Pacientu drošība, kā arī uz pacientu vērsta veselības aprūpe ir tēmas par kurām aizvien vairāk tiek runāts kā pasaulē, tā arī Latvijā. Neapšaubāmi ārstniecības procesā būtiska loma ir tieši pašam pacientam – pacienta līdzestībai savā ārstēšanas procesā, mijiedarbībai starp mediķiem, ārstniecības iestādes personālu, ārstniecības iestādes fizisko un emocionālo vidi. 

Pacientu drošība nozīmē, pēc iespējas vairāk samazināt riskus pacientam gūt kaitējumu veselības aprūpes saņemšanas laikā. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk  tekstā - PVO) definīcijai, pacientu drošība ir nevajadzīgā, ar veselības aprūpi saistītā kaitējuma riska samazināšana līdz pieļaujamam minimumam.  Tas nozīmē ar milzu atbildību aprūpēt katru pacientu un iespēju robežās pievērst individuālu uzmanību ikvienam, rūpīgi piemērot un ordinēt medikamentus, rūpēties par to, lai pacienti saņemtu sev saprotamu informāciju par ārstēšanas gaitu un aprūpi gan stacionārā, gan pēc izrakstīšanās no stacionāra, rūpēties par to, lai pacienti viegli atrastu izmeklējumu kabinetus/ ģērbtuves/ stāvlaukumu, rūpēties par vides drošību, lai nerastos papildu kaitējums, piemēram, pacientam paklūpot un sasitoties. 

PVO vēsta, ka pasaulē viens no 10 vadošajiem nāves un invaliditātes cēloņiem ir saistīts ar nedrošu veselības aprūpi – pacientu drošības atgadījumiem (https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/patient-safety).

Eiropas Komisija norāda, ka 8-12% stacionēto pacientu ārstēšanās laikā gūst kaitējumu.

Dati liecina, ka no 50% līdz 80% medicīnas negadījumu ir novēršami, veicot gadījuma analīzi un atrodot kļūdu pirmcēloni.  

Cilvēka dabu nav iespējams mainīt, taču ir iespējams mainīt tos faktorus, kas ietekmē cilvēkus darba procesos tā, lai iznākums būtu iespējami labākais. 

Pacientu drošība ir nepārtraukts process, tiecoties aktīvi atpazīt nedrošās situācijas, darbības un to veicinošos faktorus, kā arī drošas ārstniecības organizatoriskos aspektus. 

Pacientu drošība ir kopīgs mērķis visiem – gan veselības aprūpes profesionāļiem, gan pacientiem, gan sabiedrībai kopumā. Veiksmes faktors ir pacientu drošības kultūra gan valsts, gan organizācijas, gan indivīda līmenī, tādēļ visos līmeņos ir nepieciešamas pārmaiņas no pašpārmetumu un vainošanas kultūras uz atbildības kultūru.