Šeit atradīsi atbildes uz jautājumiem par vakcīnām pret Covid-19 un vakcināciju Latvijā. Neatradi savu jautājumu? Raksti uz covidjautajumi@spkc.gov.lv E-pasts paredzēts iedzīvotāju jautājumu iesūtīšanai! Ņem vērā - atbildēsim uz jautājumiem, kas uzdoti pieklājīgi un ar cieņu pret tās saņēmēju.

Latvijā pirmie vakcinācijas kabineti sāka darboties 2020. gada 28. decembrī. Eiropas zāļu aģentūra (EZA) un Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi pirmo trīs vakcīnu pret Covid-19 atbilstību kvalitātei, drošumam un efektivitātei. Tās ir Pfizer-BioNTech ražotā vakcīna Comirnaty, Moderna ražotā vakcīna un AstraZeneca ražotā vakcīna.

Pēc citu vakcīnu izvērtēšanas EZA un pēc to reģistrēšanas Eiropas Savienībā Latvijai tiks piegādātas arī citu ražotāju vakcīnas. 

Kā pirmie vakcīnas saņēma ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki. No 11. janvāra uzsākta visu mediķu vakcinācija, tostarp ģimenes ārstu, ārstu, ārstu palīgu, māsu, zobārstu, vecmāšu un citu darbinieku. 

Vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga, nevis obligāta, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem.

Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko ienākšanu tirgū, sākumā tiek vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas darbu, kā arī samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu. 

Pirmie Latvijā vakcīnas saņem veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un NMPD. Pēc tam secīgi vakcinēties varēs pārējie veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, cilvēki ar hroniskām slimībām un cilvēki no 70 gadu vecuma, kā arī operatīvo dienestu darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ieslodzījuma vietās un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji. Plānots, ka visi pārējie Latvijas iedzīvotāji varēs vakcinēties, sākot ar 2021. gada otro ceturksni.

Vakcīnas satur vielas jeb aģentus, kas nodrošina organisma imunitātes viedošanos. Ir dažādu veidu vakcīnas. Dažas vakcīnas satur novājinātu vai nonāvētu konkrētu vīrusu, baktērijas vai to daļas. Citas vakcīnas satur ziņnesi (tas nozīmē, ka tā ir tikai informācija par vīrusu, nevis pats vīruss, tādēļ tas nevar izraisīt slimību vai to pastiprināt, ja cilvēks ar to jau slimo). Kad cilvēkam ievada vakcīnu, tad organisma imūnsistēma izstrādā antivielas. Kad cilvēks saskaras ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atceras. Tā aktivizē jau radušās konkrētās antivielas, nonāvē vīrusu vai baktēriju un cilvēks nesaslimst

Imunitāte parasti saglabājas gadiem un reizēm pat mūža garumā. Saglabāšanās ilgums ir atkarīgs no slimības un vakcīnas.

      How vaccines work

       1. Antigēns 2. Antivielas 3. Imūnreakcija

      Vakcinējoties iegūtā imunitāte aizsargā ne tikai vakcinēto cilvēku, bet arī iedzīvotāju vidū esošos nevakcinētos cilvēkus, piemēram, zīdaiņus, kuri vakcinācijai ir pārāk jauni. Šī “kolektīvā imunitāte” darbojas tikai tad, ja ir vakcinēti pietiekami daudz cilvēku.

      Turpretī cilvēks, kurš iegūst imunitāti slimojot, var pakļaut slimībai citus nevakcinētus cilvēkus. Šādam cilvēkam pastāv arī komplikāciju risks.

      Ja cilvēks ieguvis tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, tad vakcīnu varēs saņemt saskaņā ar valsts izstrādāto vakcinācijas plānu.

      Valsts apmaksāta vakcinācija ir nodrošināta: 

      • ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;
      • bezvalstniekiem, kuriem bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā;
      • bēgļiem vai personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss;
      • patvēruma meklētājiem.

      Reģistrēties vakcinācijai var trīs veidos:

      1. www.manavakcina.lv, nepieciešams Latvijas valsts personas kods un iespēja autentificēties www.latvija.lv ar internetbankas vai e-paraksta datiem.
      2. Pa bezmaksas tālruni 8989 (darba laiks 09:00-17:00 katru dienu, arī brīvdienās un svētku dienās)
      3. Zvanot uz vakcinācijas iestādi.

      Saraksts ar ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu prakšu adresēm un kontaktinformāciju, kur var veikt vakcināciju pret Covid-19 pieejams kartē. Informācija kartē ir mainīga un regulāri tiks papildināta, jo ģimenes ārstu iesaistīšanas vakcinācijas procesā notiek pakāpeniski.

      Šobrīd noris darbs pie digitālā zaļā sertifikāta ieviešanas. Tomēr zināms, ka  iedzīvotājiem jau šobrīd ir nepieciešamība pēc apliecinājuma par veikto vakcināciju, tāpēc Nacionālais veselības dienests ir izstrādājis veidlapu “Apliecinājums par personas vakcināciju pret Covid-19”.

      Līdz digitālā zaļā sertifikāta ieviešanai ārstniecības iestāde bez maksas izsniedz šo apliecinājumu, ja cilvēks to pieprasa . Vakcinācijas apliecinājumu izsniedz iestāde, kurā veikta vakcinācija vai ģimenes ārsts.

      Apliecinājums par personas vakcināciju pret Covid-19 

      Drīkst vakcinēties tiklīdz cilvēks atveseļojies un beidzies izolācijas laiks. 

      Novērots, ka pēc dabiski pārslimota Covid-19, aizsardzība saglabājas vismaz 3 mēnešus, tāpēc vakcināciju drīkst atlikt arī uz laiku. Izvēle ir katra paša ziņā vai vakcinēties uzreiz pēc izveseļošanās, vai pēc 3 mēnešiem.

      Nē, nedrīkst! Vakcinācija atļauta pēc pašizolācijas beigām.

      Aicinām sazināties ar vakcinācijas veicēju un noskaidrot šo informāciju.

       

      Nē, vienas vakcinācijas kursa ietvaros nav atļauts jaukt vakcīnu ražotājus.

      Nē, otro vakcīnas devu saņemsiet turpat, kur pirmo. Tai nav papildus jāpiesakās.

      Par nākamās devas datumu un laiku jāvienojas pirmās vakcinācijas reizē. Ja pirmā deva saņemta liela mēroga vakcinācijas centrā, tad otro devu arī saņemsiet turpat – Jums sūtīs atgādinājuma īsziņu pāris dienas pirms vakcinācijas datuma ar informāciju par to, kur un kad notiks otrās devas saņemšana.

      Nē, nav ieteicams mainīt vakcinācijas vietas, jo tas būtiski ietekmē iespēju saņemt otro devu noteiktajā laikā. Ja nav iespējams ierasties uz vakcināciju noteiktajā laikā, aicinām sazināties ar vakcinācijas veicēju un vienoties par citu dienu un laiku.

      Atgādinām, ka pašizolācijas laikā nedrīkst veikt vakcināciju!

       

      Jā, varēsiet saņemt otro devu Latvijā, ja Jums ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības pakalpojumus.

      Savlaicīgi sazinieties ar sev vēlamo vakcinācijas iestādi, noskaidrojiet vai nepieciešamā ražotāja vakcīna tur ir pieejama. Piesakieties rindā norādot, ka nepieciešama otrā deva. Vakcinācijas dienā līdzi ņemiet vakcinācijas apliecību, kurā norādīts pirmās vakcīnas saņemšanas datums, laiks un sērijas numurs.

      Vakcinācijas kabinetu kontaktinformācija visā Latvijā

      Ja kāda iemesla dēļ (piem., pēc pacienta pašizolācijas vai slimības, persona pirmo devu ir saņēmusi citā valstī) atliktā otrā deva nebūs pieejama vakcinācijas iestādē, kur tika saņemta pirmā vakcīnas deva, saistībā ar ierobežoto vakcīnu skaitu, aicinām vērsties atlikto otro devu centriem.

      Saskaņā ar Vakcinācijas darba grupas lēmumu izveidoti trīs atlikto otro devu centri:

      1. SIA Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca, novietne “Gaiļezers” vakcina@aslimnica.lv
      2. SIA Bērnu klīniskā universitātes  tālr. 80708866, poliklinika@bkus.lv
      3. SIA Paula Stradiņa klīniska universitātes, 67096280 darba dienās no 8:00 – 19:00

      Minētajās iestādēs visiem Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja saņemt atlikto otro Covid-19 vakcīnas devu, iepriekš vienojoties par datumu un laiku pa augstāk norādītajiem tālruņa numuriem.

      Sākot ar 3.maiju vakcinācija ir atvērta visām grupām un pilngadīgiem cilvēkiem ārsta nosūtījumi vairs nav nepieciešami.

      Ārsta nosūtījumi vajadzīgi tikai bērnu vakcinācijai. Bērni vecumā no 16 līdz 17 gadiem Covid-19 vakcināciju var saņemt TIKAI ar ārsta nosūtījumu. Bērni, kuri jaunāki par 16 gadiem, Covid-19 vakcināciju var saņemt ar ārsta nosūtījumu + ārstu konsīlija slēdzienu.

      Bērnu vakcinācijas jautājumos aicinām kontaktēties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu.

      Vakcinācija nevar būt iemesls pozitīvam Covid-19 PCR testam, jo vakcīnās nav dzīva vīrusa daļas. Pēc vakcinācijas var būt pozitīvs antivielu tests pret pīķa proteīnu.

      Ja pēc vakcinācijas ir pozitīvs Covid-19 PCR tests, tad cilvēks inficējies pirms vai pēc vakcinācijas un iespējams slimības gaita notiek bez simptomiem.

       

      Covid-19 vakcīnās nav dzīva vīrusa daļas, tāpēc cilvēks pēc vakcinācijas nav infekciozs un nav jāievēro pašizolācija ar mērķi pasargāt citus no saslimšanas.

       

      Ar Pfizer-BioNTech vakcīnu vakcinēties drīkst no 16 gadu vecuma, savukārt ar Moderna un AstraZeneca "Vaxzevria" un Janssen vakcīnām –  no 18 gadu vecuma. 

      Tas ir tāpēc, ka Pfizer-BioNTech vakcīnas pētījumos piedalījās cilvēki no 16 gadu vecuma, bet Moderna, AstraZeneca un Janssen pētījumos – no 18 gadu vecuma.

      Visām zālēm, tostarp vakcīnām, var būt blakusparādības jeb sagaidāmā organisma reakcija. Vakcinācijas kontekstā blaknes mēdz saukt arī par nevēlamiem notikumiem pēc imunizācijas.  

      Svarīgi nošķirt, ka blaknes var būt būtiskas un mazāk būtiskas. Blaknes uzskata par būtiskām, ja tās ir dzīvībai bīstamas, rada nepieciešamību cilvēku hospitalizēt vai paildzināt esošo hospitalizāciju, izraisa paliekošu vai būtisku darbnespēju vai invaliditāti. Taču parasti sastopamies ar nebūtiskām blaknēm, kas ir sagaidāmas, veselībai nekaitīgas reakcijas, kas var parādīties jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā, pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas. Šīs mazāk būtiskās vakcīnu blaknes sauc arī par vakcīnizraisītām reakcijām.

      Sagaidāmas un paredzētas mazāk būtiskas vakcīnu blaknes ir: 

      • vispārzināmas reakcijas pēc vakcinācijas: apsārtums, pietūkums, sāpes vakcīnas injekcijas vietā. Apsārtums un pietūkums var izplesties pat līdz tuvākajām locītavām (rokā – no pleca līdz elkonim; kājā – no augšstilba līdz ceļa locītavai). Šīs lokālās reakcijas parasti parādās pāris stundu laikā pēc injekcijas, ir viegli noritošas un pašlimitējošas (izzūd pašas no sevis). Lai gan bieži tās uzskata par t.s. hipersensitivitātes reakcijām, tām NAV alerģiskas izcelsmes, bet gan ir augstu antigēna titru vai tiešas vakcīnas komponentu ietekmes radītas, un šādu reakciju smaga izpausmes dēļ nav aizlieguma  saņemt turpmākās vakcīnas devas vai citas vakcīnas, kas satur tos pašus antigēnus.
      • vispārēji jeb sistēmiski traucējumi: drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Parasti šie simptomi izzūd dažu dienu (vienas līdz trīs) laikā un ārstēšana nav nepieciešama. 

      Būtiskas blaknes pēc vakcinācijas mēdz rasties ārkārtīgi retos gadījumos, un to rašanās risks nav salīdzināms ar sekām, kas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem un slimībām, kas pēc tam attīstās.

      Part katras konkrētās vakcīnas blaknēm informācija tiek publiskota brīdī, kad tā reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA). Līdz šim reģistrēto vakcīnu pret Covid-19 apraksts, tostarp informācija par iespējamām blaknēm, atrodama šeit.

      Pacienti tiek aicināti ziņot par blaknēm Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) elektroniski interneta vietnē www.zva.gov.lv, klikšķinot uz izvēlnes “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci” un izvēloties “Pacientiem”.

      Ārstiem par visām novērotajām blakusparādībām jāziņo ZVA mājaslapā, aizpildot elektronisko ziņojuma veidlapu.

      Sagaidāmās reakcijas pēc mRNS vakcīnas otrās devas var būt izteiktākas nekā pēc pirmās devas, un tas ir normāli.

      Šīs reakcijas ilgst vidēji 1-2 dienas, un ieguvumi no vakcinācijas noteikti atsver īslaicīgās neērtības. Simptomu mazināšanai var lietot paracetamolu vai ibuprofēnu atbilstošās devās.

      Pfizer-BioNTech vakcīnai Comirnaty un Moderna ražotajai vakcīnai  parasti sagaidāmās reakcijas ir izteiktākas tieši pēc otrās devas. Turklāt gados jaunākiem cilvēkiem izteiktāk nekā gados vecākiem cilvēkiem. 
       

      Pacienti tiek aicināti ziņot par blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) elektroniski interneta vietnē www.zva.gov.lv, klikšķinot uz izvēlnes “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci” un izvēloties “Pacientiem”.

      Ārstiem par visām novērotajām blakusparādībām jāziņo ZVA mājaslapā, aizpildot elektronisko ziņojuma veidlapu.

      Visbiežāk Latvijā ir saņemti ziņojumi par blakusparādībām, kas norādītas vakcīnas lietošanas instrukcijā - apsārtums, nieze, pietūkums vakcīnas injekcijas vietā, paaugstināta temperatūra, drebuļi, nogurums, galvassāpes. Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju, šīs blakusparādības izzūd dažu dienu laikā.

      Iesniegto blakusparādību ziņojumu apkopojums atrodams Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.

      Cilvēkiem ir steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja divu vai trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas ir kāds no šiem simptomiem:

      1. elpas trūkums
      2. sāpes krūtīs
      3. kāju pietūkums
      4. pastāvīgas sāpes vēderā
      5. stipras un ilgstošas galvassāpes
      6. neskaidra redze
      7. sīki asins plankumi zem ādas ārpus injekcijas vietas

      SARS CoV-2 vīruss ir jauns, un pagaidām vēl ir maz datu par imunitāti, kas cilvēkam rodas pēc inficēšanās ar šo vīrusu. Tāpat pašlaik nav pietiekamu zināšanu par to, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte, un to, vai, ilgnoturīgas aizsardzības nodrošināšanai pret Covid-19, periodiski vajadzēs vakcinēties vēlreiz. 

      Ilgtermiņa pētījumu dati par imunoģenētiku un vakcīnu iedarbību sniegs nepieciešamo informāciju, lai  pieņemtu lēmumus par turpmākajiem vakcinācijas plāniem.

      Vakcinācijas dienā vēlams vilkt ērtu apģērbu, lai ārstam būtu viegli piekļūt pleca muskulim - laba izvēle ir krekls ar īsām piedurknēm. Uzreiz pēc vakcinācijas ārsts lūgs uzgaidīt apmēram 15min, lai vajadzības gadījumā sniegtu medicīnisko palīdzību (anafilakses gadījumos).

      Drīkst mazgāt injekcijas vietu, drīkst sportot, kā arī turpināt lietot ikdienas medikamentus, ja ārsts nav noteicis citādāk. 

      Vakcinācijas rokasgrāmatā noteikts, ka pirms un arī pēc Covid-19 vakcīnas ievadīšanas jāievēro vismaz 7-14 dienu starplaiks (gripa, difterija, ērču encefalīts).

      Mātes, kuras baro bērnu ar krūti, drīst vakcinēties pirms tam kopīgi ar ārstu izvērtējot ieguvumus un riskus īpaši augsta riska darbības jomās, grūtniecēm ar sistēmiskām saslimšanām un augstas kopējās saslimstības gadījumā.

      Vakcinācijai rekomendē izmantot mRNS vakcīnas – Pfizer-BioNTech vakcīnu “Comirnaty” vai Moderna ražotā vakcīnu.


      Latvijas Ginekologu un Dzemdību speciālistu asociācija izstrādājusi Rekomendācijas vakcinācijai pret Covid-19 grūtniecēm un mātēm zīdītājām.

      Grūtnieces drīst vakcinēties pirms tam kopīgi ar ārstu izvērtējot ieguvumus un riskus īpaši augsta riska darbības jomās, grūtniecēm ar sistēmiskām saslimšanām un augstas kopējās saslimstības gadījumā.

      Vakcinācijai rekomendē izmantot mRNS vakcīnas – Pfizer-BioNTech vakcīnu “Comirnaty” vai Moderna ražotā vakcīnu.


      Latvijas Ginekologu un Dzemdību speciālistu asociācija izstrādājusi Rekomendācijas vakcinācijai pret Covid-19 grūtniecēm un mātēm zīdītājām.

      Jā, asinis drīkst nodot 14 dienas pēc pilnīgas izveseļošanās no Covid-19.

      Ja cilvēks jūtas labi, nav ierobežojumu vakcinācijai.

      Asinis drīkst nodot 7 dienas pēc vakcinācijas fakta, ja nav bijušas blakusparādības. Ja pēc vakcinācijas ir bijušas blakusparādības, tad asinis drīkst nodot 7 dienas pēc blakusparādību izzušanas. 

      Pētījumu rezultāti liecina, ka atkārtota inficēšanās/saslimšana notiek reti. Novērots, ka aizsardzība pēc Covid-19 pārslimošanas saglabājas 81-100% līmenī, sākot no 2.nedēļas pēc pirmreizējās inficēšanās un turas līdz pat 5-7 mēnešiem. Cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem iespēja atkārtoti inficēties ir augtāka.

      Vakcinācija būtiski samazina vīrusa slodzi un simptomātisku vai asimptomātisku saslimšanu vakcinēto cilvēku vidū, ko var izskaidrot kā transmisijas mazināšanos šajā cilvēku grupā. Palielinoties vakcinēto cilvēku skaitam, ievērojami mazināsies saslimušo skaits, tādējādi mazinot arī vīrusa transmisiju jeb izplatību sabiedrībā.

      Jo lielāks cilvēku skaits iegūs imunitāti, jo ievērojamāk mazināsies kopējais saslimušo skaits, tādējādi mazinoties arī vīrusa transmisijai jeb izplatībai sabiedrībā.

      Pagaidām ir tikai viens pētījums, kas veikts Skotijā, kurā gūti tieši/izmērāmi pierādījumi vakcinācijas ietekmei uz transmisijas jeb izplatības risku.  Tajā, vakcinējot vienu mājsaimniecības locekli, pārējo saslimstības risks samazinājās vismaz par 30%.

      Latvijas vakcīnu iepirkumu principi

      Latvija līdz šim brīdim ir definējusi sākotnējo vēlmi veikt riska grupu vakcināciju, nodrošinot vismaz 800 000 cilvēku vakcināciju – tas atbilst aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju.

      Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp Latvija, savu vakcīnu “portfeli” pēc iespējas dažādo, jo šobrīd nav iespējams prognozēt, kura no izstrādes stadijā esošajām vakcīnām nākotnē būs efektīvākā, iedarbīgākā un drošākā, kā arī to, kura no vakcīnām būs pieejama visātrāk. (Atgādinām, ka Eiropas Zāļu aģentūrā visas reģistrācijas  prasības izpildījusi pagaidām divas vakcīnas, ko ražo uzņēmumi Pfizer-BioNTech un Moderna). Pastāv iespēja, ka viena vai vairākas no iegādātajām vakcīnām nesasniegs nepieciešamos kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartus, tāpēc pasūtījums jāplāno, rūpīgi dažādojot riskus, jo var gadīties, ka kādas vakcīnas gadījumā ieguldītie līdzekļi var tikt zaudēti. 

      Lai pieņemtu pēc iespējas izsvērtākus lēmumus, kas balstīti uz risku analīzi par vienas vai otras vakcīnas iegādi, tiek vērtēti vairāki faktori. 

      1. Vakcīnas izstrādes zinātniskais pamatojums un provizoriskie dati par vakcīnas kvalitāti, drošumu un efektivitāti. Vakcīnu ražošanas metode un iepriekšēja pieredze ar līdzīga tipa vakcīnām

      2. Vakcīnas izstrādes fāze un provizoriskie dati par vakcīnas pieejamību

      3. Nosacījumi vakcīnas loģistikai, tostarp uzglabāšanai un apzināšanai, vai Latvijā ir pieejami resursi to nodrošināšanai

      4. Vakcīnas lietošanas nosacījumi, apsverot to, vai ir pieejama personāla kapacitāte un kompetence attiecīgajam vakcinācijas procesam.

      5. Iespējamie vakcīnu zudumi, ņemot vērā to, ka vienā flakonā ir vairākas vakcīnas devas vai ir nepieciešams veikt vakcīnas šķaidīšanu

      6. Papildu iepirkumi, kas jāveic vakcinācijas nodrošināšanai (šļirces, vakcīnas atšķaidītāji u.tml.). 

      7. Vakcīnas un tās loģistikas izmaksas. 

      Šobrīd Latvija ir pieteikusies pieciem vakcīnu ražotāju piedāvājumiem, taču vēl citi ir sarunu procesā: 

      • Pfizer-BioNTech – 1 390 720 devas (695 360‬ cilvēku vakcinācijai)
      • Moderna - 546 918 devas (273 459‬ cilvēku vakcinācijai)
      • AstraZeneca – 1 271 870 devas (635 935 personu vakcinācijai) 
      • Janssen-Cilag  – 841 414 devas (420 707 cilvēku vakcinācijai)
      • CureVac – 946 510 devas (473 255 cilvēku vakcinācijai)

      Kopējam pasūtīto vakcīnu apjomam ir paredzēti objektīvi vakcīnu zudumi, kas rodas, izmantojot daudzdevu flakonus, un vidēji varētu sasniegt apmēram 20% no kopējā vakcīnu apjoma. 

      EK turpina sarunas ar Novavax. Līdz ar to lēmumu pieņemšana par vakcīnu piegādēm turpinās.

      Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības (ES) valsts, tad vakcīnu iepirkuma līgumus ar ražotājiem slēdz EK, tā nodrošinot ne tikai vienādas kvalitātes, drošuma un efektivitātes vakcīnas visās ES valstīs, bet arī sedzot daļu izmaksu. Slēdzot līgumus ar ražotājiem, EK lūdza dalībvalstīm kopā papildus iemaksāt 750 miljonus eiro, līdz ar to Latvija proporcionāli iedzīvotāju skaitam iemaksāja 1,64 miljonus eiro. Vienlaikus šī iemaksa, kas veikta, noslēdzot līgumu, nosedz nelielu daļu no pašas vakcīnas reālajām izmaksām. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad vakcīna būs izgājusi Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) reģistrācijas prasības, lai to iegūtu, katrai dalībvalstij par savu pasūtīto apjomu būs jāveic papildu maksa par vakcīnām, kā arī jāsedz loģistikas, uzglabāšanas un administrēšanas izmaksas.

      Lai  vakcīnas pret Covid-19 varētu izplatīt Eiropas Savienībā (ES), neatkarīgi no valsts, ražotājam ir jāiesniedz pieteikums izstrādātās vakcīnas izvērtēšanai Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA). Ja iesniegtā vakcīna atbildīs EZA standartiem (veikti nepieciešamie klīniskie pētījumu u.c.), vakcīna tiks reģistrēta un to varēs izplatīt ES dalībvalstu iedzīvotājiem, tostarp Latvijai. Pagaidām neviena vakcīna no Ķīnas reģistrācijai EZA nav pieteikta. 

      EZA marta sākumā ir uzsākusi Krievijas Gamaleja nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centra izstrādātās Covid-19 vakcīnas Sputnik V (Gam-COVID-Vac) paātrināto vērtēšanu. Vērtēšanas pieteikuma iesniedzējs ES ir R-Pharm Germany GmbH.

      Vakcinācijas procesa norise Latvijā

      Nē, ja esi jau reģistrējies, tad atkārtoti pie ģimenes ārsta nav jāpiesakās.

      www.manavakcina.lv un pa tālruni saņemtie pieteikumi apkopoti vienā datubāzē, un šobrīd uzaicinājumus vakcinēties jau saņem seniori, kas sasnieguši vismaz 70 gadu vecumu.

      Lai sazvanītu 8989 no ārzemēm, jālieto garais tālruņa numurs: +37167130010 

      Jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāpavaicā vai ģimenes ārsts nodrošinās vakcināciju saviem pacientiem. 

      Šobrīd līgumi par vakcinācijas veikšanu noslēgti jau ar vairāk nekā 500 ģimenes ārstu praksēm.

      Pie ģimenes ārsta seniorus aicinām pieteikties, ja

      • seniors līdz šim nav pieteicies pa tālruni 8989 vai  www.manavakcina.lv
      • seniors nedzīvo sociālās aprūpes centrā

       

      Jāsazinās ar ģimenes ārstu, lai noskaidrotu, vai ārsta praksē veiks vakcināciju pret Covid-19. 

      • Ja ārsts vakcināciju veiks, seniors piesakās vakcinācijai sava ārsta praksē.
      • Ja ārsts nevakcinēs, bet veidos pacientu sarakstu, ārsts senioru iekļauj vakcinācijas sarakstā. 

      Ja seniora ģimenes ārsts nevakcinēs un neveidos sarakstu, jāpiesakās

      • pa bezmaksas tālruni 8989
      • www.manavakcina.lv

       

      ! Pie ģimenes ārsta šobrīd aicinām pieteikties cilvēkus no 70 gadu vecuma.

      !  Seniori tiks vakcinēti, sākot ar gados vecākajiem cilvēkiem. 

       

      Jā, to drīkst darīt. Ja ģimenes ārsts piekritis veikt vakcināciju savā praksē vai veidot sarakstu, tad drīkst pieteikties vakcinācijai pie viņa.


      Pacienti tiks vakcinēti, sākot ar gados vecākajiem cilvēkiem un ievērojot prioritāro grupu principus.

       

      Jā, drīkst mainīt, tomēr šobrīd nav iespējams izvēlēties kādu konkrētu vakcinācijas iestādi.

      Ja uzaicinājums vakcinēties jau saņemts, mainot vakcinācijas vietu, rinda sākas no jauna.

      Vakcinācijas teritoriju var mainīt savā sākotnējā pieteikumā, tomēr tas negarantē vakcinācijas vietas maiņu. Vakcinācijas vieta iedalīta pēc pieteikumā norādītās teritorijas tuvuma un vakcinācijas jaudu principa. Tas darīts tāpēc, lai visiem būtu iespēja saņemt vakcināciju vienlīdz ātri un neveidotos rinda kādā lielākā vai blīvāk apdzīvotā teritorijā.

      Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējas nokļūt līdz norādītajai vietai (piemēram, kustību ierobežojumi), lūdzam sazināties ar savu ģimenes ārstu vai sociālo dienestu, lai atrastu risinājumu.

       

      Cilvēki ar neatgriezeniskiem funkcionāliem traucējumiem un tie, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nevar nokļūt ārstniecības iestādē, var pieteikties izbraukuma vakcinācijai dzīvesvietā.

      To var izdarīt divos veidos:

      • zvanot ģimenes ārstam
      • zvanot 8989 (ja iedzīvotājs jau ir pieteicies vakcīnai caur manavakcina.lv vai 8989, tad atkārtoti jāsazinās pa tālruni 8989, lai norādītu izbraukuma vakcinācijas vajadzību un precizētu adresi).

      Tos, kuri šī brīža prioritārās grupas ietvaros līdz 20. martam pieteiksies pa tālruni 8989 vai būs ģimenes ārstu iesūtītajos sarakstos, izbraukuma vakcinācija tiks nodrošināta jau aprīļa sākumā. 

      Lai padarītu vakcināciju dzīvesvietā pēc iespējas efektīvāku, paredzēta iespēja vakcinēt arī  mājsaimniecības locekļus un aprūpētājus.

       

       

      Lai padarītu vakcināciju dzīvesvietā pēc iespējas efektīvāku, paredzēta iespēja vakcinēt arī vakcinējamās personas mājsaimniecības locekļus un aprūpētājus. 

      Lai to izdarītu, zvani uz 8989 un savam pieteikumam pievieno mājas adresi, kas vienāda ar tā cilvēka adresi, kuram paredzēta izbraukuma vakcinācija mājās.

      Kamēr vakcīnas ir pieejamas ierobežotā daudzumā, nav iespējams izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt.

      Par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot cilvēka veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u.c. aspektus.

      Nē, šādas iespējas nav manavakcina.lv un pa tālruni 8989.

      Ja Jums ir ārsta rekomendācija par kādu konkrētu vakcīnas ražotāju, tad jāzvana uz kādu no vakcinācijas vietām, kur šīs vakcīnas ir pieejamas, un jāpiesakās rindā tur pa tālruni vai e-pastu.

      Informācija par vakcinācijas kabinetiem visā Latvijā

      Ņemot vērā ierobežoto Eiropā pieejamo vakcīnu apjomu un lielo vakcīnu nepieciešamību riska grupām, vakcīnas par maksu nebūs pieejamas. Vismaz sākotnēji visas vakcīnas tiks veiktas riska grupu iedzīvotājiem, kas vakcīnu saņems bez maksas: veselības aprūpes darbiniekiem, sociālās aprūpes centru klientiem un darbiniekiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, cilvēkiem no 60 gadu vecuma u.c.

      Lai mainītu sākotnēji noteikto laiku starp pirmo un otro devu, par to jāvienojas individuāli ar vakcinācijas veicēju.

      Rekomendējam tomēr ievērot noteiktos vakcinācijas starplaikus:

      • Pfizer-BioNTech vakcīnai “Comirnaty” – vismaz 21 diena.
      • Moderna – vismaz 28 dienas.
      • AstraZeneca vakcīnai “Vaxzevria” – 9-12 nedēļas.

      Vakcīnas, kas šobrīd apstiprinātas lietošanai Latvijā (Pfizer-BioNTech vakcīna Comirnaty, Moderna, Vaxzevria un Janssen vakcīnas), ir ar līdzvērtīgi augstu drošumu un ar pierādītu efektivitāti simptomu novēršanā.

      Noteicošie faktori vakcīnu piejamībai vakcinācijas punktos būs: 

      1. konkrētu vakcīnu pieejamība Latvijā 
      2. vakcinējamo skaits konkrētajā vakcinācijas punktā 
      3. loģistikas apsvērumi.

      Pirms vakcinācijas procedūras paredzēts veselības stāvokļa novērtējums, ko veic kompetents ārsts. Ārsts izvērtēs katra cilvēka veselības stāvokli un noteiks, kura vakcīna ir piemērota. Gadījumā, ja ir alerģija pret kāda ražotāja vakcīnas komponentēm, cilvēku aicinās vakcinēties uz to vakcinācijas punktu, kur izmanto ārsta noteikto vakcīnu.

      Šobrīd tiek izstrādāta procedūra, kā savlaicīgi ziņot par zāļu izraisītajām alerģijām.

      Dati par vakcinācijas faktu divu dienu laikā tiek ievadīti e-veselības sistēmā, sadaļā "Vakcinācijas dati", apakšsadaļā "Potēšanas pase". Tur arī būs precīzi norādīts, kura ražotāja vakcīna saņemta. Pēc vakcinācijas izsniedz apliecinājumu par vakcinācijas faktu - nelielu papīra kartīti, kurā norādīti vakcinācijas datumi un vakcīnas veids. 

      Datiem e-veselībā varēs piekļūt gan ģimenes ārsts, gan ārstējošais ārsts, kā  arī cilvēks pats varēs apskatīties e-veselības portālā. Ja ir papīra formātā vakcinācijas pase, to var ņemt līdzi, un arī tajā veiks ierakstu par vakcināciju. Vakcinācijas pasē ierakstu varēs veikt arī ģimenes ārsts pēc pieejamās informācijas e-veselībā.

      Ja vajadzīgs vakcinācijas apliecinājums ceļošanai, tad ārstniecības iestāde bez maksas izniedz sertifikātu latviešu un angļu valodās.

      Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem.  Šobrīd vakcinācija pret Covid-19 ir vienīgais zināmais solis pretī iespējai atgriezties dzīves ritmā, kāds bija pirms pandēmijas, pasargāt sevi un apkārtējos no smagas saslimšanas vai nāves. Katrs cilvēks, kurš vakcinējas, rūpējas par savu veselību un pasargā līdzcilvēkus.

      Šobrīd Latvijā pieteikties vakcīnai var iedzīvotāji no 18 gadu vecuma.

      Pfizer-BioNTech vakcīna Comirnaty ir piemērota vakcinācijai no 16 gadu vecuma, savukārt Moderna un AstraZeneca ražotās vakcīnas – no 18 gadu vecuma. Tas ir saistīts ar vakcīnu pētījumos iekļauto iedzīvotāju vecumu. Jau šobrīd vairāki vakcīnu ražotāji nākamajās pētījumu fāzēs iekļauj bērnus, kas jaunāki par 16 gadiem, lai novērtētu vakcīnas ietekmi.

      Šobrīd bērni vecumā no 16 līdz 17 gadiem (ieskaitot) nav iekļauti vakcinējamo sarakstā, bet tas var mainīties atkarībā no vakcīnu pētījumu rezultātiem un vakcīnu pieejamības Latvijā.

      Ja vecāki vēlas vakcinēt bērnu, kuram ir augsts risks smagai Covid-19 infekcijas slimības gaitai, un kurš ir jaunāks par 16 gadiem, nepieciešama ārstu konsīlija rekomendācija. Informācija kā saņemt ārstu konsīlija rekomendāciju būs paziņota masu medijos, Slimību profilakses un kontroles centra, kā arī Veselības ministrijas mājaslapās.
       

      Izbraukuma vakcinācija darba vietā tiek nodrošināta sākot no 25 darbiniekiem, kuriem nepieciešama vakcinācija. Vakcinācijas pieprasījumu darba vietā organizē darba devējs. 

      Kārtība kādā notiek vakcināciju pieteikumi atrodami Nacionālajā veselības dienesta mājaslapā

       

       

       

      Vakcināciju veic vakcinācijas kabinetos visā Latvijā, masu vakcinācijas centros, kā arī to ģimenes ārstu praksēs, kuri piekrituši piedalīties vakcinācijas nodrošināšanā.

       

       

      Vakcīnu pret Covid-19 darbība

      Pfizer-BioNTech un Moderna izstrādātās vakcīnas ir līdzvērtīgas ne vien pēc vakcīnas izstrādes tehnoloģijas, bet arī efektivitātes ziņā.

      Abas vakcīnas uzrāda teju identisku efektivitāti pret Covid-19: Pfizer-BioNTech vakcīna - 95%; Moderna vakcīna - 94%.

      Tāpat abas vakcīnas līdzvērtīgi atbilst visām stingrajām kvalitātes, drošuma un efektivitātes prasībām.

      Pirmā un būtiskākā atšķirība starp Pfizer-BioNTech, Moderna un Vaxzevria ražotajām vakcīnām ir saistīta ar to uzglabāšanu. Ja Pfizer-BioNTech  izstrādātā vakcīna sasaldētā veidā ir jāuzglabā īpašās saldētavās -90°C līdz -60°C temperatūrā (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu līdz  5 dienām ledusskapī 2°C-8°C), tad Moderna ražoto vakcīnu var uzglabāt ledusskapjos -25°C  līdz -15°C temperatūrā, bet Vaxzevria vakcīnu neatvērtu var uzglabāt parastā leduskapja temperatūrā (2°C – 8°C).

      Otra atšķirība - Pfizer-BioNTech vakcīna Comirnaty ir piemērota vakcinācijai no 16 gadu vecuma, savukārt Moderna un Vaxzevria –  no 18 gadu vecuma. Tas ir saistīts ar abu vakcīnu pētījumos iekļauto populāciju.

      Trešā atšķirība - intervāls starp abām vakcīnas devām. Moderna savos pētījumos iedarbības un drošuma demonstrēšanai izmantoja 28 dienu intervālu starp abām vakcīnu devām, tāpēc šai vakcīnai starp pirmo un otro vakcīnas devu rekomendē ievērot 28 dienu intervālu. Starp Pfizer-BioNTech vakcīnas Comirnaty abām devām jāievēro vismaz 21 dienas intervāls. Savukārt starp Vaxzevria vakcīnu abām devām jāievēro 21- 48 dienu intervāls.

      Ceturtā atšķirība - Pfizer-BioNTech un Moderna ir mRNS tipa vakcīnas, bet Vaxzevria - vīrusa vektora vakcīna.

      Tā kā visas trīs vakcīnas ir reģistrētas ar nosacījumiem, tad vēl 2 gadus ražotājiem būs jāturpina veikt klīniskos pētījumus, lai iegūtu papildu datus par vakcīnām cilvēkiem dažādās vecuma grupās.

      Nē, nekādā gadījumā! Arī pēc vakcinācijas pret Covid-19 ir jāturpina ievērot visi noteiktie drošības pasākumi. Covid-19 vakcīnas ir droša aizsardzība pret simptomātisku saslimšanu ar Covid-19, taču nav zināms šo vakcīnu efekts uz vīrusa transmisiju sabiedrībā jeb asimptomātiska vīrusa pārnēsāšanas iespēju un nodošanu tālāk citiem. Tas nozīmē, ka vakcinētam cilvēkam var nebūt Covid-19 simptomu, taču viņš var turpināt pārnēsāt vīrusu un apdraudēt citus cilvēkus, kuri vēl nav vakcinēti. Transmisijas pētījumi var turpināties līdz brīdim, kad būs sasniegts lielāks īpatsvars pret Covid-19 vakcinēto cilvēku.

      Ir vakcīnas, kurām nepieciešama viena deva, un ir tādas vakcīnas, kur imunitāte organismā izveidojas pēc divām devām. Pfizer-BioNTech ražotā vakcīna Comirnaty, Moderna ražotā vakcīna un AstraZeneca ražotā vakcīna "Vaxzevria" ir divu devu vakcīnas. Janssen ražotā vakcīna ir 1 devas vakcīna.

      • Pfizer-BioNTech un Moderna vakcīnām laba aizsardzība iestājas 15 dienas pēc otrās devas saņemšanas.
      • AstraZeneca vakcīnai - jau 21.dienā pēc pirmās vakcīnas (ar noteikumu, ka vismaz pēc 90 dienām tiek saņemta otrā vakcīnas deva).
      • Janssen vakcīnai - pietiekama aizsardzība iestājas 14. dienas pēc vakcinācijas. 

       

      SARS CoV-2 vīruss ir jauns, un pagaidām vēl ir maz datu par imunitāti, kas cilvēkam rodas pēc inficēšanās ar šo vīrusu. Tāpat pašlaik nav pietiekamu zināšanu par to, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte, un to, vai, ilgnoturīgas aizsardzības nodrošināšanai pret Covid-19, periodiski vajadzēs vakcinēties vēlreiz. 


      Ilgtermiņa pētījumu dati par imunoģenētiku un vakcīnu iedarbību sniegs nepieciešamo informāciju, lai  pieņemtu lēmumus par turpmākajiem vakcinācijas plāniem.

      Situācijas, kad cilvēki inficējas ar vīrusu starp vakcinācijas devām, nav bīstamas. Šādi gadījumi noteikti nav bīstamāki kā situācijās, ja cilvēks nav vakcinēts nemaz. Ja pēc pirmās vakcīnas saņemšanas cilvēks inficējas ar Covid-19, viņam noteikti ir jākonsultējas ar infektologu un jāprecizē turpmākā rīcība. Parasti, ja par inficēšanos ir zināms, vakcīnas otras devas saņemšana var notikt, kad cilvēks ir izveseļojies vai vairs neatrodas izolācijā

      Nē, tas nav iespējams. Vakcīnas nesatur vīrusu vai tā formu.

      Jā, ir jēga vakcinēties arī šādā gadījumā. Pētījumi rāda, ka organisma imūnā atbilde uz vakcīnu ir efektīvāka, augstāka un noturīgāka. Pagaidām redzams, ka apmēram trīs mēnešus pēc dabīgi izslimotas infekcijas organisma aizsardzības līmenis sāk samazināties, savukārt pēc vakcīnas tas nenotiek.

      Nē, ja ārsts nav norādījis citādi, tad pirms vakcinēšanās testu veikt nav nepieciešams. Pat, ja cilvēks ir inficējies ar Covid-19, vakcīna simptomus nepastiprina un nekaitē pat smagi noritošas infekcijas gadījumā. Savukārt smagi noritoša infekcija nemazina vakcīnas efektivitāti

      Lai gan šīs vakcīnas vēl nav reģistrētas, mRNS vakcīnas pret citām slimībām (piemēram, pret gripu vai Zika vīrusa infekciju) jau vairākus gadus tiek pārbaudītas laboratorijās un pētījumos ar dzīvniekiem, kā arī klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem, tādējādi pašreizējās vakcīnas balstītas uz jau esošām zināšanām.

      Vakcīnu izstrādē izmantotie adenovīrusi tiek pārveidoti, lai padarītu tos drošus un efektīvus izmantošanai cilvēkiem. Tas tiek paveikts, izdzēšot noteiktas vīrusa genoma daļas, lai vīruss nevarētu vairoties un izraisīt infekciju. Uz adenovīrusu balstītas vakcīnas ir izmantotas citu pašreiz Eiropas Savienībā (ES) reģistrētu vakcīnu izstrādē (nesenākais piemērs ir Zabdeno vakcīna pret Ebolas vīrusa infekciju).

      Adenovīrusi tiek izmantoti arī zālēs, lai nogādātu gēnus šūnas iekšpusē, piemēram, ģenētisku slimību ārstēšanai.

      Ir pārbaudīts, ka līdz šim reģistrētās vakcīnas pret Covid-19 aizsargā pret jaunajiem vīrusa paveidiem. Taču, ņemot vērā, ka daži jauno vīrusa veidi tomēr var ietekmēt vakcīnu aizsardzības spēju, Eiropas Zāļu aģentūra aicinājusi vakcīnu ražotājus iesniegt papildu pierādījumus vakcīnu iedarbībai.

       

      Vīrusiem ir raksturīga mutēšana (vīrusa ģenētiskā materiāla izmaiņas). Atšķirīgiem vīrusiem mutācijas attīstās dažādā ātrumā un tās ne vienmēr ietekmē vakcīnas efektivitāti aizsardzībā pret vīrusu.

      Dažas vakcīnas pret vīrusu izraisītām slimībām saglabā efektivitāti daudzus gadus pēc to izstrādes un sniedz ilgstošu aizsardzību, piemēram, vakcīna pret masalām vai masaliņām. Pretstatā tam, piemēram, gripas vīrusa paveidi mainās tik bieži un tik lielā mērā, ka vakcīnas efektivitātes nodrošināšanai tās sastāvs jāatjaunina katru gadu.
       

      Vīrusi mutējas jeb mēdz mainīties un pielāgoties ārējās vides iedarbībai, proti, mainās to uzbūves ģenētiskais materiāls. Mutēšanās var notikt dažādās vīrusu attīstības pakāpēs, un parasti tā neietekmē vakcīnas iedarbības kvalitāti. 

      Dažas vakcīnas ir efektīvas cīņā ar vīrusu vairāku gadu desmitu garumā pēc to izstrādes un nodrošina ilglaicīgu aizsardzību – piemēram, vakcīnas pret masalām un masaliņām, poliomielītu. Savukārt tādu infekciju kā, piemēram, gripa vīrusa celmi mainās tik bieži un tādā pakāpē, ka ik gadu vakcīna jāpielāgo jaunajiem vīrusa cirkulējošiem celmiem un jāvakcinējas, lai nodrošinātu aizsardzību pret jauno vīrusa celmu un tipu. 

      Gan Covid-19 vakcīnu pētnieki, gan atbildīgās reglamentējošas institūcijas arī turpmāk sekos līdzi un vērtēs, vai koronavīruss SARS-CoV 2 mainās laika gaitā un, ja mainās, cik ļoti vakcīnas pasargā cilvēkus no jaunajiem šī vīrusa veidiem.

      Pfizer-BioNTech vakcīna Comirnaty ir pirmā Eiropas Savienībā (ES) apstiprinātā mRNS vakcīna pret kādu infekcijas slimību. Tai seko Moderna izstrādātā vakcīna pret Covid-19.

      Pašlaik tiek pētītas mRNS vakcīnas pret vairākām infekciju slimībām, tostarp Covid-19, un sagaidāms, ka tās būs pieejamas tuvā nākotnē.

      Aktīvās vielas ražošana notiek ātrāk, salīdzinot ar tradicionālo vakcīnu ražošanas procesu, tāpēc, salīdzinot ar citām vakcīnām, mRNS vakcīnu lielākā priekšrocība ir iespēja to saražot ātrāk. Tas ir īpaši svarīgi pandēmijas situācijā.

      Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, reģistrēšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. 

      Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas, tostarp vakcīnas pret Covid-19, Eiropas Savienībā (ES) tāpat kā jebkuras citas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem. Atšķirīgais Covid-19 vakcīnu gadījumā ir tas, ka to izstrādes un potenciālās apstiprināšanas ātrums ir daudz lielāks, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pēc vakcīnas sabiedrības veselības aizsardzībai ārkārtas apstākļos. 

      Kvalitātes, drošuma un efektivitātes prasības vakcīnām pret Covid-19 ir tādas pašas kā citām zālēm, tostarp vakcīnām. Vakcīnas pret Covid-19 iespējams pārbaudīt līdz reģistrācijas pabeigšanai ievērojami ātrāk, jo ir uzlaboti birokrātiskie un administratīvie procesi, piesaistīts ievērojami vairāk darbinieku un investēti lielāki resursi.

      Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) un Eiropas Komisija (EK) izmantos visus pieejamos mehānismus, lai paātrinātu jebkuras iespējamās vakcīnas apstiprināšanu, nodrošinot to pieejamību visā Eiropas Savienībā (ES). Tomēr EZA vakcīnu pret Covid-19 apstiprinās tikai gadījumā, ja tā saņems uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, kas liecina, ka no vakcīnas ir vairāk ieguvuma nekā riska.

      EZA ir mobilizējusi atbilstošu ekspertu grupu, piesaistot augsti kvalificētus zinātniekus un ekspertus, un veic paātrinātu vakcīnu pret Covid-19 vērtēšanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu pārbaudi apstiprināšanas pieteikumiem no vakcīnu izstrādātājiem un profesionālu vakcīnu izvērtēšanas procesu iespējami īsā laikā atbilstoši nemainīgi stingrām regulatorām prasībām.

      Šajos attēlos redzams salīdzinājums, kā līdz šim organizēts jebkuras vakcīnas attīstības process (zilais grafiks) un kāds tas ir vakcīnām pret Covid-19 (sarkanais grafiks). Kā redzams, ir saglabātas tieši tās pašas pierādījumu vākšanas, pārbaudes un izvērtēšanas procedūras, taču daļēji tās notikušas vienaicīgi, kur tas neietekmē turpmākos pētījumus. Tas varēja notikt, pateicoties birokrātisko un administratīvo procedūru uzlabošanai.  

      Drīkst atzīmēt visas prioritārās grupas. Jums piedāvās vakcinēties kopā ar to prioritāru grupu, kas tiks vakcinēta visagrāk.

      Vakcinācijas vietā aizpilda pašapliecinājumu, kurā norāda smagi slimā cilvēka vārdu uzvārdu un personas kodu. Vakcinācijas saņēmējam vajag savu personas apliecinošu dokumentu - pasi vai ID karti. 

      Saraksts veidots, balstoties uz Pasaules veselības organizācijas (PVO)  un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) rekomendācijām. Vienlaikus nepieciešamību iekļaut konkrētu cilvēku hronisko slimnieku prioritārajā grupā izvērtē ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts.

      • ļaundabīgi audzēji;
      • hroniskas nieru slimības; 
      • Dauna sindroms;
      • demence un tamlīdzīgas slimības;
      • sirds asinsvadu sistēmas slimības (sirds išēmiskā slimība, kardiomiopātijas); smadzeņu asinsvadu slimības (insulti);
      • aptaukošanās (ķermeņa masas indekss virs 30kg/m2);
      • sirpjšūnu anēmija;
      • cukura diabēts;
      • bronhiālā astma;
      • cistiskā fibroze;
      • smaga arteriālā hipertensija;
      • aknu slimības (t. sk. hepatīti);
      • plaušu fibroze;
      • talasēmija;
      • personas ar imūndeficītu stāvokli (t. sk. HIV infekcija, medikamentoza imūndepresija, onkoloģiskas slimības u. tml.)

      Plašāks skaidrojums par katru no minētajām slimībām atrodams sadaļā Hroniski slimo pacientu vakcinācija.

      Rekomendācijas pacientu ar hroniskām slimībām vakcinācijai pret Covid-19 infekciju

      Ieteikumi ar hroniskām slimībā slimojošo pacientu vakcinācijai, balstoties uz Pasaules veselības organizācijas (PVO)  un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) rekomendācijām:

      1. Vakcināciju uzsāk saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju atbilstoši Veselības ministrijas rīkojumam.
      2. Vakcinē tos pacientus, kuru veselības stāvoklis (diagnosticētās hroniskās slimības, citi fiziskie vai psihiskie traucējumi) ir saistīts ar ļoti augstu vai augstu risku, ka Covid-19 saslimšanas gadījumā prognozējama smaga slimības norise un augsta sarežģījumu vai veselības traucējumu attīstības varbūtība.
      3. Lēmumu par pacienta vakcināciju pret Covid-19 infekciju pieņem ārsts, izvērtējot ieguvumu un risku katrā gadījumā individuāli, ņemot vērā diagnosticēto hronisko slimību vai slimības, veselības traucējumus un to kompensācijas pakāpi, vispārējo veselības un funkcionēšanas stāvokli, vecumu, sociālos un citus faktorus.
      4. Pievienotajā sarakstā norādītās diagnozes, kuru gadījumā ir gūti ticami zinātniskie pierādījumi par ļoti augstu vai augstu veselības traucējumu vai sarežģījumu attīstības varbūtību un seku smaguma risku Covid-19 gadījumā. Saraksts veidots, balstoties uz PVO un ECDC rekomendācijām. Saraksts ir vien orientējošs, tā nolūks ir tikai informatīvs un, gūstot jaunus pierādījumus, tajā tiks veiktas atbilstošas izmaiņas.

       

      Veselības stāvokļi, kuru gadījumā ir pierādīts ļoti augsts vai augsts risks veselības traucējumiem vai sarežģījumiem Covid-19 gadījumā:

      Ļaundabīgi audzēji

      Personas ar jebkuru ļaundabīgu audzēju, t.sk. limfoīdo, asinsrades un tiem radniecīgu audu ļaundabīgo audzēju

      Hroniskas elpošanas ceļu slimības

      Personas ar smagām elpošanas sistēmas slimībām, piemēram, vidēji smagu vai smagu bronhiālo astmu, kad nepieciešama pastāvīga sistēmisko steroīdu lietošana vai ir bieži paasinājumi ar hospitalizācijas nepieciešamību; personas ar hronisku obstruktīvo plaušu slimību (HOPS), hronisko bronhītu un emfizēmu, brohhektāzēm, cistisko fibrozi, plaušu fibrozi, pneimokoniozi un bronhopulmonālo displāziju, u.tml.  

      Hroniskas sirds asinsvadu sistēmas slimības

      Personas ar smagām sirds asinsvadu sistēmas slimībām, piemēram, iedzimtu sirds asinsvadu anomāliju, vidēji smagu vai smagu hipertonisko slimību, hronisku sirds mazspēju; personas, kas regulāri lieto medikamentozo ārstēšanu; personas, kurām novēro sirds išēmiskās slimības pazīmes, tai skaitā personas ar sirds ritma traucējumiem, perifēro asinsvadu slimībām; personas, kurām slimības vēsturē bijusi venoza trombembolija vai tml.

      Hroniskas nieru slimības

      Personas ar hronisku nieru slimību izraisītu hronisku nieru mazspēju 3., 4. vai 5 stadijā, nefrotisko sindromu vai pēc nieru transplantācijas

      Hroniskas aknu slimības

      Personas ar hronisku hepatītu, aknu mazspēju, cirozi vai tml.

