Slimību profilakses un kontroles centrs

Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms

 

Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā pirmā dzīves gada laikā viens no diviem tūkstošiem bērnu mirst ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu (ZPNS). ZPNS ir mazuļa nāve miegā, kurai netiek atrasts nekāds acīm redzams iemesls. Joprojām nav noskaidroti konkrēti cēloņi, kas izraisa šo traģisko notikumu, bet visos gadījumos novērots skābekļa trūkums (hipoksija) bērna organismā. ZPNS tiek saistīts ar to, ka mazuļa organismā elpošanas centrs vēl nav nobriedis, tāpat kā nervu sistēma, līdz ar to atsevišķos gadījumos apstājas zīdaiņa elpošana. Lai samazinātu risku saskarties ar traģiskajām sekām, zīdaiņu vecākiem ir jāievēro vairāki pasākumi bērna drošībai.

 

Skaties video par ZPNS

 

Riska faktori grūtniecības laikā

Ļoti svarīgi grūtniecības laikā ievērot veselīgu dzīvesveidu un pašām māmiņām rūpēties par savu veselību. Statistiski ir pierādīts, ka smēķēšana grūtniecības laikā ir viens no ZPNS riska faktoriem. Tas attiecas ne tikai uz pašas māmiņas smēķēšanu, bet arī uz pasīvo smēķēšanu, kad smēķē kāds no tuvākajiem ģimenes locekļiem. Smēķēšana ietekmē asinsriti placentā, bērna attīstību un piena daudzumu māmiņai pēc bērna piedzimšanas. Nikotīna klātbūtne gaisā mazulim rada skābekļa trūkumu un negatīvi ietekmē bērna nervu sistēmu, līdz ar to elpošanas centra darbību – tas var darboties sliktāk. Būtiski ir sekot līdzi asinsspiedienam, jo asinsspiediena paaugstināšanās grūtniecības laikā ir viens no riska faktoriem vēlākai ZPNS iespējamībai.

 

Lai novērstu (ZPNS) riska faktorus liela nozīme ir zīdaiņa barošanai ar krūti un māmiņas tuvībai.

 

Māmiņas un bērna saskarsme

Zīdīšanas procesā liela nozīmē ir tam, ka māmiņa un mazulis ir cieši kopā. Fiziskais kontakts starp māmiņu un mazuli - bieža atrašanās māmiņai blakus un piekļaušanās - pozitīvi ietekmē mazuli. Mazulim ir svarīgi dzirdēt māmiņas elpošanu un sirdspukstus. Zīdaiņus pozitīvi ietekmē taktīlā stimulācija, tas ir ciešs kontakts starp māmiņas un bērna ādu – āda pret ādu. Māmiņai ieteicams stimulēt zīdaiņa ādu glāstot un maigi pieskaroties. Viss iepriekš minētais veicina nervu sistēmas attīstību un līdz ar to arī stabilizē elpošanas centra darbību.

 

Ja māmiņa zīda bērnu guļot, jāiemācās ieņemt tāds stāvoklis, lai iemiegot poza nemainītos – roka vai bērns nenoslīdētu un neapdraudētu bērna drošību.

 

Mātes piena pozitīvā ietekme

Mātes pienam ir ļoti liela nozīme bērna nervu sistēmas un smadzeņu augšanā un attīstībā, kā arī imunitātes nostiprināšanā. Tādēļ speciālisti māmiņām iesaka pēc iespējas ilgāk barot bērniņu ar krūti un pēc iespējas vēlāk pievērsties mākslīgajai barošanai, kas ir viens no ZPNS riskiem.

 

Īpaši pieskatāmie mazuļi

ZPNS, tāpat kā daudzu citu veselības problēmu riska grupā, ietilpst priekšlaicīgi dzimušie bērni. Tie ir bērni, kas piedzimuši līdz grūtniecības 35.nedēļai. Līdzīgi pastiprināta uzmanība jāpievērš plānoto laiku iznēsātiem bērniem ar mazu ķermeņa svaru, piemēram, 2,2 kilogrami.


