Slimību profilakses un kontroles centrs

Verotoksīnu producējošo (Enterohemorāģisko) E.coli infekcija

Šiga toksīnu veidojošo Escherichia coli (zarnu nūjiņas) izraisītā slimība un to profilakse

 

Visiem cilvēkiem un dzīvniekiem zarnās ir baktērijas, ko sauc par Escherichia coli (E. coli) jeb zarnu nūjiņu; tās ir daļa no mūsu normālās baktēriju floras un parasti nekaitīgas. Tomēr ir īpaši E. coli celmi, kas spēj veidot toksīnus (indīgas vielas) un izraisīt nopietnu slimību.

 

Ko nozīmē abreviatūra STEC/VTEC un EHEC?

E. coli celmus, kas spēj veidot toksīnus dēvē par STEC/VTEC (Šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošā E. coli) vai EHEC (enterohemorāģiskā E. coli), un to toksīni var izraisīt smagu, asiņainu caureju, kas dažos gadījumos rada akūtu nieru mazspēju (hemolitiski urēmisko sindromu), kam nepieciešama intensīva aprūpe. Ir vairāki atšķirīgi STEC celmi, un to identifikāciju var izmantot, lai precīzāk noteiktu konkrētā slimības uzliesmojuma avotu.

 

Kur infekcija ir izplatīta?

Visā pasaulē.

 

Kā izplatās infekcija?

Šiga toksīnu veidojošo E. coli celmu galvenais rezervuārs ir zālēdāji dzīvnieki, īpaši liellopi. Infekcijas izraisītājs izdalās no dzīvnieka vai no cilvēka organisma ar fekālijām. Dzīvnieka gaļa var būt piesārņota ar fekālijām, ja netiek ievēroti piesardzības pasākumi kaušanas laikā. Dzīvnieku fekālijas var piesārņot arī citus pārtikas produktus (piemēram, pienu, dārzeņus) un ūdeni. Slimību izraisošie E. coli celmi ilgstoši saglabā dzīvotspēju apkārtējā vidē.

 

Kādas ir slimības pazīmes?

Pēc apmēram 3-4 dienu inkubācijas perioda (dažreiz no 1 – 10 dienām) parādās dažādi zarnu infekcijas simptomi, sākot no vieglas līdz smagai asiņainai caurejai, lielākoties bez drudža. Var būt krampjveida sāpes vēderā, vemšana. Aptuveni 8% pacientu (bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem un gados vecāki cilvēki ir visuzņēmīgākie) var attīstīties “hemolītiskais urēmiskais sindroms” (HUS), kam raksturīga akūta nieru mazspēja, asiņošana un neiroloģiski simptomi. Antibiotiku terapija nav derīga (tā pat varētu veicināt HUS attīstību). Mirstība no HUS ir aptuveni 3-5%.

 

Kā es varu inficēties?

Nozīmīgākais infekcijas avots ir liellopi, arī slims cilvēks. Cilvēks var inficēties, lietojot uzturā inficētu pārtiku (nepietiekami termiski apstrādātu liellopu gaļu, nevārītu pienu, nemazgātus vai neapstrādātus augļus vai dārzeņus). Iespējama arī infekcijas pārnešana tieši no cilvēka uz cilvēku (ģimenēs, bērnu aprūpes centros). Reģistrēti arī ar ūdeni saistīti infekcijas uzliesmojumi. Inficēšanās var notikt pēc ļoti neliela baktēriju daudzuma nokļūšanas organismā. Slimnieks vai baktēriju nēsātājs, neievērojot personīgo higiēnu, ar infekcijas slimības izraisītājiem var piesārņot ūdeni, pārtiku, apkārtējās vides priekšmetus.

STEC infekcijas pārnešana var notikt arī strādājot ar inficēto pārtiku un saskarē ar inficētiem dzīvniekiem.

Ir iespējama arī izraisītāju pārnešana no cilvēka uz cilvēku ciešā saskarē (ģimenēs, bērnu aprūpes centros, veco ļaužu pansionātos utt.).

Iepriekš reģistrētajos slimības uzliesmojumos pasaulē kā infekcijas avoti ir bijusi iesaistīta dažādu veidu pārtika, tostarp nepietiekami termiski apstrādāta liellopu gaļa un cita gaļa, nepasterizēts piens, dažādi svaigi produkti (piemēram, gurķi, asni, spināti un salāti), nepasterizēta ābolu sula un siers.

Lai izraisītu cilvēku inficēšanos, pietiek ar ļoti nelielu daudzumu STEC baktēriju.

 

Kā es varu izvairīties no saslimšanas?

Ir daži vienkārši piesardzības pasākumi, ko var izmantot, lai samazinātu risku inficēties no pārtikas produktiem, dzīvniekiem vai cita slima cilvēka. Saslimšanas risku būtiski samazina labas pārtikas apstrādes un roku higiēnas prakse.

 

Laba personīgā roku higiēna

Kārtīgi mazgājiet rokas ar ziepēm, rūpīgi noskalojiet un noslaukiet, izmantojot vienreiz lietojamo virtuves dvieli vai auduma dvieli (kas regulāri jāmazgā 60°C temperatūrā):

  • pirms pārtikas gatavošanas, pasniegšanas vai ēšanas,
  • pēc tualetes lietošanas vai autiņu maiņas,
  • pēc rīkošanās ar neapstrādātiem dārzeņiem, saknēm vai jēlu gaļu,
  • pēc saskares ar lauksaimniecības dzīvniekiem vai pēc lauku darbiem;
  • saimniecības apmeklējuma.

 

Rīkošanās ar pārtiku:

  • jebkurai personai, kurai ir caureja vai vemšana, jāatturas no rīkošanās
  • ar pārtiku;
  • gaļa, tostarp malta gaļa, pamatīgi termiski jāapstrādā;
  • visi augļi ar mizu jānomizo un pēc tam jānoskalo zem tekoša dzeramā
  • ūdens;
  • visi dārzeņi kārtīgi jānomazgā zem tekoša dzeramā ūdens, īpaši tie, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa;
  • mizojiet visus sakņu dārzeņus un noskalojiet tos zem tekoša dzeramā
  • ūdens;
  • dārzeņu un gaļas pamatīga termiska apstrāde iznīcina slimību izraisošās baktērijas un vīrusus;
  • izvairieties no krusteniskās kontaminācijas, t. i., baktēriju izplatīšanas no jēla pārtikas produkta uz ēšanai gatavu vai termiski apstrādātu pārtikas produktu, piemēram, izmantojot atsevišķus dēlīšus jēlas gaļas un termiski apstrādātas gaļas vai svaigu dārzeņu griešanai,un mazgājiet griešanas dēlīti ar ziepēm starp jēlas un ēšanai gatavas pārtikas apstrādi.

Vairāk informācijas par rīkošanos ar pārtiku: Pasaules Veselības organizācija “Five keys to safer food”:

http://www.who.int/foodsafety/publications/consumer/5keys/en/

 

Kas man jādara, ja man vai manam bērnam parādās caureja?

Ja jums vai jūsu bērnam ir minētās infekcijas pazīmes (krampjveida sāpes vēderā, asiņainā caureja) nekavējoties jāsazinās ar ārstu.

Ja jums parādās caureja un jūs strādājat virtuvē, kurā tiek gatavota pārtika sabiedriskai ēdināšanai, jums jāsazinās ar ārstu un jāatturas no rīkošanās ar pārtiku.

Ja jums ir parādījušies simptomi, pievērsiet rūpīgu uzmanību roku higiēnai un mazgājiet rokas ar ziepēm un noskalojiet zem tekoša dzeramā ūdens uzreiz pēc tualetes apmeklējumiem.

©SPKC 2019. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC