Publicēts: 22.12.2020.
Atjaunināts: 20.05.2023.

Covid-19 profilakses pasākumi:

  • izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem un nedoties uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem (piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru) vai citām Covid-19 pazīmēm; 

  • censties ievērot 2 metru distanci, atrodoties publiskajās vietās; 

  • izvairīties no pārpildītām vietām, kur nevar atrasties 2 metru attālumā no citiem; 

  • izvērtēt nepieciešamību ceļot, riskus ceļojuma laikā un iespējas tos mazināt; 

  • ievērot roku higiēnu (regulāri mazgāt un/vai dezinficēt rokas), nepieskarties ar netīrām rokām sejai;     

  • bieži vēdināt telpas (vairākas reizes dienā, plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā). Ja iespējams, maksimāli intensīvi jāvedina sabiedriskā transporta saloni;  

  • vietās, kur nav iespējams ievērot drošu distanci, sejas masku vai respiratoru FFP2  lietošana ir svarīgs piesardzības pasākums, kas īpaši ieteicams cilvēkiem ar hroniskām slimībām, pazeminātu imunitāti. Lietojot sejas masku, ir svarīgi to darīt pareizi  - cieši nosedzot degunu un muti; 

  • Covid-19 slimnieka kontaktpersonai 7 dienas pēc pēdējā kontakta ieteicams palikt mājās un nekontaktēties ar citiem cilvēkiem, bet ja tas nav iespējams, tad būt atbildīgam par citu cilvēku veselību un sabiedriskās vietās lietot ne zemākas klases kā FFP2 respiratoru, tai skaitā veicot darba pienākumus, esot telpā, kur atrodas vairāk par vienu cilvēku. Jāatceras, ka Covid-19 inficēta persona kļūst infekcioza 2 dienas pirms simptomu paradīšanās un respirators šādos gadījumos ievērojami samazina inficēšanās risku citiem cilvēkiem; 

  • publisko pasākumu rīkotājiem ir svarīgi apzināt ar Covid-19 infekciju saistītos riskus un noteikt konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības savai pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises vietai, piemēram, sejas masku lietošanu, distances un plūsmu ievērošanu. 

  • masku/respiratoru FFP2 lietošana nepieciešama, ja ūdeļu novietnē tiek konstatēta ūdeļu saslimšana ar elpceļu infekcijas slimību simptomiem vai apstiprināta SARS-CoV-2 infekcija.  Dzīvnieku novietnes telpas tīrīšanas laikā,  nepieciešama elpceļu aizsardzība darbiniekiem ar FFP2 respiratoriem.

Veselības ministrija pasākumu rīkotājus un dalībniekus aicina rīkoties atbildīgi un ievērot epidemioloģiskās drošības ieteikumus, lai samazinātu inficēšanās risku.

Ieteikumi publisko āra pasākumu apmeklētājiem

  • Iespēju robežās izretoties, ievērot vismaz divu metru distanci no citiem cilvēkiem, nedrūzmēties;
  • Lūdzam lietot medicīniskās sejas maskas (ja iespējams – FFP2 respiratoru bez vārsta) arī ārā, kur pulcējas daudz cilvēku. Mutes un deguna aizsegs jālieto pilnībā nosedzot muti un degunu;
  • Iesakām nelietot pārtiku pasākuma laikā un pēc nepieciešamības dezinficēt rokas;
  • Dodoties uz vai no pasākuma, aicinām izvairīties no sabiedriskā transportlīdzekļa izmantošanas, ja tas ir pārpildīts;
  • Ņemot vērā paaugstināto risku, īpaši izvērtēt dalību pasākumā aicinām cilvēkus, kuri nav vakcinējušies (nav balstvakcinācija) vai pārslimojuši Covid-19. It īpaši cilvēkus, kuri pieder riska grupām: seniori, personas ar hroniskām slimībām, paaugstinātu ķermeņa svaru utt.
  • Aicinām neapmeklēt pasākumu, ja ir saslimšanas pazīmes (paaustināta ķermeņa temperatūra, klepus, iesnas u.tml.) vai Covid-19 kontaktpersonām (piemēram, ir inficēts ģimenes loceklis)!
  • Lūdzam ievērot pasākuma organizatora vai policijas norādījumus!

Ieteikumi publisko āra pasākumu organizatoriem

  • Pasākumu organizēt vietā:
    • kas ir pietiekami liela un atbilst paredzētajam cilvēku skaitam, lai būtu iespējams viegli ievērot divu metru distanci (aptuveni 5m2 uz cilvēku vai vairāk);
    • nav noslēgta ar sienām vai jumtu;
    • ar vieglu piekļuvi un bez šaurām ieejām, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos;
  • Informēt pasākuma dalībniekus par piesardzības ieteikumu ievērošanu (divu metru distances ievērošanu, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru bez vārsta lietošanu, lūgumu nedoties uz pasākumu kontaktpersonām vai personām ar saslimšanas pazīmēm), tostarp, izmantojot paziņojumus, plakātus u.c.;
  • Aicinām neorganizēt pārtikas vai dzērienu tirdzniecību vai izdali pasākuma laikā;
  • Aicinām ieplānot izlietoto sejas masku un respiratoru savākšanu.

Par Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem t.sk. izglītības iestādēs 

Par Covid-19 izplatības ierobežojošiem pasākumiem 

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) informē, ka balstoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra[1] informāciju un citu valstu pieredzi[2][3][4][5][6][7] kā arī Veselības ministrijas Epidemioloģiskās darba grupas rekomendācijām, ir aktualizētas SPKC rekomendācijas Covid-19 pacientu izolācijai, kontaktpersonu mājas karantīnai, rīcībai, ja bērnam paradās akūtas elpceļu infekcijas pazīmes (pielikumā), kā arī ievērojot aktualitātes, kas ir saistītas ar mācību gada uzsākšanos, ieteikumus sejas masku lietošanai un citiem profilakses pasākumiem izglītības iestādes. 

Covid-19 pacientu izolācija 

Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, infekciozitāte Covid-19 infekcijas gadījumā saglabājas vidēji 6-8 dienas pēc slimības simptomu paradīšanās. Tā 6. dienā pēc saslimšanas gandrīz katrs trešais (30%) Covid-19 pacients joprojām ir infekciozs. Ņemot vērā minēto, Centrs iesaka pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju, noteikt izolācijas ilgumu 9 (deviņas) dienas no simptomu parādīšanas vai no pirmā laboratoriski apstiprināta Covid-19 testa.  

Izglītojamajiem kuriem ir apstiprināta inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu vai ir pamatotas aizdomas par inficēšanos, ko apliecina pozitīvs antigēna tests (tai skaitā paštests), joprojām saglabājas iepriekšējā rekomendācija: tie var neievērot izolācijas nosacījumus, lai piedalītos klātienes izglītības procesā pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē, tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās (izņemot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas), vai lai klātienē saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumu, ja kopš inficēšanās vai aizdomu apstiprināšanās pagājušas ne mazāk kā septiņas dienas un vismaz 24 stundas pirms atgriešanās klātienes izglītības procesā vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietā viņam nav slimības pazīmju (to novērtē pilngadīgs izglītojamais vai nepilngadīga izglītojamā likumiskais pārstāvis). 

Lēmumu par Covid-19 pacienta izolācijas pārtraukšanu pieņem ārsts, ņemot vērā kāds ir pacienta veselības stāvoklis un vērtējot laiku kopš akūtas infekcijas slimības simptomu izzušanas:  

  • citu akūtas infekcijas slimības simptomu klīniska uzlabošanās; 
  • ne mazāk kā 24 stundas normāla ķermeņa temperatūra, nelietojot pretdrudža līdzekļus. 

Ieteikumi kontaktpersonām 

Atgādinām, ka šobrīd Centrs neveic aktīvu Covid-19 pacientu kontaktpersonu izsekošanu un uzraudzību. Tādēļ nedz ārstniecības personām, nedz arī kolektīvu vai iestāžu vadītājiem nav pienākums ziņot Centram par Coivd-19 pacienta kontaktpersonām.  

Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 191. punktā ir noteikts, ka persona pēc pēdējā kontakta ar Covid-19 inficētu personu vai personu, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir inficēta ar SARS-CoV-2 vīrusu, ieskaitot personas ar pozitīvu antigēna testa rezultātu, septiņu dienu laikā pēc pēdējā kontakta ar inficēto cilvēku ievēro šādas epidemioloģiskās drošības prasības:  

  • ja persona ir nodarbināta darbos, kas var radīt pakalpojuma saņēmējam paaugstinātu risku veselībai saistībā ar Covid-19 (tai skaitā ārstniecības iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes iestādē u. tml.), un kontaktēšanās ar inficēto personu notikusi, nelietojot atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus, ievēro vienu no šādiem nosacījumiem:  
    • katru reizi pirms darba pienākumu veikšanas veic RNS vai antigēna testēšanu, tai skaitā izmantojot paštestus;  
    • neveic darba pienākumus klātienē un gadījumā, ja nav iespējams veikt darba pienākumus attālināti, var saņemt darbnespējas lapu;  
    • sabiedriskajās vietās, tai skaitā veicot darba pienākumus telpā, kur atrodas vairāk par vienu cilvēku (izņemot izglītības nozari), lieto respiratorus, ne zemākas klases par FFP2;  
    • novēro savu veselības stāvokli un, rodoties Covid-19 pazīmēm, sazinās ar ārstniecības personu. 

Savukārt, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām[8] pašreiz mājas karantīnas ievērošana tiek ieteikta noteiktām kontaktpersonu grupām:  

  • augsta riska kontaktpersonas:  
  • personas vecākas par 60 gadiem,  
  • personas ar imūnsupresetām slimībām vai personas, kuras lieto medikamentus imūnsupresijai;  
  • cilvēki ar vairākām blakusslimībām,   
  • grūtnieces;  
  • citas personas, kuras veselības darbinieks ir citādi informējis, ka viņiem ir augsts smagas slimības norises risks;  
  • kontaktpersonas, kuras uzturas veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestādēs. 

Minētajām kontaktpersonām ieteicams ievērot 7 dienu mājas karantīnu pēc pēdējā kontakta ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēto personu, ja nav parādījušies slimību simptomi un ir negatīvs 7. dienā veiktais SARS-CoV-2 RNS vai antigēna noteikšanas tests (laboratorijā veiks vai paštests). Ja kontaktpersonai nav veikts minētais tests, ieteicams ievērot 10 (desmit) dienu karantīna pēc pēdējā kontakta ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēto personu.  

Atgādinām, ka mājas karantīnas laika izbeigšanai ārsta izziņa nav obligāta. 

Pilngadīgajam izglītojamajam vai nepilngadīgā izglītojamā likumiskajam pārstāvim jāinformē izglītības iestāde par izglītojamā inficēšanos ar Covid-19 un atrašanos izolācijā. 

  • Mājas karantīna izglītojamiem un izglītības iestādēs nodarbinātajiem netiek noteikta. 
  • Testēšana var tikt veikta, ja pamata un vidējās izglītības pakāpē, tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās izglītojamajiem un nodarbinātiem, kā arī pirmsskolas izglītības pakāpē nodarbinātajiem, ir bijis tiešs kontakts ar Covid-19 inficētu personu mājsaimniecībā, tad minētās personas piedalās izglītības procesā klātienē, septiņu dienu laikā pēc pēdējā kontakta ar inficēto personu pēc iespējas veicot divus paštestus (4. un 7. dienā, īpaši ieteicama testa veikšana 4. dienā) un novērojot savu veselības stāvokli. Tomēr Centrs rekomendē arī citiem izglītojamiem, kuri ir bijuši saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēto personu, t. sk. mācību procesa laikā, ja iespējams, veikt divus Covid-19 paštestus septiņu dienu laikā (4. un 7. dienā, kā minēts, īpaši ieteicama testa veikšana 4. dienā) pēc pēdējā kontakta ar inficēto personu pirms izglītības iestādes apmeklēšanās. 
  • Paštesti tiek veikti, ja izglītojamajiem un izglītības iestādēs nodarbinātajiem parādās Covid-19 saslimšanas simptomi. 
  • Skolas izsniegts paštests tiek veikts mājas apstākļos pirms došanās uz izglītības iestādi vai izglītības iestādē atbilstoši tajā noteiktai kārtībai. 

Sejas masku lietošana principi izglītības iestādēs  

  • Var lietot ikviens brīvprātīgi, individuāli vērtējot riskus. 
  • Ieteicams lietot: 
    • visām kontaktpersonām Covid-19 skartajā klasē, korpusā, ja to noteikusi izglītības iestāde (ja tiešs kontakts ar Covid-19 inficētu personu ir mājsaimniecībā, tad skolā maska nav jālieto, ja tiek veikts paštests un tas ir negatīvs, kā arī jānovēro savs veselības stāvokli un ja parādās Covid-19 pazīmes, nekavējoties jāsazinās ar ārstniecības personu); 
    • ja to lietošanu (vismaz 2 nedēļas) noteikusi izglītības iestāde, kad konstatēts akūtu augšējo elpceļu infekciju gadījumu pieaugums klasē, klašu grupā vai mācību korpusā; 
    • ja izglītojamam vai darbiniekam parādās akūtas augšējo elpceļu infekcijas slimības pazīmes – tādā gadījumā obligāti jālieto maska, jāveic paštests, ja persona atrodas izglītības iestādē, jāatstāj iestādes telpas, lietojot sejas masku un ievērojot piesardzības pasākumus, neraugoties uz paštesta rezultātiem (ja pat paštesta rezultāts ir negatīvs, tas var liecināt arī par inficēšanos ar kādu citu augšējo elpceļu infekcijas izraisītāju un risku citiem klātesošajiem). 
  • Ievērojot minētās indikācijas, priekšrocība ir medicīniskajām maskām. 

  Citi akūtu augšējo elpceļu infekciju, ieskaitot Covid-19, izplatību ierobežojošie pasākumi izglītības iestādēs: 

  • pastiprināta telpu vēdināšana; 
  • roku mazgāšana un higiēna, roku dezinfekcija; 
  • telpu regulāra tīrīšana, virsmu (galdu, durvju rokturu, u.c.) dezinfekcija, īpaši intensīvi - koplietošanas telpās. 

Pastiprināti  Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju izplatības ierobežojošie pasākumi izglītības iestādes, kas nodrošina pamata un vidējās izglītības pakāpē izglītības programmās ieteicams ieviest, ja kopējais izglītojamo kavējumu īpatsvars iestādē (atskaitot prombūtni zināma ar veselības stāvokli nesaistīta iemesla dēļ) pieaug un sasniedz 12%, bet stingri rekomendēts, ja tas ir sasniedzis 15%.  

Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā ieteicami papildu pasākumi, kurus sākotnēji ievieš uz 2 nedēļām, pēc tam veicot situācijas pārvērtēšanu:  

  • pastiprināta sejas maksu lietošana; 
  • nepieļaut kopīgu pasākumu rīkošanu. 

Izmantotās literatūras saraksts 

[1] 1 https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/covid-19-guidance-discharge-and-ending-isolation   

[2]https://www.who.int/news-room/questions-and-answers/item/coronavirus-disease-covid-19-home-care-for-families-and-caregivers  

[3] https://www.who.int/europe/publications/i/item/WHO-EURO-2022-5851-45616-65461 

[4] https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/your-health/quarantine-isolation.html 

[5] https://www.nhs.uk/conditions/coronavirus-covid-19/self-isolation-and-treatment/when-to-self-isolate-and-what-to-do/  

[6] https://www.zusammengegencorona.de/en/when-do-i-have-to-quarantine-or-self-isolate/   

[7]https://www.health.gov.au/health-alerts/covid-19/testing-positive?gclid=EAIaIQobChMI-LzayI-8-QIVdo9oCR0ogA0jEAAYASAAEgIqf_D_BwE&gclsrc=aw.ds#isolating-if-you-have-covid19 

[8] https://www.who.int/publications/i/item/WHO-2019-nCoV-Contact_tracing_and_quarantine-2022.1 

 

  

Aicinām rūpīgi izvērtēt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti

Veselības ministrijas sagatavots skaidrojums darba devējiem par darbinieku veselības novērtēšanu un darbinieku testēšanas organizēšanu

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 662 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 5.2 pantu par „Kontaktpersonu noteikšana un medicīniskā novērošana” Pirmsskolas izglītības iestādē, izglītības iestādē vai darba vietā:

  • Ja kolektīva vadītājs saņem no izglītojamā, izglītojamā likumīgā pārstāvja vai darbinieka informāciju par saslimšanas gadījumu ar Covid-19 infekciju vai saņem informāciju no laboratorijas, kas veic izglītojamo un darbinieku skrīningu konkrētajā izglītības iestādē, par iespējamu Covid-19 infekcijas gadījumu iestādē, viņš nekavējoties sazinās ar SPKC.
  • Kolektīva vadītājs vai viņa noteiktā atbildīgā persona nosaka kontaktpersonas atbilstoši SPKC sniegtajiem kritērijiem un informē kontaktpersonas vai viņu likumiskos pārstāvjus par nepieciešamību ievērot mājas karantīnu un pienākumu sazināties ar ģimenes ārstu, lai veiktu kontaktpersonas medicīnisko novērošanu.
  • Kolektīva vadītājs vai viņa noteiktā atbildīgā persona sagatavo kontaktpersonu sarakstu, norādot personas vārdu (vārdus), uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un datumu, kad bijis pēdējais kontakts ar inficēto personu kolektīvā, un vienas dienas laikā nosūta to SPKC.

Vairāk par kontaktpersonu ziņošanas kārtību šeit: Ziņošana par saslimušā kontaktpersonām

Aicinām darba devējus iepazīties:

SPKC rekomendācijas darba devējiem:

  • iespēju robežās nodrošināt darbinieku fizisko distancēšanos (vismaz 2 m);
  • sadalīt kopā (vienā telpā) strādājošos maksimāli mazākās grupās;
  • ja iespējams veidot papildu aizsargbarjeras starp blakus strādājošiem darbiniekiem (pagaidu caurspīdīgas sienas/ekrāni);
  • nodrošināt labu telpu ventilāciju;
  • mazināt darbiniekiem no dažādām struktūrvienībām fiziskās kontaktēšanas iespēju koplietošanas telpās (garderobē, ēdamistabā, atpūtas telpās u.c.), dienesta transportā. Sanāksmes ieteicams rīkot attālināti. Ja tas nav iespējams, sanāksmes laikā svarīgi ievērot fizisko distancēšanos (2 m starp krēsliem), labi vedināt telpu, cik vien iespējams mazināt sanāksmju ilgumu, kā arī dalībniekiem lietot sejas maskas;
  • izvērtēt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti;
  • apsvērt sejas masku lietošanu situācijās, kad fiziskā distancēšanās nav iespējama;
  • izvērtēt darbinieku komandējumu plānu un rūpīgi izvērtēt to nepieciešamību;
  • pēc iespējas izvērtēt dalīto darba laiku (nodalot plūsmas ar atšķirīgiem darba laika sākumiem un beigām);
  • apsvērt iespēju sadalīt laiku un cilvēku skaitu, ja tiek izmantots dienesta transporta darbinieku pārvadāšanai no/uz darba vietu;
  • aktualizēt darbiniekiem rekomendācijas personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai:
    • sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu ar elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes kaklā, paaugstinātā ķermeņa temperatūra);
    • bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi;
    • ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem;
    • izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām;
    • izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi;
    • klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;
    • tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki, ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem;
    • regulāri tīrīt un vēdināt telpas.

Par kontaktpersonu tiek atzīta persona, kurai saslimušā darbinieka atrašanas laikā darba vietā, ka arī divas dienas pirms viņa saslimšanas (vai divas dienas pirms pozitīva Covid-19 testa veikšanas):

· bijis personīgs kontakts ar Covid-19 inficēto personu ne tālāk kā divu metru attālumā un ilgāk par 15 minūtēm;

 · bijis fizisks kontakts ar Covid-19 inficēto personu (piem., sarokošanās, apskāviens);

· bijis neaizsargāts tiešs kontakts ar Covid-19 inficētās personas inficētajiem izdalījumiem (piemēram, uzklepots);

 · kura atradusies slēgtā vidē (piemēram, darba telpā, koplietošanas vai sanāksmju telpā, uzgaidāmajā telpā utt.) kopā ar Covid-19 inficēto personu ilgāk par 15 minūtēm.

Vairāk informācijas par ieteikumiem iestādei vai uzņēmumam, ja darbiniekam kontatēts Covid-19

Ieteikumi sagatavoti balstoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) vadlīnijām un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem.

To mērķis ir sniegt norādes par telpu uzkopšanu iestādēs, kuras nesniedz medicīnas pakalpojumus (piemēram, dažādās sabiedriskajās iestādēs, skaistumkopšanas salonos, birojos, viesnīcās, skolās utt.), kur varētu būt uzturējies pacients ar apstiprinātu Covid-19 infekciju.

Telpu tīrīšanas metodes

Covid-19 slimības izraisošais vīruss (SARS-CoV-2) pieder lielai koronavīrusu grupai. Ņemot vērā to, ka vīruss spēj izdzīvot vairākas dienas atrodoties uz virsmām, kā arī telpās, kurās uzturējies cilvēks ar apstiprinātu Covid-19, pirms telpu atkārtotas lietošanas ir nepieciešama virsmu un telpas dezinfekcija, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus.

Ir pārbaudīti vairāki dezinfekcijas līdzekļi, kas iedarbojas pret dažādiem koronavīrusa izraisītājiem (tabula). Tādas aktīvās vielas kā nātrija hipohlorīts (sadzīvē lietojamā balinātāja sastāvdaļa) un etanols (etilspirts), ir pieejami izmantošanai sadzīves apstākļos.

Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, efektīvākie līdzekļi, kurus izmantot virsmu un telpu dezinfekcijai, ir 70 % etanola šķīdums un nātrija hipohlorīta šķīdums kā arī citi dezinfekcijas līdzekļi, kas ir efektīvi pret apvalkotajiem (corona) vīrusiem, piemēram, 50% izopropanolu saturoši līdzekļi.

Tabula. Dezinfekcijas līdzekļi, kas darbojas pret dažādiem koronavīrusiem.

Aktīvā viela

Koncentrācija

Testētie koronavīrusi

Etanols

70%

 

HCoV-229E, MHV-2, MHV-N,CCV,TGEV

Nātrija hipohlorīts

0,1 – 0,5%

0,05 – 0,1%

HCoV-229E,

SARS-CoV

Povidonjods

10% (1% jods)

HCoV-229E

Glutaraldehīds

2%

HCoV-229E

Izopropanols

50%

MHV-2, MHV-N, CCV

Tīrīšana un dezinfekcija

Pirms dezinfekcijas tiek rekomendēts veikt telpu mitro uzkopšanu ar sadzīvē lietojamu tīrīšanas līdzekli. Savukārt dezinfekcijai tiek rekomendēts sagatavot 0,5% nātrija hipohlorīta šķīdumu. Lielākā daļa sadzīves balinātāju satur 5% nātrija hipohlorītu. Šķidrajā balinātājā hlors ir dažādās koncentrācijās. Dezinfekcijas šķīduma pagatavošanai var izmantot jebkuras koncentrācijas balinātāja šķīdumu, izmantojot šādu formulu:

(X% pieejamajā balinātāja šķīdumā : X% vēlamā hlora) - 1= dezinfekcijas līdzeklim pievienojamais ūdens apjoms.

*Šajā formulā X% vēlamā hlora = 0,5 %.

Piemēram, ja 1 litrā balinātāja hlora koncentrācija ir 5%, tad dezinfekcijas šķīduma pagatavošanai nepieciešamo ūdens daudzumu aprēķina šādi:

(5 % : 0,5%) - 1 = 9 l.

Tas nozīmē, ka esošajam balinātāja apjomam jāpievieno 9 litri ūdens, kā rezultātā tiek iegūti 10 litri dezinfekcijas šķīduma, kas satur 0,5% hlora.

Virsmas, kuras varētu bojāt nātrija hipohlorīts, attīrīšanai pēc tīrīšanas ar neitrālu mazgāšanas līdzekli, ir nepieciešama tīrīšana ar 70% etanola šķīdumu. Vēršam uzmanību, ka lietojot dezinfekcijas līdzekļus, ir jāievēro ražotāja instrukcija par to sagatavošanu un lietošanu. Izmantojot ķīmiskos dezinfekcijas līdzekļus, ir svarīgi vēdināt telpu, lai aizsargātu uzkopšanas personāla veselību.

Tīrīšana ir jāveic, izmantojot atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL). Ieteicams izmantot vienreizlietojamus IAL, kuri pēc lietošanas jāapstrādā kā iespējami infekciozs materiāls un jāiznīcina kā bīstami infekciozi atkritumi. Vairākkārt izmantojamie IAL jāattīra, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus (piemēram, 0,1% nātrija hipohlorītu vai 70% etanolu).

Veicot tīrīšanas darbus telpās, kas var būt piesārņotas ar Covid-19, tiek rekomendēts izmantot šādus IAL līdzekļus:

  • Sejas maskas (FFP), 2. vai 3. klases respiratorus (FFP2 vai FFP3);
  • Aizsargbrilles vai sejas aizsargu;
  • Vienreizlietojamu, ūdensizturīgu halātu ar garām piedurknēm;
  • Vienreizlietojamus cimdus.

Papildu informācija par uzvilkšanas un novilkšanas procedūrām un piesardzības principiem ir atrodama ECDC tehniskajā dokumentā “Individuālo aizsardzības līdzekļu droša lietošana, ārstējot infekcijas slimības ar īpašu riska potenciālu".

Svarīgi ir rūpīgi attīrīt un dezinficēt visus priekšmetus un virsmas, kurām bieži pieskaras cilvēki, piemēram, durvju rokturus, krānus, sienas un logu virsmas, virsmas tualetēs un vannas istabās, kā arī tālruņus, planšetdatorus u.c. Nelielu virsmu apstrādei ieteicams lietot 70% etanola šķīdumu. Visus tekstilmateriālus (piemēram, gultas veļu, dvieļus, aizkarus utt.) jāmazgā ar veļas mazgāšanas līdzekli, izmantojot veļas mazgājamās mašīnas karstā ūdens ciklu (90°C). Ja auduma īpašību dēļ nevar izmantot karstā  ūdens  ciklu,  mazgājot  tekstilmateriālus,  jāizmanto  veļas  mazgāšanas  līdzekļi  ar  dezinficējošu iedarbību (piemēram, balinātāju vai veļas mazgāšanas līdzekļus, kas satur nātrija hipohlorītu). Veļu savāc piesardzīgi, atsevišķā maisā, to nepurinot, t.i. neinficējot pārējo veļu. Virsmu tīrīšanai izmanto vienreiz lietojamas drānas/švammes, lupatiņas, salvetes vai mopus un, beidzot telpas uzkopšanu, veic arī telpu uzkopšanas aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju.