      Hroniskas nervu sistēmas slimības

      Personas pēc insulta, tranzitoriem išēmiskiem smadzeņu apasiņošanas traucējumiem,  neiroloģiskas patoloģijas ar elpošanas muskulatūras traucējumiem, piemēram, šļauganās parēzes gadījumā; personas ar cerebrālo trieku, demenci un kognitīviem traucējumi, Dauna sindromu, multiplo sklerozi, epilepsiju, Parkinsona slimību un citām motorām neironu slimībām, nervu vai muskuļu sistēmas deģeneratīvām slimībām vai citiem smagiem nervu sistēmas bojājumiem

      Cukura diabēts

      Personas ar jebkāda cukura diabēta tipu un smaguma pakāpi

      Imūnsupresija

      Personas ar slimības vai medikamentozu imūnsupresiju, t.sk. personas, kas saņem ķīmijterapiju; personas pēc orgānu vai cilmes šūnu transplantācijas; personas, kuras dzīvo ar HIV, kurām diagnosticēta asins un asinsrades orgānu slimība, hemolītiskā anēmija, koagulācijas traucējumi, purpura un citi hemorāģiskie stāvokļi, iedzimts vai iegūts imūndeficīts vai citi imūnās sistēmas traucējumi; personas ar saistaudu sistēmslimībām, piemēram, sistēmisko sarkano vilkēdi, reimatoīdo artrītu, nodozo poliarterītu, sistēmisko sklerodermiju; personas ar asplēniju vai liesas patoloģiju, talasēmiju, sirpjveida šūnu slimību; personas ar celiakiju; personas ar jebkādiem cietiem veselības traucējumiem, kas saistīti ar imūnsupresiju vai kuru dēļ saņem imūnsupresīvu vai imūnmodulējošu terapiju, vai vairāk nekā mēnesi ilgi lieto sistēmiskos steroīdus

       

      Jāievēro, ka personām imūnsupresijas gadījumos novēro pazeminātu imūno atbildi un imūnās atmiņas veidošanos

      Aptaukošanās

      Ķermeņa masas indekss virs 30 kg/m2

       

      Smagas psihiskās slimības

      Personas ar šizofrēniju vai bipolāriem traucējumiem, vai jebkuru cita psihisku slimību, kas rada smagus funkcionēšanas traucējumus

      Pacienta vakcinācijas organizācija:

      1. Ja personas vakcinācija tiek plānota vai veikta ģimenes ārsta praksē, nosūtījums nav nepieciešams. Lēmumu par personas vakcinācijas prioritāti, novērtējot veselības stāvokli, individuālo risku un citus nosacījumus, pieņem ģimenes ārsts.
      2. Ja personas vakcinācija tiek plānota citā ārstniecības iestādē, nevis ģimenes ārsta praksē, personai tiek izrakstīts nosūtījums e-veselībā vai 027/u forma, norādot, kā:
      • pamatdiagnozi – U11.9 „Nepieciešamība imunizēt pret Covid-19”;
      • blakus diagnozi – to diagnozi, kas pamato ļoti augstu vai augstu risku, ka Covid-19 gadījumā pacientam varētu attīstīties veselības traucējumi vai to sekas.
      1. Ārstniecības persona rekomendē pacientiem pierakstīties uz vakcināciju vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, ja pacients to jau nav veicis.
      2. Personu dati, kuras reģistrējušās manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, tiks salīdzināti ar šādiem noteiktu slimību reģistriem:
        1. Cukura diabēta pacientu reģistru
        2. Onkoloģisko pacientu reģistru
        3. Multiplās sklerozes pacientu reģistru
        4. HIV pacientu reģistru;
        5. C-hepatīta pacientu reģistru.

      Ja personas dati ir iekļauti kādā no  iepriekš minētajiem reģistriem, tad persona tiks aicināta saņemt vakcināciju pret Covid-19 ar īsziņas un e-pasta starpniecību un personai nebūs nepieciešams ārsta nosūtījums.

      Personu dati, kuras reģistrējušās manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, tiks salīdzināti kompensējamo medikamentu  recepšu datu bāzi un, ja pēdējā gada laikā būs  izmantota valsts  kompensēto medikamentu recepte, tad ārsta nosūtījums nebūs nepieciešams.

      1. Ja persona ārstējas stacionārā, ārstējošais ārsts sadarbībā ar pacientu var lemt par vakcināciju pret Covid-19, nosūtot pacientu vakcinācijai ārstēšanās laikā atbilstoši iekšējai kārtībai attiecīgajā stacionārās ārstniecības iestādē, pirms vakcinācijas veicot apskati un vakcinācijas veidlapā veicot atzīmi – „stacionāra pacients”.

      2020. gada 9. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.360 iekļautajai prioritāri vakcinējamo personu grupā "Personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem" ietilpst vecāki, aizbildņi un citi bērnu aprūpētāji, kas regulāri un ilgstoši atrodas kopā ar bērnu kuram ir apstiprināta kāda no zemāk minētajām diagnozēm vai veselības stāvokļiem. 

      Slimību un veselības stāvokļu saraksts ir orientējošs un informatīvs. Lēmumu par pacienta vakcināciju pret Covid-19 infekciju pieņem ārsts, izvērtējot ieguvumu un risku – to varbūtību un ietekmes smagumu katrā gadījumā individuāli.

      Vakcinācijas organizācijas kārtība un nepieciešamie dokumenti

      Diagnozes un veselības stāvokļi

      1. Pirmajā divos mūža gados šādu slimību gadījumos (saskaņā ar SSK 10 klasifikatoru):
      1. Visu ļaundabīgo audzēju gadījumos (C00-C97);
      2. Jebkuras hroniskās slimības gadījumos, kuras ārstēšanai nozīmēts prednisolons augstās devās (> 20 mg/dn) vai azathioprīns;
      3. Ja bērnam ir diagnosticēti psihiski vai uzvedības traucējumi (F00 – F99) ar nozīmīgu  funkcionēšanas traucējumu gadījumā;
      4. Ja bērnam diagnosticēta kāda no skeleta, muskuļu vai saistaudu slimībām (M00-M99) un viņš saņem imunsupresīvu ārstēšanu;
      5. Ja bērnam diagnosticēta hroniska nieru slimība no 1 līdz 5 pakāpei (N18.1-18.5);
      6. Ja bērnam diagnosticēta kardiovaskulāra mazspēja II-IV pakāpe (pēc NYHA klasifikācijas);  
      7. Šādu slimību gadījumos:
      • A15 Tuberkuloze;
      • B18.2 Hronisks C vīrushepatīts;
      • B24 Neprecizēta humānā imūndeficīta vīrusa [HIV] infekcija;
      • D33.3 Labdabīgi bet redzi samazinoši acu audzēji;
      • D89 Citur neklasificēti imūno mehānismu traucējumi;
      • E10 I tipa cukura diabēts;
      • E23 Hipofīzes hipofunkcija un citi traucējumi (panhipopituitārisms);
      • E25 Adrenoģenitāli traucējumi
      • E27 Citas virsnieru slimības;
      • E70 Aromātisko aminoskābju vielmaiņas traucējumi;
      • E71 Zaroto aminoskābju un taukskābju vielmaiņas traucējumi;
      • E72 Citi aminoskābju vielmaiņas traucējumi;
      • E74 Citi ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi;
      • E75 Sfingolipīdu vielmaiņas traucējumi un citas lipīdu uzkrāšanas slimības;
      • E76 Glikozamīnoglikānu vielmaiņas traucējumi;
      • E77 Glikoproteīnu vielmaiņas traucējumi;
      • E79.1 Leša-Nīhena (Lesch-Nyhan) sindroms;
      • E84 Cistiskā fibroze (mukoviscidoze);
      • E84 Cistiskā fibroze;
      • E88 Citi vielmaiņas traucējumi;
      • F84.2 Reta (Rett) sindroms;
      • G12 Spināla muskuļu atrofija un citi radniecīgi sindromi;
      • G40 Epilepsija;
      • G71 Primāras muskuļu slimības;
      • G80 Cerebrālā trieka;
      • G91 Hidrocefālija (šuntēšanas gadījumā;
      • H20.0 – H20.5 Akūti un hroniski uveīti;
      • H30.0 – H30.5 Akūtas un hroniskas tīklenes slimības;
      • H19.0 – H19.3 Akūtas radzenes slimības;
      • H54.0 – H54.1 Aklums un vājredzība;
      • I42.0 – I42.9  Kardiomiopātija;
      • I47 Paroksismāla tahikardija;
      • I49 Cita veida sirds aritmijas.
      • I50.0 Sastrēguma sirds mazspēja;
      • I50.1 Kreisā kambara mazspēja;
      • J41.1 Hronisks mukopurulents bronhīts;
      • J41.8 Jaukts vienkāršs un mukopurulents hronisks bronhīts;
      • J42 Neprecizēts hronisks bronhīts;
      • J45 Bronhiālā astma (smaga un vidēji smaga norise);
      • J47 Bronhektāzes;
      • J81 Plaušu tūska;
      • J84 Intersticiālas plaušu slimības;
      • J94 Neprecizētas pleiras slimības;
      • J94.0 Hilozs šķidrums pleiras dobumā;
      • J95.0 Traheostomas komplikācijas;
      • J96 Hroniska elpošanas mazspēja;
      • J98 Citi respiratori traucējumi;
      • J98.4 Citas plaušu slimības;
      • J98.6 Diafragmas slimības;
      • J99 Elpošanas orgānu bojājums citur klasificētu slimību dēļ;
      • K50 Krona slimība;
      • K51 Čūlains kolīts;
      • K75.4 Autoimūns hepatīts;
      • K76.6  Portāla hipertensija;
      • L20.8 Smags atopiskais dermatīts;
      • L50.8 Hroniska nātrene;
      • N03 Hronisks nefrītisks sindroms;
      • N04 Nefrotisks sindroms;
      • Q03 – Q05 Iedzimtās centrālās nervu sistēmas patoloģijas;
      • Q04.6 Iedzimta smadzeņu cista (šuntēšanas gadījumā);
      • Q05 Mugurkaulāja šķeltne (spina bifida);
      • Q10. – Q15.9 Iedzimtas acu patoloģijas;
      • Q20.0 – Q20.9 Iedzimtas sirds kambaru un atveru anomālijas;
      • Q21.0 – Q21.9 Iedzimti sirds starpsienas defekti;
      • Q22.0 –Q22.9 Iedzimtas pulmonālā un trīsviru (trikuspidālā) vārstuļa anomālijas;
      • Q23.0 – Q23.9 Iedzimtas aortas un mitrālā vārstuļa anomālijas;
      • Q24.0 – Q24.9 Citas iedzimtas sirds anomālijas;
      • Q25.0 – Q25.9 Iedzimtas lielo artēriju anomālijas;
      • Q26.0 – Q26.9 Iedzimtas lielo vēnu anomālijas;
      • Q30 – Q40 Iedzimtas elpošanas sistēmas anomālijas;
      • Q68 Citas iedzimtas muskuļu un skeleta deformācijas;
      • Q80 Iedzimtā ihtioze;
      • Q81 Bulloza epidermolīze;
      • Q85 Citur neklasificētas fakomatozes;
      • Q87 Citi precizēti iedzimtu anomāliju sindromi, kas skar vairākas sistēmas;
      • Q90 Dauna (Down) sindroms;
      • Q91 Edvardsa (Edwards) sindroms un Pātava (Patau) sindroms;
      • Q92 Citas citur neklasificētas trisomijas un autosomu parciālās trisomijas;
      • Q93 Citur neklasificēta autosomu monosomija un delēcija;
      • Q95 Citur neklasificēta līdzsvarota pārkārtošanās un strukturālie marķieri;
      • Q96 Tērnera (Turner) sindroms;
      • Q98.1 Klainfeltera sindroms, vīrietis ar vairāk par divām X hromosomām;
      • Q99 Citas citur neklasificētas hromosomu anomālijas;
      • Z51.5 Paliatīvā aprūpe;
      • Z94.4 Aknu transplantāts.

       

      • Vakcīnas aizsargā cilvēkus no nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām. Piemēram, no gripas, difterijas, stingumkrampjiem, garā klepus, masalām, meningokoka infekcijas, invazīvā pneimokoka infekcijas un poliomielīta.
      • Katru gadu vakcinācija palīdz 2,7 miljoniem cilvēku visā pasaulē nesaslimt ar masalām, vienam miljonam – nesaslimt ar garo klepu un diviem miljoniem bērnu – negūt stingumkrampjus.
      • Pirms dažiem desmitiem gadu daudzi cilvēki nomira no slimībām, kuras tagad var novērst ar vakcināciju. Cilvēki biežāk cieta arī no šo slimību izraisītajām komplikācijām, piemēram, no akluma, ko izraisa masalas. Savukārt bērni, kuru mātes grūtniecības laikā slimoja ar masaliņām, dzima ar dzirdes traucējumiem (zudumu), kataraktu vai vēlāk saskārās ar apgrūtinātu mācīšanās procesu. Poliomielīts bija galvenais nāves, paralīzes un neatgriezeniskas invaliditātes cēlonis Eiropā un citos reģionos.
      • Vakcinācija palīdz novērst slimības izplatīšanos sabiedrībā. Ja liela daļa iedzīvotāju ir vakcinēti, infekcijas slimības nevar viegli izplatīties. To dēvē par kolektīvo imunitāti. Vakcinācija var novērst slimības vai ievērojami samazināt jaunu inficēšanās gadījumu skaitu.
      • Pateicoties vakcinācijai, bakas tagad ir izskaustas visā pasaulē, poliomielīta pārnese ir beigusies pasaules lielākajā daļā, tostarp Eiropā.
      • Vakcinācija ir labākais veids, kā iegūt imunitāti pret slimībām, salīdzinājumā ar imunitāti, kas iegūta, saslimstot ar šo slimību. Vakcinācija neļauj cilvēkiem iegūt slimības simptomus, kas var būt smagi. Atšķirībā no citām zālēm, vakcīnas ir vienīgās, kas nevis ārstē saslimšanu, bet samazina iespējas saslimt ar noteiktām infekciju slimībām.

      Lai vakcīnu varētu izmantot Eiropas Savienībā (ES), tai jāizpilda tādas pašas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm. Nekādas atkāpes no šīm pamatprasībām netiek veiktas. Pasaulē šobrīd notiek darbs pie vairāk nekā 200 vakcīnām pret Covid-19, bet dažas jau tuvojas noslēdzošajai fāzei.

      Pfizer-BioNTech ražotā vakcīna Comirnaty ir pirmā, kam šis reģistrācijas process ir pabeigts. Pamatojoties uz Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) zinātnisko atzinumu, Eiropas Komisija 6. janvārī izsniedza reģistrācijas apliecību Moderna izstrādātajai vakcīnai, un 29. janvārī apstiprinājumu saņēma arī AstraZeneca vakcīna. Pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma ražotājs vakcīnu var sākt nogādāt uz visām ES dalībvalstīm.

      Vakcīnu izstrādes un reģistrācijas process šoreiz notiek ātrāk nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.

       

      Attēlā redzami visi vakcīnas attīstības posmi:

      • Sākotnējā izpēte 
      • Pirms klīniskā izpēte, kur vakcīnas efektivitāte un drošums tiek pārbaudīts uz dzīvniekiem
      • Klīniskā izpēte
      • Regulatorā vērtēšana un apstiprināšana (jeb reģistrēšana)
      • Pēc reģistrācijas veiktā uzraudzība par zāļu blakusparādībām un efektivitāti ilgtermiņā visā sabiedrībā un visiem pacientiem, kas lieto vakcīnu 

      Klīniskā izpēte sastāv no trim posmiem jeb fāzēm. 

      I fāzē vakcīnu saņem pavisam neliels cilvēku skaits. 

      II fāzē klīniskā izpēte tiek paplašināta, un vakcīnu saņem cilvēki ar noteiktām iezīmēm (piemēram, vecumu un veselības stāvokli), kas ir līdzīgas tiem cilvēkiem, kuriem jaunā vakcīna ir paredzēta. 

      III fāzē vakcīnu ievada desmitiem tūkstošu cilvēku, kā arī pārbauda tās efektivitāti un turpina uzraudzīt drošumu jau daudz plašākā mērā. 

      IV fāze ir pēdējais klīnisko pētījumu posms, un daudzām vakcīnām IV fāzē pētījumi turpinās pēc tam, kad vakcīna ir apstiprināta. 

      Tas nozīmē, ka, tāpat kā visām zālēm, arī vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti sākotnēji pārbauda laboratorijā, tai skaitā vispirms uz dzīvniekiem, bet tikai pēc tam klīniskos pētījumos piedalās brīvprātīgie cilvēki. 

      Iesaistoties tik plašam atbalstītāju lokam, nepieciešamos brīvprātīgos sekmējies atrast vien pāris dienu laikā, tāpēc izdevies tikt pie nepieciešamajiem rezultātiem tik ātrā laikā, lai pieteiktos reģistrācijas porcesam. Citām vakcīnām šis posms prasījis pat desmit gadus. 

      Parastā situācijā šie posmi tiek veikti secīgi viens pēc otra, lai samazinātu iespēju, ka neperspektīvs produkts tiek attīstīts visās fāzēs. Lai paātrinātu Covid-19 vakcīnu izstrādi, daļa no posmiem tiek veikti paralēli. Jauno vakcīnu izstrādē tiek izmantotas gan jau zināmas un ilgstoši vakcīnu izstrādē lietotas metodes, gan inovatīvas metodes. 

      Pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie, iepriekšējie pētījumi kalpo kā pamats ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei Covid-19 pandēmijā.