieviete var kļūt par CPV vīrusa nēsātāju, nejūtot nekādas izmaiņas veselības stāvoklī. Pateicoties cilvēka imūnsistēmai, vairums CPV infekciju (50%–70%) izzūd pašas no sevis laika periodā no dažiem mēnešiem līdz pat pāris gadiem, neatstājot negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, tomēr ir tādi CPV veidi, kas izraisa saslimšanu ar ļaundabīgajiem audzējiem3. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņo, ka 2019. gadā CPV izraisīja aptuveni 620 000 vēža gadījumu sievietēm un 70 000 vēža gadījumu vīriešiem4. 

3 Human papillomavirus 

4 Human papillomavirus and cancer  

Kārpas ir labdabīgi ādas un gļotādas izaugumi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Tās izplatās tieša kontakta ceļā no cilvēka uz cilvēku caur ādu vai gļotādu, kā arī pieskaroties priekšmetiem, kas ir inficēti ar CPV. Kārpas var parādīties jebkurā ķermeņa vietā, tomēr visbiežāk tās sastopamas uz plaukstām un pēdām. 

Kārpas ir ļoti izplatītas — lielākajai daļai cilvēku tās ir bijušas vismaz vienu reizi dzīves laikā. Zīdaiņiem tās sastopamas reti, bet biežāk – bērniem, īpaši pusaudžu vecumā. 

Pilnībā izvairīties no saskares ar CPV praktiski nav iespējams. Inficēšanās risks ar cilvēka papilomas vīrusu ir lielāks gadījumos, ja ir bojāta ādas vai gļotādu barjera, piemēram, mikrotraumu (sīku iegriezumu, nobrāzumu vai plaisu) gadījumā, jo vīruss inficē ādas un gļotādu šūnas5,6.  

Praktiski nav iespējams pilnībā izvairīties no „kārpu vīrusa” (CPV). Lai samazinātu inficēšanās risku: 

  • nepieskarieties citu cilvēku kārpām vai kārpām līdzīgiem veidojumiem; 

  • nelietojiet kopā ar citiem cilvēkiem zeķes, apavus un dvieļus; 

  • apmeklējot koplietošanas dušas, pirtis vai baseinus, lietojiet gumijas čības; 

  • ja uz ādas ir mikrotraumas, ieteicams tās nosegt ar plāksteri, īpaši mitrās sabiedriskās vietās. 

Savukārt, ja jums ir kārpas, apmeklējot mitras vietas, piemēram, dušas vai baseinus, ieteicams kārpas nosegt ar ūdensnecaurlaidīgu plāksteri, lai mazinātu vīrusa izplatīšanās risku. 

5 Extracellular events impacting human papillomavirus infections: Epithelial wounding to cell signaling involved in virus entry - PMC 

6 Questions and answers about human papillomavirus, second edition 

Tās ir dažāda veida kārpas, kuras izraisa CPV. Tās var rasties ap dzimumlocekli, tūpli vai ap ieeju makstī7,8. 

Simptomi: tās var būt kā nelielas „pumpiņas” vai mezglveida izaugumi ar gludu virsmu, kā arī dažāda lieluma smaili uz āru augoši veidojumi, kas var izraisīt niezi, asiņošanu vai nedaudz dedzinošu sajūtu. 

Komplikācijas: ja ir parādījušās dzimumorgānu kārpas, tās var arī pēkšņi palikt lielākas vai samazināties, taču tās var palikt arī gandrīz nemainīgas. Komplikācijas novēro reti. 

  • Dzimumorgānu kārpas visbiežāk sastopamas jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem.  

  • Inficēšanos ar CPV iespējams mazināt, lietojot prezervatīvu, taču tas pilnībā no šī vīrusa nepasargā, jo CPV tiek nodots tālāk partnerim, saskaroties ne tikai ar gļotādām, bet arī ar ārējo dzimumorgānu ādu.  

  • Jo vairāk dzīves laikā ir partneru, jo lielāka iespēja inficēties ar CPV.  

  • Jo agrāk sāk dzīvot dzimumdzīvi, jo mazāk nobriedusi ir dzimumorgānu gļotāda, jo tā ir uzņēmīgāka pret dažādām seksuāli transmisīvām infekcijām, tai skaitā CPV.  

  • Pētījumi arī pierādījuši, ka smēķēšana daudzkārt palielina iespēju, ka cilvēka organisms no CPV nespēs atbrīvoties9,10, tādejādi pieaug kā priekšvēža, tā arī vēža attīstības risks.  

