Slimību profilakses un kontroles centrs

Pasīvā smēķēšana

 

Pasīvā smēķēšana ir tabakas izstrādājumu sekundāro dūmu ieelpošana, kuras laikā nesmēķētājs ieelpo no tabakas izstrādājuma degšanas laikā izdalītos un smēķētāja izelpotos tabakas dūmus. Cigarešu dūmi ne tikai kairina pasīvā smēķētāja elpceļus, bet arī būtiski var kaitēt pasīvā smēķētāja veselībai.

 

Pasīvās smēķēšanas ietekme ir sabiedrībā izplatīts saslimstības un mirstības cēlonis. Pasīvā smēķēšana palielina plaušu audzēja saslimšanas risku, koronāro sirds slimību, var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

 

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sagatavoto Zaļo grāmatu „Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem: politikas iespējas ES līmenī”, Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Pasīvā smēķēšana darbā bijusi cēlonis vairāk nekā 7000 nāves gadījumu, savukārt pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai mājās izraisījusi vēl 72 000 nāves gadījumu.

 

Pasīvā smēķēšana ir saistīta ar elpceļu slimībām un tā ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģija vai hroniska plaušu slimība. Pat ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori. Sirds slimības ir visizplatītākais nāves iemesls Eiropas Savienībā gan smēķētāju, gan nesmēķētāju vidū.

 

„Otrreizējie dūmi” ir īpaši bīstami maziem bērniem un zīdaiņiem, jo tie ir saistīti ar pēkšņu zīdaiņu nāvi, pneimoniju, bronhītu, astmu un elpceļu saslimšanu, kā arī ar vidusauss iekaisumu. Tabakas dūmu iedarbība grūtniecēm var radīt mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības.

 

► Plašāka informācija par pasīvās smēķēšanas riskiem un ieteikumiem, kā pasargāt sevi un apkārtējos cilvēkus meklējama Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas izveidotajā mājas lapā www.pasivasmekesana.lv