Slimību profilakses un kontroles centrs

Par gripas profilakses pasākumiem

20.01.2016, 00:00

 

Tuvojoties sezonālajai gripas epidēmiskajai izplatībai Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) aicina pievērst pastiprinātu uzmanību gripas profilakses un izplatīšanas ierobežošanas pasākumu īstenošanai.

 

Saskaņā ar gripas monitoringa datiem 2016. gada 2. nedēļā (11. – 17. janvāris) ir ievērojami pieaugusi gripas izplatība. Gripas gadījumi reģistrēti trijās no desmit monitoringā iekļautajām pilsētām, taču pagaidām ne vienā no tām intensitāte nav pārsniegusi 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem – Rīgā (50,8 uz 100 000), Jūrmalā (80,4 uz 100 000) un Jelgavā (19,2 uz 100 000); Latvijā vidēji – 29,9 uz 100 000 iedzīvotājiem.

 

2016. gada 2. nedēļā strauji pieaudzis arī laboratoriski apstiprināto gripas gadījumu skaits: 90 (40%) no 224 izmeklētajiem pacientu paraugiem bija notikts A tipa gripas vīruss. Kopš sezonas sākuma Latvijā cirkulē galvenokārt A/H1N1 gripas vīruss, kas 67 gadījumos tipēts kā A/H1pdm. Līdz 2016. gada 2. nedēļai Rīgas slimnīcās stacionēti vairāk nekā 50 pacienti ar gripu un vismaz desmit pacienti ar gripas izraisītu pneimoniju.

 

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja 2016. gada 13. janvāra publicētājā ziņojumā [1], norādīts, ka līdz šim šajā sezonā gripas aktivitāte tika konstatēta galvenokārt Eiropas ziemeļu un dienvidu valstīs. Gripas A(H1N1) vīruss veido aptuveni 80% no A tipa gripas vīrusiem. Gripas A(H1N1) vīruss, kas izraisījis 2009. gada pandēmiju un, kas tagad cirkulē kā sezonālās gripas vīruss, vairāk smagu saslimšanu varētu izraisīt gados jauniem, citādi veseliem pieaugušajiem. Tāpēc veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem jābūt gataviem laikus diagnosticēt un ārstēt arī smagus gripas gadījumus gados jauniem, citādi veseliem pieaugušajiem. Savukārt, gripas A(H3N2) vīruss biežāk izraisa smagas saslimšanas un nāvi gados vecākiem cilvēkiem.

 

Pēdējo divu nedēļu laikā SPKC saņemti paziņojumi par pieciem nāves gadījumiem (no 2016. gada 7. janvāra līdz 15. janvārim) pacientiem, kuri saslimuši ar gripu, t.sk. vecuma grupā “40-49 gadi” – divi gadījumi; “50-59 gadi”- divi gadījumi; “80-89 gadi” – viens gadījums. Visiem laboratoriski apstiprināta A tipa gripa. Pacientiem bijušas hroniskas saslimšanas – hroniska sirds saslimšana, cukura diabēts, adipozitāte, HOPS, bronhiāla astma. Neviens no pacientiem, par kuriem noskaidrots vakcinācijas statuss (trīs), nebija vakcinēts pret gripu. Atgādinām, ka atbilstoši Noteikumiem ārstniecības personai par katru nāves gadījumu, ja tā iestājusies pacientam, kuram diagnosticēta gripa vai ir pamatotas aizdomas par inficēšanos ar gripas vīrusu, 24 stundu laikā telefoniski un 48 stundu laikā rakstiski jāziņo SPKC (ziņošanas veidlapa atrodama SPKC interneta vietnē[2]).

 

Lai mazinātu gripas smago iznākumu skaitu un, pamatojoties uz PVO rekomendācijām, ieteicams gan ambulatoriem, gan stacionētiem pacientiem ar aizdomām par gripas infekciju, kuri pieder kādai no riska grupām, it īpaši ja pacients nav vakcinēts, nekavējoties uzsākt specifisku pretvīrusu terapiju – neiraminidāzes inhibitori (oseltamivir, zanamvir), negaidot laboratorisko testu rezultātus. Kā arī nepieciešamības gadījumos, izvērtējot riskus, izmantot minētos pretvīrusu līdzekļus gripas profilaksei kontakta personām. Atgādinām, ka saskaņā ar ilggadējiem virusoloģijas novērojumiem [3] sezonālie gripas vīrusi ir rezistenti pret adamantana grupas preparātiem (rimantadin, amantadin) un to lietošana gripas profilaksei vai ārstēšanai nav pamatota.