Tādēļ aicinām visas jaunās māmiņas aktīvi iesaistīties izziņas procesā par mazuļa gaidīšanas laiku un jaundzimušā bērniņa kopšanu, kā arī rūpīgi ievērot visas ārstu ieteiktās rekomendācijas.

 

Gultas iekārtošana, pasargājot mazuli no ZPNS

Kad mazulis ir piedzimis, jāpievērš uzmanība videi, kurā viņš atradīsies. Gatavojot guļvietu, jāpievērš uzmanība matracim, segai, gultas izmēriem, dažādiem apkārtējiem elementiem – mantiņām, lupatiņām, aizkariem.

 

Iekārtojot bērna gultiņu, jāievēro, ka tai jābūt ar stingru un gludu pamatni. Matracis nedrīkst būt pārāk mīksts, lai bērns neiegrimtu tajā un neapgrūtinātu savu elpošanu. Līdz viena gada vecumam bērna gultiņa jāiekārto bez spilvena. Segai jābūt siltai un vieglai, lai bērns neizjustu tās smagumu. Bērniņu ar segu drīkst apsegt ne augstāk kā līdz plecu zonai, segai jābūt nofiksētai, lai mazulis nevarētu to uzvilkt sev uz sejas, tādā veidā apgrūtinot elpošanu. Ieteicams segas vietā izmantot zīdaiņu guļammaisu, kas ir lieliska alternatīva segai un nodrošina to, ka bērns nevar uzvilkt segu sev virsū.

 

Gultas režģiem jābūt droši nostiprinātiem, gultas režģu atstarpes nedrīkst būt lielākas par 10 cm. Nav ieteicams gultiņu apklāt ar aizkariem, jo tas traucē gaisa plūsmu.

 

Mazuļa novietošana gultiņā

Bērnu jāliek gulēt tikai uz muguras, līdz viņš pats sāk grozīties un velties, un var izvēlēties sev patīkamāko gulēšanas pozu. Nedrīkst bērna gultiņā turēt mīkstās mantiņas, lupatiņas, dvieļus, pudelītes un citus priekšmetus, ko mazulis sev var uzraut virsū un šādi nosmakt. Ja gultiņa ir liela, labāk bērnu likt kājgalī, lai viņš nevarētu uzvilkt sev virsū sedziņu.

 

Gulta māmiņas tuvumā

Jaundzimušajam bērniņam ļoti svarīgs ir māmiņas tuvums – bērns guļot var just viņas klātbūtni, dzirdēt sirdspukstus un elpošanu. Tās ir tās skaņas kuras bērns pazīst, viņš ar tām ir dzīvojis iepriekšējos deviņus mēnešus. Tādēļ bērna gultiņa būtu jāiekārto blakus māmiņas gultai, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, jo tas samazina ZPNS riskus.

 

Gulēšana kopā ar māmiņu

Patlaban ir divi speciālistu viedokļi par bērna gulēšanu kopā ar māmiņu. Viena daļa speciālistu norāda, ka bērnam nevajadzētu gulēt vienā gultā ar māmiņu, savukārt otri uzsver, ka ir labi, ja bērns arī naktī atrodas pavisam tuvu māmiņai.

 

Ja bērna guļvieta tiek iekārtota vienā gultā ar māmiņu, jāievēro noteikti drošības pasākumi. Tāpat kā iepriekš, jāraugās, lai matracis un sega būtu atbilstoši bērna drošībai. Nav ieteicams iekārtot mazulim guļvietu dīvānos ar roku balstiem un mīkstajiem spilveniem, lai mazulis nepaveltos zem spilveniem un netiktu apgrūtināta viņa elpošana. Nedrīkst bērnu apsegt ar māmiņas segu, jo tā ir pārāk smaga un silta, līdz ar to var mazuli saspiest un apgrūtināt viņa elpošanu.