Dzimumorgānu kārpu diagnosticēšanu veic ārsts, pārbaudot klīniskos simptomus un nozīmējot nepieciešamo ārstēšanu. Dzimumorgānu kārpu ārstēšanai ir pieejami vairāki medikamenti, tomēr nav tādu preparātu, kas ļautu pilnībā izārstēties no CPV vai pasargātu no atkārtotas kārpu rašanās nākotnē. Ārstēšanas metode ir atkarīga no kārpu formas, struktūras un daudzuma. 

7 Human papillomavirus (HPV) 

8 Condylomata Acuminata (Genital Warts) - StatPearls - NCBI Bookshelf 

9 Impact of smoking exposure on human papillomavirus clearance among Chinese women: A follow-up propensity score matching study - PMC 

10 Relationship between cigarette smoking and human papillomavirus type 16 and 18 DNA load - PMC 

 

Dzemdes kakla vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās šūnās, kuras klāj dzemdes kaklu. 

Vairāk nekā 99% gadījumu to izraisa ilgstoša infekcija ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu (CPV), ar kuru var inficēties tieša kontakta laikā caur ādu vai gļotādu, tai skaitā dzimumkontakta (gan vagināla, gan anāla, gan orāla) laikā. Visbiežākie dzemdes kakla vēža izraisītāji ir CPV 16. un 18. tips. Dzemdes kakla vēzi lielā mērā var izskaust, īstenojot profilakses pasākumus - savlaicīgu vakcināciju pret CPV un regulāru dzemdes kakla vēža skrīningu.  

Sievietes, kas dzīvo ar HIV, ir aptuveni sešas reizes vairāk pakļautas dzemdes kakla vēža attīstībai nekā sievietes bez HIV, jo novājinātas imūnsistēmas rezultātā tiek veicināta ilgstoša CPV infekcijas saglabāšanās un ātrāka dzemdes kakla vēža attīstīšanās.  

Paaugstināts dzemdes kakla vēža risks ir ne tikai sievietēm, kas dzīvo ar HIV, bet arī sievietēm ar novājinātu imūnsistēmu (pēc orgānu transplantācijas, ilgstošas imūnsupresīvās terapijas laikā (piem., kortikosteroīdi, bioloģiskā terapija), autoimūnu slimību gadījumā)11, ilgstošu augsta riska CPV infekciju, smēķētājām, sievietēm, kuras nav vakcinētas pret CPV vai regulāri neveic dzemdes kakla vēža skrīningu, kā arī sievietēm ar ierobežotu piekļuvi profilaktiskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi, aktuālo informāciju un profilaktiskajām pārbaudēm iespējams atrast šeit: Dzemdes kakla vēža profilaktiskā pārbaude | Slimību profilakses un kontroles centrs 

11 https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/cervical-cancer  

Vairums dzemdes kakla vēža gadījumu un ar to saistīto nāves gadījumu var novērst, nodrošinot vakcināciju pret CPV un valsts organizētu dzemdes kakla vēža skrīningu, kura mērķis ir laicīgi atklāt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kaklā. Skrīnings ir regulāra profilaktiska pārbaude, kuras laikā tiek paņemts dzemdes kakla uztriepes paraugs un no tā veikts laboratorisks izmeklējums, lai laikus atklātu izmaiņas. Latvijā programma darbojas kopš 2009. gada, nodrošinot valsts apmaksātu izmeklējumu ar centralizētu uzaicinājumu sievietēm noteiktā vecumā. Skrīningu ir svarīgi veikt regulāri, un gadījumos, kad tiek konstatētas izmaiņas, tiek nodrošināti papildu izmeklējumi un nepieciešamā ārstēšana. Aktuālā informācija par dzemdes kakla vēža skrīningu pieejama šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/dzemdes-kakla-veza-profilaktiska-parbaude#kas-ir-dzemdes-kakla-veza-profilaktiska-parbaude-jeb-skrinings  

Vairāk informācijas par pieejamiem vēža skrīningiem Latvijā: Vēža skrīnings | Slimību profilakses un kontroles centrs 

Sievietēm cilvēka papilomas vīrusu (CPV) iespējams noteikt, veicot dzemdes kakla vēža skrīningu, izmantojot CPV testu, kas ļauj konstatēt augsta riska CPV tipus dzemdes kakla šūnās. CPV tests var tikt veikts kopā ar šķidruma citoloģijas izmeklējumu atbilstoši dzemdes kakla vēža skrīninga algoritmam. Šāda pieeja ļauj laikus atklāt CPV infekciju, priekšvēža izmaiņas un novērst dzemdes kakla vēža attīstību. 

