1. Šie noteikumi nosaka infekcijas slimības, pret kurām obligāti veicama vakcinācija, vakcinējamo personu loku (tai skaitā atsevišķās profesijās nodarbinātās vai paaugstināta riska grupās ietilpstošās personas) un vakcinācijas kārtību, kā arī obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai.

2. Vakcināciju organizē un īsteno vakcinācijas iestādes (ārstniecības iestādes, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un pamatprasībām par higiēnisko un pretepidēmisko režīmu ārstniecības iestādē).

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

2.¹ Ārstniecības persona vakcināciju var veikt ārpus ārstniecības iestādes, ja tiek nodrošinātas šo noteikumu 17.punktā minētās prasības.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

3. Obligāti vakcinējami ir:

3.1. bērni – pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, rotavīrusu infekciju, cilvēka papilomas vīrusa infekciju, sezonālo gripu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

3.2. pieaugušie – pret difteriju un stingumkrampjiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu;

3.3. bērni un pieaugušie – pret trakumsērgu pēc saskares ar dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai ir aizdomas par viņu saslimšanu ar trakumsērgu;

3.4. grūtnieces – pret sezonālo gripu;

3.5. personas, kuras nav vakcinētas pret B hepatītu un saņem hroniskās hemodialīzes vai hemodiafiltrācijas procedūras, – pret B hepatītu;

3.6. nevakcinētas kontaktpersonas (bērni un pieaugušie) pēc epidemioloģiskām indikācijām – pret difteriju, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu;

3.7. bērni – pret ērču encefalītu saskaņā ar šo noteikumu 23.¹ punktu.

(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

3.¹ Ja bērns nav saņēmis šo noteikumu 3.1. apakšpunktā norādīto vakcīnu, viņam ir tiesības to saņemt līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (izņemot vakcināciju pret sezonālo gripu), ja to pieļauj vakcīnas lietošanas instrukcija un ja konkrētā vakcīna ir bijusi iekļauta vakcinācijas kalendārā laikā, kad bērnam bija šo noteikumu 1. pielikumā norādītais vakcinācijai atbilstošais vecums. Vakcināciju līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai veic, ievērojot vakcīnas lietošanas instrukcijā norādīto vakcinācijas shēmu un vakcīnas devu skaitu.

(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

5. Persona netiek vakcinēta, ja tai pēc attiecīgās vakcīnas lietošanas vai uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām ir konstatēta absolūtā vakcinācijas kontrindikācija (anafilakse). Personas vakcinācija var tikt atlikta personas veselības stāvokļa dēļ. Personas nevakcinēšanas vai vakcinācijas atlikšanas iemeslus ieraksta pacienta medicīniskajā dokumentācijā.

(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

6. Visus izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 3. un 23.¹ punktā minēto vakcināciju, tās organizēšanu, pārraudzību un kontroli, arī ar vakcīnu iegādi, medicīniskās dokumentācijas noformēšanu, vakcīnu ievadīšanu, kā arī ar vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) ārstēšanu, kas ietilpst normatīvajos aktos noteiktajā iedzīvotājiem sniedzamo ārstniecisko pakalpojumu minimumā, finansē no valsts pamatbudžeta.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr.738; MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

6.¹ (Svītrots ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376.)

7. Vakcinācijas iestādēm ir tiesības veikt vakcināciju par maksu, izmantojot vakcīnas, kas iegādātas ārpus valsts pasūtījuma, ja vakcinējamā persona vai viņas likumīgais pārstāvis tam piekrīt. Šādos gadījumos ārstniecības personu pienākums ir informēt pacientus par iespēju vakcinēties bez maksas ar citām vakcīnām, ja pastāv šāda iespēja.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

10.¹ Ģimenes ārsti katru gadu līdz 10.janvārim iesniedz Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam pārskatu par iepriekšējā gadā vakcinācijas kalendāra ietvaros vakcinētajām personām katrā ģimenes ārsta praksē atsevišķi, aizpildot vakcinācijas kalendāra ietvaros vakcinēto personu pārskata veidlapu (5.pielikums).

