SLIMĪBU PROFILAKSES UN KONTROLES CENTRS
SSK-10 klasifikācija - Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi
Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi
V Psihiski un uzvedības traucējumi (F00-F99)

Jāiekļauj:

  • psihiskās attīstības traucējumi

Nav jāiekļauj:

  • citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāli klīniski un laboratorijas dati (R00-R99)

Nodaļā iekļauti šādi kodi ar zvaigznīti:

F00Zvaigznītes kodsAlcheimera (Alzheimer) demence (G30.-†)
F02Zvaigznītes kodsDemence citu citur klasificētu slimību dēļ
Pieaugušo personības un uzvedības traucējumi (F60-F69)

Šai nodaļā ietverti daudzi klīniski nozīmīgi stāvokļi un uzvedības stereotipi, kas ir ilgstoši un veido indivīdam raksturīgās dzīvesveida izpausmes un izturēšanās manieri pret sevi un citiem. Daži no šiem stāvokļiem un uzvedības stereotipiem rodas jau agri individuālās attīstības gaitā gan konstitucionālu faktoru, gan sociālās pieredzes rezultātā, bet citus iemanto turpmākās dzīves laikā. Specifiski personības traucējumi (F60.-), jaukti un citi personības traucējumi (F61.-) un ilgstošas personības pārmaiņas (F62.-) ir dziļi iesakņojušies un stabili uzvedības stereotipi, kas izpaužas kā nemainīgas atbildes reakcijas daudzveidīgās individuālās un sociālās situācijās. Tie pauž galējās vai vismaz manāmās novirzes no uzvedības, kā rīkotos vidusmēra cilvēks esošajā kultūrvidē, kā viņš domātu, uztvertu, justu un, it īpaši, izturētos pret citiem. Šie uzvedības stereotipi ir stabili un aptver daudzas uzvedības un psihiskās funkcionēšanas sfēras. Bieži, bet ne vienmēr, tie saistīti ar dažāda smaguma subjektīviem pārdzīvojumiem un sociālas uzvedības problēmām.

F60 Specifiski personības traucējumi

Tie ir dziļi indivīda personības un uzvedības stereotipu traucējumi, bet nav tiešas galvas smadzeņu slimības, bojājuma vai citu psihisku traucējumu sekas. Parasti tie aptver vairākus personības aspektus, gandrīz vienmēr ir saistība ar būtisku personīgu pārdzīvojumu un sociālo saikņu satrūkšanu. Visbiežāk traucējumi manifestējas jau bērnībā vai pusaudža vecumā un turpinās pieaugušam cilvēkam.

F60.0 Paranoīda personība

Tai raksturīgs pārmērīgs jūtīgums pret iebildumiem un nespēja aizmirst apvainojumus. Aizdomīgums un tieksme sagrozīt pārdzīvoto, kļūdaini izskaidrojot citu cilvēku neitrālu vai draudzīgu rīcību kā ļaunprātīgu vai nicinošu. Epizodisks aizdomīgums bez pierādījumiem saistās ar dzīvesbiedra vai dzimumpartnera seksuālās uzticības jautājumiem. Savu tiesību sajūtas ir agresīvas un pārspīlētas. Mēdz būt pārmērīga uzpūtība un sevis izcelšana.

Ekspansīvi paranoīda personība

Fanātiska personība

Kverulanta personība

Paranoīda personība

Sensitīvi paranoīda personība

Lasīt vairāk ...

Nav jāiekļauj:

  • paranoja (F22.0)
  • prāvošanās indeve (paranoia querulans) (F22.8)
  • paranoīda psihoze (F22.0)
  • paranoīda šizofrēnija (F20.0)
  • paranoīds stāvoklis (F22.0)
F60.1 Šizoīda personība

Tai raksturīga norobežošanās no emocionāliem, sociāliem un citiem kontaktiem, dodot priekšroku fantāzijām, vientuļām nodarbībām un introspekcijai. Spēja izteikt savas jūtas un izjust patiku ir ierobežota.

Nav jāiekļauj:

  • Aspergera (Asperger) sindroms (F84.5)
  • murgi (F22.0)
  • šizoīdi traucējumi bērnībā (F84.5)
  • šizofrēnija (F20.-)
  • šizotipiski traucējumi (F21)
F60.2 Asociāla personība

Tai raksturīga sociālo pienākumu ignorēšana un auksta izturēšanās pret citu jūtām. Ir krasa pretruna starp cilvēka uzvedību un vispārpieņemtām sociālām normām. Neveiksmīga pieredze, ieskaitot kriminālsodus, uzvedību mainīt nespēj. Frustrācijas panesamība ir zema, zems slieksnis attiecībā pret cita agresiju, ieskaitot vardarbību. Ir nosliece apsūdzēt citus vai piedēvēt ticamus izskaidrojumus savai uzvedībai, kas pacientam rada konfliktus ar sabiedrību.

Amorāla personība

Antisociāla personība

Disociāla personība

Psihopātiska personība

Sociopātiska personība

Lasīt vairāk ...

Nav jāiekļauj:

  • uzvedības traucējumi (F91.-)
  • emocionāli nestabila personība (F60.3)
F60.3 Emocionāli nestabila personība

Tai raksturīga nepārprotama tieksme rīkoties impulsīvi, nedomājot par sekām. Garastāvoklis ir neprognozējams un kaprīzs; ir nosliece uz emocionālu izlādēšanos, nekontrolējot savu uzvedību uzbudinājuma laikā, un uz strīdīgumu un konfliktiem ar citiem, it īpaši, ja apkārtējie mēģina pacientu ierobežot vai uzraudzīt. Pastāv divi varianti: impulsīvais tips, ko galvenokārt raksturo emocionāla nestabilitāte un impulsu kontroles trūkums, un robežstāvokļa tips, kas piedevām raksturojas ar paštēla traucējumiem, mērķu un iekšējo vēlmju neskaidrību, ar hronisku tukšuma sajūtu, intensīvām un nestabilām interpersonālām attiecībām un ar tendenci uz pašdestruktīvu uzvedību, ieskaitot pašnāvnieciskus žestus un mēģinājumus.

Agresīva personība

Robežstāvokļa personība

Eksplozīva

Nav jāiekļauj:

  • asociāla personība (F60.2)

Adaptācijas: Atvērt Paslēpt

F60.30 Emocionāli nestabila personība, impulsīvais tips
F60.31 Emocionāli nestabila personība, robežstāvokļa tips
F60.4 Histēriska personība

Tai raksturīga sekla un labila emocionalitāte, pārmērīga personisko atgadījumu dramatizēšana, teatrālisms, pārspīlētas emociju izpausmes, suģestējamība, egocentrisms, pašpiedošana, nevērība pret citiem, ātra apvainošanās un pastāvīga tieksme pēc atzinības, sajūsmas un uzmanības.

Histrioniska personība

Psihoinfantila personība

F60.5 Anankastiska personība

Tai raksturīga šaubu sajūta, perfekcionisms, pārmērīgs apzinīgums, tieksme visu pārbaudīt, noņemšanās ar sīkumiem, stūrgalvība, piesardzība un neelastīgums. Var būt neatlaidīgas un nevēlamas domas vai impulsi, kas obsesīvi kompulsīvu traucējumu smaguma pakāpi nesasniedz.

Kompulsīva personība

Uzmācīga personība

Obsesīvi kompulsīva personība

Nav jāiekļauj:

  • obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42.-)
F60.6 Trauksmaina [izvairīga] personība

Personības traucējumi, kam raksturīgs sasprindzinājums un bažas, nedrošība un mazvērtības sajūta. Pastāvīgi ir tieksme izpatikt un tikt pieņemtam, pārmērīgs jūtīgums pret atraidījumu un kritiku, ierobežoti cilvēciskie kontakti. Ir tendence izvairīties no noteiktām nodarbībām, aiz paraduma pārspīlējot iespējamās briesmas vai risku ikdienas situācijās.

F60.7 Atkarīga personība

Personības traucējumi, kam raksturīga pastāvīga pasīva pakļaušanās citiem cilvēkiem, kuri pacienta vietā izlemtu būtiskus vai sīkus dzīves jautājumus, lielas bailes no atstumšanas, bezpalīdzības un nekompetences sajūta, pasīva samierināšanās ar vecāku un citu cilvēku vēlēšanos un pasivitāte ikdienas sadzīves situācijās. Enerģijas trūkums var parādīties intelektuālā vai emocionālā sfērā; bieži ir tendence novelt atbildību uz citiem.

Astēniska personība

Neadekvāta personība

Pasīva personība

Sevi noniecinoša personība

F60.8 Citi precizēti personības traucējumi

Ekscentriska personība

Nevaldāma (haltlose) personība

Nenobriedusi personība

Narcistiska personība

Pasīvi agresīva personība

Psihoneirotiska personība

Lasīt vairāk ...

F60.9 Neprecizēti personības traucējumi

Rakstura neiroze BCN

Pataloģiska personība BCN

F61 Jaukti un citi personības traucējumi

Šis kods domāts personības traucējumiem, kas bieži ir apgrūtinoši, bet bez skaidriem specifiskiem simptomiem, kuri būtu raksturīgi F60.- aprakstītajām personības pārmaiņām. Tāpēc tos bieži ir grūtāk diagnosticēt nekā nodaļā F60.- kodētos traucējumus. Piem., būtu jāiekļauj: jaukti personības traucējumi ar vairākām F60.- grupu traucējumu pazīmēm, bet bez kādas simptomu grupas pārsvara, lai būtu iespējama precīzāka diagnoze vai apgrūtinošas personības pārmaiņas, kas nav klasificējamas F60.- vai F62.- un uzskatāmas par sekundārām pret galveno diagnozi ar vienlaicīgiem afektīviem traucējumiem vai trauksmi.

Nav jāiekļauj:

  • akcentēta personība (Z73.1)

Adaptācijas: Atvērt Paslēpt

F61.0 Jaukti personības traucējumi
F61.1 Nemieru izraisoši personības traucējumi
F62 Stabilas personības pārmaiņas, kas nav saistījumā ar smadzeņu bojājumu vai slimību

Personības un uzvedības traucējumi pieaugušam cilvēkam, kuram iepriekš personības traucējumi nav bijuši un kas radušies pēc pārciestas katastrofas, pārmērīga ilgstoša stresa vai smagas psihiskas slimības. Šīs diagnozes jālieto tikai tad, ja ir dati par stabilām un ilgstošām personības struktūras pārmaiņām uztverē, attieksmē, domāšanā par apkārtni vai par sevi pašu. Personības pārmaiņām jābūt būtiskām un jābūt saistītām ar neelastīgu un nepiemērotu uzvedību, kāda pirms patoloģiskā pārdzīvojuma cilvēkam nepiemita. Pārmaiņām nav jābūt tiešai citu psihisku traucējumu izpausmei vai kāda iepriekšēja psihiska traucējuma reziduālam simptomam.

Nav jāiekļauj:

  • personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ (F07.-)
F62.0 Stabilas personības pārmaiņas pēc katastrofiska pārdzīvojuma

Stabilas personības pārmaiņas, kas ilgst divus gadus, kā sekas pēc pārdzīvota katastrofiska stresa. Stresam jābūt tik smagam, ka nav nepieciešams analizēt personības ievainojamību, lai tā izskaidrotu stresa dziļo ietekmi uz personību. Traucējumi raksturojas ar naidīgu vai neuzticīgu attieksmi pret pasauli, norobežošanos no sabiedrības, tukšuma vai bezcerības sajūtu, pastāvīgu sajūtu, ka "atrodies uz naža asmens" it kā būtu pastāvīgi draudi un atsvešināšanās. Pirms šā veida personības pārmaiņām iespējams posttraumatiska stresa sindroms (F43.1)

Personības pārmaiņas pēc pārdzīvojumiem koncentrācijas nometnē

Personības pārmaiņas pēc dabas katastrofām

Personības pārmaiņas pēc ilgstoša ieslodzījuma ar draudošu varbūtību tikt nogalinātam

Personības pārmaiņas pēc ilgstoša atrašanās dzīvību apdraudošās situācijā, piem., kā terorisma upurim

Personības pārmaiņas pēc spīdzināšanas

Lasīt vairāk ...

