Legioneloze Latvijā tiek reģistrēta kopš 1992. gada. Līdz 2006. gadam Latvijā bija reģistrēti tikai seši saslimšanas gadījumi, bet kopš 2007. gada legionelozes gadījumi Latvijā tiek reģistrēti katru gadu, ar pieaugošu ikgadējo gadījumu skaitu.
Saslimstības pieauguma tendenci varētu būt ietekmējusi gan ārstu un iedzīvotāju informētības palielināšanās, klimatiskie apstākļi (karstuma viļņi sekmē legionellu vairošanos ūdensvadu sistēmās), kā arī ēku ūdensapgādes sistēmu nolietojums un piesārņojums - “aizaugšana”.
Pēdējos 5 gados kopumā reģistrēti 233 gadījumi, no tiem 22 letāli (9,4%) (skatīt 1. tabulu).
- tabula. Legionelozes gadījumu skaits un saslimstība ar legionelozi (uz 100 000 iedzīvotājiem) 2017. – 2022. gadā Latvijā
|
Gadi |
2017. |
2018. |
2019. |
2020. |
2021. |
2022.* |
Kopā: |
|
Kopējais gadījumu skaits |
31 |
37 |
42 |
27 |
61 |
32 |
233 |
|
Saslimstība
|
1,6 |
1,9 |
2,2 |
1,4 |
3,2 |
1,7 |
2,0 |
|
t.sk. ar letālu iznākumu |
3 |
8 |
2 |
1 |
3 |
5 |
22 |
|
letalitāte |
9,7 |
21,6 |
4,8 |
3,7 |
4,9 |
15,6 |
9,4 |
* līdz 2022.gada 31.jūlijam
2021.gadā tika novērots līdz šim augstākais legionelozes gadījumu skaits, kad tika reģistrēts 61 gadījums. Kopumā pēdējo četru gadu laikā vislielākais saslimšanas gadījumu skaits reģistrēts Rīgas reģionā (138 gadījumi jeb 85%), g.k. Rīgā un Pierīgā (skatīt 2. tabulu).
2. tabula. Legionelozes gadījumu teritoriāla izplatība 2019. – 2022. gadā Latvijā
|
Gadi Reģioni |
2019. |
2020. |
2021. |
2022.* |
Kopā |
|
Rīgas un Pierīgas |
33 |
23 |
54 |
28 |
138 |
|
Zemgales |
1 |
0 |
4 |
0 |
5 |
|
Kurzemes |
0 |
1 |
1 |
3 |
5 |
|
Latgales |
4 |
3 |
2 |
0 |
9 |
|
Vidzemes |
4 |
0 |
0 |
1 |
5 |
|
Kopā |
42 |
27 |
61 |
32 |
16 |
* līdz 2022.gada 31.jūlijam
Legionelozes slimnieku dzimuma un vecuma struktūra kopš 2019.gada liecina, ka lielākā daļa - 64% (105) saslimušo bija vīrieši un tikai 36% (57) sievietes, 64% saslimušo bija vecāki par 50 gadiem.
Salīdzinot reģistrēto saslimušo skaitu šogad un iepriekšējo trīs gadu septiņos mēnešos, var secināt, ka iepriekšējos gados saslimšanas gadījumu skaits gada pirmajā pusē tika reģistrēts arī ziemas un agra pavasara mēnešos, kamēr 2022.gadā pagaidām augstākais gadījumu skaita pacēlums novērots maijā un jūnijā.
2022.gada 7 mēnešos 40 objektos g.k. Rīgā un Pierīgā paņemti un testēti 128 karstā un aukstā ūdens paraugi un 3 nomazgājumi.
Veicot ūdens paraugu testēšanu Legionella spp. baktēriju noteikšanai legionelozes gadījumu epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkā, legionellas visbiežāk tika konstatētas karstā ūdens paraugos (32 (51,6%) no 62 testētajiem paraugiem), savukārt no pārbaudītajiem aukstā ūdens paraugiem (66) pozitīvi bija tikai 7 (10,6%).
Konstatējot Legionella spp. baktēriju klātbūtni daudzdzīvokļu mājās, daudzos gadījumos legionellas tika atrastas vienlaikus gan ūdens paraugos, kas ņemti dzīvokļos, gan siltummezglos, kas liecina par kopēju ūdensvadu kontamināciju.
Vairumā legionelozes perēkļu, kur karstajā ūdenī tika atklātas legionellas, karstā ūdens temperatūra bija zemāka par 50oC, kas norāda uz to, ka karstā ūdens temperatūras režīma neievērošana sekmē legionelozes savairošanos un ir infekcijas izplatīšanās riska faktors, līdztekus piesārņotiem (“aizaugušiem”) ēku cauruļvadiem. Tomēr 13 (40,6%) no pozitīvajiem 32 karstā ūdens paraugiem Legionella atklāta arī paraugos ar karstā ūdens temperatūru virs 500C, kas liek secināt, ka liela ietekme uz legionellu klātbūtni, iespējams, ir arī ēku ūdensvadu sistēmas tehniskajam stāvoklim, t.sk. cauruļvadu bioloģiskajam piesārņojumam u.c. faktoriem.
SPKC, izmeklējot saslimšanas gadījumus, vienmēr ir aktualizējis legionelozes profilaksi, t.sk. informējot atbildīgos dienestus (dzīvojamo māju apsaimniekotājus, Veselības inspekciju, Rīgas domi), kā arī izplatījis ieteikumus iedzīvotājiem un ārstniecības personām par legionelozes profilakses pasākumiem. Informācija iedzīvotājiem par legionelozi un tās profilaksi ir pieejama SPKC tīmekļa vietnē https://www.spkc.gov.lv/lv/citas-infekcijas-slimibas#legioneloze , kā arī Veselības inspekcijas mājaslapā.