1. Noskaidrot skolēnu prombūtnes iemeslus klasē, kurā reģistrēts saslimšanas gadījums (turpmāk - infekcijas skartā klase), kā arī darbinieku prombūtnes iemeslus, kas bija kontaktā ar saslimušo bērnu, un informēt Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologu [2].

2. Nekavējoties organizēt un veikt kontaktpersonu[3]* medicīnisko novērošanu 14 dienas ilgi, sākot no dienas, kad bijis pēdējais kontakts ar slimnieku, veikt skolēnu aptauju un apskati, kā arī reizi dienā sākumskolas skolēniem ieteicams mērīt ķermeņa temperatūru.

3. Nekavējoties izolēt saslimušo skolēnu (bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvas sāpes, muskuļu sāpes, slikta dūša, vājums, ēstgribas zudums) no pārējiem un telefoniski informēt vecākus.

4. Nekavējoties telefoniski informēt Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologu par iespējamu skolēna vai darbinieka saslimšanas gadījumu.

5. Infekcijas skartajā klasē 14 dienas ilgi, sākot no dienas, kad bijis pēdējais kontakts ar slimnieku, nodrošināt ierobežojošus pasākumus:

  • informēt (vēlams rakstiski) to skolēnu vecākus, kuru bērni nav bijuši kontaktā ar slimnieku, par iespējamās inficēšanās risku no citiem iespējams inficētiem klasesbiedriem un ieteikt šiem bērniem veselības aizsardzības nolūkā inkubācijas perioda laikā jeb 14 dienas ilgi (pēc slimnieka pēdējās skolas apmeklējuma dienas) neapmeklēt infekcijas skarto klasi;
  • neapvienot ar citām klasēm;
  • nepieļaut kopīgu pasākumu rīkošanu, lai bērni no infekcijas skartās klases nekontaktētu ar bērniem no citām klasēm, t. sk. ierobežot kontaktēšanas iespēju starpbrīžos, tos organizējot secīgi, bet ne vienlaikus, ja vien tas ir iespējams;
  • klasei, kurā ir reģistrēts saslimšanas gadījums, sporta nodarbības koplietošanas vai speciālās telpās organizēt pēdējai, turklāt pēc tām veikt telpu uzkopšanu;
  • skolēniem no infekcijas skartās klases neapmeklēt peldbaseinu;
  • ja ēdienu trauki netiek mazgāti trauku mazgājamā mašīnā ar augstas temperatūras režīmu, ja ir iespējams, nodrošināt infekcijas skarto klasi ar vienreizlietojamiem traukiem vai atsevišķiem traukiem, kā arī veikt to dezinfekciju.

6. Nodrošināt sanitāros mezglus ar šķidrajām ziepēm roku mazgāšanai, kā arī vienreizlietojamiem dvieļiem, ar tualetes papīru pietiekamā daudzumā un atkritumu tvertnēm, kuru atvēršanai nav nepieciešama pieskaršanās ar roku.

7. Skolas sanitārajos mezglos un ēdnīcā izlikt atgādinājumus: „Rūpīgi mazgā rokas!” u.tml.

8. Stingri sekot, kā jaunāko klašu skolēni mazgā rokas, īpaši pēc bērna atnākšanas skolā, pirms ēšanas, pēc pastaigām un tualetes apmeklēšanas.

9. Veikt virsmu un inventāra mazgāšanu un dezinfekciju, atbilstoši instrukcijām izmantojot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

10. Nodrošināt, lai mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir pietiekamā daudzumā un personāls ievēro to lietošanas instrukcijas.

11. Veikt koplietošanas telpu mitro uzkopšanu un vēdināšanu.

12. Skolās, kurās ir peldbaseini, pievērst īpašu uzmanību peldbaseinu uzturēšanai un kopšanai atbilstoši higiēnas prasībām.

13. Audzināšanas stundās izglītot skolēnus par enterovīrusu meningīta profilakses pasākumiem.

14. Nekavējoties informēt (vēlams rakstiski) vecākus par veicamajiem infekcijas slimību ierobežojošiem un profilakses pasākumiem, t.sk. medicīnisko novērošanu, un ieteikt:

  • nodrošināt bērna veselības stāvokļa novērošanu ārpus skolas (mājās);
  • nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības, ja bērnam parādās slimības pazīmes (paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvas sāpes, muskuļu sāpes, slikta dūša, vājums, ēstgribas zudums), informēt ārstu par to, ka skolā ir reģistrēts (-i) enterovīrusu meningīta gadījums (-i), kā arī pēc iespējas ātrāk informēt skolu par bērna saslimšanu;
  • nodrošināt bērnu ar atsevišķiem traukiem un personīgās higiēnas piederumiem (dvieļi u.c.);
  • stingri sekot tam, kā bērns ievēro personīgo higiēnu, it sevišķi, kā mazgā rokas;
  • nodrošināt rūpīgu telpu uzkopšanu mājās;
  • precīzi pildīt ģimenes ārsta vai pediatra norādījumus.

15. Pieņemt ar enterovīrusu meningītu pārslimojušos bērnus skolā tikai ar ģimenes ārsta vai pediatra izziņu.

16. Iestādes darbiniekiem nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta un informēt iestādes administrāciju par iespējamu saslimšanu (simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvas sāpes, muskuļu sāpes, slikta dūša, vājums, ēstgribas zudums).

17. Palīdzēt Slimību profilakses un kontroles centra speciālistiem enterovīrusu meningīta saslimšanas gadījuma epidemioloģiskajā izmeklēšanā – sniegt informāciju par iestādes apmeklējumu un sagatavot kontaktpersonu sarakstu.

18. Doto ieteikumu pasākumus nodrošināt arī katram sekojošam saslimšanas gadījumam. Inkubācijas un medicīniskās novērošanas laiku ievērot no pēdējā slimnieka izolēšanas datuma no kolektīva.

19. Ievērot Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumu Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” 7.3 punkta prasības: „Izglītības iestādes, sociālās aprūpes institūcijas vai citas iestādes vadītājs nodrošina informācijas sniegšanu telefoniski Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam, ja viņam ir radušās aizdomas par grupveida saslimšanu (iestādē ir divas (vai vairāk) personas ar šādām infekcijas slimības pazīmēm – caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai citi ādas bojājumi”.

* Par kontaktpersonām uzskatīt bērnus, kuri bija tiešā vai netiešā kontaktā ar slimnieku skolā (klasē). Ja reģistrēti divi un vairāk saslimšanas gadījumi vairākās klasēs, par kontaktpersonām uzskata visus skolēnus, kuri izmanto kopējo tualeti.


[1] Informācija par infekcijas slimībām ir pieejama SPKC mājas lapā: http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/

[2] SPKC darbinieku kontaktinformācija: www.spkc.gov.lv/darbinieku-kontakti/

[3] Ministru kabineta 19.09.2006. noteikumi Nr.774 „Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība” http://likumi.lv/doc.php?id=144279