(MK 07.12.2010. noteikumu Nr.1103 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267)

11. Nacionālais veselības dienests kopīgi ar Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgo reģionālo nodaļu epidemiologiem izvērtē vakcinācijas rezultātus un vakcīnu izlietojumu, kā arī plāno un veic darbības, lai nodrošinātu maksimāla iedzīvotāju skaita vakcināciju.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr.738 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 21.02.2012. noteikumiem Nr.124; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267)

12. Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgo reģionālo nodaļu epidemiologi:

12.1. līdz katra mēneša divpadsmitajam datumam izvērtē un apkopo apkalpojamā teritorijā esošo vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumu un vakcīnu izlietojumu, veicot korekcijas, ja konstatētas neprecizitātes vai pasūtījums bez pamatojuma pārsniedz vakcinācijas iestādes vidējo vakcīnas izlietojumu paredzētajā pasūtījuma periodā, neatbilst vakcīnas izlietojuma prognozei un epidemioloģiskajai situācijai, kā arī ja netiek ņemts vērā vakcinācijas iestādē esošais vakcīnas atlikums. Apkopotos datus iesniedz Slimību profilakses un kontroles centrā;

12.2. (svītrots ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376);

12.3. analizē iedzīvotāju imunizācijas un saslimstības rādītājus un vakcīnu izlietojumu.

(Grozīts ar MK 03.01.2002. noteikumiem Nr.6; MK 23.12.2003. noteikumiem Nr.738; MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376; MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.487; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267)

13. Slimību profilakses un kontroles centrs:

13.1. plāno kopējo nepieciešamo vakcīnu daudzumu vakcinācijas kalendāra izpildei, ņemot vērā demogrāfiskos datus un vidējo preparātu patēriņu, un saskaņo to ar Veselības ministriju;

13.2. katru mēnesi līdz astoņpadsmitajam datumam apkopo datus par vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumu un veic korekcijas, ja pasūtījums neatbilst valsts iepirkto vakcīnu daudzumam mēnesī, kā arī iesniedz kopējo vakcīnu pasūtījumu zāļu lieltirgotavai, ar kuru Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu atbilstoši šo noteikumu 14.punktam un kura nodrošina vakcīnu piegādi vakcinācijas iestādēm šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, un Nacionālajam veselības dienestam;

13.3. nodrošina vakcinācijas kalendāra izpildes pārraudzību un, ja nepieciešams, organizē un ierosina pasākumus vakcinācijas uzlabošanai.

(Grozīts ar MK 03.01.2002. noteikumiem Nr.6; MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596; MK 23.12.2003. noteikumiem Nr.738; MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417; MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376; MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.487; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 21.02.2012. noteikumiem Nr.124; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267)

14. Nacionālais veselības dienests Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā iegādājas vakcīnas, lai veiktu vakcināciju pret šo noteikumu 3. un 23.¹ punktā minētajām infekcijas slimībām.

(MK 23.05.2006. noteikumu Nr.417 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 21.02.2012. noteikumiem Nr.124)

14.¹ Zāļu lieltirgotavas nodrošina vakcīnu uzglabāšanu un piegādi vakcinācijas iestādēm saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra iesniegto vakcinācijas iestāžu sarakstu un vakcīnu pasūtījumu ne vēlāk kā līdz katra mēneša pēdējam datumam.

(MK 05.06.2007. noteikumu Nr.376 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.487; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267)

15. (Svītrots ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376.)

16. Ārstniecības personas un/vai vakcinācijas iestādes laikus informē aprūpē esošos pacientus par vakcinācijas nepieciešamību.

17. Telpā, kurā veic vakcināciju ārpus vakcinācijas iestādes, atrodas:

17.1. dezinfekcijas līdzekļi injekcijas vietas dezinficēšanai un apstrādei;

17.2. vienreizējās lietošanas šļirces un vienreizējās lietošanas sistēmas šķīdumu intravenozai ievadīšanai;

17.3. termometrs, tonometrs un fonendoskops;

17.4. anafilaktiskā šoka terapijas līdzekļi;

17.5. paplāte vakcīnu, materiālu un instrumentu sagatavošanai;

17.6. termokonteiners vai aukstumsoma ar atdzesētiem (no +2 °C līdz +8 °C) aukstumelementiem īslaicīgai vakcīnu uzglabāšanai;

17.7. roku dezinfekcijas līdzekļi, kurus var lietot, nemazgājot rokas, ja nav mazgātnes ar aukstā un karstā ūdens padevi;

17.8. dūrienizturīgs konteiners lietoto adatu, materiālu un šļirču savākšanai.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

18. Vakcīnas uzglabā ledusskapī oriģinālā iepakojumā atbilstoši ražotāja noteiktajam uzglabāšanas temperatūras režīmam. Darbdienas sākumā un beigās pārbauda un reģistrē temperatūru ledusskapī, kā arī norāda temperatūras neatbilstības iemeslus un to novēršanas pasākumus, plānotos ledusskapja atslēgumus (ledusskapja atkausēšana un tīrīšana), profilaktiskās apskates, bojājumus un remontdarbus. Minētos ierakstus glabā trīs gadus.

(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

18.¹ Vakcinācijas iestādē, kur uzglabā vakcīnas, ir pasākumu plāns vakcīnu bojājuma novēršanai elektroapgādes pārtraukuma vai ledusskapja bojājuma gadījumā. Par pasākumu plāna izstrādi, aktualizāciju un piemērošanu atbild vakcinācijas iestādes vadītājs.

(MK 07.12.2010. noteikumu Nr.1103 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.446)

18.² Vakcinācijas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona vakcīnas saņemšanas laikā pārliecinās par vakcīnas transportēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību. Vakcinācijas iestāde nepieņem vakcīnu, ja iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir objektīvi pamatotas aizdomas par vakcīnas transportēšanas prasību neievērošanu.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.446 redakcijā)

18.³ Vakcinācijas iestādē atļauts lietot tikai tās vakcīnas, kuras vakcinācijas iestādei piegādājusi aptieka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju vai zāļu lieltirgotava – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.446 redakcijā)

18.⁴ Ja vakcinācijas iestādē konstatē lietošanai nederīgu vakcīnu, kas iegādāta par valsts budžeta līdzekļiem, vakcinācijas iestāde piecu darbdienu laikā aizpilda un iesniedz Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam pārskatu par vakcīnu norakstīšanu/atdošanu atpakaļ (8. pielikums).

(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

19. Vakcīnu no ledusskapja, termokonteinera vai aukstumsomas izņem pirms vakcinācijas. Vakcīnas nedrīkst lietot, ja:

19.1. vakcīnas flakonam (ampulai vai šļircei) nav marķējuma;

19.2. marķējuma informācija nav salasāma;

19.3. ir beidzies vakcīnas derīguma termiņš;

19.4. ir atklāta marķējumā sniegtās informācijas neatbilstība saturam;

19.5. vakcīnas flakonam (ampulai vai šļircei) ir bojājumi;

19.6. konstatēta vakcīnas vai šķīdinātāja redzama neatbilstība lietošanas instrukcijā norādītajām fizikālajām īpašībām;

19.7. vakcīnas šķīdinātājs nav paredzēts konkrētajai vakcīnai;

19.8. ir aizdomas vai pazīmes, kas liecina par vakcīnas uzglabāšanas režīma neievērošanu.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)

20. Vakcinācijas laikā ir pieejami telefona sakari neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukšanai.

21. (Svītrots ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr. 416)

22. Iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas.

23.¹ Pret ērču encefalītu vakcinē bērnus no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai:

23.¹1. teritorijās, kurās saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epide­mioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu (ērču encefalīta endēmiskās teritorijās), ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā;

23.¹2. bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās bērnu vakcināciju plāno un organizē attiecīgās iestādes administrācija.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267)

24. Pirms vakcinācijas ārstniecības persona informē vakcinējamo personu vai tās likumīgo pārstāvi:

24.1. par vakcīnas efektivitāti infekcijas slimības profilaksē, aizsardzības efekta ilgumu un ieteicamo vakcinācijas atkārtošanu;

24.2. par organisma reakciju, kas var rasties vakcinējoties vai pēc vakcinācijas;

24.3. par profilakses pasākumiem, lai samazinātu iespējamo blakusparādību smagumu, un gadījumiem, kad nepieciešama ārstniecības personas palīdzība.

25. Ārstniecības persona pirms katras vakcinācijas noskaidro vakcinējamās personas veselības stāvokli, kā arī relatīvās kontrindikācijas vakcinācijas veikšanai un citus piesardzības aspektus, kuru dēļ vakcinācija ir jāatliek, vai iespējamo absolūto kontrindikāciju (anafilakse), kad vakcinācija netiek veikta.

(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

26. Ārstniecības persona ir atbildīga:

26.1. par vakcinācijas absolūtās kontrindikācijas vai relatīvo kontrindikāciju noskaidrošanu. Ja vakcinējamai personai konstatēta relatīvā kontrindikācija vai nepieciešams ievērot piesardzību citu iemeslu dēļ, attiecīgā persona vai viņas likumīgie pārstāvji tiek informēti par laiku, kad nepieciešams ierasties uz atkārtotu apskati vai vakcināciju;

26.2. par vakcinācijas higiēniskās un epidēmiskās drošības prasību ievērošanu, arī par vakcīnas pareizu ievadīšanu, vakcinējamās personas medicīnisko novērošanu pēcvakcinācijas periodā atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu noteiktajā laikposmā;

26.3. par to, lai vizītes laikā pacientam saskaņā ar vakcinācijas kalendāru veiktu visas nepieciešamās un atbilstoši veselības stāvoklim iespējamās vakcinācijas.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr. 417; MK 19.03.2019. noteikumiem Nr. 125)

26.¹ Primārās aprūpes ārsta pienākums ir apzināt vakcinācijas statusu tā aprūpē reģistrētajiem pacientiem un nodrošināt vakcinācijas pēctecības uzraudzību.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.446 redakcijā)

27. Veicot vakcināciju, ārstniecības personas pienākums ir:

27.1. aizpildīt medicīnisko dokumentāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtībai un ierakstīt potēšanas pasē vakcīnas nosaukumu, vakcinēšanas datumu, vakcīnas sēriju un ievadīto daudzumu, ievadīšanas veidu, kā arī apliecināt minētos ierakstus ar parakstu. Vakcinējot pret dzelteno drudzi, saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem izsniedz Starptautisko vakcinācijas vai profilakses apliecību, ko aizpilda angļu valodā;

27.2. rakstiski informēt personu par laiku, kad nepieciešams atkārtoti vakcinēties vai veikt citas vakcinācijas;

27.3. skaidrot vakcinācijas nozīmi un, ja vakcinācija nav iekļauta vakcinācijas kalendārā, ieteikt personām, kuras pieder pie riska grupām, atbilstoši individuālajam riskam vai medicīniskajām indikācijām vakcinēties pret sezonālo gripu, ērču encefalītu, A hepatītu, B hepatītu, pneimokoku infekciju, meningokoku infekciju, vējbakām, garo klepu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu un cilvēka papilomas vīrusa infekciju.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr. 417; MK 10.06.2008. noteikumiem Nr. 416; MK 19.03.2019. noteikumiem Nr. 125)

28. Ja vakcinējamā persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot minētajai personai attiecīgā profilakses pasākuma nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja vakcinējamā persona nemaina savu lēmumu, ārstniecības persona rakstiski noformē atteikumu un vakcinējamā persona to paraksta.