Vīriešiem rutīnas skrīninga tests CPV noteikšanai nav pieejams. CPV infekcija vīriešiem bieži norit bez simptomiem, un pašlaik nepastāv uzticama, plašai populācijai paredzēta skrīninga metode, kas ļautu noteikt CPV klātbūtni. Tādēļ vīrietis var būt CPV nēsātājs arī bez redzamām pazīmēm un vīrusu neapzināti nodot tālāk partneriem12. 

Šī iemesla dēļ CPV vakcinācija ir īpaši nozīmīga gan sievietēm, gan vīriešiem, jo tā nodrošina efektīvu aizsardzību pret biežākajiem CPV tipiem, samazina vēža un dzimumorgānu kārpu risku un ierobežo vīrusa izplatību sabiedrībā. 

12 About Genital HPV Infection | STI | CDC 

Vakcinācija ir labākais veids, kā novērst CPV infekciju, dzemdes kakla vēzi un citus ar CPV saistītus vēžus. 

Šobrīd ES ir reģistrētas un tiek lietotas trīs veidu CPV vakcīnas (2-valentā, 4-valentā un 9-valentā vakcīna). Kopš 2020. gada janvāra Latvijā valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV noteiktām grupām tiek veikta ar 9-valento vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) – Gardasil 9, kas paredzēts, lai pasargātu no CPV 6, 11, 16, 18, 31, 33, 45, 52 un 59 tipiem. 

Tāpat kā citas vakcīnas, arī vakcīnas pret CPV ir visefektīvākās, ja saņemtas, pirms persona ir saskārusies ar vīrusu. Gadījumā, ja persona jau inficējusies ar kādu no CPV vīrusa tipiem, vakcīna pasargās no pārējiem vakcīnā ietvertajiem vīrusa tipiem un atkārtotas inficēšanās.  

Vakcīna paredzēta no 9 līdz 45 gadu vecumam, Latvijā kopš 2022. gada valsts apmaksātu vakcināciju13 iespējams veikt meitenēm un arī zēniem vecumā no 12 – 17 gadiem, to iesaka veikt pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Šī vecuma personas ir prioritārā vakcinācijas grupa, taču 2025. gadā tika veiktas izmaiņas, paplašinot valsts apmaksātas vakcinācijas iespējas atsevišķām iedzīvotāju grupām, kuras iepriekš nav vakcinētas. Vakcinācija tiek organizēta prioritārā secībā (no 1. līdz 3. grupai) atkarībā no vakcīnas pieejamības: 

1.grupa: paaugstinātam riskam pakļautie iedzīvotāji: 

  • sievietes no 18 līdz 55 gadiem ar dzemdes kakla adenokarcinomu in situ (AIS) un pirms vai pēc dzemdes kakla vidējas/smagas pakāpes displāzijas (HSIL) ķirurģiskas ārstēšanas; 

  • sievietes no 18 līdz 45 gadiem ar priekšvēža izmaiņām - CIN 2/3 (dzemdes kakls), VaIN 2/3 (maksts), VIN 2/3 (vulva) un AIN 2/3 (anālais kanāls); 

  • sievietes un vīrieši no 18 līdz 45 gadiem ar imūnsupresiju bez HIV infekcijas; 

  • sievietes un vīrieši no 18 līdz 45 gadiem ar HIV infekciju; 

2. grupa: sievietes un vīrieši 25 gadu vecumā; 

3. grupa: sievietes un vīrieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (ieskaitot). 

Gardasil 9 tiek ievadīta intramuskulāri augšdelma muskulī. Atkarībā no grupas tiek ievadītas 2 vai 3 devas (3 devas tiek ievadītas personām ar imūnsupresiju ar un bez HIV infekcijas, pārējām personām tiek ievadītas divas devas).  

Divu devu vakcināciju ieteicams ievadīt ar 6 mēnešu intervālu (svarīgi pilnu vakcināciju veikt 12 mēnešu laikā).  

Trīs devu vakcināciju ieteicams veikt attiecīgi 2 un 6 mēnešus pēc pirmās devas ievadīšanas (svarīgi pilnu vakcināciju veikt 12 mēnešu laikā).  

Vakcinācijas blakusparādības ir retas – neliels apsārtums un jutīgums injekcijas vietā vienu vai divas dienas. 

Gan vecākiem, gan pašam pusaudzim jāatceras, ka vakcīna pret CPV nepasargā no citām dzimumorgānu sistēmas slimībām vai nevēlamas grūtniecības. 

Aicinām jautāt savam ģimenes ārstam par vakcinācijas iespējām. Ārsts sniegs precīzu informāciju par to, kur un kad vakcināciju var saņemt, kā arī atbildēs uz jautājumiem par nepieciešamajām vakcīnas devām. 

 

Noderīgi! 

Infografika par CPV vakcināciju
Infografiks par CPV vakcināciju
Infografiks par CPV vakcināciju
Vakcinācijas aptveres pret CPV infekciju rādītāji Latvijā pieejami šeit: Vakcinācija pret CPV | Slimību profilakses un kontroles centrs  

 

Vakcinācija pret CPV ir ES reģistrēta centralizēta procedūra – tas nozīmē, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Eiropas Komisija atzinusi, ka pie apstiprinātām indikācijām šīs vakcīnas ir kvalitatīvas, drošas un efektīvas lietošanai visās ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs14. Centralizēti ES reģistrēto zāļu, tai skaitā arī CPV vakcīnu, drošumu uzrauga EMA un dalībvalstu atbildīgās iestādes. EMA un Latvijas Zāļu valsts aģentūras rīcībā nav ziņojumu, kas vedinātu apšaubīt CPV vakcīnu drošumu un efektivitāti. 

CPV vakcinācija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst ar cilvēka papilomas vīrusu saistītas saslimšanas, tostarp priekšvēža izmaiņas un dzemdes kakla vēzi. Vakcinācijas sniegtā aizsardzība ir augsta gan pirms saskares ar vīrusu, gan arī noteiktā mērā pēc tās. 

Ja CPV vakcinācija veikta pirms dzimumdzīves uzsākšanas un pirms saskares ar vīrusu, tā nodrošina vairāk nekā 90–95 % aizsardzību pret15: 

  • augsta riska CPV tipiem, kas iekļauti vakcīnā (piemēram, 16. un 18. tipu), 

  • ar šiem CPV tipiem saistītām dzemdes kakla priekšvēža izmaiņām un vēzi, 

  • zema riska CPV tipiem, kas izraisa dzimumorgānu kārpas (6. un 11. tips). 

Tiek lēsts, ka līdz 90 % dzemdes kakla vēža gadījumu iespējams novērst, ja tiek panākta augsta CPV vakcinācijas aptvere kombinācijā ar regulāru skrīningu. 

Arī tad, ja persona jau ir bijusi saskarē ar CPV, vakcinācija joprojām sniedz būtisku ieguvumu16: 

  • vakcīna neārstē jau esošu CPV infekciju; 

  • tā pasargā no citiem CPV tipiem, kas iekļauti vakcīnā un ar kuriem persona vēl nav inficēta; 

  • vakcinācija var samazināt atkārtotas inficēšanās risku ar tiem pašiem CPV tipiem. 

Efektivitāte saglabājas augsta, jo lielākā daļa cilvēku nav bijuši inficēti ar visiem CPV tipiem, pret kuriem vakcīna nodrošina aizsardzību. Tādēļ CPV vakcinācija ir ieteicama arī pēc dzimumdzīves uzsākšanas. 

14 Gardasil 9 | European Medicines Agency (EMA) 

15 Human papillomavirus vaccines: WHO position paper, December 2022 

16 HPV Vaccination | HPV | CDC 

 

PVO globālā stratēģija  paredz vakcinēt 90 % meiteņu līdz 15 gadu vecumam, nodrošināt 70 % skrīninga izmeklējumu aptveri sievietēm līdz 35 gadu vecumam un atkārtoti līdz 45 gadu vecumam, un nodrošināt, ka 90 % sieviešu ar priekšvēža izmaiņām vai invazīvu vēzi saņem vajadzīgo ārstēšanu. 17  

Plānojot ar CPV saistīto slimību profilaksi, valstīs ir jāpilnveido stratēģijas, kurās ir jāpaplašina gan vakcinācija pret CPV infekciju, gan arī jāveicina iedzīvotāju izglītošana par inficēšanās riskiem, dzemdes kakla vēža skrīningu, pirmsvēža bojājumu un vēža diagnosticēšanu un ārstēšanu18. 

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ziņo, ka dzemdes kakla vēzis ir otrais izplatītākais vēzis pēc krūts vēža, kas skar sievietes vecumā no 15–44 gadiem ES. Katru gadu ES tiek atklāti aptuveni 33 000 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi un reģistrēti 15 000 nāves gadījumi. Latvijā 2022. gadā sieviešu vidū dzemdes kakla vēža mirstības rādītājs bija piektais augstākais ES (European Observatory & OECD, 2025). Galvenais dzemdes kakla vēža iemesls ir ilgstoša augsta riska CPV infekcijas klātbūtne gļotādas šūnās. Vakcīna pret CPV sniedz būtisku papildu iespēju uzlabot dzemdes kakla vēža profilaksi un kontroli, tomēr arī vakcinētām sievietēm ir regulāri jāveic dzemdes kakla skrīninga izmeklējumi, lai laikus atklātu iespējamās priekšvēža izmaiņas un novērstu dzemdes kakla vēža attīstību 19.