Nav jāiekļauj:

  • posttraumatisks stresa sindroms (F43.1)
F62.1 Stabilas personības pārmaiņas pēc psihiskas slimības

Personības pārmaiņas, kas ilgst vismaz divus gadus un saistītas ar traumējošiem pārdzīvojumiem, ciešot no smagas psihiskas slimības. Pārmaiņas nevar izskaidrot ar iepriekšējiem personības traucējumiem un tās jādiferencē no reziduālas šizofrēnijas un citiem nepilnas izveseļošanās stāvokļiem pēc psihiskiem traucējumiem. Raksturojas ar pārmērīgu atkarību un prasīgumu pret pārējiem. Ir pārliecība par notikušām pārmaiņām vai slimības izraisītu stigmatizāciju, kas neļauj veidot un uzturēt ciešas un uzticamas personīgas attiecības un noved pie sociālas izolācijas. Ir pasivitāte, zudušas intereses un samazinājusies iekļaušanās izklaidējošos pasākumos. Pastāvīgas sūdzības par slimību, kas saistās ar hipohondriskiem apgalvojumiem un slima cilvēka uzvedību. Garastāvoklis ir disforisks vai labils, bet ne pašreizēju vai iepriekšēju psihisku traucējumu reziduālu afektīvu simptomu dēļ. Ir ilgstošas problēmas sociālā un profesionālā jomā.

F62.8 Citas ilgstošas personības pārmaiņas

Hronisku sāpju personības sindroms

F62.9 Neprecizētas ilgstošas personības pārmaiņas
F63 Paradumu un dziņu traucējumi

Šis kods ietver dažus uzvedības traucējumus, kas ar citiem kodiem nav klasificējami. Tiem raksturīga atkārtota darbība, kam nav īsti saprātīgas motivācijas, ko nevar vadīt un kontrolēt un kas kopumā kaitē paša pacienta un citu cilvēku interesēm. Pacients stāsta, ka uzvedība saistīta ar impulsīvu tieksmi rīkoties. Cēlonis šiem traucējumiem nav saprotams, un tos apvieno vienā grupā līdzīgu izpausmju, nevis citu svarīgu zināmu pazīmju dēļ.

Nav jāiekļauj:

  • paradumus pārmērīgi lietot alkoholu vai psihoaktīvas vielas (F10-F19)
  • tieksmju un paradumu traucējumi, kas skar seksuālo uzvedību (F65.-)
F63.0 Patoloģiska tieksme uz azartspēlēm

Traucējumiem raksturīga biežas un atkārtotas azartspēļu epizodes, kas ieņem galveno vietu pacienta dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām un viņa materiālo stāvokli.

Kompulsīvas azartspēles

Nav jāiekļauj:

  • pārmērīgas azartspēles maniakāliem pacientiem (F30.-)
  • azartspēles un derības BCN (Z72.6)
  • azartspēles sociālai personībai (F60.2)
F63.1 Piromānija

Traucējumiem raksturīga atkārtota rīcība vai mēģinājumi bez redzama motīva pielaist uguni īpašumam vai citiem objektiem un pastāvīga nodarbošanās ar jautājumiem, kas saistīti ar uguni un dedzināšanu. Šī uzvedība bieži saistīta ar pieaugošu sasprindzinājuma sajūtu pirms darbības un intensīvu satraukumu tūlīt pēc notikušā.

Nav jāiekļauj:

  • dedzināšanas gadījumi pieaugušiem ar asociālu personību (F60.2)
  • dedzināšanas gadījumi alkohola vai psihoaktīvu vielu intoksikācijas dēļ (F10-F19 ar ceturto zīmi .0)
  • dedzināšanas gadījumi kā iemesls izmeklēšanai iespējamu psihisku traucējumu dēļ (Z03.2)
  • dedzināšanas gadījumi uzvedības traucējumu dēļ (F91.-)
  • dedzināšanas gadījumi organisku psihisku traucējumu dēļ (F00-F09)
  • dedzināšanas gadījumi šizofrēnijas dēļ (F20.-)
F63.2 Kleptomānija

Traucējumiem raksturīga atkārtota nespēja pretoties tieksmei zagt mantas, kas netiek paturētas personīgām vajadzībām vai naudas iegūšanai. Mantas var tikt aizmestas, atdotas vai nobēdzinātas. Šādu uzvedību parasti pavada pieaugoša sasprindzinājuma sajūta pirms tam un apmierinājuma sajūta darbības laikā un tūlīt pēc tam.

Nav jāiekļauj:

  • depresīvi traucējumi ar zagšanu (F31-F33)
  • organiski psihiski traucējumi (F00-F09)
  • zagšana veikalos kā iemesls novērošanai iespējamu psihisku traucējumu dēļ (Z03.2)
F63.3 Trihotilomānija

Traucējumi, kam raksturīgs manāms matu zudums sakarā ar nespēju pretoties tos izraut. Pirms matu izraušanas parasti ir pieaugošs sasprindzinājums, kam seko atvieglojuma vai apmierinājuma sajūta. Šī diagnoze nav nosakāma, ja pirms tam ir bijis ādas iekaisums vai, ja matu izraušana notiek halucināciju vai murgu ietekmē.

Nav jāiekļauj:

  • stereotipiski kustību traucējumi ar matu plūkšanu (F98.4)
F63.8 Citi paradumu un dziņu traucējumi

Citi pastāvīgi atkārtotas aplamas uzvedības veidi, kas nav sekundāri saistāmi ar noteiktu psihiatrisku sindromu un kuru gadījumā pacients atkārtoti nav spējīgs pretoties tieksmei tā rīkoties. Ir prodromāls periods ar sasprindzinājumu un atslābuma sajūta darbības laikā.

Nav jāiekļauj:

  • Intermitējoši eksplozīvi traucējumi
F63.9 Neprecizēti paradumu un dziņu traucējumi
F64 Dzimumidentitātes traucējumi
F64.0 Transseksuālisms

Vēlēšanās dzīvot un tikt pieņemtam sabiedrībā kā pretējā dzimuma pārstāvim. Tam parasti raksturīga diskomforta sajūta par savu dzimumu vai sava dzimuma anatomiju un vēlēšanās tikt operētam vai saņemt hormonālu ārstēšanu, lai varētu padarīt savu ķermeni, cik vien iespējams, līdzīgu vēlamajam dzimumam.

F64.1 Divdabīgais transvestīcisms

Pretējā dzimuma apģērba valkāšana kā savas eksistences sastāvdaļa ar nolūku uz laiku baudīt piederību pretējam dzimumam, bet bez jebkādas vēlēšanās uz pastāvīgu dzimuma maiņu vai ar to saistītu ķirurģisku operāciju un bez seksuāla uzbudinājuma, kas pavadītu pārģērbšanos.

Dzimumidentitātes traucējumi pusaudžu vai pieaugušo vecumā, netransseksuālais tips

Nav jāiekļauj:

  • fetišiskais transvestīcisms (F65.1)
F64.2 Dzimumidentitātes traucējumi bērnībā

Traucējumi, kas parasti parādās agrā bērnībā (vienmēr krietni pirms pubertātes) un kam raksturīga pastāvīga un intensīva nepatika par sava paša dzimumu reizē ar vēlēšanos būt pretēja dzimuma cilvēkam (vai arī apgalvojumi, ka tāds esot). Ir pastāvīga darbošanās pretējā dzimuma apģērbā, nodošanās tam raksturīgām nodarbībām un riebums pret savu dzimumu. Šī diagnoze prasa dziļus normālas dzimumidentitātes traucējumus, tai nepietiek tikai ar puiciskumu meitenēm vai meitenīgu uzvedību zēniem. Dzimumidentitātes traucējumi cilvēkiem, kas sasnieguši pubertāti vai pašreiz to sasniedz, nav jākodē šeit, bet ar F66.-.

Nav jāiekļauj:

  • egodistoniska seksuāla orientācija (F66.1)
  • dzimumnobrieduma traucējumi (F66.0)
F64.8 Citi dzimumidentitātes traucējumi
F64.9 Neprecizēti dzimumidentitātes traucējumi

Dzimtes lomas traucējumi BCN

F65 Seksuālās izvēles traucējumi

Jāiekļauj:

  • parafīlijas
F65.0 Fetišisms

Pieķeršanās kādam nedzīvam priekšmetam kā seksuāla uzbudinājuma un seksuāla apmierinājuma stimulam. Daudzi fetiši var būt saistīti ar cilvēka ķermeni, piem., apģērba gabali vai apavi. Citi parasti piemēri ir kāds īpašs materiāls, piem., gumija, plastiska vai āda. Fetiša objektu nozīmība pacientam var būt dažāda. Dažos gadījumos tie vienkārši stimulē parastā veidā sasniegtu seksuālo uzbudinājumu (piem., liekot, lai partneris valkā kādu īpašu ietērpu).

F65.1 Fetišiskais transvestisms

Tiek valkāts pretējā dzimuma apģērbs galvenokārt tādēļ, lai gūtu seksuālu uzbudinājumu un panāktu pretējā dzimuma personas izskatu. Fetišiskais transvestisms atšķiras no transseksuālā transvestisma ar skaidru saistību ar seksuālu uzbudinājumu un stipru vēlēšanos novilkt apģērbu, kad orgasms radies un seksuālais uzbudinājums norimst. Iespējams, ka tā ir agrīna transseksuālisma attīstības fāze.

Transvestisma fetišisms

F65.2 Ekshibicionisms

Pārejoša vai pastāvīga tieksme rādīt savus dzimumorgānus svešiem cilvēkiem (parasti pretējam dzimumam) vai cilvēkiem sabiedriskās vietās bez aicinājuma vai tieksmes uz ciešāku kontaktu. Parasti, bet ne vienmēr, ir seksuāls uzbudinājums izrādīšanas laikā un rīcībai sekojoša masturbācija.

F65.3 Vuajerisms

Pārejoša vai pastāvīga tieksme skatīties uz citu cilvēku seksuālo vai intīmo rīcību, piem., izģērbšanos. Tas notiek novērotajam cilvēkam nemanot un parasti noved pie seksuāla uzbudinājuma un masturbācijas.

F65.4 Pedofīlija

Seksuāla izvēle ir pievērsta bērniem, zēniem vai meitenēm, vai abiem dzimumiem, parasti pirms pubertātes vai agrīnā pubertātē.

F65.5 Sadomazohisms

Tādas seksuālas aktivitātes izvēle, kas izsauc sāpes, pazemo vai rada atkarību. Ja pacients dod priekšroku būt par šādu stimulu saņēmēju, to sauc par mazohismu, bet ja par stimulu radītāju - par sadismu. Bieži indivīds gūst seksuālu uzbudinājumu gan no sadistiskas, gan mazohistiskas rīcības.

Mazohisms

Sadisms

F65.6 Daudzi seksuālās izvēles traucējumi

Reizēm vienam cilvēkam ir vairāk nekā viena veida seksuālās izvēles anomālija un neviena no tām nav pārsvarā pār citām. Visbiežāk kombinējas fetišisms, transvestīcisms un sadomazohisms.

F65.8 Citi seksuālās izvēles traucējumi

Vairāki citi seksuālās izvēles un rīcības stereotipi, ieskaitot neķītrus telefona zvanus, berzēšanos gar cilvēkiem pārpildītās vietās sevis seksuālai stimulēšanai, seksuāla darbošanās ar dzīvniekiem un strangulācijas vai anoksijas izmantošana, lai pastiprinātu seksuālo uzbudinājumu.

Froterisms

Nekrofīlija

F65.9 Neprecizēti seksuālas izvēles traucējumi

Seksuālas novirzes BCN

F66 Psihiski un uzvedības traucējumi, kas saistīti ar seksuālo attīstību un orientāciju

Piezīmes

Pati par sevi seksuāla orientācija nav uzskatāma par patoloģiju.

F66.0 Dzimumnobrieduma traucējumi

Pacients cieš no nedrošības par savu dzimumidentitāti vai seksuālo orientāciju, kas izraisa trauksmainību vai depresiju. Parasti traucējumi ir pusaudžiem, kas nav pārliecināti, vai ir orientēti homoseksuāli, heteroseksuāli vai biseksuāli, vai indivīdiem, kas pēc acīmredzami stabila seksuālās orientācijas perioda (bieži ilgstošu attiecību ietvaros) sajūt, ka viņu seksuālā orientācija mainās.

Adaptācijas: Atvērt Paslēpt

F66.00 Dzimumnobrieduma traucējumi, heteroseksuāli
F66.01 Dzimumnobrieduma traucējumi, homoseksuāli
F66.02 Dzimumnobrieduma traucējumi, biseksuāli
F66.08 Dzimumnobrieduma traucējumi, citi, ieskaitot prepubertātes
F66.1 Egodistoniska seksuālā orientācija

Dzimumidentitāte vai seksuālā izvēle (heteroseksuāla, homoseksuāla, biseksuāla vai prepubertātes) netiek apšaubīta, bet indivīds psihisku vai uzvedības traucējumu dēļ vēlas, lai tā būtu savādāka, un var meklēt ārstēšanos, lai to mainītu.

Adaptācijas: Atvērt Paslēpt

F66.10 Egodistoniska seksuālā orientācija, heteroseksuāli
F66.11 Egodistoniska seksuālā orientācija, homoseksuāli
F66.12 Egodistoniska seksuālā orientācija, biseksuāli
F66.18 Egodistoniska seksuālā orientācija, citi, ieskaitot prepubertātes
F66.2 Seksuālu attiecību traucējumi

Dzimumidentitāte vai seksuālā orientācija (heteroseksuāla, homoseksuāla, biseksuāla) ir radījusi grūtības, veidojot vai saglabājot attiecības ar seksuālo partneri.

Adaptācijas: Atvērt Paslēpt

F66.20 Seksuālu attiecību traucējumi, heteroseksuāli
F66.21 Seksuālu attiecību traucējumi, homoseksuāli
F66.22 Seksuālu attiecību traucējumi, biseksuāli
F66.28 Seksuālu attiecību traucējumi, citi, ieskaitot prepubertātes
F66.8 Citi psihoseksuālās attīstības traucējumi

Adaptācijas: Atvērt Paslēpt

F66.80 Citi psihoseksuālās attīstības traucējumi, heteroseksuāli
F66.81 Citi psihoseksuālās attīstības traucējumi, homoseksuāli
F66.82 Citi psihoseksuālās attīstības traucējumi, biseksuāli
F66.88 Citi psihoseksuālās attīstības traucējumi, citi, ieskaitot prepubertātes
F66.9 Neprecizēti psihoseksuālās attīstības traucējumi

Adaptācijas: Atvērt Paslēpt

F66.90 Neprecizēti psihoseksuālās attīstības traucējumi, heteroseksuāli
F66.91 Neprecizēti psihoseksuālās attīstības traucējumi, homoseksuāli
F66.92 Neprecizēti psihoseksuālās attīstības traucējumi, biseksuāli
F66.98 Neprecizēti psihoseksuālās attīstības traucējumi, citi, ieskaitot prepubertātes
F68 Citi pieaugušo personības un uzvedības traucējumi
F68.0 Somatisku simptomu rašanās psiholoģisku iemeslu dēļ

Apstiprinātas somatiskas slimības, traucējumu vai defekta somatiskie simptomi tiek pārspīlēti vai papildināti pacienta psiholoģiskā stāvokļa dēļ. Pacients parasti ir nomākts savu sāpju vai defekta dēļ un bieži ir pamatoti norūpējies sakarā ar sāpju vai defekta ieilgšanu vai progresēšanas iespējamību.

Kompensācijas neiroze

F68.1 Tīša psihisku un somatisku simptomu vai defektu radīšana vai attēlošana [māksloti traucējumi]

Slimnieks atkārtoti bez redzama iemesla tēlo simptomus, lai radītu slimības pazīmes vai simptomus un reizēm var radīt pats sev bojājumus. Rīcības motivācija ir neskaidra un, domājams, iekšēja, ar mērķi nokļūt slima cilvēka lomā. Šie traucējumi bieži kombinējas ar manāmiem personības un attiecību traucējumiem.

Slimnīcas iemītnieka sindroms

Minhauzena (Münchhausen) sindroms

Klejojošais pacients

Nav jāiekļauj:

  • dermatitis factitia (L98.1)
  • apzināta simulācija (ar skaidru motivāciju) (Z76.5)
F68.8 Citi precizēti pieaugušo personības un uzvedības traucējumi

Rakstura traucējumi BCN

Attiecību traucējumi BCN

F69 Neprecizēti pieaugušo personības un uzvedības traucējumi

© Pasaulces Veselības organizācija, 1992 - 2016

© Tulkojums latviešu valodā. Slimību Profilakses un Kontroles centrs, 2013-2016

 

Izstrāde: SIA Brīvs, 2013-2016

Valid HTML 4.01 Transitional