Pacientu drošības dienu pasaulē šogad atzīmē jau 3.reizi. 2021.gada Pacientu drošības dienas mērķis ir vērst uzmanību uz mātes un jaundzimušā drošību dzemdību laikā. Saskaņā ar Pasaules veselības organizāciju Pacientu drošības dienas tēma  šogad ir “Mātes un jaundzimušā droša aprūpe” (“Safe maternal and newborn care”), bet sauklis: “Rīkojies drošu un cieņpilnu dzemdību vārdā” (“Act now for safe and respectful childbirth!”)

Pasaulē aptuveni 810 sievietes katru dienu mirst grūtniecības un dzemdību laikā no cēloņiem, kurus varēja novērst. Turklāt katru dienu mirst aptuveni 6700 jaundzimušo, kas ir 47 % no visiem nāves gadījumiem līdz 5 gadu vecumam. Aptuveni 2 miljoni bērnu katru gadu piedzimst nedzīvi, no kuriem vairāk nekā 40 % miruši dzemdību laikā. Šogad šī kampaņa kļūst vēl nozīmīgāka, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, veselības aprūpes speciālistu trūkumu un viņu izdegšanu un aktualizē arī tēmu par grūtnieču un jauno māmiņu vakcinēšanās drošumu pret Covid-19 un citām infekcijas slimībām, tai skaitā gripu.

Lai iedrošinātu grūtnieces un jaunās māmiņas, kas zīda bērnu ar krūti vakcinēties pret Covid-19 un gripu, Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk - SPKC) sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju rīkoja tiešsaistes sarunu. Par vakcināciju pret Covid-19 žurnālista Anša Bogustova vadībā uz topošo un jauno māmiņu biežāk uzdotajiem jautājumiem atbildēja Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova, Galvenā neonatoloģe Inese Bļodniece un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sievietes un bērna veselības klīnikas vadītāja ginekoloģe Maira Jansone. Sarunas ierakstu var apskatīties šeit.

Pacientu drošības dienas ietvaros Bērnu klīniskā universitātes slimnīca organizēja starptautisku konferenci “Pacientu drošība pasaulē un Latvijā. Kad spersim nākamo soli?”, kas norisinājās tiešsaistē 17. septembrī. Konferencē vienu no paralēlajām sesijām “Valsts pārvaldes loma pacientu drošībā” organizēja un vadīja SPKC pārstāvji. Konferences laikā vietējie un starptautiskie eksperti iepazīstināja ar tendencēm pacientu drošības jomā un diskutēja par ārstu kļūdu dekriminalizēšanu. Konferencē ietverto tēmu lokā bija tādi temati kā tiesiskuma kultūra un juridiskie aspekti, profesionālā atbildība, valsts institūciju loma pacientu drošības jautājumos, kā arī starptautiskas labās prakses un pieredzes analīze.

Ar daudzpusīgu redzējumu pacientu pieredzes jautājumos dalījās Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Veselības inspekcijas, Rīgas Austrumu klīnikās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Dzemdību nama eksperti, kā arī tādi starptautiski zināmi eksperti kā profesors, Drošības zinātnes inovāciju laboratorijas direktors Grifitas universitātē, grāmatu un dokumentālo filmu par pacientu drošību autors Sidnijs Dekers (Sidney Dekker), Toskānas reģiona pacientu drošības centra pacientu drošības vadītāja Sāra Albolīno (Sara Albolino), EPSO (Eiropas partnerība veselības aprūpes un sociālās aprūpes uzraudzības organizācijām) priekšsēdētāja Joske M. Vosa (Jooske M. Vos), kā arī Beļģijas veselības aprūpes asociācijas “Platforma nepārtrauktai aprūpes kvalitātes un pacientu drošības uzlabošanai” (Plateforme pour l’Amélioration continue de la Qualité des soins et de la Sécurité des patients) vadītājs Deniss Erbo (Denis Herbaux).

Galvenie konfernces secinājumi jeb atziņas:

  • Lai sasniegtu visaptverošu veselības aprūpi, nepieciešama pietiekama, labi apmācītu, motivētu veselības darbinieku kapacitāte;
  • Kvalitatīva veselības aprūpe nozīmē, ka tā ir sniegta efektīvi, droši un pacientoerientēti;
  • Drošības atgadījumu rada apstākļu kopums, nevis slikti medicīnas profesionāļi. Pacientu drošību var pilnveidot, izmainot procesus.
  • Pacientu drošības kultūra ir viens no aspektiem, kas jāpilnveido. PVO mums ir devusi ietvaru, kā to realizēt. Tagad būtu svarīgi šo plānu ieviest visās ārstniecības iestādēs
  • Izmantojot PVO izstrādāto ietvaru, Latvijā līdz 2025. gadam ir jāizstrādā un jāievieš rīcības plāns pacientu drošībai (visās) ārstniecības iestādēs;
  • Visās Latvijas slimnīcās būtu jāievieš pacientu pieredzes mērīšana, kuru izmanto secīgai rīcībai.  
  • Izaicinājumi dzemdniecībā ir bieži un nopietni. Iestādēm, kas sniedz dzemdību palīdzību, noteikti  ir jādomā par pacientu drošību. Ir nepieciešama atbildīga pieeja.
  • Veselības aprūpe ir risku pilna. Jebkurš drauds, ko ārsts vai māsa sajūt savā virzienā tajā situācija, kad kļūme ir notikusi, nesekmē runāšanu par to, mācīšanos un šīs problēmas risinājumu