SLIMĪBU PROFILAKSES UN KONTROLES CENTRS
SSK-10 klasifikācija - Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi
Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi
V Psihiski un uzvedības traucējumi (F00-F99)

Jāiekļauj:

  • psihiskās attīstības traucējumi

Nav jāiekļauj:

  • citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāli klīniski un laboratorijas dati (R00-R99)

Nodaļā iekļauti šādi kodi ar zvaigznīti:

F00Zvaigznītes kodsAlcheimera (Alzheimer) demence (G30.-†)
F02Zvaigznītes kodsDemence citu citur klasificētu slimību dēļ
Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50-F59)
F50 Ēšanas traucējumi

Nav jāiekļauj:

  • anoreksija BCN (R63.0)
  • barošanās grūtības un aplamības (R63.3)
  • barošanās traucējumi zīdaiņa vecumā vai bērnībā (F98.2)
  • polifāgija (R63.2)
F50.0 Anorexia nervosa

Apzināta ķermeņa masas samazināšana, ko izraisījis un turpina uzturēt pats pacients. Visbiežāk to novēro pusaugu meitenēm un jaunām sievietēm, bet traucējumi var rasties arī pusaudžiem un jauniem vīriešiem, kā arī bērniem, kam tuvojas pubertāte un vecākām sievietēm līdz pat menopauzei. Traucējumi saistās ar specifisku psihopatoloģiju, kam raksturīga uzmācīga pārspīlēta doma par iespējamu resnumu vai izplūdušu ķermeņa formu, pie kam pats pacients mazu ķermeņa masu uzskata par mērķi. Parasti ir dažāda smaguma malnutrīcija ar sekundārām endokrīnām un metaboliskām pārmaiņām un ķermeņa funkciju traucējumiem. No simptomiem jāmin diētas ierobežojumi, pārmērīgi fiziski vingrinājumi, vemšanas un caurejas līdzekļu lietošana, kā arī ēstgribas samazinātāju medikamentu un diurētisku līdzekļu lietošana.

Nav jāiekļauj:

  • ēstgribas zudums (R63.0)
  • psihogēns ēstgribas zudums (F50.8)
F50.1 Atipiska anorexia nervosa

Ir dažas anorexia nervosa pazīmes, bet klīniskā aina kopumā diagnozi neapstiprina. Piem., kāds no pamatsimptomiem, kā amenoreja vai stipras bailes kļūt resnam vai iztrūkt, bet ir krass ķermeņa masas zudums un uzvedība, kas veicina noliesēšanu. Nedrīkst noteikt šo diagnozi, ja ir konstatējami ar ķermeņa masas zudumu saistāmi somatiski traucējumi.

F50.2 Bulimia nervosa

Sindromam raksturīgas atkārtotas pārēšanās lēkmes un pārmērīgas rūpes par ķermeņa masu, kas noved pie tā, ka pēc pārēšanās arvien seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana. Šim traucējumam ir daudz kopīgu psiholoģisku iezīmju ar anorexia nervosa, ieskaitot pārmērīgas rūpes par ķermeņa formu un masu. Atkārtota vemšana pacientam var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus un somatiskus sarežģījumus. Bieži, bet ne vienmēr, anamnēzē ir anorexia nervosa epizodes, kas ilgušas dažus mēnešus vai vairākus gadus.

Bulimija BCN

Hyperorexia nervosa

F50.3 Atipiska bulimia nervosa

Traucējumiem ir bulimia nervosa pazīmes, bet klīniskā aina kopumā diagnozi neapstiprina. Piem., var būt atkārtotas pārēšanās lēkmes un pārmērīga caurejas līdzekļu lietošana bez jūtamām ķermeņa masas pārmaiņām vai arī var iztrūkt tipiskās pārmērīgās rūpes par ķermeņa formu un masu.

F50.4 Pārēšanās, kas saistīta ar citiem psihiskiem traucējumiem

Pārēšanās stresa notikumu (smags zaudējums, nelaimes gadījums, bērna piedzimšana utt.) dēļ.

Psihogēna pārēšanās

Nav jāiekļauj:

F50.5 Vemšana, kas saistīta ar citiem psihiskiem traucējumiem

Atkārtota vemšana, kas rodas kā disociatīvi traucējumi (F44.-) un hipohondriski traucējumi (F45.-) un kas nav vienīgi citu, ārpus šīs nodaļas klasificētu traucējumu rezultāts. Šo apakškodu var izmantot papildus kodam O21.- (pārmērīga grūtnieču vemšana), kad emocionālais faktors ir dominējošais, radot atkārtotu šķebināšanu un vemšanu grūtniecības laikā.