 

Vēršam Jūsu uzmanību uz profilakses pasākumiem, kas būtu jānosaka ārstniecības iestāžu rīcības plānos darbam gripas epidēmijas laikā un gripas epidēmijas draudu gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 948 “Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem” [4] 5. punktu:

 

- ārstniecības iestādes darbinieku individuālā gripas profilakse (personāla vakcinācija, specifisko pretgripas preparātu lietošana un aizsarglīdzekļu izmantošana);

- ārstniecības iestādes darba režīms, tai skaitā gripu ierobežojošie pasākumi;

- gripas slimnieku ārstēšanas un aprūpes taktika;

- rezerves ārstniecības personāla nodrošinājums un papildu resursu iesaistīšana;

- ārstniecības iestādes gultasvietu pārprofilēšana gripas epidēmijas laikā;

- ārstniecības iestādes personāla apmācība, kā rīkoties gripas epidēmijas laikā;

- pacientu un viņu ģimenes locekļu izglītošana gripas profilakses jautājumos.

Gripas izplatīšanas riska mazināšanai ārstniecības iestādēs iesakām šādus pasākumus:

 

  • nekavējoties nodrošināt pacienta ar aizdomām par gripu[5] izolāciju atsevišķā palātā līdz izveseļošanās brīdim un vismaz 5 dienas no pirmās simptomu parādīšanās dienas;
  • izvērtēt komplikāciju risku, lai, negaidot laboratorisko testu rezultātus, uzsāktu specifisku pretvīrusu terapiju;
  • pacientiem ar gripas simptomiem neizmantot koplietošanas telpas;
  • ja nepieciešams pārvietot pacientu ar elpceļu simptomiem ārpus palātas, viņam jālieto ķirurģiskā maska;
  • pacientus, kuri bijuši kontaktā ar gripas slimnieku, nepārvietot uz citām palātām (grupēt) un palātā neievietot jaunus pacientus;
  • nepieciešamības gadījumā, ierobežot jaunu pacientu uzņemšanu nodaļā;
  • darbiniekus dala divās grupās: viena, kas aprūpē pacientus, kas bijuši kontaktā ar gripas slimnieku un otra aprūpē pacientus, kas nav bijuši kontaktā;
  • darbiniekus, kas bijuši kontaktā ar gripas slimnieku, nenodarbināt citās darba vietās/nodaļās līdz uzliesmojuma beigām;
  • darbinieki un apmeklētāji, kuriem ir elpceļu infekcijas simptomi nedrīkst atrasties nodaļā, tie nekavējoties jāsūta uz mājām un atgriezties darbā drīkst ne ātrāk kā 5. dienā pēc pirmās simptomu parādīšanās dienas;
  • gripas epidēmijas laikā atcelt apmeklējumus, kas nav steidzami, un informēt ārstniecības personas un apmeklētājus;
  • ja pacientu nepieciešams pārvest no iestādes, kur tiek reģistrēts gripas uzliesmojums, uz citu veselības aprūpes iestādi, nepieciešams iepriekš brīdināt attiecīgās iestādes ārstniecības personas par iespējamu pacienta inficēšanos ar gripu;
  • nodrošināt specifisko antivirālo profilaksi pacientiem, kuri bijuši kontaktā ar gripas pacientu, un kuriem ir vislielākais gripas komplikāciju risks;
  • nodrošināt darbiniekiem un pacientiem individuālās aizsardzības līdzekļus atbilstošus roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, sejas maskas, kā arī vienreizlietojamos cimdus.
  • medicīnas darbiniekiem, kuri nav vakcinēti pret gripu, darba laikā jānēsā ķirurģiskā maska;
  • rekomendēt vakcināciju pret gripu riska grupu pacientiem, īpaši pirms plānveida hospitalizācijas.

 

Atgādinām, ka saskaņā ar Noteikumiem sākot ar 2015. gada 40. nedēļu Latvijā tiek nodrošināts akūto augšējo elpceļu (AAEI) un gripas monitorings, kurā iesaistītas 72 ģimenes ārsta prakses un 11 slimnīcas 10 Latvijas lielākajās pilsētās dažādos reģionos, un tas turpināsies līdz 2016. gada 20. nedēļai (16.-22.05.2016), ieskaitot. SPKC tīmekļa vietnē ir atrodama informācija par AAEI un gripas monitoringa iknedēļas rezultātiem un pārskati par iepriekšējām sezonām, kā arī informācija par gripas profilakses pasākumiem, kura būtu lietderīga Jūsu pacientiem:

 

- epidemioloģijas biļeteni http://www.spkc.gov.lv/epidemiologijas-bileteni/;

- aktuālā informācija par gripas profilaksi- http://www.spkc.gov.lv/gripa/;

 

©SPKC 2020. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC