Noskaidrot bērnu prombūtnes iemeslus grupā, kurā reģistrēts saslimšanas gadījums (turpmāk – infekcijas skartā grupa), kā arī darbinieku prombūtnes iemeslus, kas bija kontaktā ar saslimušo bērnu, un informēt Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologu[1] .

2. Nekavējoties organizēt un veikt kontaktpersonu* medicīnisko novērošanu[2] 7 dienas ilgi, sākot no dienas, kad bijis pēdējais kontakts ar slimnieku vai infekcijas izraisītāju nēsātāju, no rīta pirms pieņemšanas grupā veikt bērnu apskati, kā arī divas reizes dienā mērīt ķermeņa temperatūru.

3. Nepieņemt slimus bērnus (bērnam ir sāpes vēderā, caureja, slikta dūša, vemšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra), nekavējoties izolēt saslimušo bērnu no pārējiem un telefoniski informēt vecākus.

4. Nekavējoties telefoniski informēt Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologu par iespējamu bērna vai darbinieka saslimšanas gadījumu.

5. Infekcijas skartajā grupā 7 dienas ilgi, sākot no dienas, kad bijis pēdējais kontakts ar slimnieku vai infekcijas izraisītāju nēsātāju, nodrošināt ierobežojošus pasākumus:

•  informēt (vēlams rakstiski) tos vecākus, kuru bērni nav bijuši kontaktā ar slimnieku vai infekcijas izraisītāju nēsātāju, par iespējamās inficēšanās risku no citiem iespējams inficētiem grupas biedriem un ieteikt šiem bērniem veselības aizsardzības nolūkā inkubācijas perioda laikā jeb 7 dienas ilgi (pēc slimnieka vai infekcijas izraisītāju nēsātāja pēdējās iestādes apmeklējuma dienas) neapmeklēt infekcijas skarto grupu;

• nepārcelt bērnus uz citām grupām;

• nepieļaut personāla, kas strādā infekcijas skārtajā grupā, pārcelšanu uz citu grupu;

• neapvienot ar citu grupu;

• nepieļaut kopīgu pasākumu rīkošanu, lai bērni no infekcijas skartās grupas kontaktētu ar citu grupu bērniem, tostarp nepieļaut spēles pagalmā kopā ar citu grupu bērniem;

• grupai, kurā ir reģistrēts saslimšanas gadījums, sporta nodarbības koplietošanas vai speciālās telpās organizēt pēdējai, turklāt pēc tām veikt telpu uzkopšanu;

• ja ēdienu trauki netiek mazgāti trauku mazgājamā mašīnā ar augstas temperatūras režīmu, nodrošināt infekcijas skarto grupu ar vienreizlietojamiem traukiem vai atsevišķiem traukiem, kā arī veikt to dezinfekciju;

• nodrošināt bērnus ar drošu dzeramo ūdeni un nepieļaut, ka bērni dzer no krāniem, lieto kopējus traukus.

6. Nodrošināt sanitāros mezglus ar šķidrajām ziepēm roku mazgāšanai.

7. Stingri sekot bērnu roku mazgāšanai pēc bērna atnākšanas pirmsskolas izglītības iestādē, pirms ēšanas, pēc pastaigām un tualetes apmeklēšanas, turklāt nepieciešamības gadījumā palīdzēt mazgāt rokas individuāli.

8. Stingri kontrolēt, lai bērni lietotu dvieļus atbilstoši individuālajam marķējumam.

9. Veikt virsmu un inventāra mazgāšanu un dezinfekciju, atbilstoši instrukcijām izmantojot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, pievēršot uzmanību koplietošanas priekšmetiem, darba virsmām, traukiem, durvju rokturiem, margām, klozetpodiem, ūdensvadu krāniem.

10. Gadījumos, ja ar saslimušā izdalījumiem piesārņotas virsmas vai priekšmeti, tās rūpīgi jāiztīra un jādezinficē, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus (piemēram, vienreizējās lietošanas cimdus un vienreizējās lietošanas priekšautus). Savācot slimnieka atvemtās masas, izmantot sejas masku, lai izvairītos no inficēšanās ar iespējamām gaisā esošām siekalu daļiņām. Visas drēbes, kas var būt piesārņotas ar saslimušā izdalījumiem, jāmazgā veļas mašīnā karstā ūdenī.

11. Nodrošināt, lai mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir pietiekamā daudzumā un personāls ievēro to lietošanas instrukcijas.

12. Veikt koplietošanas telpu mitro uzkopšanu un vēdināšanu bērnu pastaigas laikā.

13. Izmantot tikai viegli mazgājamas rotaļlietas, nodrošināt to mazgāšanu un dezinfekciju katras darbadienas beigās; mīkstās rotaļlietas izmazgāt veļas mazgājamā mašīnā vai nodrošināt to ķīmisko tīrīšanu. Nelietot mīkstās rotaļlietas, kā arī nenest uz iestādi rotaļlietas no mājām līdz ierobežojošo pasākumu pārtraukšanai.

14. Nekavējoties informēt (vēlams rakstiski) vecākus par veicamajiem infekcijas slimību ierobežojošiem un profilakses pasākumiem, t.sk. medicīnisko novērošanu, un ieteikt:

• nodrošināt bērna veselības stāvokļa novērošanu ārpus pirmsskolas izglītības iestādes (mājās);

• nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības, ja bērnam parādās slimības pazīmes (sāpes vēderā, caureja, slikta dūša, vemšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra), informēt ārstu par to, ka pirmsskolas izglītības iestādē ir reģistrēts (-i) zarnu infekcijas slimības gadījums (-i), kā arī pēc iespējas ātrāk informēt pirmskolas izglītības iestādi par bērna saslimšanu;

• slimniekam iedalīt atsevišķus traukus, higiēnas priekšmetus, rotaļlietas u.c., veikt to dezinfekciju un mazgāšanu;

• stingri sekot tam, kā bērns ievēro personīgo higiēnu, it sevišķi, kā mazgā rokas;

• regulāri veikt telpu mitro uzkopšanu, koplietošanas ierīču (piem., klozetpodi, ūdens krāni) un priekšmetu (piem., durvju rokturi, datoru tastatūras, tālvadības pulti) tīrīšanu, lietojot sadzīves dezinfekcijas līdzekļus;

• precīzi pildīt ģimenes ārsta norādījumus.

15. Pieņemt ar akūtām zarnu infekcijām pārslimojušos bērnus vai infekcijas izraisītāju nēsātājus pirmsskolas izglītības iestādē tikai ar ģimenes ārsta izziņu.

16. Iestādes darbiniekiem nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta un informēt iestādes administrāciju par iespējamu saslimšanu (simptomi – sāpes vēderā, caureja, slikta duša, vemšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra).

17. Nodrošināt informācijas sagatavošanu par iestādes apmeklējumu (gan par bērniem, gan par personālu) un sagatavot kontaktpersonu sarakstu. Katru dienu apkopot informāciju par saslimušo bērnu un kontaktpersonu skaitu, un personālu, kurš slimības dēļ nav ierādies darbā.

18. Nepieciešamības gadījumā nodrošināt Slimību profilakses un kontroles centra speciālistiem kontaktpersonu laboratorisko izmeklēšanu uz akūtām zarnu infekcijām iestādē (ja ir saņemta vecāku piekrišana bērna izmeklēšanai). Ja vecāku piekrišana bērna izmeklēšanai nav saņemta, vecākiem ar bērnu pašiem jāvēršas pie ģimenes ārsta un bērns grupā jāpieņem tikai ar ģimenes ārsta izziņu par laboratoriskas izmeklēšanas veikšanu. Kontaktpersonām – iestādes darbiniekiem jāiesniedz izziņa no ģimenes ārsta par laboratoriskas izmeklēšanas veikšanas, ja tā nav veikta izglītības iestādē.

19. Doto ieteikumu pasākumus nodrošināt arī katram sekojošam saslimšanas vai infekcijas izraisītāju nēsātāja gadījumam. Inkubācijas un medicīniskās novērošanas laiku ievērot no pēdējā slimnieka vai infekcijas izraisītāju nēsātāja izolēšanas datuma no kolektīva.

20. Ievērot Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumu Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” 7.3 punkta prasības: „Izglītības iestādes, sociālās aprūpes institūcijas vai citas iestādes vadītājs nodrošina informācijas sniegšanu telefoniski attiecīgā Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam, ja viņam ir radušās aizdomas par grupveida saslimšanu (iestādē ir divas (vai vairāk) personas ar šādām slimības pazīmēm – caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai citi ādas bojājumi)”.

* Par kontaktpersonām uzskatīt bērnus/personālu, kuri bija tiešā vai netiešā kontaktā ar slimnieku vai infekcijas izraisītāju nēsātāju vai kuri bija vienādos inficēšanos apstākļos pirmsskolas izglītības iestādē (grupā, kopējā tualetē vai garderobē) un kuriem ir bijusi iespēja inficēties.

Ja reģistrēti divi un vairāk saslimšanas vai infekcijas izraisītāju nēsāšanas gadījumi vairākās grupās, pastāvot aizdomām, ka inficēšanās saistīta ar ēdināšanu, par kontaktpersonām uzskata visus bērnus un personālu pirmsskolas izglītības iestādē.

 


[1] SPKC darbinieku kontaktinformācija: https://spkc.gov.lv/lv/kontakti/darbinieku-kontakti/

[2] Ministru kabineta 19.09.2006. noteikumi Nr.774 „Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība” http://likumi.lv/doc.php?id=144279