 

Mazulis nedrīkst gulēt kopā ar māmiņu, kura smēķē vai ir alkoholisko vai narkotisko vielu reibumā. Tāpat nav ieteicams māmiņai gulēt kopā ar bērnu, ja māmiņa ir saslimusi, ļoti slikti jūtas, ir fiziski pārgurusi – tas viss samazina viņas uztveres spējas un sajūtas, tādējādi, viņa netīšām var nodarīt pāri savam mazulim.

 

Temperatūra telpās

Vēl viens no ZPNS riskiem ir pārkaršana. Mazuļa labsajūtas nodrošināšanā liela nozīme ir atbilstošai istabas temperatūrai, tādēļ vecākiem jāpievērš uzmanība mazuļa apģērbam un segas biezumam.

 

Optimālā temperatūra istabā ir 21-23⁰C. Ja temperatūra ir virs 24⁰C, mazulim tas ir par daudz. Jāpiebilst, ka piemērotākā istabas temperatūra ziemā un vasarā var būt atšķirīga. Pastiprināta uzmanība jāpievērš tieši ziemas periodā, kad ir risks telpas pārsildīt un tādā veidā radīt nekomfortablus apstākļus mazulim. Statistika liecina, ka vairāk zīdaiņu pēkšņās nāves gadījumu notikuši tieši ziemas periodā.

 

Mazuļa apģērbs

Lai gan sabiedrībā ir uzskats, ka mazam zīdainītim nav termoregulācijas, speciālisti apgalvo, ka termoregulācija zīdainītim parādās sešu līdz divpadsmit stundu laikā pēc piedzimšanas. Mazulim siltuma regulācija norisinās līdzīgi kā pieaugušajiem, tomēr pastāv dažādi faktori, kas ietekmē bērna ķermeņa temperatūru un kuru dēļ tas var ātrāk zaudēt siltumu vai pārkarst. Lai gan mazuļiem ir plānāka āda, mazāka ķermeņa virsma un mazāk fizisko aktivitāšu, kas norāda, ka mazulim vajadzētu siltāku režīmu, tas nenozīmē, ka tam ir jādzīvo siltumnīcā.

 

Jāpievērš uzmanība, lai bērns būtu apģērbts atbilstoši gaisa temperatūrai telpā. Mazus bērnus iesaka labāk ģērbt plānāk nekā biezāk. Lai pārbaudītu, vai bērnam ir pietiekoši silti, speciālisti iesaka pārbaudīt pieri, degungalu un muguru, nevis vadīties pēc mazuļa roku siltuma.

 

Pārkaršana gultas vietās

Lai izvairītos no pārkaršanas riskiem jāpievērš uzmanība bērna sedziņas biezumam un siltumam. Ja bērns guļ viens pats, segai jābūt vieglai, siltai, pārklātai tā, lai netraucētu bērna elpošanu. Savukārt, ja bērns guļ blakus māmiņai, kur jau tā ir silta vide, pietiek, ja viņam mugurā ir uzvilkts kas plāns. Tas pats arī atteicas uz reizēm, kad bērns tiek barots ar krūti. Ēdot viņš pats iekarst, uzņem siltumu no māmiņas ķermeņa, tādēļ pirms barošanas jāpievērš uzmanība, lai bērns nebūtu pārāk silti apģērbts.

 

Rūpējieties par savu mazuli un ievērojiet visus iepriekš minētos norādījumus, lai izvairītos no ZPNS un citiem riskiem. Nodrošiniet savam mazulim komforta zonu, kurā viņš jutīsies ērti un kopā izbaudiet mazuļa pirmos dzīves mirkļus.


Neskaidrību vai svarīgu, ar bērna veselību saistītu, jautājumu gadījumos, ir iespēja zvanīt uz Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta izveidoto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās 17.00-8.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti) un saņemt kvalificētu mediķa padomu un konsultāciju vienkāršos saslimšanas gadījumos vai svarīgos medicīniskos jautājumos. Ārkārtas gadījumos, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvaniet uz tālruņa numuru 113.

 

©SPKC 2019. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC