HIV infekcija

Publicēts: 07.04.2020.
Atjaunināts: 11.01.2025.

Cik daudz Tu zini par HIV infekciju?

Kas ir HIV infekcija?

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. HIV vīruss vairojas, iznīcinot tās asins šūnas, kas atbild par imunitāti, un izraisa pastiprinātu imūnsistēmas novājināšanos.

Kas ir AIDS?

AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms rodas HIV infekcijas attīstības rezultātā.

Kā notiek inficēšanās ar HIV?

Inficēšanās notiek, ja inficēta cilvēka asinis, izdalījumi no dzimumorgāniem (sperma, sekrēts, kas izdalās pirms ejakulācijas, maksts sekrēts) un mātes piens (zīdaiņiem), nonāk otra cilvēka organismā. Inficēties ar HIV var no viena vienīga dzimumkontakta ar inficētu partneri!

Kā var inficēties ar HIV?

Dzimumkontakta laikā ar HIV inficētu personu, ja netiek lietots prezervatīvs;
lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas u.c.);
bērnam inficējoties no HIV pozitīvas mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā;
orālā seksa laikā (nav drošu pierādījumu, ka orālā seksa laikā notiek inficēšanās ar HIV, tomēr izslēgt šādu iespēju nedrīkst);
veicot skaistumkopšanas procedūras (piemēram, pīrsings, tetovējumi, skarifikācija u.c.), medicīniskas manipulācijas (piemēram, akupunktūra u.c.), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti;
asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).

Kas ir HIV un kā ar to var inficēties

Kā nevar inficēties ar HIV?

Sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties, šķaudot vai klepojot;
lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus – telefonu, datoru, dvieli u.c.;
apmeklējot ārstniecības iestādes;
lietojot kopīgu uzturu un traukus;
apmeklējot kopīgas tualetes, dušas, peldoties baseinā;
braucot sabiedriskajā transportā;
saskaroties ar sviedriem, asarām, siekalām, izdalījumiem no deguna, urīnu, izkārnījumiem, atvemtām masām, ja vien tie nesatur asinis;
insektu un dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumu vai skrāpējumu rezultātā.

Kādi ir HIV infekcijas simptomi?

Noteikti jāpievērš uzmanība, ja parādās šādi simptomi:

ēstgribas zudums;
novājēšana;
nogurums, darba spēju samazināšanās;
drudzis, paaugstināta temperatūra;
izteikta svīšana naktīs;
ādas izmaiņas;
hroniska caureja;
uzņēmība pret infekciju slimībām;
palielināti limfmezgli.

Šādi simptomi novērojami arī pie citām slimībām, tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu, lai precizētu diagnozi!

Kāda ir HIV infekcijas diagnostika?

„HIV tests” ir asins pārbaude, lai noskaidrotu, vai cilvēkam ir HIV infekcija. Tas ietver gan asins analīzi, gan pirmstesta un pēctesta konsultāciju, kuru laikā medicīnas darbinieks izskaidro visus ar HIV/AIDS saistītos jautājumus.

Kur iespējams veikt HIV testu?

Latvijā asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot jebkurā laboratorijā ar vai bez ārsta nosūtījuma. HIV eksprestestu bez maksas un anonīmi var veikt arī kādā no HIV profilakses punktiem. Ja tests uzrādījis pozitīvu HIV rezultātu, tad jāvēršas SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionārā „Latvijas Infektoloģijas centrs” (Rīgā, Linezera ielā 3), kur tiks veikta galīgā HIV infekcijas diagnozes apstiprināšana.

Kādos gadījums ir ieteicams veikt HIV testu?

Ja bijis risks inficēties, piemēram, bijis „nedrošs sekss” vai narkotiku injicēšana ar citas personas šļirci;
ja pārbaudes nepieciešamību nosaka normatīvie akti (visu veidu donoriem, bērna adopcijas gadījumā, personām, kuras sniedz vai saņem seksuālos pakalpojumus, personām, kuras aizturētas iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā, dažu profesiju pārstāvjiem obligāto veselības pārbaužu ietvaros, grūtniecēm);
ja ārsts iesaka veikt HIV testu, lai precizētu diagnozi!

Kas ir HIV tests

Kam būtu jāveic HIV eksprestests?

HIV infekcija ir klusi noritoša infekcija. Cilvēks, pats nezinot, var būt inficēts un dzīvot ar šo infekciju daudzus gadus bez nekādiem simptomiem un pazīmēm un tādējādi inficēt citus. Vienīgais veids, kā noskaidrot savu HIV statusu, ir veikt HIV testu. Gluži tāpat kā tiek veiktas citas profilaktiskās veselības pārbaudes, tām būtu jāpievieno arī HIV testa veikšana.

Vismaz vienu reizi savā dzīvē ir rekomendēts veikt HIV testu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem brīvprātīgas HIV pārbaudes un konsultācijas vismaz reizi gadā jāpiedāvā personām ar paaugstinātu riska uzvedību:

injicējamo narkotiku lietotājiem,
komercseksā iesaistītām personām,
vīriešiem, kuriem dzimumattiecības ar vīriešiem,
personām, kurām ir gadījuma dzimumkontakti/vairāki dzimumpartneri,
HIV inficētu personu dzimumpartneriem,
pacientiem, kuriem diagnosticēta vai ārstēta cita seksuāli transmisīva infekcija, hepatīts vai tuberkuloze,
ieslodzītajiem vai personām pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas.

Kāda ir HIV infekcijas profilakse?

Iesaistoties gadījuma dzimumsakaros un bieži mainot partnerus, obligāti lieto prezervatīvu;
izvairīties veikt skaistumkopšanas procedūras (tetovējumi, pīrsings, skarifikācija) vietās, kur nav iespējams pārliecināties par higiēnas prasību ievērošanu;
nelietot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas u.c.);
regulāri pārbaudot veselību un veicot HIV testu!

Kas ir PrEP (pirmsekspozīcijas profilakse)?

PrEP jeb pirmsekspozīcijas profilakse ir zāļu, kas paredzētas HIV ārstēšanai, profilaktiska lietošana, lai neinficētos ar HIV. PrEP lieto vesels, ar HIV neinficēts cilvēks, lai neinficētos ar HIV dzimumkontaktu laikā.

PrEP lietošanu varētu apsvērt cilvēki, kuriem nav HIV infekcija, bet ir paaugstināts risks inficēties, piemēram:

regulāras dzimumattiecības ar HIV inficētu partneri, kam ir nezināma vai nosakāma vīrusu slodze;
gadījuma dzimumattiecības ar partneriem, kam nav zināms HIV statuss;
seksa pakalpojumu sniegšana u.c.

Ja lietota pareizi, PrEP ir efektīva metode HIV infekcijas novēršanai. PrEP var pasargāt tikai no HIV infekcijas, savukārt, lai sevi pasargātu no citām seksuāli transmisīvām infekcijām (STI), dzimumakta laikā ir jālieto prezervatīvs.

PrEP ir recepšu medikaments, un tā efektivitāte ir atkarīga no pareizas lietošanas. Vienmēr konsultējies ar ārstu, lai kopīgi izlemtu par PrEP iespējamo efektivitāti un lietošanas shēmu Tavā individuālajā situācijā.

Vai PrEP ir par maksu un kur to var dabūt? Kur vērsties, ja vēlos to lietot?

PrEP var izrakstīt ārsts. Visbiežāk PrEP izraksta infektologs, dermatovenerologs vai ģimenes ārsts. Vērsies pie kāda no šiem speciālistiem, lai saņemtu konsultāciju par PrEP un recepti. PrEP ir maksas medikaments.

No 2023. gada Latvijā tiek īstenots projekts “PrEPrīga” bezmaksas PrEP nodrošināšanai. Projektu īsteno biedrība MOZAĪKA, Baltijas HIV asociācija, AGIHAS un DIA+LOGS. Vairāk par projektu: www.dross.lv.

Kas ir PEP (pēcekspozīcijas profilakse)?

Pēcekspozīcijas profilakse (PEP) tiek lietota, ja cilvēkam jau ir bijis risks inficēties ar HIV, piemēram, bijis sekss bez prezervatīva vai notikusi saskaršanās ar citu cilvēku asinīm,

PEP ir īstermiņa pretvīrusu terapija, ar kuras palīdzību var novērst inficēšanos ar HIV. PEP zāles valsts apmaksā profesionāļiem (piemēram, ārstiem saduršanās gadījumā vai operatīvā dienesta darbiniekiem, nonākot saskarē ar svešām asinīm), tomēr tā var tikt piemērota arī citos gadījumos, piemēram, izvarošanas upuriem. Citos gadījumos PEP izmaksas jāsedz pašam cilvēkam. Nepieciešamības gadījumā PEP jāuzsāk ne vēlāk kā 72 stundas pēc negadījuma. Jo ātrāk tā tiek uzsākta, jo labāk. Latvijā PEP nodrošina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrs (RAKUS LIC).

Ja Tev ir bijis risks inficēties (bijusi saskare ar cita cilvēka asinīm, sekss bez prezervatīva vai narkotiku injicēšana ar kopīgiem injicēšanas piederumiem, piemēram, šļirci), nepavadi 72 stundas, meklējot internetā padomu, bet gan pēc iespējas ātrāk zvani uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" NMPUK Uzņemšanas nodaļas tālruni 67014552 (katru dienu no plkst. 8.00 līdz 19.00). Speciālists izvērtēs iespējamo risku inficēties ar HIV un nepieciešamības gadījumā nozīmēs PEP.

Kā HIV infekcija tiek ārstēta?

HIV infekcija tiek ārstēta ar zālēm, kas nomāc vīrusu vairošanos un stiprina imūno sistēmu, aizkavējot HIV infekcijas progresēšanu un AIDS stadijas iestāšanos, tomēr vīrusu pilnībā iznīcināt nevar. HIV infekcija ir hroniska infekcija, kuras gaitu iespējams kontrolēt.

Informatīvie materiāli