Cilvēka papilomas vīruss (CPV) – neredzams, nemanāms un bieži vien ignorēts – var ilgstoši atrasties organismā, neradot nekādas acīmredzamas pazīmes, taču pēc vairākiem desmitiem gadu tas var provocēt ļaundabīgā audzējā attīstību. Kā galvenais dzemdes kakla vēža izraisītājs vīruss sabiedrībā tiek galvenokārt saistīts ar sieviešu veselības problēmām. Taču patiesībā CPV var radīt nopietnas veselības problēmas gan sievietēm, gan vīriešiem, jo infekcija var izraisīt arī dzimumlocekļa vēzi, rīkles vēzi u.c. Tomēr to var novērst ar bezmaksas vakcinācijas palīdzību. Plašāk par to, kādi riski pastāv un kādēļ vecākiem laikus būtu jādomā arī par zēnu aizsardzību – skaidro urologs, andrologs Dr. Andris Ābele.
Kāds risks pastāv vīriešiem?
CPV izplatās, nonākot tiešā kontaktā ar ādu vai gļotādām, visbiežāk dzimumkontakta laikā. Turklāt gan vīrieši, gan sievietes var kļūt par vīrusa nēsātājiem, tādējādi viegli nododot infekciju savam partnerim. Ar to savas dzīves laikā saskarsies aptuveni 80% cilvēku, jo no tā pilnībā nepasargā pat prezervatīvs.
Viena no biežākajām saslimšanām, ar ko vīrieši saskaras, inficējoties ar cilvēka papilomas vīrusu, ir dzimumorgānu kārpas, kas ir gan redzams, gan salīdzinoši viegli atpazīstams simptoms. Tomēr vīruss var arī ilgstoši snaust organismā, neradot nekādas pazīmes, un infekcija gadiem ilgi var noritēt nemanāmi. Tieši šī “neredzamā” infekcija var novest pie nopietnākām veselības problēmām, jo augsta riska CPV tipi veicina dzimumlocekļa, rīkles, mutes un taisnās zarnas audzēju attīstību. Turklāt, ņemot vērā, ka vīriešiem nav regulāru šo vēžu skrīninga programmu, šīs izmaiņas bieži vien tiek atklātas tikai tad, kad slimība jau ir nopietni attīstījusies.
“Pret CPV pastāv vakcīna, kas bez maksas pieejama jauniešiem līdz 25 gadu vecumam. Bieži zēnu vecāki uzskata, ka viņu dēli ar CPV izraisītām saslimšanām nesaskarsies, jo šādas saslimšanas ir salīdzinoši retas. Attiecīgi arī vakcinācija nav nepieciešama. Taču šāds uzskats ir ne vien aplams, bet arī bīstams. Pat ja šie vēži ir retāki, risku ignorēt nevar – vīriešiem aptuveni katrs divdesmitais vēzis ir saistīts ar šo vīrusu. Turklāt, ja vēzis tomēr attīstās, bieži vien ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, kas var būt sarežģīta un radīt neatgriezeniskas izmaiņas, piemēram, ja dzimumlocekļa vēža gadījumā jāveic orgāna pilnīga vai daļēja amputācija. Tādēļ profilakse, veicot divas vakcīnas, ir visvienkāršākais veids, kā pasargāt sevi no dažādām nevēlamām sekām," uzsver Dr.Ābele.
Partneru aizsardzība un vakcinācijas nozīme
Vakcinācija pret CPV zēniem bērnībā nodrošina ne tikai ilgtermiņa aizsardzību viņam pašam, bet būtiski ietekmē arī viņa nākotnes ģimenes un Latvijas sieviešu kopējo veselību. Dr. Andris Ābele skaidro, ka, parūpējoties par to, lai bērns neinficējas ar CPV, tiek samazināta iespēja, ka viņš nākotnē vīrusu pārnēsās un inficēs savus seksuālos partnerus.
“Kad runājam par cilvēka papilomas vīrusu, jāatceras – tas ir galvenais dzemdes kakla vēža izraisītājs, un tieši šī saslimšana Latvijā ir viens lielākajiem sieviešu nāves iemesliem. Vakcinējot zēnus jau bērnībā, mēs ne tikai pasargājam viņu, bet arī samazinām risku, ka nākotnē kāds no viņa tuvākajiem varētu saskarties ar šo vēzi. Tā ir droša investīcija gan individuālā līmenī, gan ģimenes veselībā,” stāsta Dr. Ābele.
Papildu ārsts uzsver, ka šī pieeja ir vairāk nekā tikai individuāla aizsardzība – tā palīdz mazināt vīrusa izplatību sabiedrībā un ilgtermiņā veido drošāku vidi nākotnes ģimenēm. Lai pilnībā izskaustu vīrusu, nepieciešams, lai vakcinēti būtu vismaz 80% iedzīvotāju. Vakcinācija pret CPV darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, savu efektivitāti pierādot daudzās pasaules valstīs. Piemēram, Austrālijā un ASV dzemdes kakla vēža gadījumu īpatsvars ir krasi samazinājies.
Vakcinācija pret CPV
Vakcīna ir visefektīvākā, ja to saņem pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Tas nodrošina, ka pasargāts ir gan pats jaunietis, gan viņa nākotnes partneris. Jāatzīmē, ka ar katru jaunu partneri CPV infekcijas risks palielinās. Latvijā kā prioritārā grupa, kas var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV, ir zēni un meitenes vecumā no 12 līdz 17 gadiem. Taču no šī gada valsts apmaksāta vakcinācija ir pieejama arī citām iedzīvotāju grupām, tostarp jauniešiem līdz 25 gadu vecumam.
“Diemžēl sabiedrībā joprojām pastāv vairāki stereotipi par vakcināciju. Piemēram, ka tā varētu ietekmēt vīriešu auglību. Patiesībā tieši pretēji – to var izdarīt CPV. Pasaules pētījumi liecina, ka CPV var atrasties uz spermatozoīdu virsmas, kas negatīvi ietekmē spēju veikt olšūnas apaugļošanu, līdz ar to rada neauglības risku. Tieši vakcinācija novērš vīrusa nonākšanu spermatozoīdos, veicinot auglības saglabāšanu,” uzsver urologs, andrologs Dr. Andris Ābele.
Vakcinācijas kurss parasti sastāv no divām devām ar vismaz sešu mēnešu intervālu, bet personām ar vāju imūnsistēmu tiek rekomendēta trīs devu shēma. Lai noskaidrotu precīzu informāciju par vakcinācijas iespējām, devu skaitu un piemērotāko risinājumu, aicinām vērsties pie sava ģimenes ārsta.