Šobrīd Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka 2024. gadā maksimāli nelabvēlīga epidemioloģiskā situācija ar Covid-19 tika novērota janvāra sākumā, kad vidēji gandrīz katrs sestais (18%) tests uz SARS-CoV-2 vīrusu uzrādīja pozitīvo rezultātu. Līdz februāra sākumam situācija ievērojami uzlabojusies - vidējais pozitīvo testu īpatsvars samazinājies līdz 7%. Tālāk saslimstība ar Covid-19 turpināja samazināties vēl vairāk, sasniedzot minimālo līmeni aprīļa beigās un maijā pirmajā pusē, kad pozitīvo testu īpatsvars vidēji ir bijis 1,3%.
Sākot ar maija otro pusi, līdzīgi kā dažās citās Eiropas Savienības valstīs, Latvijā novērots mērens saslimstības ar Covid-19 pieaugums, vidējam pozitīvo paraugu īpatsvaram sasniedzot 2,5% (līdzīgi kā aprīļa sākumā). Uz nedaudz paaugstinātu SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācijas intensitāti sabiedrībā norāda arī notekūdeņu monitoringa rezultāti. Taču jaunākie epidemioloģiskā monitoringa dati liecina, ka epidemioloģiskais process ir stabilizējies un saslimstības pieaugums šobrīd ir apstājies. Covid-19 gadījumu skaita pieaugums vasaras sākumā ir saistīts ar dažādiem faktoriem, t.i., biežākiem cilvēku kontaktiem, intensīvu ceļošanu un imunitātes pret Covid-19 infekciju samazināšanos.
2024. gadā lielākajos Latvijas stacionāros, kas piedalās monitoringā, maksimālais pacientu skaits ar pamata diagnozi Covid-19 ir reģistrēts janvāra otrajā nedēļā (159 pacienti), bet maija trešajā nedēļā minētajos stacionāros ārstējās 6 pacienti ar pamata diagnozi Covid-19, savukārt pēdējā jūnija nedēļā - 10 pacienti. Tas arī norāda uz nelielu saslimstības ar Covid-19 pieaugumu.
Pēc operatīviem monitoringa datiem maksimālais mirušo Covid-19 pacientu skaits tika ziņots arī janvāra pirmajā nedēļā (23 pacienti), bet maija trešajā nedēļā tika ziņots par 1 mirušu pacientu ar Covid-19 infekciju, savukārt pēdējā jūnija nedēļā nav saņemta informācija ne par vienu mirušu Covid-19 pacientu.
Vēršam uzmanību, ka SPKC saņem un apkopo informāciju par laboratorijās veiktajiem testiem uz Covid-19, bet testi kas tiek veikti mājās, darba vietā, izglītības iestādēs, nav pakļauti monitoringam. Pozitīvo laboratoriski veikto testu īpatsvars (procentos) pašreizējā situācijā, kad visaptveroša testēšana uz Covid-19 vairs nav nepieciešama, ir optimālais epidemioloģiskās uzraudzības rādītājs, kas diezgan precīzi uzrāda saslimstības tendences, tādēļ patlaban tas ir plaši izmantots ES valstīs un citur pasaulē, analizējot epidemioloģisko situāciju ar tādām infekcijām kā Covid-19, gripa un RSV izraisītā infekcija.
Šobrīd valsts apmaksāta testa veikšana notiek stacionāros, vairāk informācija par valsts apmaksāto testēšanu: https://www.spkc.gov.lv/lv/valsts-apmaksatas-covid-19-analizes, kas spēkā no 2023.gada 1.janvāra. Ikviens iedzīvotājs var iegādāties testu aptiekā vai veikalā un veikt mājās, ja parādās simptomi, vai ir bijis kā kontaktpersona slimniekam.
Notekūdeņu monitorings
Pamatojoties uz BIOR veikto notekūdeņu monitoringa datiem https://bior.lv/lv/notekudeni2024, šobrīd dominējošais ir Omikron JN.1., kas jau zināmu laiku cirkulē Latvijā un pasaulē.
Profilakses pamatpasākumi
Tie saglabājas iepriekšējie: roku higiēna, ar saslimšanas simptomiem nedodas sabiedrībā, ja cilvēks ir saslimis izolējas, izvairīties no kontaktiem ar personām, kurām ir akūtu augšējo elpceļu simptomiem. Plašāk šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/gripas-covid-19-un-citu-akutu-augsejo-elpcelu-infekciju-aaei-profilakses-pasakumi
Plašāku informāciju par Covid-19 meklē šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/aktualitates-par-covid-19
Par saslimstības pieaugumu ar Covid-19 infekciju citās ES/EEZ valstīs šeit: infekciju: https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/communicable-disease-threats-report-week-26-2024.pdf