E hepatīts un tā profilakse

E hepatīts ir akūta infekcijas aknu slimība, ko izraisa E hepatīta vīruss. E hepatīta vīrusam ir četri genotipi: 1. un 2. genotipi konstatēti tikai cilvēkiem, bet 3. un 4. tipi cirkulē dzīvnieku (piem. cūkas, meža cūkas, brieži) vidū un var izraisīt inficēšanos cilvēkiem.

Ar E hepatītu galvenokārt slimo jaunie cilvēki 15-40 gadu vecumā.

Infekcijas izplatīšanās veids

Infekcija izplatās fekāli orālā ceļā. Inficēšanās notiek:

- dzerot ūdeni, kas ir piesārņots ar E hepatīta vīrusu;

- lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātus dzīvnieku valsts produktus (gaļu un gaļas produktus, aknu produktus) vai ar ēdienu, kas pagatavots no šiem termiski neapstrādātajiem produktiem;

- mazgājot augļus un dārzeņus ar ūdeni, kas kontaminēts ar E hepatīta vīrusu;

- vertikālā ceļā auglim caur placentu no ar E hepatītu inficētas mātes.

Inficēšanās asins pārliešanas rezultātā pašreiz nav aktuāls E hepatīta izplatīšanās veids, jo Latvijā un vairākās citās valstīs tiek nodrošināti nepieciešamie pasākumi, lai pārbaudītu donoru asinis. Tomēr inficēšanās var notikt mazattīstītajās valstīs, kur nav nodrošināta pienācīga donoru asins kontrole.

Izplatība

E hepatīts izplatīts visā pasaulē, taču visbiežāk valstīs, kurās ir slikti higiēnas apstākļi un kur nav nodrošināta kvalitatīva dzeramā ūdens apgāde. Ļoti augsts inficēšanās risks ir Āzijā un Āfrikā. Atsevišķi saslimšanas gadījumi reģistrēti arī Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, bet tie galvenokārt saistīti ar personām, kas apmeklējušas endēmiskos apvidus. Tādēļ, plānojot ceļojumus, jāņem vērā infekcijas izplatība konkrētajā reģionā.

Slimības apraksts

No inficēšanās brīža līdz parādās pirmie slimības simptomi paiet vidēji no 2 līdz 10 nedēļām (vidēji 5-6 nedēļas). Slimības sākumā raksturīga paaugstināta temperatūra, pazemināta ēstgriba, caureja un vemšana, izsitumi, nieze, locītavu sāpes. Pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns. E hepatīta vīruss izdalās no slimnieka ar fekālijām jau pirms simptomu parādīšanās un vēl  3-4 nedēļas. Bērniem infekcija biežāk norit vieglā formā vai bez izteiktiem simptomiem. Pārslimojot E hepatītu, veidojas imunitāte. Infekcijai nav hroniskas formas un E hepatīta vīrusa “nēsāšana” nav konstatēta. Atveseļošanās periods nereti ieilgst no 1-2 mēnešiem līdz pat sešiem mēnešiem.

Atsevišķām cilvēku grupām ir lielāks risks saslimst ar E hepatītu:

- imūnsupresētiem cilvēkiem;

- cilvēkiem ar jau esošiem aknu bojājumiem;

 - grūtniecēm.

Ar E hepatītu inficētām sievietēm grūtniecība nereti pārtraucas spontāni. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem pēdējā grūtniecības trimestrī 20-25% gadījumu ir iespējama augļa letalitāte. Inficētām sievietēm apmēram 50% gadījumu dzīvi piedzimušais bērns aiziet bojā pirmajā dzīves mēnesī.

Profilakse

Nav specifiskas profilakses (vakcīnas) pret E hepatītu.

Nespecifiskā profilakse

- nedzert nezināmas izcelsmes ūdeni;

- kārtīgi izcept vai izvārīt gaļu un gaļas produktus;

- kārtīgi mazgāt zem tekoša dzeramā ūdens dārzeņus un augļus, īpaši tos, kas netiks pirms ēšanas termiski apstrādāti;

- virtuvē gatavotos un jēlos produktus glabāt un gatavot atsevišķi. Gatavo un jēlo produktu griešanai lietot atsevišķus nažus un dēlīšus. Vienmēr rūpīgi mazgāt ar mazgāšanas līdzekļiem rokas, virtuves traukus un darba virsmas pēc saskares ar jēliem produktiem;

- ceļotājiem dodoties uz E hepatīta endēmiskajiem rajoniem, jāizvairās dzert ūdeni, kura kvalitāte ir apšaubāma, nav ieteicams lietot uzturā nevārītus vēžveidīgos un termiski neapstrādātus augļus un dārzeņus.