20.05.2016

1. Noskaidrot bērnu prombūtnes iemeslus grupā, kurā reģistrēts saslimšanas gadījums (turpmāk - infekcijas skartā grupa), kā arī darbinieku prombūtnes iemeslus, kas bija kontaktā ar saslimušo bērnu, un informēt Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologu [2].

2. Nekavējoties organizēt un veikt kontaktpersonu[3]* medicīnisko novērošanu 14 dienas ilgi, sākot no dienas, kad bijis pēdējais kontakts ar slimnieku, no rīta pirms pieņemšanas grupā veikt bērnu apskati, kā arī divas reizes dienā mērīt ķermeņa temperatūru.

3. Nepieņemt slimus bērnus (bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvas sāpes, muskuļu sāpes, slikta dūša, vājums, ēstgribas zudums), nekavējoties izolēt saslimušo bērnu no pārējiem un telefoniski informēt vecākus.

4. Nekavējoties telefoniski informēt Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologu par iespējamu bērna vai darbinieka saslimšanas gadījumu.

5. Infekcijas skartajā grupā 14 dienas ilgi, sākot no dienas, kad bijis pēdējais kontakts ar slimnieku, nodrošināt ierobežojošus pasākumus:

  • informēt (vēlams rakstiski) tos vecākus, kuru bērni nav bijuši kontaktā ar slimnieku, par iespējamās inficēšanās risku no citiem iespējams inficētiem grupas biedriem un ieteikt šiem bērniem veselības aizsardzības nolūkā inkubācijas perioda laikā jeb 14 dienas ilgi (pēc slimnieka pēdējās iestādes apmeklējuma dienas) neapmeklēt infekcijas skarto grupu;
  • nepārcelt bērnus uz citām grupām;
  • nepieļaut personāla, kas strādā infekcijas skartajā grupā, pārcelšanu uz citu grupu;
  • neapvienot ar citu grupu;
  • nepieļaut kopīgu pasākumu rīkošanu, lai bērni no infekcijas skartās grupas nekontaktētu ar citu grupu bērniem, tostarp nepieļaut spēles pagalmā kopā ar citu grupu bērniem;
  • grupai, kurā ir reģistrēts saslimšanas gadījums, sporta nodarbības koplietošanas vai speciālās telpās organizēt pēdējai, turklāt pēc tām veikt telpu uzkopšanu;
  • bērniem no infekcijas skartās grupas neapmeklēt peldbaseinu;
  • ja ēdienu trauki netiek mazgāti trauku mazgājamā mašīnā ar augstas temperatūras režīmu, nodrošināt infekcijas skarto grupu ar vienreizlietojamiem traukiem vai atsevišķiem traukiem, kā arī veikt to dezinfekciju.

6. Nodrošināt sanitāros mezglus ar šķidrajām ziepēm roku mazgāšanai.

7. Stingri sekot bērnu roku mazgāšanai pēc bērna atnākšanas pirmsskolas izglītības iestādē, pirms ēšanas, pēc pastaigām un tualetes apmeklēšanas, turklāt nepieciešamības gadījumā palīdzēt mazgāt rokas individuāli.

8. Stingri kontrolēt, lai bērni lietotu dvieļus atbilstoši individuālajam marķējumam.

9. Veikt virsmu un inventāra mazgāšanu un dezinfekciju, atbilstoši instrukcijām izmantojot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

10. Nodrošināt, lai mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir pietiekamā daudzumā un personāls ievēro to lietošanas instrukcijas.

11. Veikt koplietošanas telpu mitro uzkopšanu un vēdināšanu bērnu pastaigas laikā.

12. Izmantot tikai viegli mazgājamas rotaļlietas, nodrošināt to mazgāšanu un dezinfekciju katras darbadienas beigās; mīkstās rotaļlietas izmazgāt veļas mazgājamā mašīnā vai nodrošināt to ķīmisko tīrīšanu; nelietot mīkstās rotaļlietas līdz ierobežojošo pasākumu pārtraukšanai.

13. Pievērst īpašu uzmanību peldbaseinu uzturēšanai un kopšanai atbilstoši higiēnas prasībām tajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās tie ir.

14. Nekavējoties informēt (vēlams rakstiski) vecākus par veicamajiem infekcijas slimību ierobežojošiem un profilakses pasākumiem, t.sk. medicīnisko novērošanu, un ieteikt:

  • nodrošināt bērna veselības stāvokļa novērošanu ārpus pirmsskolas izglītības iestādes (mājās);
  • nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības, ja bērnam parādās slimības pazīmes (paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvas sāpes, muskuļu sāpes, slikta dūša, vājums, ēstgribas zudums), informēt ārstu par to, ka pirmsskolas izglītības iestādē ir reģistrēts (-i) enterovīrusu meningīta gadījums (-i), kā arī pēc iespējas ātrāk informēt pirmskolas izglītības iestādi par bērna saslimšanu;
  • nodrošināt bērnu ar atsevišķiem traukiem un personīgās higiēnas piederumiem (dvieļi u.c.);
  • stingri sekot tam, kā bērns ievēro personīgo higiēnu, it sevišķi, kā mazgā rokas;
  • nodrošināt rūpīgu telpu uzkopšanu mājās;
  • precīzi pildīt ģimenes ārsta vai pediatra norādījumus.

15. Pieņemt ar enterovīrusu meningītu pārslimojušos bērnus pirmsskolas izglītības iestādē tikai ar ģimenes ārsta vai pediatra izziņu.

16. Iestādes darbiniekiem nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta un informēt iestādes administrāciju par iespējamu saslimšanu (simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvas sāpes, muskuļu sāpes, slikta dūša, vājums, ēstgribas zudums).

17. Palīdzēt Slimību profilakses un kontroles centra speciālistiem enterovīrusu meningīta saslimšanas gadījuma epidemioloģiskajā izmeklēšanā – sniegt informāciju par iestādes apmeklējumu un sagatavot kontaktpersonu sarakstu.

18. Doto ieteikumu pasākumus nodrošināt arī katram sekojošam saslimšanas gadījumam. Inkubācijas un medicīniskās novērošanas laiku ievērot no pēdējā slimnieka izolēšanas datuma no kolektīva.

19. Ievērot Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumu Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” 7.3 punkta prasības: „Izglītības iestādes, sociālās aprūpes institūcijas vai citas iestādes vadītājs nodrošina informācijas sniegšanu telefoniski Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam, ja viņam ir radušās aizdomas par grupveida saslimšanu (iestādē ir divas (vai vairāk) personas ar šādām infekcijas slimības pazīmēm – caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai citi ādas bojājumi”.

* Par kontaktpersonām uzskatīt bērnus, kuri bija tiešā vai netiešā kontaktā ar slimnieku pirmsskolas izglītības iestādē (grupā, kopējā tualetē vai garderobē). Ja reģistrēti divi un vairāk saslimšanas gadījumi vairākās grupās, par kontaktpersonām uzskata visus bērnus un personālu pirmsskolas izglītības iestādē.

 


[1] Informācija par infekcijas slimībām ir pieejama SPKC mājaslapā

[2] SPKC darbinieku kontaktinformācija

[3] Ministru kabineta 19.09.2006. noteikumi Nr.774 „Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība”