attēls ar kampaņas atklāšanas pasākuma dalībniekiem

Lai izglītotu skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmējus un sniedzējus par dažādiem infekcijas slimību riskiem skaistumkopšanas pakalpojumu saņemšanas laikā, kā arī drošu un legālu pakalpojumu nozīmi, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) turpina pērn uzsākto kampaņu “Uzticies pārbaudot!”. Tās ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta invazīvām jeb paaugstināta inficēšanās riska skaistumkopšanas procedūrām, kuru laikā tiek mērķtiecīgi traumēta āda (tetovēšana, pīrsings, mikropigmentācija jeb permanentais grims, kosmētiskās injekcijas) vai procedūrām ar salīdzinoši lielu ādas traumēšanas risku (manikīrs, pedikīrs).

Pērn skaistumkopšanas pakalpojumus izmantojis katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Lai arī 79% respondentu norādījuši, ka viņiem, izvēloties skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju, ir būtiska higiēnas prasību ievērošana, 13% Latvijas iedzīvotāju joprojām regulāri izmanto iespēju saņemt skaistumkopšanas pakalpojumus “mājas apstākļos”, liecina SPKC veiktā aptauja.

Ir grūti iedomāties, ka zobārsta pakalpojumus mēs dotos veikt pie sava kaimiņa vai paziņas, jo tas varbūt šķiet lētāk. Arī invazīvas skaistumkopšanas procedūras nav jāveic vietās, kur nevar nodrošināt nepieciešamās higiēnas prasības, un mums noteikti ir jābūt iespējai pārliecināties, vai speciālists, kurš sniedz pakalpojumu, ir sertificēts. Šādas procedūras ir jāveic drošā vidē, lai gala rezultāts nebūtu pretējs cerētajam,” stāsta Latvijas Republikas veselības ministre Ilze Viņķele.

SPKC norāda, ka tādas skaistumkopšanas procedūras kā, piemēram, pīrsings, tetovēšana, manikīrs, pedikīrs, kosmētiskās injekcijas, ja tās veic neatbilstoši higiēnas prasībām, var izraisīt saslimšanu ar B vai C hepatītu un citām infekcijas slimībām.

“Pārdurot ādu, gan instrumenti, ar kuriem tiek veiktas procedūras, gan virsmas var nonākt saskarē ar potenciāli infekciozām asinīm. Ja pakalpojuma sniedzējs neievēro atbilstošu higiēnu, pakalpojuma saņēmējs var saskarties ar vīrusu un baktēriju “buķeti”: herpes vīrusu, B un C hepatītu, bakteriālajām infekcijām – streptokoku, stafilokoku un sēnīšu infekcijām. To ārstēšana ir gan dārga, gan laikietilpīga, nav patīkama un noteikti nav tas, uz ko pakalpojuma saņēmējs ir cerējis. B hepatītu var nākties ārstēt visu mūžu. Tāpēc, izvēloties savu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju, cena nedrīkst būt vienīgais kritērijs. Pakalpojuma saņēmējam jāpievērš uzmanība arī higiēnai, drošībai un citiem būtiskiem aspektiem, piemēram, vai meistars ir sniedzis ziņas par sevi Veselības inspekcijā,” skaidro Maija Pauniņa, SPKC Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

Saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem 45% jeb gandrīz katrā otrajā no pārbaudītajām pakalpojumu sniegšanas vietām pērn konstatētas dažāda veida neatbilstības higiēnas prasībām. Tomēr situācija pamazām uzlabojas, norāda Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece. 2019. gadā par ceturto daļu pieaudzis to skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits, kas par sevi snieguši ziņas Veselības inspekcijai. Tāpat fiksēta gandrīz trīs reizes lielāka skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmēju interese par meistaru kvalifikāciju, dažādiem drošības un higiēnas aspektiem un procedūru būtību.

“2019. gadā stājās spēkā grozījumi likumdošanā, paredzot jaunas prasības darba piederumu dezinfekcijas un sterilizēšanas plāna noformēšanā, izstrādē un uzskaitē. Ne visi to bija pamanījuši un ieviesuši savā ikdienas darbā, tāpēc pieauga neatbilstību skaits, bet tas vairāk saistīts ar dokumentāciju, nevis reālām problēmām. Ja 2015. gadā neatbilstošu instrumentu apstrādi konstatējām 30% gadījumu, tad pērn aizrādījām tikai 6% pakalpojumu sniedzēju. Tiesa, neatbilstību īpatsvars pieaug tur, kur praktiski nav iespējams nodrošināt higiēnu, jo nevar, piemēram, ierīkot izlietni darba vietā. Šādas situācijas lielākoties mēdz veidoties skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās tirdzniecības centros. Tomēr vairums pakalpojumu sniedzēju ir gatavi sadarboties un nepilnības novērš ļoti ātri, jo no tā atkarīga viņu reputācija un labklājība,” stāsta Solvita Muceniece, Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja.

Par drošības pamatprasību un higiēnas normu ievērošanu ikviens skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmējs var viegli pārliecināties pats. Dodoties uz salonu, vispirms jānovērtē kopējā telpu tīrība un kārtība, kā arī jāpārliecinās, ka tiek ievērotas higiēnas normas – ir iespēja nomazgāt un dezinficēt rokas, pieejami vienreizlietojamie dvieļi, atkritumu tvertnes; procedūru telpā ir vienreizlietojams krēsla vai kušetes pārklājs. Savukārt meistaram paaugstināta inficēšanās riska skaistumkopšanas procedūras ir jāveic ar vienreizējās lietošanas gumijas cimdiem rokās.

SPKC aicina arī skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmējus proaktīvi interesēties par darba instrumentu dezinfekciju un sterilizēšanu un sekot līdzi, vai vienreizlietojamie piederumi tiek izņemti no jauna, neatvērta iesaiņojuma. Klientam ir tiesības atteikties no pakalpojuma, jūtot apdraudējumu savai veselībai, bet par pamanītajiem pārkāpumiem lūgums ziņot Veselības inspekcijai.

Kampaņas ietvaros tapušie vizuālie un audio materiāli pieejami medijiem izmantošanai: https://failiem.lv/u/xs2ffpp2?ak=ea6d7

Fotoreportāža no kampaņas atklāšanas pasākuma: https://failiem.lv/u/8sw6hfws#/