Psihogēna vemšana

Nav jāiekļauj:

  • šķebināšana (R11)
  • vemšana BCN (R11)
F50.8 Citi ēšanas traucējumi

Ēšanas perversija (pica) pieaugušiem

Psihogēns ēstgribas zudums

Nav jāiekļauj:

  • ēšanas perversija (pica) zīdaiņiem un bērniem (F98.3)
F50.9 Neprecizēti ēšanas traucējumi
F51 Neorganiski miega traucējumi

Daudzos gadījumos miega traucējumi ir viens no citas somatiskas vai psihiskas slimības simptomiem. Vai konkrētajam pacientam miega traucējumi ir patstāvīga patoloģija, vai tikai viena no šajā nodaļā vai citur klasificētu traucējumu pazīmēm, jānosaka, pamatojoties uz klīniskām izpausmēm un slimības norisi, kā arī uz terapeitiskiem apsvērumiem un prioritātēm apskates laikā. Ja miega traucējumi ir viena no galvenajām sūdzībām un pacients tos uztver kā pastāvīgu stāvokli, tad šis kods jālieto kopā ar citām piemērotām diagnozēm, kas apzīmē šajā gadījumā konstatēto psihopatoloģiju un patofizioloģiju. Šis kods apzīmē tikai tos miega traucējumus, kuru gadījumā primārais faktors ir emocionālie traucējumi un kuru pamatā nav citur klasificējami verificējami somatiski traucējumi.

Nav jāiekļauj:

  • miega traucējumi (organiski) (G47.-)
F51.0 Neorganisks bezmiegs

Nepietiekams miega daudzums un/vai tā kvalitāte, kas turpinās pietiekami ilgi un iekļauj grūtības iemigt, gulēt iemigušam vai agru pamošanos. Bezmiegs ir kopējs simptoms daudziem somatiskiem un psihiskiem traucējumiem, papildus pamattraucējumiem tas šeit jāklasificē tikai tad, ja tas dominē klīniskajā ainā.

Nav jāiekļauj:

  • bezmiegs (organisks) (G47.0)
F51.1 Neorganiska hipersomnija

Par hipersomniju sauc stāvokli ar pārmērīgu miegainību dienā un miega lēkmēm (neiekļaujot miega trūkuma gadījumu) vai ieilgušu pāreju pilnīgā nodoma stāvoklī pamostoties. Ja nav organiska pamata, lai rastos hipersomnija, šis stāvoklis parasti saistāms ar psihiskiem traucējumiem.

Nav jāiekļauj:

  • hipersomnija ( organiska) (G47.1)
  • narkolepsija (G47.4)
F51.2 Neorganiski miega un nomoda ritma traucējumi

Sinhronitātes trūkums starp miega un nomoda ritmu un vēlamo miega un nomoda ritmu atkarā no pacienta apkārtējās vides, kas izpaužas ar sūdzībām par bezmiegu vai hipersomniju.

Psihogēna cirkadiānā ritma inversija

Psihogēna niktohemerālā ritma inversija

Psihogēna miega ritma inversija

Nav jāiekļauj:

  • miega un nomoda ritma traucējumi (organiski)
F51.3 Staigāšana miegā [somnambulisms]

Alternējošs apziņas stāvoklis, kurā kombinējās miega un nomoda pazīmes. Somnambulisma epizodē cilvēks parasti nakts miega pirmajā trešdaļā pieceļas no gultas un staigā apkārt, bet viņam ir zema nomoda pakāpe, reaktivitāte un motoriskās iemaņas. Pēc pamošanās parasti notikušo neatminas.

F51.4 Bailes miegā [nakts šausmas]

Nakts epizodes ar šausmīgām bailēm un paniku saistās ar skaļu kliegšanu, kustīgumu un stipru veģetatīvu uzbudinājumu. Cilvēks parasti miega pirmajā trešdaļā apsēžas vai pieceļas ar panisku kliedzienu. Ļoti bieži viņš metas uz durvīm it kā tiekdamies bēgt, kaut arī ļoti reti atstāj telpu. Ja arī kādas atmiņas par notikušo saglabājas, tās ir niecīgas (parasti viens vai divi fragmentāri apziņas tēli).

F51.5 Naktsmurgi

Miega traucējumi kopā ar trauksmi un bailēm. Prātā paliek ļoti dzīvas atmiņas par redzēto sapņu saturu. Sapņu pārdzīvojumi ir ļoti dzīvi un parasti saistās ar tēmām, kas satur draudus dzīvībai, drošībai vai pašcieņai. Visai bieži atkārtojas viena vai līdzīga biedējoša murgu tēma. Tipiskās epizodēs ir arī veģetatīvs uzbudinājums, bet trūkst saprotamas runas vai ķermeņa kustību. Pēc pamošanās pacients strauji kļūst modrs un orientēts.

Miega trauksme

F51.8 Citi neorganiski miega traucējumi

Emocionāli miega traucējumi BCN

F51.9 Neprecizēti neorganiski miega traucējumi

Emocionāli miega traucējumi BCN

F52 Seksuāla disfunkcija bez organiskiem traucējumiem vai slimības

Seksuāla disfunkcija izpaužas dažādos veidos; tās gadījumā cilvēks nespēj iesaistīties tādās seksuālās attiecībās, kādās vēlētos. Seksuāla atbilde ir psihosomatisks process un kā psihiski, tā somatiski procesi ir iesaistīti seksuālas disfunkcijas radīšanā.

Nav jāiekļauj:

  • dhata (dhat) sindroms (F48.8)
F52.0 Seksuālās tieksmes trūkums vai zudums

Galvenā problēma ir seksuālās tieksmes zudums, kas nav sekundārs attiecībā pret citām seksuālām grūtībām, kā erekcijas grūtības vai dispareinija.

Frigiditāte

Hipoaktīvas seksuālās tieksmes

F52.1 Seksuāls pretīgums vai seksuālas baudas trūkums

Vai nu seksuālu attiecību perspektīva rada tik stipras bailes vai trauksmi, ka cilvēks no seksuālas aktivitātes izvairās (seksuāls pretīgums), vai arī seksuālas atbildes ir normālas, ir pārdzīvots arī orgasms, bet trūkst adekvātas patikas (seksuālas baudas trūkums).

Anhedonija (seksuāla)

Adaptācijas: Atvērt Paslēpt

F52.10 Seksuāls pretīgums vai seksuālas baudas trūkums, seksuāls riebums
F52.11 Seksuāls pretīgums vai seksuālas baudas trūkums, seksuālā apmierinājuma trūkums
F52.2 Ģenitālas atbildes traucējumi

Galvenā problēma vīriešiem ir erekcijas traucējumi (grūtības radīt vai saglabāt dzimumaktam vajadzīgo erekciju). Sievietēm galvenā problēma ir maksts sausums vai slīdamības trūkums.

Seksuāla uzbudinājuma traucējumi sievietēm

Erekcijas traucējumi

Psihogēna impotence

Nav jāiekļauj:

  • organiskas dabas impotence (N48.4)
F52.3 Orgasma disfunkcija

Orgasma vai nu nav, vai tas ir manāmi aizkavēts.

Aizkavēts (vīriešu) (sieviešu) orgasms

Psihogēna anorgasmija

F52.4 Priekšlaicīga ejakulācija

Nespēja pietiekami kontrolēt ejakulāciju tā, lai dzimumakts radītu baudu abiem partneriem.

F52.5 Neorganisks vaginisms

Starpenes pamatnes muskulatūras spazmas ap maksti, kas izraisa tās ieejas slēgšanos. Dzimumlocekļa ievadīšana ir neiespējama vai sāpīga.

Psihogēns vaginisms

Nav jāiekļauj:

  • vaginisms (organisks) (N94.2)
F52.6 Neorganiska dispareinija

Dispareinija (sāpes dzimumakta laikā) rodas kā vīriešiem, tā sievietēm. Tās bieži saistītas ar lokālu patoloģiju un jākodē atbilstoši tai. Šis kods jāizmanto tikai tad, ja nav primāras neorganiskas seksuālas disfunkcijas (piem., vaginisms vai maksts sausums).

Psihogēna dispareinija

Nav jāiekļauj:

  • dispareinija (organiska) (N94.1)
F52.7 Pārmērīga seksuāla tieksme

Nimfomānija

Satiriāze

F52.8 Cita veida seksuāla disfunkcija, kā cēlonis nav organiski traucējumi vai slimība
F52.9 Neprecizēta seksuāla disfunkcija, kā cēlonis nav organiski traucējumi vai slimība
F53 Citur neklasificēti psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā

Šis kods ietver tikai tos psihiskos traucējumus, kas saistīti ar pēcdzemdību periodu (sākas sešu nedēļu laikā pēc dzemdībām) un neatbilst citur šajā nodaļā klasificēto traucējumu kritērijiem vai nu tāpēc, ka nav pieejama pietiekoša informācija, vai tāpēc, ka esošā klīniskā aina neatbilst citur klasificējamiem stāvokļiem.

F53.0 Viegli citur neklasificēti psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā

Postnatāla depresija BCN

Pēcdzemdību depresija BCN

F53.1 Smagi citur neklasificēti psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā

Puerperāla psihoze BCN

F53.8 Citi citur neklasificēti psihiski un uzvedības traucējumi pēcdzemdību periodā
F53.9 Neprecizēti pēcdzemdību psihiski traucējumi
F54 Psihiski un uzvedības faktori, kas saistīti ar citur klasificētiem traucējumiem vai slimībām

Šis kods jālieto, lai kodētu psihiskās vai uzvedības ietekmes kam, domājams, ir svarīga loma to somatisko traucējumu etioloģijā, kas klasificējami citās nodaļās. Psihiskie traucējumi parasti ir viegli, bieži ilgstoši (bažas, emocionāls konflikts, drūmas nojautas) un nav kodējami ne ar vienu citu no šīs nodaļas kodiem.

Psiholoģiski faktori, kas iespaido somatisko stāvokli

Šī koda izmantošanas piemērs: astma F54 un J45.-

Šī koda izmantošanas piemērs: dermatīts F54 un L23-L24

Šī koda izmantošanas piemērs: kuņģa čūla F54 un K25

Šī koda izmantošanas piemērs: kairinātas resnās zarnas sindroms F54 un K58.-

Lasīt vairāk ...

Nav jāiekļauj:

  • sasprindzinājuma galvassāpes (G44.2)
F55 Vielu, kas nerada atkarību, pārmērīga lietošana

Daudzi medikamenti un tautas līdzekļi var tikt lietoti šādā veidā. Svarīgākās grupas: a) psihotropie līdzekļi, kas nerada atkarību, piem., antidepresanti, b) caurejas līdzekļi un c) analgētiski medikamenti, kurus pārdod bez receptēm, kā aspirīns un paracetamols. Ilgstoša šo vielu lietošana nereti rada nevajadzīgus kontaktus ar medicīnas personālu vai palīgpersonālu. Dažreiz vērojama šo vielu bīstama somatiska ietekme. Mēģinājumi atrunāt vai vielu lietošanu aizliegt bieži sastop pretestību. Caurejas līdzekļu un analgētisku vielu lietošana turpinās par spīti brīdinājumiem par iespējamu kaitīgumu (vai pat tam rodoties) (nieru funkciju vai elektrolītu maiņas traucējumi). Kaut arī pacientam parasti ir spēcīga motivācija vielu lietot, atkarības vai abstinences simptomi nerodas, kā tas notiek F10-F19 minēto psihoaktīvo vielu lietošanas gadījumos.

Antacīdu vielu pārmērīga lietošana

Ārstniecības augu vai tautas līdzekļu pārmērīga lietošana

Stereoīdu vai hormonu pārmērīga lietošana

Vitamīnu pārmērīga lietošana

Caurejas līdzekļu lietošanas ieradums

Lasīt vairāk ...

Nav jāiekļauj:

  • psihoaktīvu vielu pārmērīga lietošana (F10-F19)

Adaptācijas: Atvērt Paslēpt

F55.0 Antidepresantu lietošana
F55.1 Caurejas līdzekļu lietošana
F55.2 Analgētiķu lietošana
F55.3 Antacīdu lietošana
F55.4 Vitamīnu lietošana
F55.5 Steroīdu vai hormonu lietošana
F55.6 Specifisku zāļu tēju vai tautas dziedniecības līdzekļu lietošana lietošana
F55.8 Citu vielu lietošana lietošana
F55.9 Neprecizētu vielu lietošana lietošana
F59 Neprecizēti uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem

Psihogēna fizioloģiska disfunkcija BCN

© Pasaulces Veselības organizācija, 1992 - 2016

© Tulkojums latviešu valodā. Slimību Profilakses un Kontroles centrs, 2013-2016

 

Izstrāde: SIA Brīvs, 2013-2016

Valid HTML 4.01 Transitional