Ik gadu vairāk nekā tūkstotis sieviešu Latvijā uzzina, ka viņām ir krūts vēzis. Diagnozi bieži pavada neziņa, satraukums un daudzi jautājumi par slimību un tās ārstēšanu. Lai tos izrunātu, oktobrī, krūts vēža mēnesī, pirmo reizi notiks īpašs sarunu cikls – četras tiešsaistes sarunas ar ārstiem, kurās pacientes un viņu tuvinieki varēs pārrunāt sev būtisko un saņemt atbildes par ārstēšanos un dzīvi pēc tās. Sarunas rīko Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS), Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS), Liepājas Reģionālo slimnīcu un Daugavpils Reģionālo slimnīcu.
Sarunās tiks spriests, kas ir svarīgi diagnozes noteikšanas un precizēšanas laikā, ārstēšanās procesā, pēc aktīvās ārstēšanas un gadījumā, ja slimība atgriežas. Pacientes un viņu tuvinieki varēs uzdot savus jautājumus un saņemt ārstu skaidrojumus par katrā ārstēšanās posmā būtiskāko.
“Mūsdienīga krūts vēža ārstēšana nav iedomājama bez pacientes līdzdalības, un būtiska šīs līdzdalības daļa ir zināšanas par savu diagnozi, ārstēšanas plāniem, iespējamo ārstēšanas gaitu un to, kā rīkoties dažādās situācijās. Tieši tādēļ mums ir svarīgi radīt iespēju pacientēm savus jautājumus pārrunāt ar ārstiem un saņemt uzticamu, saprotamu informāciju,” uzsver SPKC direktore Elīna Dimiņa.
“Krūts vēža ārstēšana pēdējos gados ir kļuvusi daudz precīzāka un individualizētāka. Lai izvēlētos ārstēšanu, svarīgs ir audzēja apakštips, tā bioloģiskās īpašības, slimības stadija, ģenētiskie un citi izmeklējumi, kā arī pašas pacientes veselības stāvoklis. Tāpēc ārstēšanas plāns ir vairāku speciālistu kopīgs lēmums, un arī pacientei ir svarīgi saprast, kāpēc viņai tiek piedāvāta konkrētā ārstēšanas taktika un kā to ievērot, stāsta RSU asociētais profesors, Onkoloģijas un Molekulārās ģenētikas institūta direktors, PSKUS Vēža centra zinātniskais vadītājs, virsārsts krūts ķirurģijā Arvīds Irmejs.
Tam, ka krūts vēža aprūpe pēdējos gados ir būtiski mainījusies, piekrīt arī RAKUS onkoloģe ķīmijterapeite Dr. Signe Plāte, atgādinot, ka pacientēm tagad pieejams koordinatoru atbalsts, paplašinājušās medikamentozās terapijas un krūts rekonstrukcijas iespējas. “Ņemot vērā, ka ārstēšanas izvēles kļuvušas sarežģītākas un individualizētākas, lielāka izpratne par ārstēšanās procesu un sagaidāmo iznākumu var mazināt neziņu un satraukumu,” norāda Dr. Signe Plāte.
Tiešsaistes sarunas notiks 20. un 27. oktobrī, katru dienu paredzot divas sarunas ar ārstiem A.Irmeju un S.Plāti:
- 20. oktobrī plkst. 16.00–17.30 – “Man ir diagnosticēts krūts vēzis. Kas man jāzina?” Par diagnozes precizēšanu, izmeklējumiem, audzēja īpašībām, ārstēšanas plāna veidošanu un nākamajiem soļiem.
- Pieteikties var rakstot uz info@pacientuakademija.lv vai reģistrējoties https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdpt1RJSXw_KGxiuDaEW_BP-U-dt-OMFR_GCompl7X6NWrMzg/viewform?usp=header
- 20. oktobrī plkst. 18.00–19.30 – “Es sāku ārstēšanos. Kas man jāzina?” Par ārstēšanas plānu, dažādiem terapijas veidiem, blaknēm, sadarbību ar ārstniecības komandu un palīdzības iespējām ārstēšanās laikā.
- Pieteikties var rakstot uz info@pacientuakademija.lv vai reģistrējoties https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdB1LsJkMBQgYQKJsdNQClbI14h0F5ZUGK10eDU3l69IZ5QVw/viewform
- 27. oktobrī plkst. 16.00–17.30 – “Aktīvā ārstēšana ir pabeigta. Kas man jāzina?” Par novērošanu pēc ārstēšanas, nozīmētās terapijas turpināšanu, blaknēm, fizisko un emocionālo atveseļošanos un atgriešanos ikdienas dzīvē.
- Pieteikties var rakstot uz info@pacientuakademija.lv vai reģistrējoties https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdB1LsJkMBQgYQKJsdNQClbI14h0F5ZUGK10eDU3l69IZ5QVw/viewform
- 27. oktobrī plkst. 18.00–19.30 – “Slimība ir atgriezusies. Kas man jāzina?” Par slimības recidīvu, nepieciešamajiem izmeklējumiem, jauna ārstēšanas plāna izvēli, ārstēšanas iespējām, simptomu kontroli un dzīves kvalitāti.
- Pieteikties var rakstot uz info@pacientuakademija.lv vai reģistrējoties https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdASqdcmtrc-vUOZDJr7xabSQceUp729y-nbohx1K-rkUwXeg/viewform
Katrā sarunā būtiska laika daļa būs atvēlēta pacienšu iepriekš iesūtītajiem un tiešraides laikā uzdotajiem jautājumiem. Pievienoties tiešsaistes sarunām un uzdot ārstiem jautājumus varēs, saglabājot anonimitāti.
Papildus tiešsaistes sarunām krūts vēža mēnesī būs pieejama arī izglītojošu video sarunu sērija par to, kāda nozīme ir ģenētiskajam mantojumam un testiem; kā darbojas zaļais un dzeltenais koridors; kā notiek dinamiskā novērošana pēc aktīvās ārstēšanas; kā ar PREM un PROM rīkiem tiek novērtēta pacienta pieredze un pašsajūta; kā arī – ko paciente pati var darīt, lai mazinātu slimības atkārtošanās risku.
Video varēs noskatīties SPKC un Latvijas onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” sociālo mediju kontos un portālā www.pacientuakademija.lv.
“Pacientu izglītošana ir viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem”, uzsver Onkoalianses valdes locekle Olga Valciņa. “Zinošs pacients labāk saprot savu ārstēšanu, uzdod precīzākus jautājumus un aktīvāk iesaistās lēmumos. Tāpēc īpaši vērtīgas ir dzīvas sarunas ar ārstiem, kurās var runāt par pacientam konkrētajā brīdī svarīgāko”.
Krūts vēzis ir biežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā – ik gadu šo diagnozi uzzina vairāk nekā tūkstotis sieviešu. Latvijā sievietēm ir pieejama valsts apmaksāta krūts vēža skrīninga programma, tomēr 2025. gadā skrīninga izmeklējumu veica tikai 36,7% jeb 51 189 no 139 311 mērķa grupas sievietēm. No skrīningu veikušajām sievietēm tikai 1 474 jeb 2,9% bija nepieciešami papildu izmeklējumi. 180 dienu laikā pēc skrīninga mamogrāfijas atradnes ļaundabīgs audzējs tika diagnosticēts 234 sievietēm jeb 0,5% no visām skrīningu veikušajām sievietēm. 85,5% šo audzēju tika diagnosticēti 1. vai 2. stadijā, savukārt sievietēm, kuras skrīningu veica atkārtoti, šis īpatsvars bija vēl augstāks – 89,5%. Šie dati parāda regulāras dalības skrīningā nozīmi un to, ka no izmeklējuma nav jābaidās – tā ir iespēja laikus pārbaudīt savu veselību, nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus. agrīni atklāt diagnozi un uzsākt ārstēšanu.