Slimību profilakses un kontroles centrs

ECDC eksperti aktualizē Baltijas jūras vides piemērotības monitoringa kartes

30.07.2018

ECDC eksperti ik gadus vasaras sezonas laikā aktualizē Baltijas jūras vides piemērotības monitoringa kartes Vibrio ģints baktēriju augšanai Baltijas jūrā, jo saslimšanu var izraisīt ne tikai Vibrio cholerae, bet arī citas Vibrio sugas (V. parahaemolyticus, V. vulnificus un netoksigēnā V. cholerae). Interaktīvā karte ir pieejama ECDC vietnē:  https://e3geoportal.ecdc.europa.eu/SitePages/Vibrio%20Map%20Viewer.aspx   

 

No 13. jūlija dažās piekrastes teritorijās Igaunijā, Somijā, Dānijā, Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā un Krievijā vides piemērotība Vibrio augšanai Baltijas jūrā nākamajām piecām dienām tiek uzskatīta par vidēju līdz augstu.

 

Visbiežākās klīniskās izpausmes infekcijai ar citām vibrionu sugām ir gastroenterīts ar sliktu dūšu, vemšanu un caureju, otīti un brūču infekcijas, kas var būt smagas, ja tās savlaicīgi neatklāj (smagos gadījumos iespējama pat gangrēna un septicēmija). Smagākas komplikācijas var novērot, ja cilvēkam ir imūnsupresīvi traucējumi (piemēram, aknu slimība, vēzis, diabēts, HIV infekcija).

 

Norvēģija šogad ziņo par vienu Vibrio vulnificus infekcijas gadījumu Kāda sieviete ar vaļēju kājas jēlumu inficējās pēc peldēšanas Oslo jūrā.

 

Lai gan sporādiski gadījumi arī iepriekš tika ziņoti, citus gadus  tas notiek vēlāk vasarā (augusta beigās vai septembra sākumā). Tā kā citas Vibrio infekcijas, izņemot holēru, Norvēģijā un arī daudzviet citur pasaulē nav pakļautas ziņošanai, Vibrio vulnificus un citu neholeras vibrionu infekciju sastopamība nav zināma.

 

Cilvēkiem ar atklātām brūcēm vai jēlumiem nevajadzētu peldēties, vai arī šīs brūces pietiekoši nosegt, lai tām nepiekļūtu jūras ūdens. Vajadzētu arī izvairīties no peldūdens norīšanas.

 

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC