Ceļotājiem

Meksikā kopš šī gada augusta reģistrēti 180 holeras gadījumi (t.sk. 1 letāls) piecās provincēs, un pagājušonedēļ – 4 jauni gadījumi no Hidalgo un Veracruz.

21.10.2013.

Š.g. 18.oktobrī Meksika ziņoja par 12 papildus laboratoriski apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem ar holēru Hidalgo štatā. Kopējais inficēto skaits ar Vibrio cholerae O:1 Ogawa kopš 9.septembra sasniedz 171. No apstiprinātajiem gadījumiem divi (1,2 %) ir iedzīvotāji Federālajā apgabalā, 157 (91,8 %) ir no Hidalgo štata, 9 (5,3%) ir no Meksikas štata, viens (0,6%) ir no San Luis Potosi štata un divi (1,2%) ir no Veracruz štata. Kopumā 86 (50,2%) ir sievietes un 85 (49,8%) ir vīrieši vecumā no 3 mēnešiem līdz 88 gadiem. Trīsdesmit deviņi (23 %) no gadījumiem tika hospitalizēti. Izmeklēšana Hidalgo parādīja, ka piesārņojuma avots ir upes ūdens. Veselības aprūpes iestādes Meksikā turpina epidemioloģiskos pasākumus valsts līmenī, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti medicīnas vienībās, nodrošinātu piekļuvi dzeramajam ūdenim un elementāriem sanitāriem pasākumiem, kā arī uzraudzītu un pārbaudītu hlora līmeni dzeramajā ūdenī.

Veselības aprūpes speciālisti tiek apmācīti holēras profilaksei, ārstēšanai un kontrolei. Sabiedrības informēšanas kampaņas par ūdens un pārtikas drošību tiek veiktas spāņu un pamatiedzīvotāju valodās, tiek izplatītas skrejlapas. Arī 1991.-2001.g. Meksikā tika reģistrēta holeras epidēmija. Ģenētiskā informācija liecina par izolātu lielu līdzību (> 95 %) ar celmu, kas pašlaik cirkulē trīs Karību jūras valstīs (Haiti, Dominikānas Republikā un Kubā), un atšķiras no celma, kas cirkulēja Meksikā pirms desmit gadiem.

PVO neiesaka jebkuru ceļojumu vai tirdzniecības ierobežojumu piemērošanu Meksikai saistībā ar šo notikumu.

28.08.2013.

Kopš holeras epidēmijas sākuma Haiti 2010.gada oktobrī līdz šī gada 33.nedēļai (12.08.2013.) kopējais holeras gadījumu skaits sasniedzis 671 033, no kuriem 372 241 tika hospitalizēts (55%) un 8231 bija letāls (1,2%) gadījums.

Kopš 2012.gada oktobra vērojama saslimšanas gadījumu samazināšanās tendence, t.sk. arī letāliem gadījumiem, tomēr šī gada sākumā (1.-11.ned.) to skaits bija augstāks nekā 2012.gadā. Šogad vasaras periodā gadījumu skaits bijis zemāks nekā pērn.

Holera ir akūta zarnu infekcija, kam piemīt spēja izplatīties pandēmiski. Līdz 19. gs. sākumam holera bija Dienvidaustrumāzijas valstu endēmiskā slimība. Holeras inkubācijas perioda ilgums variē no dažām stundām līdz 7 diennaktīm (pēc starptautiskiem noteikumiem - 5 diennaktis). Holeras klīniskās izpausmes ir drudzis, vemšana, muskuļu krampji, diareja.

Epidēmisko holeru izraisa Vibrionaceae dzimtas baktērija Vibrio cholerae, kas pieder serogrupām O1 (Vibrio clasica, izplatīts Bangladešā, un Vibrio El-Tor, izplatīts Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā) un O139. Holeras O1 vibrioni nav seroloģiski viendabīgi un minētā serogrupa iedalās serotipos "Inaba", "Ogava" un "Hykoshima" (atkarībā no O-antigēna īpašībām). Epidēmijas izraisa tikai tie vibrioni, kas producē holeras enterotoksīnu. Citām serogrupām, kā arī citām sugām piederošie vibrioni nav patogēni vai var izraisīt tikai diareju, kā arī brūču sastrutojumu.

Mūsdienās desmitiem tūkstoši holeras gadījumu ik gadu tiek reģistrēti Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā, atsevišķi gadījumi arī Eiropā. To izcelsme tropiskās valstīs (Āfrikā u.c.) bieži saistīta ar spēcīgu lietusgāžu radītajiem plūdiem.