Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projekts “Iedzīvotāju veselības informācijas izpētes infrastruktūra”

Projekta/ aktivitātes nosaukums (noslēgtā līguma Nr.):

“Population Health Information Research Infrastructure (PHIRI)” (Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projekts “Iedzīvotāju veselības informācijas izpētes infrastruktūra”).

Latvija iesaistās astoņās darba pakotnēs:

1.darba pakotne “Koordinācija un vadība”.

2.darba pakotne “Komunikācija un portāla izstrāde”.

4.darba pakotne “Vienotais veselības informācijas portāls “COVID-19””.

5.darba pakotne “Pētījuma metodoloģija COVID-19 ietekmes novērtēšanai”.

6.darba pakotne “Finanšu un nefinanšu datu un informācijas izpēte, kuriem ir nozīme sabiedrības veselības politikā un COVID-19 epidēmijas pārvaldībā”.

7.darba pakotne “Vienotā starpvalstu pētniecības infrastruktūra ātrai politikas reaģēšanai”.

8.darba pakotne “Ātrās apmaiņas forums”.

9.darba pakotne “Rīcības modelēšana un lēmumu pieņemšana”.

Projektā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) darbojas kā sadarbības partneris. Granta līguma Nr. 101018317–PHIRI–H2020-IBA-INFRA-CORONA-2020.

Logotips:

Paredzētais ieviešanas termiņš:

2020. gada 1. novembris – 2023. gada 31. oktobris.

Vadošais partneris:

Beļģijas Veselības institūts “Sciensano” (SCIENSANO – Sciensano).

Sadarbības valstis (partneri):

1. Austrija (Gesundheit Österreich GmbH – GÖG).
2. Bosnija un Hercogovina (Zavod za javno zdravstvo Federacije Bosne i Hercegovine – FbiH).
3. Bulgārija (Natsionalen Centar Po Obshtestveno Zdrave i Analizi – NCPHA).
4. Horvātija (Croatian Institute of Public Health – CIPH).
5. Čehija (Institute of Health Information and Statistics of the Czech Republic – UZIS).
6. Igaunija (Tervise Arengu Instituut – NIHD).
7. Somija (National Institute for Health and Welfare – THL).
8. Francija (Agence nationale de santé publique – SpFrance).
9. Francija (French National Institute of Health and Medical Research – INSERM).
10. Vācija (Robert Koch Institute – RKI).
11. Grieķija (Ethnikos Organismos Parochis Ypiresion Ygeias – EOPYY).
12. Ungārija (Állami Egészségügyi Ellátó Központ – AEEK).
13. Īrija (Department of Health – DOH).
14. Itālija (Istituto Superiore di Sanità – ISS).
15. Latvija (The Centre for Disease Prevention and Control – CDPC).
16. Lietuva (Ministry of Health – SAM).
17. Luksenburga (Ministry of Health – MOHLUX).
18. Malta (Ministry for Health – MFH).
19. Moldova (State University of Medicine and Pharmacy “Nicolae Testemiţanu” in Moldova – SMPHU).
20. Nīderlande (National Institute for Public Health and the Environment – RIVM).
21. Norvēģija (Folkehelseinstituttet – NIPH).
22. Polija (Ministry of Health – MZ).
23. Portugāle (Ministerio da Saude - Republica Portuguesa – DGS).
24. Rumānija (Institutul National De Sanatate Publica – INSP).
25. Serbija (Institute of Public Health of Serbia – IPHS).
26. Slovākija (National Health Information Centre – NCZI).
27. Slovēnija (National institute of Public Health – NIJZ).
28. Spānija (Institute of Health Carlos III – ISCIII).
29. Spānija (Instituto Aragonés de Ciencias de la Salud – IACS).
30. Zviedrija (The Public Health Agency of Sweden – FoHM).
31. Apvienotā Karaliste (Swansea University – SU).