Sejas masku lietošana principi izglītības iestādēs

Dokuments ir gatavots, balstoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC), kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem.

Pašreiz pieejamā informācija liecina, ka divi galvenie SARS-CoV-2 vīrusa, kas izraisa Covid-19 saslimšanu, pārnešanas ceļi ir gaisa pilienu un kontakta ceļš. Elpceļu pilieni rodas, cilvēkam runājot, klepojot vai šķaudot. Jebkurai personai, kas ir ciešā kontaktā (1 metra tuvumā) ar kādu, kam ir akūtas elpceļu infekcijas pazīmes (paaugstināta temperatūra, sāpes rīklē, klepus, apgrūtināta elpošana), ir risks tikt pakļautai iespējamai elpceļu infekcijai.

Medicīnisko masku lietošana ir viens no profilakses pasākumiem, kas var ierobežot noteiktu respiratoro vīrusu izplatību, t.sk. SARS-Cov-2 izplatību. Tomēr ar maskas lietošanu vien nepietiek, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību. Nepieciešams ievērot arī higiēnas un fiziskas distancēšanās pasākumus.

Sejas masku klasifikācija:

  • Medicīniskās sejas maskas ir klasificējamas kā medicīniskās ierīces un tām jāatbilst Eiropas standartu prasībām. Tās nosedz maskas nēsātāja degunu, muti un zodu, tādējādi nodrošinot aizsardzību pret gaisa pilieniem, kas izdalās no inficētās personas elpceļiem, inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot. Medicīniskās maskas tiek lietotas arī pacientiem, lai apturētu pilienu izdalīšanos no inficētās personas ar nolūku ierobežot infekcijas tālāko izplatīšanos.
  • Nemedicīniskās (jeb higiēnas) maskas gatavo no auduma vai citiem tekstilmateriāliem. Šīs maskas nav paredzētas veselības aprūpes speciālistiem. Tomēr ir neliels skaits pierādījumu, kas liecina, ka pašdarinātās sejas maskas vai citi sejas pārklāji, kas veidoti no auduma un no citiem materiāliem, var samazināt no inficētās personas elpceļiem izdalīto gaisa pilienu nonākšanu vidē. Vairākums pētījumu pierāda, ka pašdarinātās sejas maskas ir mazāk efektīvas kā medicīniskās maskas. Līdz šim nav noteikti standarti pašdarinātu sejas masku izgatavošanai.
  • Respiratori nav klasificējami kā sejas maskas, bet tie ir paredzēti tam, lai pasargātu respiratora lietotāju no gaisā esošo piesārņojumu iedarbības, t.sk. arī no infekcijas slimību ierosinātājiem, kas izplatās gaisa pilienu ceļā. Respiratori ar vārstuli nav piemēroti inficētajai personai, jo tie neaizkavē lietotāja izelpoto gaisa pilienu nonākšanu vidē. Arī respiratoriem ir noteiktas Eiropas standartu prasības.

Personu grupas, kam tiek rekomendēts lietot sejas maskas un/vai respiratorus:

  • Respiratori tiek rekomendēti personām, kas veic Covid-19 infekcijas pacientu aprūpi un, veicot darba pienākumus, ilgstoši nonāk ar šīm personām ciešā kontaktā “seja pret seju”, kā arī ārstniecības personām, kas veic medicīniskās manipulācijas, kā rezultātā veidojas aerosoli (bronhospkopijas, pieslēgšana pie mākslīgās plaušu ventilācijas u.tml.).
  • Medicīniskās maskas tiek rekomendēts lietot visiem veselības aprūpes darbiniekiem ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību ārstniecības iestādēs.
  • Medicīniskās maskas tiek rekomendētas arī sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, valsts policijas, pašvaldības policijas darbiniekiem, kā arī citu iestāžu darbiniekiem, kas, pildot darba pienākumus, nonāk tiešā saskarē ar Covid-19 inficētu personu vai inficētām virsmām un priekšmetiem un nevar nodrošināt 2 metru distanci darba pienākumu veikšanas laikā. 
  • Medicīniskās maskas tiek rekomendēts lietot visiem sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, kas nonāk tiešā saskarē ar klientiem ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību šajās iestādēs.
  • Medicīniskās maskas tiek rekomendēts lietot personām, kurām ir konstatētas akūtas elpceļu infekcijas pazīmes (paaugstināta temperatūra, sāpes rīklē, klepus, apgrūtināta elpošana) ar mērķi novērst runāšanas, klepus vai šķaudīšanas laikā radušos gaisa pilienu izplatīšanos apkārtējā vidē. Respiratorā higiēna jeb mutes un deguna aizklāšana ar salveti klepošanas vai šķaudīšanas laikā arī ir atzīta par infekciju izplatības mazināšanas pasākumu.
  • Nepieciešamības gadījumā, ja nav pieejamas sejas maskas vai arī to lietošana izsauc būtiskas veselības problēmas, persona aizsardzībai var lietot sejas vairogus. 
  • Var apsvērt iespēju izmantot nemedicīniskās maskas, īpaši gadījumos, kad medicīnisko sejas masku pieejamais daudzums ir ierobežots un kad prioritāri medicīniskās maskas jānodrošina veselības aprūpes darbiniekiem, kuri nodrošina apstiprinātas Covid-19 infekcijas pacientu aprūpi.

Sejas masku lietošana

  • Sejas maskai pilnībā jānosedz sejas daļu no deguna līdz zodam.
  • Pirms sejas maskas uzvilkšanas un noņemšanas, jānomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm vai arī jāizmanto spirtu saturošu (sastāvā vismaz 70% etanols) roku dezinfekcijas līdzeklis.
  • Pēc sejas maskas noņemšanas nekavējoties jānomazgā rokas vai jādezinficē tās ar spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli.
  • Noņemot sejas masku, tā jāsaņem no mugurpuses vai aiz fiksējošas saites, nepieskaroties maskas priekšpusei.
  • Ja maska ir vienreiz lietojama, tā ir jāiznīcina drošā veidā, lai nenonāktu apkārtēja vidē. Izmantoto sejas masku ievieto divos aizsietos maisos un tos ievieto konteinerā, kas paredzēts nešķirotiem atkritumiem. To nedrīkst atstāt pie konteinera vai ievietot dalītās vākšanas konteinerā.
  • Pēc katras maskas lietošanas reizes daudzreiz lietojamā sejas maska iespējami drīz jāizmazgā 60 °C temperatūrā, izmantojot parastu mazgāšanas līdzekli, vai jāapstrādā ar virsmām paredzēto dezinfekcijas līdzekli.
  • Tiklīdz maska lietošanas laikā kļūst mitra vai netīra, nepieciešams to aizstāt ar jaunu, tīru, sausu masku.
  • Vienreizlietojamās maskas nedrīkst noņemt daļēji (novilkt uz zoda vai kakla) un pēc tam lietot atkārtoti.
  • Vienreizlietojamās maskas nedrīkst lietot atkārtoti.

Sejas maskas lietošanas sabiedrībā mērķis ir pasargāt no inficēšanās apkārtējos un sevi. Masku lietošana ir solidaritātes izpausme infekcijas profilaksē.  

Brīdinājumi, kas saistīti ar sejas masku lietošanu:

  1. Sejas masku lietošana veseliem cilvēkiem var radīt viltus drošības izjūtu, kas var veicināt pārējo aizsardzības pasākumu neievērošanu, t.sk. sociālās distancēšanās neievērošanas, kā arī roku un respiratorās higiēnas neievērošanas.
  2. Medicīniskās sejas maskas, t.sk. respiratori, primāri ir jānodrošina veselības aprūpes darbiniekiem, kas nonāk ciešā saskarsmē ar Covid-19 pacientiem, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju saistībā ar individuālo aizsarglīdzekļu trūkumu.

Covid-19 infekcijas ierosinātājs izplatās:

  • aerosola veidā un ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot;
  • tieši kontaktējoties ar inficētu personu;
  • netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Piemēram, inficēšanās var notikt:

  • esot divu un mazāk metru attālumā no inficētas personas, kura runā, klepo vai šķauda;
  • pieskaroties inficētās personas ķermenim, piemēram, skūpstoties vai sveicinoties un pēc tam pieskaroties sev (mutei, acīm vai degunam) ar nenomazgātām rokām;
  • pieskaroties virsmām vai priekšmetiem, piemēram, durvju rokturiem, kam ir pieskārusies inficētā persona un pēc tam pieskaroties sev (mutei, acīm vai degunam) ar nenomazgātām rokām.

Piedāvājot publiskos pakalpojumus, kurus izmanto liels cilvēku skaits, pakalpojumu sniedzējiem ir ieteicams rūpīgi izvērtēt pakalpojuma sniegšanas pamatotību, iespējamos ieguvumus un riskus. Ņemot vērā minēto publisko pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. arī pakalpojumu saņēmējiem ir jāievēro sekojošie profilakses pasākumi:

Aizsardzības pasākumi:

  • ja darbiniekam, veicot darba pienākumus, parādās elpceļu infekcijas slimības pazīmes (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums), un darbinieks nav bijis ārvalstīs kā arī nav bijis kontaktpersona Covid-19 inficētai personai, darbinieka pienākums ir pārtraukt darba pienākumu veikšanu un doties mājās kā arī telefoniski sazināties ar ģimenes ārstu, lai vienotos par turpmāko ārstēšanas režīmu;
  • iestādes darbiniekam, kuram ir apstiprināta Covid-19 saslimšana, ir pienākums stingri ievērot karantīnu mājās un darbā atgriezties tikai ar ārsta norādījumu (kad ārsts ir noslēdzis darbnespējas lapu);

Ja tiks konstatēts Covid-19 infekcijas gadījums, kas būs saistīts ar konkrēto pakalpojuma sniedzēju, Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi noteiks īpašus pretepidēmijas pasākumus atbilstoši konkrētajai situācijai un sniegs individuālas rekomendācijas iestādes vadībai, kā arī lems par karantīnas noteikšanu iestādei.

  • Pakalpojuma sniedzējam  jāizvairās no kontakta ar cilvēkiem, kuri atgriezušies no ārvalstīm, kuri bijuši kontaktā ar Covid-19 inficētu personu kā arī kuriem ir radušās elpceļu infekcijas pazīmes (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums).

Nodrošinot pakalpojuma sniegšanu klātienē, t.sk arī klientu mājās, pirms pakalpojuma sniegšanas darbiniekam ir jāveic klienta aptauju, lai noskaidrotu vai cilvēks neatbilst kādai no personu grupām, kam ir noteikts pienākums ievērot mājas karantīnu un atteikt pakalpojumus šādiem cilvēkiem, kā arī atteikt pakalpojumus cilvēkiem ar elpceļu infekcijas pazīmēm (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums).

Higiēnas pasākumi:

  • nodrošināt darbiniekus un klientus ar iespējām roku higiēnai – siltu ūdeni, šķidrajām ziepēm, roku susināšanas līdzekļiem un spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem. Roku mazgāšana nodrošina vislabāko aizsardzību pret Covid-19, piemēram, lietojot vienreiz lietojamus cimdus, infekcijas ierosinātājs var saglabāties uz cimdiem un ar tiem pieskaroties sejai, var notikt inficēšanās;
  • nodrošināt klientiem iespēju lietot individuālus, vienreiz lietojamus priekšmetus (piemēram, pildspalvas) kā arī izmest tos pēc lietošanas;
  • izvairīties no skaidras naudas norēķiniem, izmantojot bezkontakta norēķinus vai norēķinus ar karti;
  • nodrošināt biežu iestādes telpu un virsmu tīrīšanu, t.sk. dezinfekciju. Tiek rekomendēts izmantot ir 70% etanola, 0,5% nātrija hipohlorīta vai citus dezinfekcijas līdzekļus, kuri ir efektīvi pret apvalkotajiem (corona) vīrusiem, piemēram, 70% izopropanola saturošus līdzekļus. Ar minētajiem dezinfekcijas līdzekļiem ieteicams tīrīt virsmas un priekšmetus, ar kuriem bieži saskaras cilvēki, piemēram, durvju rokturus, galdu virsmas, krēslu roku balstus, virsmas tualetēs, krānus u.c.
  • nodrošināt, lai iestādes telpās būtu laba un bieža ventilācija;
  • iespēju robežās samazināt kopīgi lietoto virsmu un priekšmetu skaitu (t.sk. skārienjūtīgos ekrānus, datorus, tastatūras, peles, papīrus u.c.).

Papildu pasākumi:

  • Informēt darbiniekus, t.sk. klientus par Covid-19 simptomiem un individuāliem profilakses pasākumiem (piemēram, uz informatīvajiem video ekrāniem vai drukātā veidā), nodrošinot šādas informācijas pieejamību:
    • saslimstot ar akūtu elpceļu infekcijas slimību (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums) nekavējoties sazināties ar ārstu un nedoties uz darbu, izglītības iestādi, neapmeklēt sabiedriskas vietas, neizmantot sabiedrisko transportu un maksimāli ierobežot jebkādus kontaktus, lai neinficētu citus cilvēkus;
    • neklepot un nešķaudīt citiem virsū. Klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;
    • ja nav pieejamas vienreizlietojamās salvetes vai kabatlakatiņš, klepot vai šķaudīt iekšējā elkoņa locītavas virsmā (piedurknē), bet nedarīt to plaukstā;
    • neļaut, ka pašam šķauda vai klepo virsū (pēc iespējas ietverot ne mazāk kā divu metru distanci no slimajām personām);
    • rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas; ja nav iespējams nomazgāt rokas, izmantot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli;
    • atcerēties, ka skārienjutīgās ierīces, piemēram, viedtālruņu virsmas arī var būt piesārņotas ar vīrusiem un baktērijām, tādēļ ieteicams regulāri tās tīrīt, izmantojot spirtu saturošus dezinfekcijas līdzekļus;
    • nepieskarties mutei, acīm vai degunam, kamēr nav nomazgātas rokas.

Ieteikumi ir izstrādāti ar mērķi COVID-19 karantīnas noteikto ierobežojumu pakāpeniskai mazināšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – institūcijas). Ieteikumi attiecināmi tikai uz institūcijām, kurās nav  COVID-19 pozitīvi klienti vai darbinieki.

Atgādinām, ka institūcijās ir augsts infekcijas izplatīšanās risks saistībā ar blīvu apdzīvotību un ierobežotu personāla skaitu. COVID-19 institūcijās var izraisīt grūti kontrolējamus infekcijas slimības uzliesmojumus ar lielu saslimušo skaitu un ievērojamu letālo gadījumu pieaugumu.

Gadījumos, kad  institūcijā ir apstiprināts COVID-19 gadījums, tiek īstenoti epidemioloģiskās drošības pasākumi, attiecīgi nav attiecināma šajos ieteikumos aprakstītā ierobežojumu mazināšana (sk. Vadlīnijas aprūpes nodrošināšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (SAC) Covid-19 izplatības ierobežošanai[1]).

Pasākumos nedrīkst piedalīties klienti ar elpceļu slimības simptomiem.

Institūcijas vadītājs atbild par infekcijas slimību izcelšanās un izplatības ierobežošanu un attiecīgu darba organizēšanu iestādē, katrs darbinieks atbild par iestādē noteikto kārtības ievērošanu, piesardzības un drošības pasākumu izpildi.

Institūcijas vadītājs kritiski izvērtē situāciju iestādē un nosaka pasākumus karantīnas ierobežojumu mazināšanai (vēlams iekšējais rīkojums, kurā noteikti pasākumi, atbildīgie un kontroles mehānisms). Lai nodrošinātu institūcijas darbības normalizēšanu, institūcijā pakāpeniski var:

1.Atļaut institūcijas telpu un teritorijas ietvaros rīkot klientiem iekšējos pasākumus (procedūras, nodarbības, TV skatīšanos, spēles u.tml.) nelielās grupās  (līdz 10 cilvēkiem), iespēju robežās nodrošinot 2 metru distancēšanos.

2. Institūcijas klientiem atļaut nelielās grupās (ne vairāk kā 10 cilvēki) ēdamzālē kopīgi paēst, ja kopīgajā maltītē piedalās vienas grupas klienti, ievērojot visus drošības pasākumus, iespēju robežās nodrošinot 2 metru distanci starp galdiem.

3. Atjaunot tuvinieku sūtījumu pieņemšanu, ja sūtījumu saņemšana notiek bez sūtītāja fiziskā kontakta ar klientu. Tuvinieks informē darbinieku un atstāj sūtījumu pie apsardzes/dežuranta. Sūtījumos atļauta atsevišķu preču piegāde orģinālajos iepakojumos, kurus var dezinficēt.  Sūtījumus dezinficē vai atstāj karantīnā, ja to ļauj produktu derīguma termiņš.

4. Organizēt tuvinieku (t.sk. adoptētāju un viesģimeņu, utt.) ciemošanos, ja tiek ievēroti drošības pasākumi – 2 m distance, maskas, roku dezinficēšana. Ciemošanos iepriekš saskaņo ar administrāciju. Par katru ciemošanās reizi tiek veikta apmeklētāju reģistrācija (veido apmeklētāju reģistru) reģistrējot arī apmeklētāja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, kā arī norādot no cikiem līdz cikiem ir paredzēta vizīte. Šos datus glabā 14 dienas, gadījumam, ja tas būs nepieciešams epidemioloģiskajai izmeklēšanai, norādot datu apstrādes mērķi. Apmeklējumus organizē atsevišķā (apmeklētāju) telpā, vienā apmeklējuma reizē ne vairāk kā viena persona  (izņēmuma gadījumā vairāki vienas ģimenes locekļi, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā), pirms apmeklējuma tuvinieks aizpilda veidlapu, ka pēdējo 14 dienu laikā nav uzturējies valstī, kas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicēta kā valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, nav bijis ciešā kontaktā ar COVID-19 infekcijas slimnieku vai cilvēku, kurš atrodas mājas karantīnā, un nav COVID-19 raksturīgo klīnisko simptomu. Siltā laikā tikšanos var organizēt arī institūcijas teritorijā, dārzā, lapenē, ievērojot 2 m distancēšanos. Tuvinieku apmeklējumi organizējami darba dienās darba laikā, kad uz vietas ir institūcijas speciālisti, lai varētu kontrolēt, kā tiek ievērota distancēšanās un citi drošības pasākumi. Apmeklējuma laikā masku lieto gan tuvinieks, gan klients, kā arī jānodrošina dezinfekcijas līdzekļu pieejamība.

5. Atļaut svaigā gaisā organizēt sporta pasākumus (skat. arī 1. punktu) klientiem nelielās grupās (līdz 10 cilvēkiem) atklātā institūcijas teritorijā, piemēram, sporta laukumā, ievērojot distancēšanās pasākumus un nodrošinot inventāra dezinficēšanu pirms un pēc aktivitātēm.

6. Atjaunot jaunu klientu uzņemšanu vispārējā kārtībā, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos  “Epidemioloģiskās drošības pasākumi COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteikto.

7. Atļaut klientu kustību (pakalpojuma sniedzēju maiņu) starp institūcijām, piemēram, pakalpojuma sniedzēju maiņu pilngadību sasniegušām personām, uz institūcijām, kur tiek sniegts pakalpojums pilngadīgām personām, vai pakalpojuma sniedzēju maiņu no vienas institūcijas uz otru, ja uz attiecīgo klientu nav attiecināmi COVID-19 infekcijas izplatības ierobežojumi. Pēc pārcelšanās un citu institūciju minētais klients ievēro tos pašus nosacījumus, kas 6.punktā minētajos MK noteikumos tiek izvirzīti jaunu klientu uzņemšanai, skat. arī 6. punktu.

8. Institūcijas teritorijā atļaut izbraukuma tirdzniecību, ja tiek nodrošināti nepieciešamie piesardzības pasākumi:

  • izbraukuma tirdzniecība (piemēram, 2 - 4  reizes mēnesī konkrētās nedēļas dienās autoveikalam iebraucot institūcijas teritorijā – ārpus telpām) tiek organizēta, iepriekš laiku saskaņojot ar tirgotāju un pārliecinoties par minētā tirgotāja saņemtajām tirdzniecības atļaujām,
  • tirgotājs ievēro piesardzības nosacījumus – sejas aizsargi, caurspīdīgs ekrāns starp pārdevēju un pircēju utml.
  • klientam ir saskarsme tikai ar pārdevēju, preces ir iepakojumos vai fasētas, ja ir iespējas, preces jau ir pieteiktas savlaicīgi un attiecīgi sakomplektētas katram pircējam;
  • darbinieki sniedz klientiem nepieciešamo atbalstu drošības pasākumu ievērošanai (maskas, roku dezinfekcija, 2 m attāluma ievērošana no citiem pircējiem utml).

Norēķinos tiek rekomendēta bankas karšu izmantošana. Ja klients ir norēķinājies ar skaidru naudu, pēc iepirkšanās, papildus drošībai jāveic roku dezinfekcija.

9. Atļaut nelielus pārgājienus (piemēram, pastaigas dabas takās, nūjošana ārpus teritorijas, darbdienās, kad nav citu apmeklētāju, skat. arī 1. un 5. punktu) vietējās pašvaldības teritorijā mazās grupās (ne vairāk kā 10 cilvēki) darbinieku pavadībā, ievērojot distancēšanos un citus drošības pasākumus.

10. Atļaut ikmēneša svētbrīžus ar mācītāja dalību. Pirms apmeklējuma mācītājs  aizpilda veidlapu, ka pēdējo 14 dienu laikā nav bijis ārpus Latvijas, nav bijis ciešā kontaktā ar COVID -19 infekcijas slimnieku vai cilvēku, kurš atrodas karantīnā, un nav COVID-19 raksturīgo klīnisko simptomu. Mācītājs ievēro piesardzības pasākumus – roku dezinficēšanu, sejas maska, 2 m no klientiem u.tml.

Nosacījums klientiem – vienā pasākumā piedalās tikai vienas grupas klienti (kopā ne vairāk kā 10 cilvēki), ievērojot visus drošības pasākumus. Iestājoties siltajam laikam pasākumu var organizēt arī brīvā dabā institūcijas teritorijā,  dārzā, lapenē, ievērojot 2 m distancēšanos.

11. Atjaunot brīvprātīgo kustību un uzņemt jaunus brīvprātīgos, kuri nodrošina regulāras aktivitātes (līdzvērtīgi darbiniekiem) klientiem un  kuriem ir veikts COVID-19  tests (ne vecāks par 2 dienām), saņemts apliecinājums, ka persona pēdējo 14 dienu laikā nav bijusi kontaktā ar COVID-19 pacientu, kā arī  ievēroti visi drošības un pretepidēmijas pasākumi analoģiski darbiniekiem. Rekomendēts turpināt brīvprātīgo attālināto darbu.

12. Ieviešot ierobežojumu mazināšanas pasākumus tiek nodrošināta rūpīga klientu veselības novērošana katru dienu, mērot ķermeņa temperatūru, nosakot elpošanas ritmu (ja elpošana pārsniedz 25 reizes minūtē, ir jāapsver aizdomas par elpošanas ceļu infekcijas slimību), kā arī nosakot pulsu. Atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem, ja ir iespējas var apsvērt pulsa oksimetrijas izmantošanu, lai klientiem noteiktu skābekļa līmeni asinīs (ja skābekļa piesātinājums asinīs samazinās zem 95 % ir jāapsver aizdomas par elpošanas ceļu infekcijas slimību) .

[1] http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/aktuali-list/91698-covid-19-noradijumi-pakalpojumu-sniedzejiem-ilgstosas-socialas-aprupes-institucijas

Vispārējie profilakses pasākumi

Covid-19 infekciju izraisošais koronavīruss galvenokārt izplatās:

  • aerosola veidā un ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot;
  • tieši kontaktējoties ar inficētu personu;
  • netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Ņemot vērā minēto pats svarīgākais ieteikums visiem cilvēkiem ir roku higiēnas (bieža un rūpīga roku mazgāšana vai dezinfekcija) un respiratorās higiēnas (pareiza klepošanas, šķaudīšanas un deguna šņaukšanas kultūra) ievērošana.

Ieteikumi

  1. Ja ir akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, nedoties uz darbu un izvairīties no sabiedrisko vietu apmeklēšanas un tuviem kontaktiem ar citiem cilvēkiem;
  2. Klepojot un šķaudot, ievērot šādus principus:
    1. neklepot un nešķaudīt citiem virsū un neļaut, ka pašam šķauda vai klepo virsū;
    2. klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;
    3. ja nav salvetes, klepot vai šķaudīt piedurknē, bet nedarīt to plaukstā;
  3. Bieži un rūpīgi mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm vismaz 20 sek., īpaši pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pirms pieskaršanās sejai, pēc tualetes apmeklējuma;
  4. Ja nav iespējas nomazgāt rokas – ieteicams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem;
  5. Efektīvākie sadzīvē pieejamie dezinfekcijas līdzekļi ir etanola 70% šķīdums un nātrija hipohlorīta 0,1-0,5% šķīdums, kas ir sadzīvē lietojamais balinātājs. Var tik izmantoti arī citi dezinfekcijas līdzekļi, kuriem ir norādīta efektivitāte pret koronavīrusiem vai apvalkotiem vīrusiem
  6. Atcerēties, ka skārienjutīgās ierīces, piemēram telefonu virsmas varbūt arī piesārņotas ar vīrusiem un baktērijām,  tādēļ ieteicams regulāri tas tīrīt, izmantojot spirtu saturošos dezinfekcijas līdzekļus;
  7. Izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām;
  8. Izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi, ieteicama ne mazāk kā divu metru distances ievērošana;
  9. Regulāri tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki, izmantojot sadzīvē lietojamus dezinfekcijas līdzekļus;
  10. Regulāri tīrīt un vēdināt telpas.

Skaidrojums par sejas masku lietošanu

Viens no efektīvākajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas tiek tirgots gan medicīnas preču, gan saimniecības preču veikalos, ir respirators. Izvēloties respiratoru ir jāņem vērā, vai uz tā ir atzīme FFP3 (EN 149). Rekomendējam pārliecināties par atzīmes esamību par bioloģisko aizsardzību, kā arī ieteicams izvēlēties respiratorus ar vārstu. Ļoti svarīgi panākt, lai respirators cieši piegulētu sejai.

Ķirurģisko masku lietošanā ļoti būtiski ir pareiza maskas uzvilkšana un pareiza maskas noņemšana, nepieskaroties pašai maskai, kam seko obligāta roku mazgāšana ar ziepēm vai roku dezinfekcija pirms maskas uzvilkšanas un pēc maskas novilkšanas.

Izmantojot medicīnisko masku jāatceras, ka tā ir vienreizlietojamā maska un tā ir jāizmet atkritumu tvertnē tiklīdz tā kļūst mitra vai pēc 2 stundu lietošanas.

Medicīnisko masku var pagatavot arī mājas apstākļos:

  1. Izmanto marles gabalu, kura izmērs ir 90X60 cm un vates gabalu, kura izmērs ir 15X15 cm un biezums 1 cm. Marles gabalā iesaiņo vati tā, lai veidotos 3 slāņi un augšējo un apakšējo malu ieloka un tad savirpina marles galus, lai iegūtu 2 saišu pārus.
  2. Marles gabala vietā var izmantot arī marles pārsēju. Lai izveidotu aizsargmasku, pietiek ar izmēru – garums 7m un platums 24 cm. Izgatavo vates gabalu 15X15 ar biezumu 1 cm. Daļā pārsēja ietin vates gabalu. Saites maskai gatavo nogriežot 80 cm atlikušā pārsēja, pārgriežot šo gabalu gareniski uz pusēm un salokot vairākās kārtās, lai izveidotos saite, kuru piešuj pārsējā ietītajam vates gabalam.
  3. Paša pagatavoto sejas masku pēc lietošanas var izmazgāt un lietot atkārtoti.

Skaidrojums par ārstēšanu

Šai slimībai nav specifiskas ārstēšanas, tāpēc ārstēšana ir atkarīga no slimības izpausmes un smaguma. Tas nozīmē, ka ārstēšana ir vērsta uz slimības radīto veselības problēmu novēršanu, simptomu mazināšanu un organisma funkciju uzturēšanu smagas slimības norises gadījumā. Antibiotikas neiedarbojas pret jauno koronavīrusu, bet tās izmanto vīrusa infekcijas rezultātā pievienojušos bakteriālo infekciju ārstēšanai. Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no slimības smaguma un norises.

Gan sezonālā gripa, gan COVID-19 infekcijas ierosinātājs izplatās:

  • aerosola veidā un ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot;
  • tieši kontaktējoties ar inficētu personu;
  • netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Piemēram, inficēšanās var notikt:

  • esot 2 un mazāk metru attālumā no inficētas personas, kas runā, klepo vai šķauda;
  • pieskaroties inficētās personas ķermenim, piemēram skūpstoties vai sveicinoties un pēc tam pieskaroties sev (mutei, acīm vai degunam) ar nenomazgātām rokām; 
  • pieskaroties virsmām vai priekšmetiem, piemēram, durvju rokturiem, kam ir pieskārusies inficētā persona, un pēc tam pieskaroties sev (mutei, acīm vai degunam) ar nenomazgātām rokām.

Vīruss uz dažādām virsmām apmēram 20oC temperatūrā var saglabāties vairāk nekā 48 stundas. COVID-19 infekcijas ierosinātājs ir jūtīgs pret sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem. Visefektīvākais ir etanola 70% šķīdums un nātrija hipohlorīda, kuru bieži izmanto par sadzīves balinātāju, 0,1-0,5% šķīdums.

Ievērojot minēto aicinām ņemt vērā šādus ieteikumus:

  1. veikt rūpīgu un regulāru sabiedriskā transporta mitro tīrīšanu ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem;
  2. īpaši rūpīgi tīrīt visas virsmas, kam pieskaras ar rokām liels skaits pasažieru;
  3. sejas maskas sabiedriskā transporta vadītāju aizsardzībai pret iespējamo Covid-19 infekciju nav efektīvas, jo tās nepasargā no inficēšanās, bet rada maldīgu drošības sajūtu;

Visefektīvākais pasākums Covid-19 infekcijas izplatīšanās ierobežošanai sabiedriskajā transportā  ir informēt pasažierus par šādiem piesardzības pasākumiem:

  1. saslimstot ar akūtu elpceļu infekcijas slimību - klepus, iesnas, sāpes rīkles galā, paaugstināta ķermeņa temperatūra -, neapmeklēt sabiedriskās vietas, t. sk. iespēju robežās izvairīties no sabiedriskā transporta izmantošanas, lai neinficētu citus cilvēkus;
  2. neklepot un nešķaudīt citiem virsū. Klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas,
  3. ja nav vienreiz lietojamas salvetes vai kabatlakatiņa, klepot vai šķaudīt iekšējā elkoņa locītavas virsmā (piedurknē), bet nedarīt to plaukstā;
  4. neļaut, ka pašam šķauda vai klepo virsū (pēc iespējas ieverot vismaz 2 metru distanci no slimajiem pasažieriem);
  5. pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas, t. sk. sabiedriskā transporta izmantošanas rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm, ja nav iespējams nomazgāt rokas, izmantot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli;
  6. atcerēties, ka skārienjutīgās ierīces, piemēram viedtālruņu virsmas var būt arī piesārņotas ar vīrusiem un baktērijām,  tādēļ ieteicams regulāri tās tīrīt, izmantojot spirtu saturošos dezinfekcijas līdzekļus;
  7. nepieskarties mutei, acīm vai degunam, kamēr nav nomazgātas rokas.

Braucot uz ārvalstīm, aicinām stingri ievērot šādus piesardzības pasākumus:

  • Ievērojiet distanci vismaz 2 metri no cilvēkiem ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;
  • Klepojot un šķaudot, izmantojiet vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgājiet rokas;
  • Sekojiet vietējo varas iestāžu norādījumiem;
  • Bieži mazgājiet rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi;
  • Cilvēkiem ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem vajadzētu ievērot distanci no citiem, klepojot un šķaudot, izmantot vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgāt rokas;
  • Ja ceļojuma laikā, vai 14 dienas pēc tā parādās  simptomi, kas norāda uz elpošanas slimībām (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana), nepieciešams vērsties pēc medicīniskās palīdzības un informēt ārstu par ceļojumu

Aicinām iepazīties ar informāciju Ārlietu ministrijas mājaslapā.

Covid-19 ieteikumi ceļotājiem un lidostu darbiniekiem 

Sakarā ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos Ķīnā Eiropas Komisija izstrādāja padomus ES/EEZ ceļotājiem, kuru galamērķis ir minētā valsts, un ceļotājiem, kuri ierodas ES/EEZ valstīs no Ķīnas. Arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) izstrādāja rekomendācijas lidostu un aviosabiedrību darbiniekiem1. Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka:  

1.  ceļotājiem, kas vēlas doties uz Ķīnu un no Ķīnas ieceļo ES/EEZ valstīs: 

  • pirms došanās ceļā visiem ceļotājiem atkarībā no iepriekšējā vakcinācijas statusa nepieciešams veikt balstvakcinācijau vai saņemt pilnu Covid-19 vakcinācijas kursu; 
  • visiem ceļotājiem jāpārliecinās - kādas prasības noteiktas ieceļošanai transfēra un galamērķa lidostā, piemēram, vai ir jāuzrāda Covid-19 testa rezultāts vai vakcinācijas statusa dokumenti. Tāpat arī ir iespējams, ka atsevišķas aviosabiedrības var pieprasīt uzrādīt Covid-19 testa rezultātu pirms izlidošanas no Ķīnas; 
  • ceļojuma laikā viens no visefektīvākajiem profilakses līdzekļiem pret Covid-19 izplatību ir medicīniskās maskas vai FFP2/N95/KN95 tipa respiratoru lietošana visa lidojuma laikā; 
  • ceļojuma laikā, tāpat arī atrodoties Ķīnā, ieteicams izvairīties no pārpildītām vietām, ievērot 2 m distanci, vietās, kur nav iespējams ievērot drošu distanci, sejas masku vai respiratoru lietošana ir svarīgs piesardzības pasākums, lietojot sejas masku, ir svarīgi to darīt pareizi - cieši nosedzot degunu un muti; 
  • pastiprināti ievērot roku higiēnu (regulāri mazgāt un/vai dezinficēt rokas), nepieskarties ar netīrām rokām sejai; cilvēkiem, kam ceļojuma laikā parādās akūtas elpceļu infekcijas pazīmes (piemēram, klepus vai iesnas), stingri ieteicams lietot medicīnisko masku vai FFP2/N95/KN95 tipa respiratoru neatkarīgi no prasībām, kas noteiktas konkrētajam lidojumam, kā arī lidostā, citās sabiedriskajās vietās un citos transportlīdzekļos; Slimības gadījumā  jāpaliek mājās,  pienācīgi jāievēro roku un elpceļu higiēna; nedoties uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem (piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru) vai citām Covid-19 pazīmēm bez ļoti svarīgiem iemesliem. Šādos gadījumos jālieto medicīniskā maska vai FFP2/N95/KN95 tipa respirators; 
  • Ievērojiet vietējo kompetento institūciju norādījumus epidemioloģiskās drošības jomā; 

2. lidostu un aviosabiedrību darbiniekiem: 

  • lidostu un aviosabiedrību vadībai nepieciešams informēt savus darbiniekus par nepieciešamību vakcinēties pret Covi-19, parādot vakcinācijas ieguvumus, ko sniedz vakcinācija, it sevišķi par tās augsto efektivitāti nopietnas infekcijas un nāves novēršanā (LV resurss - https://www.spkc.gov.lv/lv/covid-19-vakcinacijas-ieguvumi); 
  • lidostu un aviosabiedrību, kā arī pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu nodrošināt nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus saviem darbiniekiem un viņus apmācīt, kā tie pareizi lietojami; 
  • darbinieki un apkalpes locekļi, kuri tieši saskaras ar pasažieriem jāaicina pareizi lietot medicīnisko masku vai respiratoru (piemēram, FFP2/N95/KN95 respiratoru); 
  • darbinieki jāaicina veikt pareizu roku un elpceļu higiēnu. Aviosabiedrībām jānodrošina, lai lidmašīnā būtu vismaz viens universālais piesardzības pasākumu komplekts (“The Universal Precaution Kit”). Apkalpes locekļiem, kas palīdz pasažieriem ar Covid-19 raksturīgiem simptomiem jāizmanto šādi komplekti. 

1 https://www.ecdc.europa.eu/en/news-events/easaecdc-provide-guidelines-aviation-part-european-response-covid-19-developments-china  

DNL izsniedz šādos gadījumos:

  • Pieaugušajam sakarā ar slimību (tajā skaitā ar Covid-19 izraisītu slimību vai inficēšanos) vai traumu. 
  • Ja nepieciešama izolācija (tajā skaitā ar Covid-19 izraisītu slimību, inficēšanos vai aizdomām par to pozitīva SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testa gadījumā)  
  • Ja nepieciešama kontaktpersonas mājas karantīna (Covid-19 pacienta kontaktpersonas statusu nosaka SPKC epidemiologs, ģimenes ārsts, darba devējs, izglītības iestādes vadītājs) 
  • Slima bērna kopšanai bērna saslimšanas gadījumā. 
  • Bērna kopšanai, ja bērnam noteikts kontaktpersonas statuss 
  • Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” noteiktajos citos gadījumos, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.

Ja veselības stāvoklis ļauj pildīt darba pienākumus

Epidemiologa noteikta kontaktpersona var neņemt darbnespējas lapu karantīnas gadījumā, ja viņa veselības stāvoklis ļauj pildīt darba pienākumus un ar darba devēju ir vienošanās par attālinātu darbu no mājām. Par to jāinformē ģimenes ārsts. Vienlaikus nav pieļaujama situācija, ka ir atvērta darbnespējas lapa un cilvēks turpina pildīt savus darba pienākumus, par to saņemot algu.

Informācija ceļotājiem ŠEIT

Satiksmes ministrijas mājaslapā informācija par gadījumiem, kādos nepieciešams veikt Covid-19 testu, atgriežoties Latvijā. 

Ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi), nepieciešams veikt Covid-19 testu. Plašāka informācija par pierakstīšanos uz Covid-19 analīzēm. 

Papildu piesardzības pasākumi:

  1. Bieži un rūpīgi mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pirms pieskaršanās sejai, pēc tualetes apmeklēšanas;
  2. Ja rokas nav iespējams nomazgāt, ieteicams tās dezinficēt ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem;
  3. Klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamu salveti, to pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;
  4. Regulāri tīrīt un vēdināt telpas;
  5. Izvairīties no kontaktiem ar cilvēkiem, kuri ir riska grupā, piemēram, grūtnieces, gados veci cilvēki, hroniski slimnieki un cilvēki ar novājinātu imunitāti;
  6. Izvairīties apmeklēt vietas, kur uzturas minēto riska grupu cilvēki (piemēram, slimnīcas, dzemdību nodaļas, sociālās aprūpes iestādes);
  7. Izvērtēt tādu publisku pasākumu, kā kino, teātru, koncertu, restorānu u.tml. apmeklējumu nepieciešamību.

Rīcības algoritms, ja bērnam ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes 

Covid-19 infekciju izraisošais koronavīruss galvenokārt izplatās:

  • aerosola veidā un ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot;
  • tieši kontaktējoties ar inficētu personu;
  • netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Tādēļ, personām, kam ir elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, elpas trūkums, rīkles iekaisums, paaugstināta temperatūra) lūdzam ievērot šādus pamatnoteikumus:

  1. Neapmeklēt sabiedriskas vietas un nedoties uz darbu un ciemos slimības laikā. Tas pats attiecas uz bērniem, kuriem ir slimības pazīmes - šādu bērnu nevest uz pirmskolas izglītības iestādi vai izglītības iestādi.
  2. Sazināties ar ārstu telefoniski un, ja veselības stāvoklis to pieļauj - ārstēties mājās.
  3. Ja 14 dienu laikā pirms saslimšanas esi apmeklējis ārzemes, rīkojies šādi.
  4. Izvairīties no tuva  kontakta ar citiem cilvēkiem (ievērot distanci ne mazāk kā 2 metri).
  5. Pēc iespējas ierobežot kontaktus ar ģimenes locekļiem, it sevišķi ar personām vecākām par 60 gadiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai novājinātu imunitāti (piemēram personām, kas saņem imūnsupresīvu terapiju).
  6. Novērsties nost no citiem cilvēkiem, kad klepo vai šķauda.
  7. Klepojot un šķaudot, nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmet atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas; ja nav vienreiz lietojamās salvetes vai kabatlakatiņa, klepot vai šķaudīt iekšējā elkoņa locītavas virsmā (piedurknē), bet nedarīt to plaukstā.
  8. Mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm vismaz 20-40 sekundes pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna izšņaukšanas, vai lietot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli. Detalizētu informāciju par roku mazgāšanu.

Esi atbildīgs pret savu un apkārtējo veselību

Veselības ministrija sadarbībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ir sagatavojusi Rekomendācijas slimnīcās vakcinējamām prioritārajām pacientu grupām pēc medicīniskām indikācijām saskaņā ar ārstējošā ārsta lēmumu, kuras ir izvērtējusi  un viedokli par tām sniegusi Imunizācijas valsts padome.

 

  1. Pacienti pirms un pēc lielām, augstas sarežģītības pakāpes ķirurģiskām operācijām.
  2. Pacienti pirms un pēc augstas sarežģītības pakāpes invazīvām medicīniskām manipulācijām.
  3. Pacienti pirms un pēc implantētām medicīniskām ierīcēm.
  4. Pacienti, kas pirms un ārstēšanas laikā saņem medikamentus dzīvības nodrošināšanai un prognozējamās invaliditātes samazināšanai, ar iespējamām smagām blaknēm.
  5. Pacienti ar imūndeficītu stāvokli, t. sk. medikamentozu imūnsupresiju, augstu devu medikamentu izraisīta imūnsupresija.
  6. Pacienti, kam pirmo reizi diagnosticēta onkoloģiska slimība un nepieciešams tūlītēji uzsākt ķīmijterapiju, pirms, pēc vai ķīmijterapijas laikā un pirms, pēc vai staru terapijas laikā.
  7. Recipienti un dzīvie donori pirms orgānu, audu vai cilmes šūnu transplantācijas un pēc transplantācijas, kā arī pacienti, kas saņem orgānu aizstājterapiju.
  8. Hroniskas slimības, kuru gadījumā var būt paredzama ilgstoša un/vai atkārtota uzturēšanās stacionārā ārstniecības iestādē.
  9. Pēc individuālas izvērtēšanas vakcinācija apsverama tuberkulozes pacientiem pēc intensīvās ārstēšanas fāzes pabeigšanas.

Pacienti, kas nav saņēmuši informāciju par vakcināciju stacionārā, vakcināciju pret Covid-19 saņem pie sava ģimenes ārsta pēc dzīves vietas.

Onkoloģiskiem pacientiem pacientu prioritāti ģimenes ārsts nosaka sekojoši:

  • Onkoloģiskie pacienti, kuriem ir aktīvs audzējs un kuri šobrīd saņem ķīmijterapiju.
  • Onkoloģiskie slimnieki, kuri ir saņēmuši terapiju onkoloģiskas slimības dēļ, un ir sasniegta remisija/ izārstēšana, bet nav pagājis vairāk par 5 gadiem.

Pārējie onkoloģiskie slimnieki, kuri ir saņēmuši terapiju onkoloģiskas slimības dēļ, ir sasniegta remisija/izārstēšana, bet ir pagājis vairāk par 5 gadiem ir jāiekļauj vakcinācijas plānā atbilstoši vecumam. Šī grupa netiek definēta kā prioritāra onkoloģiskās slimības dēļ.

Vienlaikus, saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes viedokli, nav pamatota un nebūtu indicēta antivielu titru noteikšana pirms un pēc vakcinācijas, kā arī, cik vien tas ir konkrētajā gadījumā iespējams, pirmo vakcīnas devu rekomendē ievadīt pirms plānotās medicīniskās iejaukšanās.

Atbilstoši Imunizācijas valsts padomes sniegtajai informācijai, vakcinācija jebkuram indivīdam, t.sk. ar nopietnām blakussaslimšanām vai imūnsupresiju, ir veicama ar jebkuru no Covid-19 vakcīnām, kas pieejama iestādē. Pagaidām nav zinātnisku un pētnieciski pamatotu pierādījumu kāda konkrēta ražotāja Covid-19 vakcīnas priekšrocībām pār citu ražotāju vakcīnām.