Vispārīgi jautājumi par vakcīnām

Balstvakcinācijai var pieteikties

• pie ģimenes ārsta,
• manavakcina.lv,
• ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetā.

Iedzīvotājiem ar būtiski novājinātu imūno sistēmu jāpiesakās:

• pie ģimenes ārsta,
• pie ārstējošā ārsta ārstniecības iestādē:
  • Rīgā - RAKUS, PSKUS, BKUS
  • citviet Latvijā - Vidzemes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca.

Jau reģistrētās Covid-19 vakcīnas, kuru sastāvā kā imunizējošais antigēns izmantots tikai SARS CoV-2 vīrusa Wuhan varianta pīķa proteīns.

Oriģinālajām vakcīnām sekojoši reģistrētās Covid-19 vakcīnas, kur kā imunizējošie antigēni kombinācijā ar Wuhan variantu izmantoti biežāk cirkulējošie vīrusa varianti. 

Saistošā informācija: Latvija saņēmusi pielāgotās vakcīnas pret Covid-19; būs pieejamas ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos

Pielāgotās vakcīnas gan primārajā vakcinācijā, gan balstvakcinācijā plānotas pieaugušajiem un bērniem no 5 gadu vecuma.

• 3 mēnešus pēc pēdējās oriģinālās vakcīnas saņemšanas - cilvēkiem no 65 gadu vecuma un imūnsupresētiem cilvēkiem, 
• 6 mēnešus pēc pēdējās oriģinālās vakcīnas saņemšanas - visiem pārējiem iedzīvotājiem (ne agrāk kā 3 mēn.)
• Ne agrāk kā 3 mēnešus pēc pārslimošanas ar Covid-19; ieteicams 4-6 mēn. 

Pielāgotās vakcīnas ir :

• Pfizer-BioNTech "Comirnaty Original/Omicron BA.1"
• Pfizer-BioNTech "Comirnaty Original/Omicron BA.4-5"
• Moderna “Spikevax Bivalent Original/Omicron BA.1” 
• Moderna "Spikevax Bivalent Original/Omicron BA.4.-5"

Pielāgotās vakcīnas pret Covid-19 ir veidotas tā, lai labāk atbilstu cirkulējošam SARS-CoV-2 vīrusa variantam "Omikrons". Pašreiz nav pārliecinošu datu, kurai no pielāgotajām vakcīnām (BA.1. vai BA.4/BA.5) īstermiņā un ilgtermiņā efektivitāte būtu labāka.

SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka cilvēkiem, kuri pārslimojuši Omikron BA.1 paveidu, apmērām divas reizes retāk konstatē atkārtotu saslimšanu ar BA.5 Omikron variantu salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19 iepriekš, inficējoties ar Delta, Alfa vai sākotnējo SARS-CoV-2 variantu. Tas liecina arī par labāku krustenisko imunitāti pret citiem Omikrona paveidu pārslimojušajiem ar BA.1. Šāds papildu aizsargefekts pret BA.5, kas pašreiz ir dominējošs paveids Latvijā, būtu sagaidāms arī, vakcinējoties ar "BA.1 vakcīnu".  

Imunizācijas valsts padome (IVP) pašreiz neiesaka izvēlēties vienu vai otru no pielāgotajām vakcīnām, jo nav izslēgta iespējamība, ka varētu izplatīties arī jauni SARS-CoV-2 paveidi, kas būs līdzīgāki, piem., BA.2 apakšlīnijai (BA.2.75. vai BA.2.752), nevis BA.5. IVP rūpīgi seko informācijai par vakcīnu efektivitāti un nekavējoties paziņos, ja līdzšinējā nostāja attiecibā uz pielāgotajām vakcīnām tiks mainīta.  

Saskaņā ar Latvijas Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām ar šobrīd cirkulējošo vīrusa paveidu un tā apakšvariantiem pārslimošanas epizodi vairs nevar pielīdzināt vienai vakcīnas devai. Jāņem vērā, ka iespējams atkārtoti inficēties.

Balstvakcinācija rekomendējama visai sabiedrībai. 

Stingri rekomendējama: 

• imūnsupresētiem cilvēkiem un viņu ciešām kontaktpersonām, 
• cilvēkiem ar hroniskām slimībām, 
• ilgstošiem sociālās aprūpes centru iemītniekiem un to aprūpes personālam, 
• senioriem vecumā no 65 gadiem,  
• veselības aprūpes personālam, 
• grūtniecēm. 

Pilnībā pret Covid-19 vakcinēta ir persona:

• kurai ir ievadīts konkrētas vakcīnas* pilnam vakcinācijas kursam atbilstošs vakcīnu devu skaits un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas;
• kurai ir ievadītas vakcīnu jauktas devas (atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai) un kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājušas 14 dienas;

* Lai persona Latvijā tiktu atzīta par vakcinētu, tai jāsaņem Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrēta vai Pasaules Veselības organizācijas atzīta vakcīna.

Pilnībā vakcinētas personas definējums atrodams Ministru kabineta noteikumos Nr. 622  https://likumi.lv/ta/id/326513 

Par vakcīnas veida pieejamību lūdzam interesēties konkrētajā vakcinācijas punktā, kurā esat izvēlējies vakcinēties: Vakcinācijas kabinetu kontaktinformācija visā Latvijā

Te pieejama informācija par vakcinācijas iestādēm piešķirto vakcīnu apjomiem (iekļautas arī ģimenes ārstu prakses) 

Pieteikties vakcinācijai pret Covid-19: 

• autorizējoties tīmekļvietnē www.manavakcina.lv
• sazinoties ārstniecības iestādēm, kas nodrošina vakcināciju pret Covid-19
• sazinoties ar savu ģimenes ārstu

Vakcinācijas veicēju kontaktinformācija un darba laiki:

• Vakcinācijas kabinetos un ģimenes ārstu praksēs

Katrs pats ģenerē savu digitālo sertifkātu vietnē www.covid19sertifikats.lv 

Plašāk par digitālajiem sertifkātiem lasāms Nacionālā veselības dienesta mājaslapā 

Uzziņas par Covid-19 digitālo sertifikātu:

• Jautājumiem par sertifikātiem un vietni: covid19sertifikats@vmnvd.gov.lv . 
• Jautājumiem par skenēšanu un mobilo aplikāciju: covid19verify@vmnvd.gov.lv . 

Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendāciju, balstvakcinācija pret Covid-19 ir ieteicama visai sabiedrībai. Vakcinācija stingri rekomendējama:

• veselības aprūpes personālam;
• senioriem vecumā no 65 gadiem;
• cilvēkiem ar hroniskām slimībām;
• imūnsupresētiem cilvēkiem un viņu ciešām kontaktpersonām;
• ilgstošiem sociālās aprūpes centru iemītniekiem un viņu aprūpes personālam;
• grūtniecēm.

Papildu vakcīnas deva drīkst būt jebkura Eiropas zāļu aģentūras apstiprinātā vakcīna un tā drīkst atšķirties no sākotnējā vakcinācijas kursā saņemtās vakcīnas.

Balstvakcinācijas shēma

IVP rekomendē 2022. gada rudens sezonā balstvakcinācijā izmantot pielāgotās vakcīnas.

*Pēc pārslimošanas ar Covid-19 (pēc pirmajiem simptomiem vai pirmā pozitīva testa, ja slimība noritēja bez simptomiem) balstvakcināciju var veikt ne agrāk kā pēc 3 mēnešiem, ieteicams pēc 4 - 6 mēnešiem

** Ja vakcinējamā persona, neskatoties uz ārstniecības personas sniegtu skaidrojums par pielāgoto vakcīnu priekšrocībām, joprojām pastāv uz orģinālas vakcīnas izvēli, kā arī pēc argumentēta ārsta viedokļa.

Primārās vakcinācijas shēma (izņemot imūnsupresētas personas)

*Pēc pārslimošanas ar Covid-19 (pēc pirmajiem simptomiem vai pirmā pozitīva testa, ja slimība noritēja bez simptomiem) 1.poti var veikt pēc 30 dienām. Ja saslimst starp 1. un 2.poti, tad ievēro paredzēto intervālu līdz 2.devai vai pēc izolācijas beigām, kad ir uzlabojies personas veselības stāvoklis (lēmumu pieņem ārstniecības persona).

SMS teksts: “SPKC: personai, kura noradija so talruna numuru, ir pozitivs Covid-19 tests. Paliec majas, ievero ieteikumus www.spkc.gov.lv/lv/pacientiem”

Ja analīzes nodotas, tad Jums jāievēro stingrā mājas izolācija un jāsazinās ar savu ģimenes ārstu.

Vēršam uzmanību, ka sms tiek sūtīts uz numuru, kas tika sniegts testa nodošanas brīdī. Piemēram, ja bērns norādījis vecāka tālruņa numuru, tad sms izsūtīs vecākam.

Ja analīzes neesat nodevis, bet sms esat saņēmis - ignorējiet sms, tā ir kļūda datubāzē, jo iespējams kāds kļūdaini norādījis Jūsu tālruņa numuru kā savējo.

Pozitīvs antivielu testa rezultāts var būt pierādījums pagātnē pārslimotai infekcijai, taču tas nesniedz nekādu norādi par infekcijas norises laiku, kā arī tas nevar izslēgt šobrīd esošu infekciju.

Pēc antivielu klātbūtnes nav iespējams spriest, kad cilvēks ir pārslimojis Covid-19, tādējādi tas neatbilst konceptam par pozitīva testa derīguma termiņu (180 dienas).

Papildus informācija:

Tiesību akti

1. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir veicis zinātnisko datu izpēti un antivielu testu nozīmi un skaidro publikācijā par antivielu testu izmantošanu SARS-COV-2 digitālo Covid-19 sertifikātu kontekstā (“The use of antibody tests for SARS-COV-2 in the context of Digital Green Certificates” ).
2. Eiropas Savienības valstis ir vienojušās par digitālā Covid-19 sertifikāta izsniegšanas nosacījumiem - EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā. Pašlaik nav paredzēts ņemt vērā antivielu rezultātus. Nav paredzēts atsaukties arī uz klīnisko informāciju (slimības epizode ar elpceļu slimības simptomiem), epidemioloģisko informāciju (kontakts ar Covid-19 slimnieku) un radioloģisko izmeklējumu rezultātu. Lēmums var būt pārskatīts, ja tiks iegūti attiecīgie zinātniskie pierādījumi.
3. Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, ir pieņemti nosacījumi atvieglojumu piemērošanai Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” grozījumos.

Ieteicamās publikācijas:   

1. ASV Slimību kontroles un profilakses centra tīmekļa vietne
2. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietne
3. Tang B LP, Yang J. The challenges of the coming mass vaccination and exit strategy in prevention and control of COVID-19, a modelling study. medRxiv. 2020;
4. Kraay ANM GM, Ge Y, et al. Modeling the use of SARS-CoV-2 vaccination to safely relax non-pharmaceutical interventions. medRxiv. 2021;
5. Shayak B SM, Mishra AK. COVID-19 Spreading Dynamics in an Age-Structured Population with Selective Relaxation of Restrictions for Vaccinated Individuals : a Mathematical Modeling Study. medRxiv. 2021;

Vakcinētie cilvēki ir ne tikai vairāk pasargāti no saslimšanas ar Covid-19 vai no smagas slimības gaitas, bet arī ievērojami mazāk apdraud citus, ja arī paši ir inficējušies. Vīrusa pārnese jeb transmisija no vakcinēta cilvēka ir mazāk iespējama.  

Provizoriskie dati liecina, ka vakcinēto cilvēku skaita palielināšanās ļautu pakāpeniski atteikties no dažiem profilakses pasākumiem kopumā. Pilnībā vakcinētiem cilvēkiem pakāpeniski varētu pārtraukt visus ierobežojošos pasākumus.

Papildus informācija:

Tiesību akti

1. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir veicis zinātnisko datu izpēti un antivielu testu nozīmi un skaidro publikācijā par antivielu testu izmantošanu SARS-COV-2 digitālo Covid-19 sertifikātu kontekstā (“The use of antibody tests for SARS-COV-2 in the context of Digital Green Certificates” ).
2. Eiropas Savienības valstis ir vienojušās par digitālā Covid-19 sertifikāta izsniegšanas nosacījumiem - EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā. Pašlaik nav paredzēts ņemt vērā antivielu rezultātus. Nav paredzēts atsaukties arī uz klīnisko informāciju (slimības epizode ar elpceļu slimības simptomiem), epidemioloģisko informāciju (kontakts ar Covid-19 slimnieku) un radioloģisko izmeklējumu rezultātu. Lēmums var būt pārskatīts, ja tiks iegūti attiecīgie zinātniskie pierādījumi.
3. Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, ir pieņemti nosacījumi atvieglojumu piemērošanai Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” grozījumos.

Ieteicamās publikācijas:   

1. ASV Slimību kontroles un profilakses centra tīmekļa vietne
2. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietne
3. Tang B LP, Yang J. The challenges of the coming mass vaccination and exit strategy in prevention and control of COVID-19, a modelling study. medRxiv. 2020;
4. Kraay ANM GM, Ge Y, et al. Modeling the use of SARS-CoV-2 vaccination to safely relax non-pharmaceutical interventions. medRxiv. 2021;
5. Shayak B SM, Mishra AK. COVID-19 Spreading Dynamics in an Age-Structured Population with Selective Relaxation of Restrictions for Vaccinated Individuals : a Mathematical Modeling Study. medRxiv. 2021;

Veicot antivielu testu, var noteikt vai cilvēks ir kādreiz sastapies ar SARS-CoV-2 vīrusu. Antivielas organisms sāk izstrādāt uzreiz pēc inficēšanās ar antigēnu – Covid-19 gadījumā ar SARS-CoV-2 vīrusu, taču ir nepieciešamas vismaz 10–14 dienas līdz tās iespējams konstatēt ar laboratoriskām metodēm.

Dažādi organismi atšķirīgi reaģē uz dažādiem antigēniem, tādēļ ir gadījumi, kad antivielu titrs pat pēc pārslimošanas var būt zemāks par laboratorisko metožu jutīguma slieksni.  Šī iemesla dēļ  antivielu testi ne vienmēr uzrāda pozitīvu rezultātu pat pēc Covid-19 infekcijas pārslimošanas. Arī pozitīvs antivielu tests var būt saistīts ar nespecifisku organisma reakciju uz kādu citu līdzīgu izraisītāju, tādēļ šo metodi nevar uzskatīt par drošu un ticamu. Jebkurai diagnostiskajai metodei ir savs, atšķirīgs ticamības līmenis.

Antivielu tests nepierāda, ka cilvēks nav infekciozs un/vai aizsargāts pret jaunu infekciju vai nespēj izplatīt SARS-CoV-2 vīrusu tālāk. Pat ja antivielu testi zināmā mērā sniedz pierādījumus par organisma imūnreakciju, joprojām nav noteikts minimālais antivielu daudzums, kas nodrošinātu pietiekamu aizsardzību pret Covid-19.

Antivielu testi ir dažādi un to rezultātu salīdzināšana ir ārkārtīgi sarežģīta minēto atšķirību un standartizācijas trūkuma dēļ. Joprojām nav zināms vai antivielas, kas atklātas komerciālos testos, kas pašlaik tiek izmantoti, novērš inficēšanos ar jauniem SARS-CoV-2 variantiem (celmiem).

Šobrīd antivielu testus galvenokārt izmanto seroepidemioloģiskajos pētījumos populācijas līmenī un atsevišķos Covid-19 klīniskajos gadījumos – diagnozes precizēšanai.

Pēc pārslimošanas imunitāte noteiktu laiku periodu saglabājas, tomēr nav skaidri zināms uz cik ilgu laiku. Ir pierādījumi, ka arī pārslimojuši cilvēki var atkārtoti saslimt ar Covid-19, turklāt šādi gadījumi ir jau reģistrēti. Tādēļ, sevis pasargāšanai no smagas slimības gaitas, iesakām arī pārslimojušiem cilvēkiem vakcinēties pret Covid-19. Aizsardzība pret Covid-19 pēc vakcinācijas ir noturīgāka nekā pēc pārslimošanas.

Dažādās valstīs ir atšķirīga pieeja Covid-19 pārslimojušu cilvēku vakcinācijā. Vienā valstī vakcinē uzreiz pēc atveseļošanās, citā – pēc 3 vai pat 6 mēnešiem. Lielā mērā tas ir saistīts ar vakcīnu pieejamību sabiedrībai kopumā attiecīgajā valstī.

Vakcinēties drīkst uzreiz pēc pārslimošanas un karantīnas beigām!

Papildus informācija:

ASV Slimību profiklakses un kontroles centra ziņojums 

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ziņojums 

Vakcinācijas diena netiek skaitīta kā pirmā diena, tā ir "nulles diena". 

Piemērs - vakcinācijas diena 1.maijs:

1. Pfizer-BioNTech "Comirnaty" otrā deva pēc 21 dienas tātad 22.dienā = 23.maijs
2. Moderna otrā deva pēc 28 dienām, tātad 29.dienā = 30.maijs 
3. AstraZeneca "Vaxzevria" otrā deva pēc 9-12 nedēļām = 4.jūlijs - 25.jūlijs.
4. Jcovden (Janssen) - vienas devas vakcīna.
5. Novavax "Nuvaxovid" otrā deva ir ne ātrāk kā pēc 21 dienas, tātad 22. dienā = 23.maijs.
6. Valneva otrā deva pēc 28 dienām, tātad 29.dienā = 30.maijs

Piesardzība jāievēro, ja iepriekš bijusi kāda smaga alerģiska reakcija pēc citu vakcīnu vai medikamentu saņemšanas.

Ja ir bijusi jebkāda tūlītēja alerģiska reakcija pēc jebkuru vakcīnu vai injekciju saņemšanas (piemēram, muskulī, zem ādas vai vēnā), medicīnas personālam ir jānovērtē alerģiskās reakcijas veids un smaguma pakāpe, un jāizvērtē vakcinācijas iespējamie ieguvumi un riski.  

Tāpat kā citas vakcīnas, arī vakcīnas pret Covid-19 jāievada medicīnas personāla uzraudzībā. Alerģiskus cilvēkus jānovēro 30 minūtes pēc vakcinācijas, lai nopietnas alerģiskas reakcijas gadījumā varētu sniegt atbilstošu palīdzību. 

Ja ir zināms, ka cilvēkam ir smaga alerģiska reakcija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām, tad vakcīnu saņemt nedrīkst.

Alerģija pret kādu pārtikas produktu vai bišu, lapseņu u.tml. kodumiem nav iemesls  neveikt vakcināciju.

Latvijā pirmie vakcinācijas kabineti sāka darboties 2020. gada 28. decembrī. Eiropas zāļu aģentūra (EZA) un Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi pirmo trīs vakcīnu pret Covid-19 atbilstību kvalitātei, drošumam un efektivitātei. Tās ir Pfizer-BioNTech ražotā vakcīna Comirnaty, Moderna ražotā vakcīna un AstraZeneca ražotā vakcīna.

Pēc citu vakcīnu izvērtēšanas EZA un pēc to reģistrēšanas Eiropas Savienībā Latvijai tiks piegādātas arī citu ražotāju vakcīnas. 

Kā pirmie vakcīnas saņēma ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki. No 11. janvāra uzsākta visu mediķu vakcinācija, tostarp ģimenes ārstu, ārstu, ārstu palīgu, māsu, zobārstu, vecmāšu un citu darbinieku. NO 03.05.21 TIEK UZSĀKTA VISU IEDZĪVOTĀJU VAKCINĀCIJA PRET COVID-19

• Karte ar Covid-19 vakcinācijas kabinetu adresēm un kontaktinformāciju  https://bit.ly/3scBKNE 

Antibiotiku lietošana nav šķērslis vakcinācijai.

Vakcīnas satur vielas jeb aģentus, kas nodrošina organisma imunitātes viedošanos. Ir dažādu veidu vakcīnas. Dažas vakcīnas satur novājinātu vai nonāvētu konkrētu vīrusu, baktērijas vai to daļas. Citas vakcīnas satur ziņnesi (tas nozīmē, ka tā ir tikai informācija par vīrusu, nevis pats vīruss, tādēļ tas nevar izraisīt slimību vai to pastiprināt, ja cilvēks ar to jau slimo). Kad cilvēkam ievada vakcīnu, tad organisma imūnsistēma izstrādā antivielas. Kad cilvēks saskaras ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atceras.

Vakcinācija palīdz imūnsistēmai pasargāt mūsu organismu no bieži sastopamām slimībām, ar kurām mēs varētu saskarties. Vakcinācija vairumā gadījumu novērš cilvēku saslimšanu ar konkrēto slimību.

Protams, var gadīties saslimt arī pēc vakcinēšanas, tomēr simptomi tad ir vieglāki un atveseļošanās notiek ātrāk.

Papildu informācija par vakcīnu darbību kopumā un Covid-19 vakcīnu darbību atrodama šeit: https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/coronavirus-response/safe-covid-19-vaccines-europeans/how-do-vaccines-work_lv 

Vakcinācija pret Covid-19 5-11 gadus veciem bērniem un 12-25 gadus veciem jauniešiem notiek ar Pfizer-BioNTech vakcīnu "Comirnaty". Moderna vakcīna "Spikevax" rekomendējama no 26 gadu vecuma. Piesakoties, svarīgi pārliecināties, ka izvēlētajā vakcinācijas punktā ir pieejamas šīs vakcīna. 

Pieteikties vakcinācijai var:

1. Vietnē www.manavakcina.lv, ja personai ir internetbankas pilnā versija (ātrākais no 14 gadu vecuma) un iespēja autentificēt sevi portālā www.latvija.lv, izvēloties sev ērtu vakcinācijas vietu, datumu un laiku.
2. Vecāks vai likumiskais pārstāvis piesaka bērnu vietnē www.manavakcina.lv (plašāk par šo iespēju šeit)
3. Piesakoties pie ģimenes ārsta
4. Ārstniecības iestādē
5. Vakcinācijas punktā

Ja cilvēks ieguvis tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, tad vakcīnu varēs saņemt saskaņā ar valsts izstrādāto vakcinācijas plānu.

Covid-19 vakcinācijas pakalpojumus apmaksā šādām personu kategorijām: 

• Latvijas pilsonis; 
• Latvijas nepilsonis; 
• ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā; 
• bezvalstnieks, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā; 
• bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss; 
• aizturētais; 
• patvēruma meklētājs; 
• persona, kura ir apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu ”Par valsts sociālo apdrošināšanu” - piemēram, neatkarīgi no uzturēšanās veida (dokumenta) Latvijas Republikā darba ņēmēji, par kuriem sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic vispārējā režīmā, pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru; 
• persona, kura uzrāda NVD lēmumu, ar kuru ir konstatētas personas tiesības pilnā apmērā saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā; 
• persona, kura citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē (turpmāk – ES dalībvalstis) ir saņēmusi S1 veidlapu un reģistrējusi to NVD; 
• Eiropas Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru ierēdnis vai darbinieks un to apgādībā esošas personas, kuras ietilpst Kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā (BEREC biroja darbinieki); 
• personām, kurām ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 
• Latvijā studējošiem pilna laika ārvalstu studentiem;
• Latvijā akreditētiem un rezidējošiem ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.
• Personas, kas saņēmušas Latvijas nacionālo ilgtermiņa D vīzu.

Reģistrēties vakcinācijai var trīs veidos:

1. www.manavakcina.lv, nepieciešams Latvijas valsts personas kods un iespēja autentificēties www.latvija.lv ar internetbankas vai e-paraksta datiem.
2. Zvanot uz vakcinācijas iestādi.
3. Pie ģimenes ārsta.

Gan bērnu, gan pieaugušo vecumā primārā vakcinācija pret Covid-19 pēc pārslimošanas rekomendējama sākot no 30 dienām pēc pozitīvā SARS CoV-2 testa.

Balstvakcinācija pēc pārslimošanas rekomendējama pēc 4-6 mēnešiem.

Nē, nedrīkst! Vakcinācija atļauta pēc izolācijas beigām.

Parasti primārā vakcinācija sastāv no divām vakcīnas devām, un parasti tā ir viena un tā pati vakcīna, taču ir atļauta arī heterologā primārā vakcinācija, kad otro devu ievada, izmantojot jebkuru citu vakcīnu no pieejamā vakcīnu klāsta.

Atšķirīgas tehnoloģijas vakcīna otrajai devai obligāti jāizmanto tādā gadījumā, ja pēc pirmās devas saņemšanas personai bijusi anafilakse vai nopietna alerģiska reakcija.

Nē, otro vakcīnas devu saņemsiet turpat, kur pirmo. Tai nav papildus jāpiesakās.

Par nākamās devas datumu un laiku jāvienojas pirmās vakcinācijas reizē. Ja pirmā deva saņemta tirdzniecības centra vakcinācijas punktā vai izbraukuma vakcinācijā, tad otro devu arī saņemsiet turpat.

Nav ieteicams mainīt vakcinācijas vietas, jo tas būtiski ietekmē iespēju saņemt otro devu noteiktajā laikā. Ja nav iespējams ierasties uz vakcināciju noteiktajā laikā, aicinām sazināties ar vakcinācijas veicēju un vienoties par citu dienu un laiku.

Atgādinām, ka izolācijas laikā nedrīkst veikt vakcināciju!

Jā, varēsiet saņemt otro devu Latvijā, ja Jums ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības pakalpojumus.

Otrās vakcīnu devas varēs saņemt iepriekš piezvanot un vienojoties par laiku kādā no vakcinācijas punktiem. Līdzi jāņem apliecinājums par pirmo vakcināciju.

Ja kāda iemesla dēļ (piem., pēc pacienta pašizolācijas vai slimības, persona pirmo devu ir saņēmusi citā valstī) otrā deva nebūs pieejama vakcinācijas iestādē, kur tika saņemta pirmā vakcīnas deva, aicinām vērsties sev tuvākajā vakcinācijas punktā, kur pieejama nepieciešamā vakcīna.

Vakcinācija nevar būt iemesls pozitīvam Covid-19 PCR testam, jo vakcīnās nav dzīva vīrusa daļas. Pēc vakcinācijas var būt pozitīvs antivielu tests pret pīķa proteīnu.

Ja pēc vakcinācijas ir pozitīvs Covid-19 PCR tests, tad cilvēks inficējies pirms vai pēc vakcinācijas un iespējams slimības gaita notiek bez simptomiem.

Covid-19 vakcīnās nav dzīva vīrusa daļas, tāpēc cilvēks pēc vakcinācijas nav infekciozs un nav jāievēro izolācija ar mērķi pasargāt citus no saslimšanas.

Pfizer-BioNTech vakcīna "Comirnaty" piemērojama cilvēkiem jau no 6 mēnešu vecuma.  AstraZeneca "Vaxzevria", Novavax "Nuvaxovid", "Jcovden" (Janssen) un "Valneva" vakcīnas –  no 18 gadu vecuma. Moderna "Spikevax" vakcīnas Imunizācijas valsts padome rekomendē cilvēkiem, kuri ir sasnieguši vismaz 26 gadu vecumu, tomēr Eiropas zāļu aģentūra ieteikusi reģistrēt lietošanai jau no 6 gadu vecuma. 

Visām zālēm, tostarp vakcīnām, var būt blakusparādības jeb sagaidāmā organisma reakcija. Vakcinācijas kontekstā blaknes mēdz saukt arī par nevēlamiem notikumiem pēc imunizācijas.  

Svarīgi nošķirt, ka blaknes var būt būtiskas un mazāk būtiskas. Blaknes uzskata par būtiskām, ja tās ir dzīvībai bīstamas, rada nepieciešamību cilvēku hospitalizēt vai paildzināt esošo hospitalizāciju, izraisa paliekošu vai būtisku darbnespēju vai invaliditāti. Taču parasti sastopamies ar nebūtiskām blaknēm, kas ir sagaidāmas, veselībai nekaitīgas reakcijas, kas var parādīties jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā, pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas. Šīs mazāk būtiskās vakcīnu blaknes sauc arī par vakcīnizraisītām reakcijām.

Sagaidāmas un paredzētas mazāk būtiskas vakcīnu blaknes ir: 

• vispārzināmas reakcijas pēc vakcinācijas: apsārtums, pietūkums, sāpes vakcīnas injekcijas vietā. Apsārtums un pietūkums var izplesties pat līdz tuvākajām locītavām (rokā – no pleca līdz elkonim; kājā – no augšstilba līdz ceļa locītavai). Šīs lokālās reakcijas parasti parādās pāris stundu laikā pēc injekcijas, ir viegli noritošas un pašlimitējošas (izzūd pašas no sevis). Lai gan bieži tās uzskata par t.s. hipersensitivitātes reakcijām, tām NAV alerģiskas izcelsmes, bet gan ir augstu antigēna titru vai tiešas vakcīnas komponentu ietekmes radītas, un šādu reakciju smaga izpausmes dēļ nav aizlieguma  saņemt turpmākās vakcīnas devas vai citas vakcīnas, kas satur tos pašus antigēnus.
• vispārēji jeb sistēmiski traucējumi: drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Parasti šie simptomi izzūd dažu dienu (vienas līdz trīs) laikā un ārstēšana nav nepieciešama. 

Būtiskas blaknes pēc vakcinācijas mēdz rasties ārkārtīgi retos gadījumos, un to rašanās risks nav salīdzināms ar sekām, kas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem un slimībām, kas pēc tam attīstās.

Part katras konkrētās vakcīnas blaknēm informācija tiek publiskota brīdī, kad tā reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA). Līdz šim reģistrēto vakcīnu pret Covid-19 apraksts, tostarp informācija par iespējamām blaknēm, atrodama šeit.

1. oficiālā informācija par Pfizer-BioNTech vakcīnu Comirnaty

2. oficiālā informācija par Moderna vakcīnu Spikevax

3. oficiālā informācija par AstraZeneca vakcīnu Vaxzveria

4. oficiālā informācija par Janssen vakcīnu "Jcovden"

5. oficiālā informācija par Novavax ražoto vakcīnu "Nuvaxovid"

6. oficiālā informācija par Valneva vakcīnu

Pacienti tiek aicināti ziņot par blaknēm Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) elektroniski interneta vietnē www.zva.gov.lv, klikšķinot uz izvēlnes “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci” un izvēloties “Pacientiem”.

Ārstiem par visām novērotajām blakusparādībām jāziņo ZVA mājaslapā, aizpildot elektronisko ziņojuma veidlapu.

Sagaidāmās reakcijas pēc mRNS vakcīnas otrās devas var būt izteiktākas nekā pēc pirmās devas, un tas ir normāli.

Šīs reakcijas ilgst vidēji 1-2 dienas, un ieguvumi no vakcinācijas noteikti atsver īslaicīgās neērtības. Simptomu mazināšanai var lietot paracetamolu vai ibuprofēnu atbilstošās devās.

Pfizer-BioNTech vakcīnai Comirnaty un Moderna ražotajai vakcīnai  parasti sagaidāmās reakcijas ir izteiktākas tieši pēc otrās devas. Turklāt gados jaunākiem cilvēkiem izteiktāk nekā gados vecākiem cilvēkiem. 
 

Pacienti tiek aicināti ziņot par blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) elektroniski interneta vietnē www.zva.gov.lv, klikšķinot uz izvēlnes “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci” un izvēloties “Pacientiem”.

Ārstiem par visām novērotajām blakusparādībām jāziņo ZVA mājaslapā, aizpildot elektronisko ziņojuma veidlapu.

Visbiežāk Latvijā ir saņemti ziņojumi par blakusparādībām, kas norādītas vakcīnas lietošanas instrukcijā - apsārtums, nieze, pietūkums vakcīnas injekcijas vietā, paaugstināta temperatūra, drebuļi, nogurums, galvassāpes. Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju, šīs blakusparādības izzūd dažu dienu laikā.

Iesniegto blakusparādību ziņojumu apkopojums atrodams Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.

Cilvēkiem ir steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja divu vai trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas ir kāds no šiem simptomiem:

1. elpas trūkums
2. sāpes krūtīs
3. kāju pietūkums
4. pastāvīgas sāpes vēderā
5. stipras un ilgstošas galvassāpes
6. neskaidra redze
7. sīki asins plankumi zem ādas ārpus injekcijas vietas

Pagaidām vēl ir maz datu par imunitāti, kas cilvēkam rodas pēc inficēšanās ar SARS CoV-2 vīrusu. Vairākām iedzīvotāju grupām šobrīd pieejama balstvakcinācija: 

Covid-19 var veicināt hronisko saslimšanu saasinājumus. Pabeigts primārās vakcinācijas kurss pret Covid-19 un veikta balstvakcinācija būtiski samazina smagu slimības, hospitalizācijas un nāves risku. Turklāt Covid-19 un gripas vakcināciju var veikt kopā vienas ārsta vizītes laikā.

Vakcinācija pret Covid-19 ir rekomendējama visai sabiedrībai. Stingri rekomendējama:

• senioriem vecumā no 65 gadiem;
• veselības aprūpes personālam;
• cilvēkiem ar hroniskām slimībām;
• imūnsupresētiem cilvēkiem un viņu ciešām kontaktpersonām;
• ilgstošiem sociālās aprūpes centru iemītniekiem un viņu aprūpes personālam;
• grūtniecēm.

Balstvakcinācijas saņemšanai var pieteikties pie ģimenes ārsta, manavakcina.lv, ārstniecības iestādes vakcinācijas punktā.

Vakcinācijas dienā vēlams vilkt ērtu apģērbu, lai ārstam būtu viegli piekļūt pleca muskulim - laba izvēle ir krekls ar īsām piedurknēm. Uzreiz pēc vakcinācijas ārsts lūgs uzgaidīt apmēram 15min, lai vajadzības gadījumā sniegtu medicīnisko palīdzību (anafilakses gadījumos).

Drīkst mazgāt injekcijas vietu, drīkst sportot, kā arī turpināt lietot ikdienas medikamentus, ja ārsts nav noteicis citādāk. 

Covid-19 vakcīnas gan bērnu, gan pieaugušo vecumā var ievadīt vienlaicīgi ar citām vakcīnām tajā pašā dienā vai jebkādā intervālā pirms un pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas.

Ja nepieciešams ievadīt vairākas vakcīnas vienlaicīgi, katra injekcija būtu jāveic citā injekcijas vietā. Pusaudžiem un pieaugušajiem deltveida muskuli drīkst izmantot vairāk nekā vienai intramuskulārai injekcijai, kas tiek ievadīta dažādās muskuļa vietās ar vismaz 2,5 cm atstarpi.

Mātes, kuras baro bērnu ar krūti, drīst vakcinēties pirms tam kopīgi ar ārstu izvērtējot ieguvumus un riskus īpaši augsta riska darbības jomās, grūtniecēm ar sistēmiskām saslimšanām un augstas kopējās saslimstības gadījumā.

Vakcinācijai rekomendē izmantot mRNS vakcīnas – Pfizer-BioNTech vakcīnu “Comirnaty” vai Moderna ražotā vakcīnu.
Latvijas Ginekologu un Dzemdību speciālistu asociācija izstrādājusi:

• Rekomendācijas vakcinācijai pret Covid-19 grūtniecēm un mātēm zīdītājām

Grūtnieces drīst vakcinēties pirms tam kopīgi ar ārstu izvērtējot ieguvumus un riskus īpaši augsta riska darbības jomās, grūtniecēm ar sistēmiskām saslimšanām un augstas kopējās saslimstības gadījumā.

Vakcinācijai rekomendē izmantot mRNS vakcīnas – Pfizer-BioNTech vakcīnu “Comirnaty” vai Moderna ražotā vakcīnu.
Latvijas Ginekologu un Dzemdību speciālistu asociācija izstrādājusi:

• Rekomendācijas vakcinācijai pret Covid-19 grūtniecēm un mātēm zīdītājām

Jā, asinis drīkst nodot 14 dienas pēc pilnīgas izveseļošanās no Covid-19.

Ja cilvēks jūtas labi, nav ierobežojumu vakcinācijai.

Asinis drīkst nodot 7 dienas pēc vakcinācijas fakta, ja nav bijušas blakusparādības. Ja pēc vakcinācijas ir bijušas blakusparādības, tad asinis drīkst nodot 7 dienas pēc blakusparādību izzušanas. 

Novērots, ka aizsardzība pēc Covid-19 pārslimošanas saglabājas 81-100% līmenī, sākot no 2.nedēļām pēc pirmreizējās inficēšanās tomēr nav prognozējams cik ilga vai noturīga būs imunitāte pret dažādiem cirkulējošajiem vīrusa paveidiem.

Pabeigts primārās vakcinācijas kurss un veikta balstvakcinācija būtiski samazina smagu slimības, hospitalizācijas un nāves risku no Covid-19

Vakcinācija būtiski samazina vīrusa slodzi un simptomātisku vai asimptomātisku saslimšanu vakcinēto cilvēku vidū, ko var izskaidrot kā transmisijas mazināšanos šajā cilvēku grupā. Palielinoties vakcinēto cilvēku skaitam, ievērojami mazināsies saslimušo skaits, tādējādi mazinot arī vīrusa transmisiju jeb izplatību sabiedrībā.

Jo lielāks cilvēku skaits iegūs imunitāti, jo ievērojamāk mazināsies kopējais saslimušo skaits, tādējādi mazinoties arī vīrusa transmisijai jeb izplatībai sabiedrībā.

Vakcinācija bērniem no 6 mēnešiem līdz 4 gadiem ieteicama nopietnu hrnonisku slimību gadījumos un tai izmanto tikai oriģinālās vakcīnas. Balstvakcinācija šajā vecuma grupā netiek rekomendēta:

• Pfizer-BioNTech "Comirnaty" vakcīna, 3 µg, 3 devu kurss, flakons ar sarkanbrūnu vāciņu.
• Moderna "Spikevax" vakcīna (līdz 5 gadiem), 25 μg, 2 devu kurss.

Bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem - primārā vakcinācija rekomendējama visiem bērniem šajā vecuma posmā, toties balstvakcinācija ieteicama tikai bērniem ar nopietnu imūnsupresiju vai blakusslimībām, kad pastāv smagas slimības norises risks.

• Pfizer-BioNTech "Comirnaty", 2 devu kurss, oranžs vāciņš, oriģinālā (10 μg) vai pielāgotā vakcīna (5/5 μg),
• Moderna "Spikevax" vakcīna (no 6 gadiem), 25 μg, 2 devu kurss.

Bērniem no 12 gadu vecuma - primārā un balstvakcinācija rekomendējama ikvienam. Vakcīnas devas lielums ir tāds pats kā pieaugušajiem:

• Pfizer-BioNTech "Comirnaty" 30 µg, 2 devu kurss - violets vāciņš (oriģinālā vakcīna) vai pelēks vāciņš (pielāgotās vakcīnas).
• Moderna "Spikevax" vakcīna 0,5 ml, 2 devu kurss. 

Bērnu vakcīna atšķiras pēc devas lieluma un lai atvieglotu medicīnas personāla ikdienas darbu, marķētas ar atšķirīgas krāsas vāciņiem.

Bērnu vakcinācija notiek pie ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēs. Pieteikt bērnu vakcinācijai var manavakcina.lv, pie ģimenes ārsta, ārstniecības iestādē. Plašāk par bērna pieteikšanu vakcinācijai vietnē manavakcina.lv lasāms šeit.

Pieteikt bērnu var māte, tēvs vai likumiskais pārstāvis, sazinoties ar  ģimenes ārstu vai ārstniecības iestādi.

Aicinām iepriekš pārliecināties, ka vakcinācijas punktā ir pieejamas Pfizer-BioNTech bērnu vakcīna Comirnaty. Aktuālā informācija par vakcinācijas kabinetiem, kuros ir pieejamas Pfizer-BioNTech bērnu vakcīnas Comirnaty ir atrodama https://www.vmnvd.gov.lv/lv/bernu-vakcinacija.

Vakcinācija notiek vecāka vai cita likumiskā pārstāvja klātbūtnē. Līdzi jāņem šādi dokumenti:

• bērnam – pase vai personas apliecība (ja ir),
• vecākiem vai likumiskajam pārstāvim - pase vai personas apliecība
• apliecinošs dokuments par bērnu - ieraksts par bērnu pasē vai dzimšanas apliecība, vai nepieciešamības gadījumā notariāli apstiprināta pilnvara.

Balstoties uz PVO un EZA publicētajiem pētījumiem un ar mērķi stiprināt imunitāti, un mazināt saslimšanas riskus, vakcīnu var saņemt ikviens bērns, kurš ir vismaz 5 gadus vecs. 

Jā, drīkst! Vakcinācija jo īpaši ir nepieciešama bērniem ar jau esošiem veselības traucējumiem – onkoloģiskām saslimšanām, virssvaru, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona saslimšanām un citām hroniskām slimībām.

Bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem individuālās aizsardzības spēja pēc vienas saņemtas mRNS vakcīnas devas uzskatāma par būtisku un īslaicīgi pietiekamu, lai novērstu vidēji smagu, smagu saslimšanas gaitu un hospitalizācijas nepieciešamību.

Pamatojoties uz pētījumiem un citu valstu pieredzē balstīto informāciju, arī viena deva sniedz ievērojamu efektivitāti gan asimptomātiskas, gan vieglas gaitas novēršanai.

Pirmās devas radītā aizsardzība par optimālu ir uzskatāma 14 dienas pēc vakcīnas ievades.

Devas lielums tiek balstīts uz bērna vecumu pirmās devas vakcinācijas dienā. Ja bērnam gadi no 11 uz 12 mainās laikā no pirmās līdz otrās devas saņemšanai, tad gan kā pirmā, gan otrā deva tiek saņemta bērna vakcīnas devā.

Covid-19 vakcīnas gan bērniem, gan pieaugušajiem var ievadīt vienlaicīgi ar citām vakcīnām, tajā pašā dienā vai jebkādā intervālā pirms un pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas.

Bērniem pēc vakcīnas saņemšanas var būt tādas pašas reakcijas kā pieaugušajiem – apsārtums, pietūkums vai sāpes injekcijas vietā, drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Šie simptomi izzūd dažu dienu laikā (1-3 dienās) un ārstēšana nav nepieciešama.

Ja pamanāt, ka simptomi pēc vakcīnas saņemšanas nepazūd trīs dienu laikā, lūdzu, sazinieties ar savu ģimenes ārstu.

Vakcinācijas sertifikāts bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem būs izmantojams 15.dienā pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas. To bērna vecāki vai likumiskais pārstāvis varēs lejupielādēt vietnē  https://covid19sertifikats.lv/

Lai nodrošinātu maksimālu aizsardzību pret Covid-19, arī bērniem, kuri ir pārslimojuši Covid-19 (ko apliecina pozitīvs PCR testa rezultāts medicīniskajā dokumentācijā), ir jāvakcinējas. Šādā gadījumā pietiek ar vienu vakcīnas devu.

Latvija līdz šim brīdim ir definējusi sākotnējo vēlmi veikt riska grupu vakcināciju, nodrošinot vismaz 800 000 cilvēku vakcināciju – tas atbilst aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju.

Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp Latvija, savu vakcīnu “portfeli” pēc iespējas dažādo, jo šobrīd nav iespējams prognozēt, kura no izstrādes stadijā esošajām vakcīnām nākotnē būs efektīvākā, iedarbīgākā un drošākā, kā arī to, kura no vakcīnām būs pieejama visātrāk. (Atgādinām, ka Eiropas Zāļu aģentūrā visas reģistrācijas  prasības izpildījusi pagaidām divas vakcīnas, ko ražo uzņēmumi Pfizer-BioNTech un Moderna). Pastāv iespēja, ka viena vai vairākas no iegādātajām vakcīnām nesasniegs nepieciešamos kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartus, tāpēc pasūtījums jāplāno, rūpīgi dažādojot riskus, jo var gadīties, ka kādas vakcīnas gadījumā ieguldītie līdzekļi var tikt zaudēti. 

Lai pieņemtu pēc iespējas izsvērtākus lēmumus, kas balstīti uz risku analīzi par vienas vai otras vakcīnas iegādi, tiek vērtēti vairāki faktori. 

1. Vakcīnas izstrādes zinātniskais pamatojums un provizoriskie dati par vakcīnas kvalitāti, drošumu un efektivitāti. Vakcīnu ražošanas metode un iepriekšēja pieredze ar līdzīga tipa vakcīnām. 

2. Vakcīnas izstrādes fāze un provizoriskie dati par vakcīnas pieejamību. 

3. Nosacījumi vakcīnas loģistikai, tostarp uzglabāšanai un apzināšanai, vai Latvijā ir pieejami resursi to nodrošināšanai. 

4. Vakcīnas lietošanas nosacījumi, apsverot to, vai ir pieejama personāla kapacitāte un kompetence attiecīgajam vakcinācijas procesam.

5. Iespējamie vakcīnu zudumi, ņemot vērā to, ka vienā flakonā ir vairākas vakcīnas devas vai ir nepieciešams veikt vakcīnas šķaidīšanu. 

6. Papildu iepirkumi, kas jāveic vakcinācijas nodrošināšanai (šļirces, vakcīnas atšķaidītāji u.tml.). 

7. Vakcīnas un tās loģistikas izmaksas. 

Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības (ES) valsts, tad vakcīnu iepirkuma līgumus ar ražotājiem slēdz EK, tā nodrošinot ne tikai vienādas kvalitātes, drošuma un efektivitātes vakcīnas visās ES valstīs, bet arī sedzot daļu izmaksu. Slēdzot līgumus ar ražotājiem, EK lūdza dalībvalstīm kopā papildus iemaksāt 750 miljonus eiro, līdz ar to Latvija proporcionāli iedzīvotāju skaitam iemaksāja 1,64 miljonus eiro. Vienlaikus šī iemaksa, kas veikta, noslēdzot līgumu, nosedz nelielu daļu no pašas vakcīnas reālajām izmaksām. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad vakcīna būs izgājusi Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) reģistrācijas prasības, lai to iegūtu, katrai dalībvalstij par savu pasūtīto apjomu būs jāveic papildu maksa par vakcīnām, kā arī jāsedz loģistikas, uzglabāšanas un administrēšanas izmaksas.

Lai  vakcīnas pret Covid-19 varētu izplatīt Eiropas Savienībā (ES), neatkarīgi no valsts, ražotājam ir jāiesniedz pieteikums izstrādātās vakcīnas izvērtēšanai Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA). Ja iesniegtā vakcīna atbildīs EZA standartiem (veikti nepieciešamie klīniskie pētījumu u.c.), vakcīna tiks reģistrēta un to varēs izplatīt ES dalībvalstu iedzīvotājiem, tostarp Latvijai. Pagaidām neviena vakcīna no Ķīnas reģistrācijai EZA nav pieteikta. 

EZA marta sākumā ir uzsākusi Krievijas Gamaleja nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centra izstrādātās Covid-19 vakcīnas Sputnik V (Gam-COVID-Vac) paātrināto vērtēšanu. Vērtēšanas pieteikuma iesniedzējs ES ir R-Pharm Germany GmbH.

Šobrīd vakcīnas pieejamas pietiekamā daudzumā, tāpēc var izvēlēties vietu, kurā ir tāda vakcīna, kādu vēlaties saņemt. 

Lai noskaidrotu kādas vakcīnas pieejamas, aicinām sazināties ar izvēlēto vakcinācijas veicēju.

Kontaktinformācija:

1. Ārstniecības iestādes un vakcinācijas kabineti

Vakcīnas izvēle notiek vienlaicīgi ar vakcinācijas vietas izvēli. Ja vakcinācijas punktā ir vairāku veidu vakcīnas, varēs izvēlēties vakcīnas veidu vakcinācijas brīdī. 

Vakcinācija ir valsts apmaksāta un šobrīd nav plānota maksas vakcinācijas ieviešana.

Lai mainītu sākotnēji noteikto laiku starp pirmo un otro devu, par to jāvienojas individuāli ar vakcinācijas veicēju.

Rekomendējam tomēr ievērot noteiktos vakcinācijas starplaikus:

• Pfizer-BioNTech vakcīnai “Comirnaty” – vismaz 21 diena.
• Moderna – vismaz 28 dienas.
• AstraZeneca vakcīnai “Vaxzevria” – 9-12 nedēļas.

Vakcīnas, kas šobrīd apstiprinātas lietošanai Latvijā ir ar līdzvērtīgi augstu drošumu un ar pierādītu efektivitāti simptomu novēršanā.

Noteicošie faktori vakcīnu piejamībai vakcinācijas punktos būs: 

1. konkrētu vakcīnu pieejamība Latvijā 
2. vakcinējamo skaits konkrētajā vakcinācijas punktā 
3. loģistikas apsvērumi.

Pirms vakcinācijas procedūras paredzēts veselības stāvokļa novērtējums, ko veic kompetents ārsts. Ārsts izvērtēs katra cilvēka veselības stāvokli un noteiks, kura vakcīna ir piemērota. Gadījumā, ja ir alerģija pret kāda ražotāja vakcīnas komponentēm, cilvēku aicinās vakcinēties uz to vakcinācijas punktu, kur izmanto ārsta noteikto vakcīnu.

Dati par vakcinācijas faktu divu dienu laikā tiek ievadīti e-veselības sistēmā, sadaļā "Vakcinācijas dati", apakšsadaļā "Potēšanas pase". Tur arī būs precīzi norādīts, kura ražotāja vakcīna saņemta. Pēc vakcinācijas izsniedz apliecinājumu par vakcinācijas faktu - nelielu papīra kartīti, kurā norādīti vakcinācijas datumi un vakcīnas veids.

Tiklīdz dati ievadīti e-veselībā, vietnē https://covid19sertifikats.lv būs pieejams vakcinācijas digitālais sertifikāts, kurš kļūs derīgs 14 dienas pēc vakcinācijas (neskaitot vakcinācijas dienu).

Šobrīd Latvijā pieteikties vakcīnai var iedzīvotāji no 5 gadu vecuma.

Pfizer-BioNTech vakcīna Comirnaty piemērota vakcinācijai no 5 gadu vecuma. Moderna "Spikevax" ir piemērota vakcinācijai no 12 gadu vecuma, tomēr Imunizācijas valsts padome rekomendē "Spikevax" vakcīnu saņemt cilvēkiem, kas sasnieguši vismaz 26 gadu vecumu.  AstraZeneca ražotās vakcīna "Vaxzevria", Jcovden (Janssen), Valneva vakcīna un Novavax ražotā vakcīna "Nuvaxovid" vakcīna piemērojama no 18 gadu vecuma. Tas ir saistīts ar vakcīnu pētījumos iekļauto iedzīvotāju vecumu. 

Šobrīd bērni vecumā līdz 4 gadiem (ieskaitot) nav iekļauti vakcinējamo sarakstā, bet tas var mainīties atkarībā no vakcīnu pētījumu rezultātiem un vakcīnu pieejamības Latvijā.

Ja vecāki vēlas vakcinēt bērnu, kuram ir augsts risks smagai Covid-19 infekcijas slimības gaitai, un kurš ir jaunāks par 5 gadiem, nepieciešama ārstu konsīlija rekomendācija. 

Vakcināciju veic vakcinācijas kabinetos visā Latvijā, kā arī to ģimenes ārstu praksēs, kuri piekrituši piedalīties vakcinācijas nodrošināšanā.

Pfizer-BioNTech un Moderna izstrādātās vakcīnas ir līdzvērtīgas ne vien pēc vakcīnas izstrādes tehnoloģijas, bet arī efektivitātes ziņā.

Abas vakcīnas uzrāda teju identisku efektivitāti pret Covid-19: Pfizer-BioNTech vakcīna - 95%; Moderna vakcīna - 94%.

Tāpat abas vakcīnas līdzvērtīgi atbilst visām stingrajām kvalitātes, drošuma un efektivitātes prasībām.

Pirmā un būtiskākā atšķirība starp Pfizer-BioNTech, Moderna un Vaxzevria ražotajām vakcīnām ir saistīta ar to uzglabāšanu. Ja Pfizer-BioNTech  izstrādātā vakcīna sasaldētā veidā ir jāuzglabā īpašās saldētavās -90°C līdz -60°C temperatūrā (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu līdz  5 dienām ledusskapī 2°C-8°C), tad Moderna ražoto vakcīnu var uzglabāt ledusskapjos -25°C  līdz -15°C temperatūrā, bet Vaxzevria vakcīnu neatvērtu var uzglabāt parastā leduskapja temperatūrā (2°C – 8°C).

Otra atšķirība - Pfizer-BioNTech vakcīna Comirnaty un Moderna vakcīna "Spikevax" ir piemērota vakcinācijai no 12 gadu vecuma, tomēr Imunizācijas valsts padome iesaka Spikevax vakcīnu lietot tikai cilvēkiem, kuri sasnieguši vismaz 26 gadu vecumu. Vaxzevria un Jcovden (Janssen) piemērotas lietošanā no 18 gadu vecuma. Tas ir saistīts ar abu vakcīnu pētījumos iekļauto populāciju.

Trešā atšķirība - intervāls starp vakcīnas devām. Moderna savos pētījumos iedarbības un drošuma demonstrēšanai izmantoja 28 dienu intervālu starp abām vakcīnu devām, tāpēc šai vakcīnai starp pirmo un otro vakcīnas devu rekomendē ievērot 28 dienu intervālu. Starp Pfizer-BioNTech vakcīnas Comirnaty abām devām jāievēro vismaz 21 dienas intervāls. Savukārt starp Vaxzevria vakcīnu abām devām jāievēro 21- 42 dienu intervāls. Jcovden (Janssen) vispār ir vienas devas vakcīna.

Ceturtā atšķirība - Pfizer-BioNTech un Moderna ir mRNS tipa vakcīnas, bet Vaxzevria un Janssen - vīrusa vektora vakcīna.

Tā kā visas četras vakcīnas ir reģistrētas ar nosacījumiem, tad vēl 2 gadus ražotājiem būs jāturpina veikt klīniskos pētījumus, lai iegūtu papildu datus par vakcīnām cilvēkiem dažādās vecuma grupās.

Arī pēc vakcinācijas pret Covid-19 ir jāturpina ievērot visi noteiktie drošības pasākumi. Covid-19 vakcīnas ir droša aizsardzība pret simptomātisku saslimšanu ar Covid-19, taču nav zināms šo vakcīnu efekts uz vīrusa transmisiju sabiedrībā jeb asimptomātiska vīrusa pārnēsāšanas iespēju un nodošanu tālāk citiem.  Transmisijas pētījumi var turpināties līdz brīdim, kad būs sasniegts lielāks īpatsvars pret Covid-19 vakcinēto cilvēku.

Ir vakcīnas, kurām nepieciešama viena deva, un ir tādas vakcīnas, kur imunitāte organismā izveidojas pēc divām devām. Pfizer-BioNTech ražotā vakcīna Comirnaty, Moderna ražotā vakcīna un AstraZeneca ražotā vakcīna "Vaxzevria" ir divu devu vakcīnas. Janssen ražotā vakcīna ir 1 devas vakcīna.

• Pfizer-BioNTech, Moderna "Spikevax" un AstraZeneca "Vaxzevria" vakcīnām laba aizsardzība iestājas 14 dienas pēc otrās devas saņemšanas.
• Janssen vakcīnai - pietiekama aizsardzība iestājas 14 dienas pēc vakcinācijas. 

Situācijas, kad cilvēki inficējas ar vīrusu starp vakcinācijas devām, nav bīstamas. Šādi gadījumi noteikti nav bīstamāki kā situācijās, ja cilvēks nav vakcinēts nemaz. Ja pēc pirmās vakcīnas saņemšanas cilvēks inficējas ar Covid-19, viņam noteikti ir jākonsultējas ar infektologu un jāprecizē turpmākā rīcība. Parasti, ja par inficēšanos ir zināms, vakcīnas otras devas saņemšana var notikt, kad cilvēks ir izveseļojies vai vairs neatrodas izolācijā

Nē, ja ārsts nav norādījis citādi, tad pirms vakcinēšanās testu veikt nav nepieciešams. Pat, ja cilvēks ir inficējies ar Covid-19, vakcīna simptomus nepastiprina un nekaitē pat smagi noritošas infekcijas gadījumā. Savukārt smagi noritoša infekcija nemazina vakcīnas efektivitāti

Lai gan šīs vakcīnas vēl nav reģistrētas, mRNS vakcīnas pret citām slimībām (piemēram, pret gripu vai Zika vīrusa infekciju) jau vairākus gadus tiek pārbaudītas laboratorijās un pētījumos ar dzīvniekiem, kā arī klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem, tādējādi pašreizējās vakcīnas balstītas uz jau esošām zināšanām.

Vakcīnu izstrādē izmantotie adenovīrusi tiek pārveidoti, lai padarītu tos drošus un efektīvus izmantošanai cilvēkiem. Tas tiek paveikts, izdzēšot noteiktas vīrusa genoma daļas, lai vīruss nevarētu vairoties un izraisīt infekciju. Uz adenovīrusu balstītas vakcīnas ir izmantotas citu pašreiz Eiropas Savienībā (ES) reģistrētu vakcīnu izstrādē (nesenākais piemērs ir Zabdeno vakcīna pret Ebolas vīrusa infekciju).

Adenovīrusi tiek izmantoti arī zālēs, lai nogādātu gēnus šūnas iekšpusē, piemēram, ģenētisku slimību ārstēšanai.

Ir pārbaudīts, ka līdz šim reģistrētās vakcīnas pret Covid-19 aizsargā pret jaunajiem vīrusa paveidiem. Taču, ņemot vērā, ka daži jauno vīrusa veidi tomēr var ietekmēt vakcīnu aizsardzības spēju, Eiropas Zāļu aģentūra aicinājusi vakcīnu ražotājus iesniegt papildu pierādījumus vakcīnu iedarbībai.

Vīrusiem ir raksturīga mutēšana (vīrusa ģenētiskā materiāla izmaiņas). Atšķirīgiem vīrusiem mutācijas attīstās dažādā ātrumā un tās ne vienmēr ietekmē vakcīnas efektivitāti aizsardzībā pret vīrusu.

Dažas vakcīnas pret vīrusu izraisītām slimībām saglabā efektivitāti daudzus gadus pēc to izstrādes un sniedz ilgstošu aizsardzību, piemēram, vakcīna pret masalām vai masaliņām. Pretstatā tam, piemēram, gripas vīrusa paveidi mainās tik bieži un tik lielā mērā, ka vakcīnas efektivitātes nodrošināšanai tās sastāvs jāatjaunina katru gadu.
 

Pfizer-BioNTech vakcīna Comirnaty ir pirmā Eiropas Savienībā (ES) apstiprinātā mRNS vakcīna pret kādu infekcijas slimību. Tai seko Moderna izstrādātā vakcīna pret Covid-19.

Pašlaik tiek pētītas mRNS vakcīnas pret vairākām infekciju slimībām, tostarp Covid-19, un sagaidāms, ka tās būs pieejamas tuvā nākotnē.

Aktīvās vielas ražošana notiek ātrāk, salīdzinot ar tradicionālo vakcīnu ražošanas procesu, tāpēc, salīdzinot ar citām vakcīnām, mRNS vakcīnu lielākā priekšrocība ir iespēja to saražot ātrāk. Tas ir īpaši svarīgi pandēmijas situācijā.

Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, reģistrēšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. 

Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas, tostarp vakcīnas pret Covid-19, Eiropas Savienībā (ES) tāpat kā jebkuras citas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem. Atšķirīgais Covid-19 vakcīnu gadījumā ir tas, ka to izstrādes un potenciālās apstiprināšanas ātrums ir daudz lielāks, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pēc vakcīnas sabiedrības veselības aizsardzībai ārkārtas apstākļos. 

Kvalitātes, drošuma un efektivitātes prasības vakcīnām pret Covid-19 ir tādas pašas kā citām zālēm, tostarp vakcīnām. Vakcīnas pret Covid-19 iespējams pārbaudīt līdz reģistrācijas pabeigšanai ievērojami ātrāk, jo ir uzlaboti birokrātiskie un administratīvie procesi, piesaistīts ievērojami vairāk darbinieku un investēti lielāki resursi.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) un Eiropas Komisija (EK) izmantos visus pieejamos mehānismus, lai paātrinātu jebkuras iespējamās vakcīnas apstiprināšanu, nodrošinot to pieejamību visā Eiropas Savienībā (ES). Tomēr EZA vakcīnu pret Covid-19 apstiprinās tikai gadījumā, ja tā saņems uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, kas liecina, ka no vakcīnas ir vairāk ieguvuma nekā riska.

EZA ir mobilizējusi atbilstošu ekspertu grupu, piesaistot augsti kvalificētus zinātniekus un ekspertus, un veic paātrinātu vakcīnu pret Covid-19 vērtēšanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu pārbaudi apstiprināšanas pieteikumiem no vakcīnu izstrādātājiem un profesionālu vakcīnu izvērtēšanas procesu iespējami īsā laikā atbilstoši nemainīgi stingrām regulatorām prasībām.

Šajos attēlos redzams salīdzinājums, kā līdz šim organizēts jebkuras vakcīnas attīstības process (zilais grafiks) un kāds tas ir vakcīnām pret Covid-19 (sarkanais grafiks). Kā redzams, ir saglabātas tieši tās pašas pierādījumu vākšanas, pārbaudes un izvērtēšanas procedūras, taču daļēji tās notikušas vienaicīgi, kur tas neietekmē turpmākos pētījumus. Tas varēja notikt, pateicoties birokrātisko un administratīvo procedūru uzlabošanai.  

Saraksts veidots, balstoties uz Pasaules veselības organizācijas (PVO)  un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) rekomendācijām. Vienlaikus nepieciešamību iekļaut konkrētu cilvēku hronisko slimnieku prioritārajā grupā izvērtē ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts.

• ļaundabīgi audzēji;
• hroniskas nieru slimības; 
• Dauna sindroms;
• demence un tamlīdzīgas slimības;
• sirds asinsvadu sistēmas slimības (sirds išēmiskā slimība, kardiomiopātijas); smadzeņu asinsvadu slimības (insulti);
• aptaukošanās (ķermeņa masas indekss virs 30kg/m2);
• sirpjšūnu anēmija;
• cukura diabēts;
• bronhiālā astma;
• cistiskā fibroze;
• smaga arteriālā hipertensija;
• aknu slimības (t. sk. hepatīti);
• plaušu fibroze;
• talasēmija;
• personas ar imūndeficītu stāvokli (t. sk. HIV infekcija, medikamentoza imūndepresija, onkoloģiskas slimības u. tml.)

Plašāks skaidrojums par katru no minētajām slimībām atrodams sadaļā Hroniski slimo pacientu vakcinācija.

Rekomendācijas pacientu ar hroniskām slimībām vakcinācijai pret Covid-19 infekciju

Ieteikumi ar hroniskām slimībā slimojošo pacientu vakcinācijai, balstoties uz Pasaules veselības organizācijas (PVO)  un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) rekomendācijām:

1. Vakcināciju uzsāk saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju atbilstoši Veselības ministrijas rīkojumam.
2. Vakcinē tos pacientus, kuru veselības stāvoklis (diagnosticētās hroniskās slimības, citi fiziskie vai psihiskie traucējumi) ir saistīts ar ļoti augstu vai augstu risku, ka Covid-19 saslimšanas gadījumā prognozējama smaga slimības norise un augsta sarežģījumu vai veselības traucējumu attīstības varbūtība.
3. Lēmumu par pacienta vakcināciju pret Covid-19 infekciju pieņem ārsts, izvērtējot ieguvumu un risku katrā gadījumā individuāli, ņemot vērā diagnosticēto hronisko slimību vai slimības, veselības traucējumus un to kompensācijas pakāpi, vispārējo veselības un funkcionēšanas stāvokli, vecumu, sociālos un citus faktorus.
4. Pievienotajā sarakstā norādītās diagnozes, kuru gadījumā ir gūti ticami zinātniskie pierādījumi par ļoti augstu vai augstu veselības traucējumu vai sarežģījumu attīstības varbūtību un seku smaguma risku Covid-19 gadījumā. Saraksts veidots, balstoties uz PVO un ECDC rekomendācijām. Saraksts ir vien orientējošs, tā nolūks ir tikai informatīvs un, gūstot jaunus pierādījumus, tajā tiks veiktas atbilstošas izmaiņas.

Veselības stāvokļi, kuru gadījumā ir pierādīts ļoti augsts vai augsts risks veselības traucējumiem vai sarežģījumiem Covid-19 gadījumā:

Pacienta vakcinācijas organizācija:

1. Ja personas vakcinācija tiek plānota vai veikta ģimenes ārsta praksē, nosūtījums nav nepieciešams. Lēmumu par personas vakcinācijas prioritāti, novērtējot veselības stāvokli, individuālo risku un citus nosacījumus, pieņem ģimenes ārsts.
2. Ja personas vakcinācija tiek plānota citā ārstniecības iestādē, nevis ģimenes ārsta praksē, personai tiek izrakstīts nosūtījums e-veselībā vai 027/u forma, norādot, kā:

• pamatdiagnozi – U11.9 „Nepieciešamība imunizēt pret Covid-19”;
• blakus diagnozi – to diagnozi, kas pamato ļoti augstu vai augstu risku, ka Covid-19 gadījumā pacientam varētu attīstīties veselības traucējumi vai to sekas.

3. Ārstniecības persona rekomendē pacientiem pierakstīties uz vakcināciju vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, ja pacients to jau nav veicis.
4. Personu dati, kuras reģistrējušās manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, tiks salīdzināti ar šādiem noteiktu slimību reģistriem:
   1. Cukura diabēta pacientu reģistru
   2. Onkoloģisko pacientu reģistru
   3. Multiplās sklerozes pacientu reģistru
   4. HIV pacientu reģistru;
   5. C-hepatīta pacientu reģistru.

Ja personas dati ir iekļauti kādā no  iepriekš minētajiem reģistriem, tad persona tiks aicināta saņemt vakcināciju pret Covid-19 ar īsziņas un e-pasta starpniecību un personai nebūs nepieciešams ārsta nosūtījums.

Personu dati, kuras reģistrējušās manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, tiks salīdzināti kompensējamo medikamentu  recepšu datu bāzi un, ja pēdējā gada laikā būs  izmantota valsts  kompensēto medikamentu recepte, tad ārsta nosūtījums nebūs nepieciešams.

5. Ja persona ārstējas stacionārā, ārstējošais ārsts sadarbībā ar pacientu var lemt par vakcināciju pret Covid-19, nosūtot pacientu vakcinācijai ārstēšanās laikā atbilstoši iekšējai kārtībai attiecīgajā stacionārās ārstniecības iestādē, pirms vakcinācijas veicot apskati un vakcinācijas veidlapā veicot atzīmi – „stacionāra pacients”.

Personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem ietilpst vecāki, aizbildņi un citi bērnu aprūpētāji, kas regulāri un ilgstoši atrodas kopā ar bērnu kuram ir apstiprināta kāda no zemāk minētajām diagnozēm vai veselības stāvokļiem. 

Slimību un veselības stāvokļu saraksts ir orientējošs un informatīvs. Lēmumu par pacienta vakcināciju pret Covid-19 infekciju pieņem ārsts, izvērtējot ieguvumu un risku – to varbūtību un ietekmes smagumu katrā gadījumā individuāli.

Vakcinācijas organizācijas kārtība un nepieciešamie dokumenti

Diagnozes un veselības stāvokļi

1. Pirmajā divos mūža gados šādu slimību gadījumos (saskaņā ar SSK 10 klasifikatoru):

• P07.0 Ļoti zems dzimšanas svars (Dzimšanas svars 999 g vai mazāk);
• P07.2 Smaga neiznēsātība;
• P35 Iedzimtas vīrusslimības;
• P21.0 Smaga asfiksija dzemdību laikā;
• P29.0 Jaundzimušo sirds mazspēja;
• P27.1 Perinatālā periodā radusies bronhopulmonāra displāzija
• P57 Kodoldzelte (kernicterus);

2. Visu ļaundabīgo audzēju gadījumos (C00-C97);
3. Jebkuras hroniskās slimības gadījumos, kuras ārstēšanai nozīmēts prednisolons augstās devās (> 20 mg/dn) vai azathioprīns;
4. Ja bērnam ir diagnosticēti psihiski vai uzvedības traucējumi (F00 – F99) ar nozīmīgu  funkcionēšanas traucējumu gadījumā;
5. Ja bērnam diagnosticēta kāda no skeleta, muskuļu vai saistaudu slimībām (M00-M99) un viņš saņem imunsupresīvu ārstēšanu;
6. Ja bērnam diagnosticēta hroniska nieru slimība no 1 līdz 5 pakāpei (N18.1-18.5);
7. Ja bērnam diagnosticēta kardiovaskulāra mazspēja II-IV pakāpe (pēc NYHA klasifikācijas);  
8. Šādu slimību gadījumos:

• A15 Tuberkuloze;
• B18.2 Hronisks C vīrushepatīts;
• B24 Neprecizēta humānā imūndeficīta vīrusa [HIV] infekcija;
• D33.3 Labdabīgi bet redzi samazinoši acu audzēji;
• D89 Citur neklasificēti imūno mehānismu traucējumi;
• E10 I tipa cukura diabēts;
• E23 Hipofīzes hipofunkcija un citi traucējumi (panhipopituitārisms);
• E25 Adrenoģenitāli traucējumi
• E27 Citas virsnieru slimības;
• E70 Aromātisko aminoskābju vielmaiņas traucējumi;
• E71 Zaroto aminoskābju un taukskābju vielmaiņas traucējumi;
• E72 Citi aminoskābju vielmaiņas traucējumi;
• E74 Citi ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi;
• E75 Sfingolipīdu vielmaiņas traucējumi un citas lipīdu uzkrāšanas slimības;
• E76 Glikozamīnoglikānu vielmaiņas traucējumi;
• E77 Glikoproteīnu vielmaiņas traucējumi;
• E79.1 Leša-Nīhena (Lesch-Nyhan) sindroms;
• E84 Cistiskā fibroze (mukoviscidoze);
• E84 Cistiskā fibroze;
• E88 Citi vielmaiņas traucējumi;
• F84.2 Reta (Rett) sindroms;
• G12 Spināla muskuļu atrofija un citi radniecīgi sindromi;
• G40 Epilepsija;
• G71 Primāras muskuļu slimības;
• G80 Cerebrālā trieka;
• G91 Hidrocefālija (šuntēšanas gadījumā;
• H20.0 – H20.5 Akūti un hroniski uveīti;
• H30.0 – H30.5 Akūtas un hroniskas tīklenes slimības;
• H19.0 – H19.3 Akūtas radzenes slimības;
• H54.0 – H54.1 Aklums un vājredzība;
• I42.0 – I42.9  Kardiomiopātija;
• I47 Paroksismāla tahikardija;
• I49 Cita veida sirds aritmijas.
• I50.0 Sastrēguma sirds mazspēja;
• I50.1 Kreisā kambara mazspēja;
• J41.1 Hronisks mukopurulents bronhīts;
• J41.8 Jaukts vienkāršs un mukopurulents hronisks bronhīts;
• J42 Neprecizēts hronisks bronhīts;
• J45 Bronhiālā astma (smaga un vidēji smaga norise);
• J47 Bronhektāzes;
• J81 Plaušu tūska;
• J84 Intersticiālas plaušu slimības;
• J94 Neprecizētas pleiras slimības;
• J94.0 Hilozs šķidrums pleiras dobumā;
• J95.0 Traheostomas komplikācijas;
• J96 Hroniska elpošanas mazspēja;
• J98 Citi respiratori traucējumi;
• J98.4 Citas plaušu slimības;
• J98.6 Diafragmas slimības;
• J99 Elpošanas orgānu bojājums citur klasificētu slimību dēļ;
• K50 Krona slimība;
• K51 Čūlains kolīts;
• K75.4 Autoimūns hepatīts;
• K76.6  Portāla hipertensija;
• L20.8 Smags atopiskais dermatīts;
• L50.8 Hroniska nātrene;
• N03 Hronisks nefrītisks sindroms;
• N04 Nefrotisks sindroms;
• Q03 – Q05 Iedzimtās centrālās nervu sistēmas patoloģijas;
• Q04.6 Iedzimta smadzeņu cista (šuntēšanas gadījumā);
• Q05 Mugurkaulāja šķeltne (spina bifida);
• Q10. – Q15.9 Iedzimtas acu patoloģijas;
• Q20.0 – Q20.9 Iedzimtas sirds kambaru un atveru anomālijas;
• Q21.0 – Q21.9 Iedzimti sirds starpsienas defekti;
• Q22.0 –Q22.9 Iedzimtas pulmonālā un trīsviru (trikuspidālā) vārstuļa anomālijas;
• Q23.0 – Q23.9 Iedzimtas aortas un mitrālā vārstuļa anomālijas;
• Q24.0 – Q24.9 Citas iedzimtas sirds anomālijas;
• Q25.0 – Q25.9 Iedzimtas lielo artēriju anomālijas;
• Q26.0 – Q26.9 Iedzimtas lielo vēnu anomālijas;
• Q30 – Q40 Iedzimtas elpošanas sistēmas anomālijas;
• Q68 Citas iedzimtas muskuļu un skeleta deformācijas;
• Q80 Iedzimtā ihtioze;
• Q81 Bulloza epidermolīze;
• Q85 Citur neklasificētas fakomatozes;
• Q87 Citi precizēti iedzimtu anomāliju sindromi, kas skar vairākas sistēmas;
• Q90 Dauna (Down) sindroms;
• Q91 Edvardsa (Edwards) sindroms un Pātava (Patau) sindroms;
• Q92 Citas citur neklasificētas trisomijas un autosomu parciālās trisomijas;
• Q93 Citur neklasificēta autosomu monosomija un delēcija;
• Q95 Citur neklasificēta līdzsvarota pārkārtošanās un strukturālie marķieri;
• Q96 Tērnera (Turner) sindroms;
• Q98.1 Klainfeltera sindroms, vīrietis ar vairāk par divām X hromosomām;
• Q99 Citas citur neklasificētas hromosomu anomālijas;
• Z51.5 Paliatīvā aprūpe;
• Z94.4 Aknu transplantāts.

• Vakcīnas aizsargā cilvēkus no nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām. Piemēram, no gripas, difterijas, stingumkrampjiem, garā klepus, masalām, meningokoka infekcijas, invazīvā pneimokoka infekcijas un poliomielīta.
• Katru gadu vakcinācija palīdz 2,7 miljoniem cilvēku visā pasaulē nesaslimt ar masalām, vienam miljonam – nesaslimt ar garo klepu un diviem miljoniem bērnu – negūt stingumkrampjus.
• Pirms dažiem desmitiem gadu daudzi cilvēki nomira no slimībām, kuras tagad var novērst ar vakcināciju. Cilvēki biežāk cieta arī no šo slimību izraisītajām komplikācijām, piemēram, no akluma, ko izraisa masalas. Savukārt bērni, kuru mātes grūtniecības laikā slimoja ar masaliņām, dzima ar dzirdes traucējumiem (zudumu), kataraktu vai vēlāk saskārās ar apgrūtinātu mācīšanās procesu. Poliomielīts bija galvenais nāves, paralīzes un neatgriezeniskas invaliditātes cēlonis Eiropā un citos reģionos.
• Vakcinācija palīdz novērst slimības izplatīšanos sabiedrībā. Ja liela daļa iedzīvotāju ir vakcinēti, infekcijas slimības nevar viegli izplatīties. To dēvē par kolektīvo imunitāti. Vakcinācija var novērst slimības vai ievērojami samazināt jaunu inficēšanās gadījumu skaitu.
• Pateicoties vakcinācijai, bakas tagad ir izskaustas visā pasaulē, poliomielīta pārnese ir beigusies pasaules lielākajā daļā, tostarp Eiropā.
• Vakcinācija ir labākais veids, kā iegūt imunitāti pret slimībām, salīdzinājumā ar imunitāti, kas iegūta, saslimstot ar šo slimību. Vakcinācija neļauj cilvēkiem iegūt slimības simptomus, kas var būt smagi. Atšķirībā no citām zālēm, vakcīnas ir vienīgās, kas nevis ārstē saslimšanu, bet samazina iespējas saslimt ar noteiktām infekciju slimībām.

Lai vakcīnu varētu izmantot Eiropas Savienībā (ES), tai jāizpilda tādas pašas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm. Nekādas atkāpes no šīm pamatprasībām netiek veiktas. Pasaulē šobrīd notiek darbs pie vairāk nekā 200 vakcīnām pret Covid-19, bet dažas jau tuvojas noslēdzošajai fāzei.

Pfizer-BioNTech ražotā vakcīna Comirnaty ir pirmā, kam šis reģistrācijas process ir pabeigts. Pamatojoties uz Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) zinātnisko atzinumu, Eiropas Komisija 6. janvārī izsniedza reģistrācijas apliecību Moderna izstrādātajai vakcīnai, un 29. janvārī apstiprinājumu saņēma arī AstraZeneca vakcīna. Pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma ražotājs vakcīnu var sākt nogādāt uz visām ES dalībvalstīm.

Vakcīnu izstrādes un reģistrācijas process šoreiz notiek ātrāk nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.

Attēlā redzami visi vakcīnas attīstības posmi:

• Sākotnējā izpēte 
• Pirms klīniskā izpēte, kur vakcīnas efektivitāte un drošums tiek pārbaudīts uz dzīvniekiem
• Klīniskā izpēte
• Regulatorā vērtēšana un apstiprināšana (jeb reģistrēšana)
• Pēc reģistrācijas veiktā uzraudzība par zāļu blakusparādībām un efektivitāti ilgtermiņā visā sabiedrībā un visiem pacientiem, kas lieto vakcīnu 

Klīniskā izpēte sastāv no trim posmiem jeb fāzēm. 

I fāzē vakcīnu saņem pavisam neliels cilvēku skaits. 

II fāzē klīniskā izpēte tiek paplašināta, un vakcīnu saņem cilvēki ar noteiktām iezīmēm (piemēram, vecumu un veselības stāvokli), kas ir līdzīgas tiem cilvēkiem, kuriem jaunā vakcīna ir paredzēta. 

III fāzē vakcīnu ievada desmitiem tūkstošu cilvēku, kā arī pārbauda tās efektivitāti un turpina uzraudzīt drošumu jau daudz plašākā mērā. 

IV fāze ir pēdējais klīnisko pētījumu posms, un daudzām vakcīnām IV fāzē pētījumi turpinās pēc tam, kad vakcīna ir apstiprināta. 

Tas nozīmē, ka, tāpat kā visām zālēm, arī vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti sākotnēji pārbauda laboratorijā, tai skaitā vispirms uz dzīvniekiem, bet tikai pēc tam klīniskos pētījumos piedalās brīvprātīgie cilvēki. 

Iesaistoties tik plašam atbalstītāju lokam, nepieciešamos brīvprātīgos sekmējies atrast vien pāris dienu laikā, tāpēc izdevies tikt pie nepieciešamajiem rezultātiem tik ātrā laikā, lai pieteiktos reģistrācijas porcesam. Citām vakcīnām šis posms prasījis pat desmit gadus. 

Parastā situācijā šie posmi tiek veikti secīgi viens pēc otra, lai samazinātu iespēju, ka neperspektīvs produkts tiek attīstīts visās fāzēs. Lai paātrinātu Covid-19 vakcīnu izstrādi, daļa no posmiem tiek veikti paralēli. Jauno vakcīnu izstrādē tiek izmantotas gan jau zināmas un ilgstoši vakcīnu izstrādē lietotas metodes, gan inovatīvas metodes. 

Pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie, iepriekšējie pētījumi kalpo kā pamats ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei Covid-19 pandēmijā.