Projekta mērķis:

Kopējais mērķis ir atvieglot un atbalstīt atklātu, savstarpēji saistītu un uz datiem balstītu izpēti, izmantojot kopīgu pārrobežu sadarbību informācijas apmaiņā par COVID-19 ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, mobilitāti, nodarbinātību, saslimstību un mirstību, un arī labās prakses piemērus saistībā ar datu avotu identificēšanu, piekļuvi, novērtēšanu un otrreizēju izmantošanu Eiropā, kā arī izveidot vienotu veselības informācijas portālu “COVID-19”, ievērojot FAIR datu principus, procesus un ELSI principus, kā arī mazināt nevienlīdzību veselības informāciju jomā

Latvijas kā sadarbības partnera uzdevumi darba pakotņu ietvaros:

1. Izpētīt un apkopot informāciju par valstī pastāvošo stāvokli saistībā ar veselības informācijas sistēmu attīstību un COVID-19 ietekmi uz iedzīvotāju veselību, kā arī prognozēt ietekmi uz valsts attīstību ilgtermiņā.
2. Vienota veselības informācijas portāla “COVID-19”” izveide ar FAIR principiem un procesiem atbilstošiem metadatu katalogiem, ietverot iedzīvotāju veselības un veselības aprūpes datu krātuves, kas veicinās koordinētu, ilgtspējīgu un strukturētu informācijas apmaiņu starp Eiropas valstīm un ārpus tām.
3. Izstrādāt vienotas metodikas, definējot riska faktorus par COVID-19 ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un veselību, saslimstību un mirstību Eiropas valstīs subnacionālā, nacionālā un Eiropas līmenī, kā arī iekļaujot iespējamos alternatīvos risinājumus to seku mazināšanai un novēršanai.
4. Veikt pētījumus, izmantojot finanšu un nefinanšu datus un informāciju, kuriem ir tūlītēja nozīme sabiedrības veselības politikā un COVID-19 epidēmijas pārvaldībā, kā arī atvieglot turpmāku izpēti, ieviešot mērogojamas un reproducējamas metodes.
5. Izstrādāt vienoto starpvalstu pētniecības infrastruktūru ātrai politikas reaģēšanai.
6. Izveidot ātrās apmaiņas forumu, kas nodrošinātu ātru atbilžu sniegšanu uz valstīs izvirzītajiem pētniecības un politikas jautājumiem, kā arī ātru starptautiski pieņemto vadlīniju, standartu, ziņojumu un iniciatīvu izplatīšanu un labās prakses piemēru apmaiņu saistībā ar COVID-19.
7. Gūt ieskatu par to, kā Eiropas valstis ir izmantojušas iegūto pieredzi rīcību modelēšanai un lēmumu pieņemšanai saistībā ar COVID-19 epidēmiju un to seku mazināšanu, kāda ir to sagatavotība atkārtotiem COVID-19 epidēmijas uzliesmojumiem un citām veselības krīzēm.

Sasniegtais rezultāts:

Nodrošināta augstas kvalitātes un standartizētu sabiedrības veselības un aprūpes iestāžu datu un informācijas sniegšana visās ES dalībvalstīs.

Noteikti labās prakses piemēri COVID-19 epidēmijas apkarošanai sabiedrības veselības un klīniskās vadības līmenī.

Veikti progresīvi pētījumi, kuru ietvaros tiks meklēti risinājumi COVID-19 un citām veselības krīzēm, izmantojot integrētus, drošus kopnes mākoņdatošanas pakalpojumus.

Izveidota vienota Eiropas veselības datu telpa (EHDS), kas spēs reaģēt uz izmaiņām EK digitālās veselības rīcības plānā.

Izveidoti FAIR principiem un procesiem atbilstoši katalogi.

Izveidota sinerģija un ilgtermiņa pēctecība ar vairākām pētniecības infrastruktūrām.

Projekta kontaktpersonas:

Pētniecības un veselības statistikas departamenta Veselības statistikas nodaļas vadītājs/ Latvijas puses nominētais pārstāvis:

Jānis Misiņš

Tālr.: 67501582

e-pasts: janis.misins@spkc.gov.lv

Pētniecības un veselības statistikas departamenta Veselības statistikas nodaļas veselības aprūpes statistiķe:

Irisa Zīle - Velika

Tālr. 67387607

e-pasts: irisa.zile@spkc.gov.lv

Pētniecības un veselības statistikas departamenta Veselības statistikas nodaļas veselības aprūpes statistiķe:

Zane Pavlovska

Tālr. 67387608

e-pasts: zane.pavlovska@spkc.gov.lv

Projekta vadītāja – finansiste:

Inga Selecka

Tālr. 67387673

e-pasts: inga.selecka@spkc.gov.lv

Plašāka informācija:

Projekta aktualitātes un materiāli pieejami https://www.phiri.eu/