(MK 03.01.2002. noteikumu Nr.6 redakcijā)

29. Līdz jaunu potēšanas pasu izdošanai ir atļauts izmantot esošās potēšanas pases. Potēšanas pasēs, kas tiks izdotas pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, obligāti jānorāda šāda informācija:

29.1. personas vārds, uzvārds, personas kods, vecums vakcinācijas un imunitātes pārbaudes dienā;

29.2. vakcinācijas datums, vakcīnas nosaukums, ievadītās vakcīnas daudzums, ievadīšanas veids, sērija, vakcīnas ražotājs, atzīme par vakcīnas izraisītajām blakusparādībām, ārstniecības personas uzvārds, paraksts un zīmogs;

29.3. imunitātes pārbaudes datums, rezultāts, ārstniecības personas uzvārds, paraksts un zīmogs.

30. Arodinfekcijas (infekcijas slimība, ar kuru cilvēks var inficēties, ja, pildot darba pienākumus, viņš nonāk saskarē ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem, kuri satur vai var saturēt infekcijas slimību izraisītājus, kā arī ar slimības izraisītāju pārnēsātājiem, infekciozām personām vai dzīvniekiem) novēršanai darbiniekus obligāti vakcinē pret šādām infekcijas slimībām: B hepatītu, trakumsērgu, ērču encefalītu un dzelteno drudzi.

31. Darba devēju un izglītības iestāžu vadītāju (turpmāk - darba devējs) pienākums ir:

31.1. novērtēt katra darbinieka, studenta un audzēkņa (turpmāk - darbinieks) inficēšanās risku, ņemot vērā viņa konkrētos funkcionālos pienākumus un darba vai prakses apstākļus;

31.2. pilnīgi, objektīvi un skaidri informēt darbiniekus par inficēšanās risku, slimības sekām, vakcinācijas drošību un efektivitāti, kā arī darbinieku tiesībām un pienākumiem jautājumos, kas saistīti ar vakcināciju;

31.3. atbilstoši inficēšanās riskam nodrošināt darbiniekiem bezmaksas vakcīnu un vakcināciju pret šo noteikumu 30.punktā minētajām infekcijas slimībām un, ja nepieciešams, - atkārtotu vakcināciju (informējot par to saskaņā ar šo noteikumu 31.2.apakšpunktu), kā arī nodrošināt iespēju tās veikšanai;

31.4. kontrolēt darbinieku vakcināciju atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītajai shēmai un pārbaudīt potēšanas pases;

31.5. ne mazāk kā 10 gadus glabāt arodinficēšanās riskam pakļauto darbinieku sarakstus un dokumentus par attiecīgo darbinieku vakcināciju un laboratoriskajām pārbaudēm. B hepatīta arodinficēšanās riska gadījumos dokumentu glabāšanas laiks ir 40 gadu;

31.6. ja nepieciešams, par šo noteikumu 31.1. un 31.2.apakšpunktā minēto pasākumu pilnīgu vai daļēju izpildi vienoties ar ārstniecības personu vai epidemiologu.

32. Izglītības iestādes un sociālās aprūpes iestādes vadītāja pienākums ir pieprasīt, lai izglītojamais vai sociāli aprūpējamā persona, iestājoties izglītības vai sociālās aprūpes iestādē, iesniegtu ārstniecības personas apliecinātu izziņu, kurā norādīts, kādu vakcīnu persona ir saņēmusi atbilstoši vakcinācijas kalendāram.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

33. Pret B hepatītu obligāti vakcinējami darbinieki, kuri regulāri (vismaz reizi mēnesī), pildot darba pienākumus vai mācībās, nonāk tiešā saskarē ar pacientiem vai cilvēku bioloģiskajiem materiāliem, kas var saturēt vai pārnest B hepatīta vīrusu, vai ar šiem materiāliem piesārņotiem objektiem:

33.1. ārstniecības personas, kuras sniedz medicīnisko palīdzību vai veic šādas diagnostiskas vai ārstnieciskas procedūras:

33.1.1. asins ņemšanu;

33.1.2. ķirurģiskas un līdzīgas invazīvas iejaukšanās;

33.1.3. injekcijas;

33.1.4. brūču apstrādi un pārsiešanu;

33.1.5. aprūpi dzemdību laikā;

33.1.6. zobārstniecības procedūras;

33.1.7. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu;

33.1.8. patoloģiski anatomisko izmeklēšanu;

33.1.9. laboratoriskas pārbaudes;

33.1.10. asins pārliešanu;

33.1.11. akupunktūru;

33.1.12. reanimācijas un anestēzijas ierīču apkalpošanu;

33.1.13. mikrobioloģiskus eksperimentus ar aktīvu B hepatīta izraisītāju;

33.1.14. B hepatīta slimnieku fizikālo izmeklēšanu;

33.2. ārstniecības, rehabilitācijas un profilakses iestāžu palīgpersonāls, arī personas, kuras mazgā un sterilizē medicīniskos instrumentus, apkopēji un veļas mazgātavu darbinieki;

33.3. medicīnas studenti un medicīnas skolu audzēkņi, kuri ir medicīniskajā praksē ārstniecības iestādē;

33.4. personas, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, kā arī saistītas ar tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūrām.

34. Darbiniekiem, kuri ir obligāti vakcinējami pret B hepatītu, pirms šo noteikumu 33.punktā minēto darbu un nodarbību uzsākšanas un vakcinācijas ir tiesības uz vienreizēju laboratorisko pārbaudi pārnestas vai esošas B hepatīta infekcijas noteikšanai. Izdevumus, kas saistīti ar attiecīgajām pārbaudēm, darbiniekiem sedz darba devējs, bet studentiem un medicīnas skolu audzēkņiem - mācību iestāde. Personas, kurām ir konstatēta pārnesta vai esoša B hepatīta infekcija, nav jāvakcinē.

35. Pret trakumsērgu obligāti vakcinējami veterinārmedicīnas speciālisti un apmācībā esošas personas, kuras nodarbojas ar dzīvnieku ārstēšanu un aprūpi, virusoloģisko laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar aktīvu trakumsērgas vīrusu, patoloģiskās morfoloģijas laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar dzīvnieku audiem, un klaiņojošu dzīvnieku ķērāji.

36. Pret dzelteno drudzi obligāti vakcinējami jūras kuģu un lidmašīnu apkalpes locekļi, kuri veic reisus uz minētās infekcijas skartajām valstīm, un mikrobioloģijas laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar aktīviem slimības izraisītājiem. Dzeltenā drudža skarto valstu sarakstu nosaka Pasaules veselības organizācija.

37. Pret ērču encefalītu obligāti vakcinējami mežstrādnieki, mežsargi, mežziņi, virsmežziņi, vides valsts inspektori, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuriem, pildot dienesta pienākumus, pastāv risks inficēties ar ērču encefalīta vīrusu, mikrobioloģijas laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar aktīvu ērču encefalīta vīrusu, un citas personas, kuras tiešā saskarē ar ērču encefalīta pārnēsātājiem nonāk, pildot darba pienākumus vai mācību laikā.

(Grozīts ar MK 29.11.2002. noteikumiem Nr.520)

38. Lai saņemtu šo noteikumu 30.punktā minēto vakcīnu, darba devējs vai darbinieks informē vakcinācijas iestādi par nepieciešamo vakcināciju. Vakcinācijas iestāde saskaņā ar šo noteikumu 10., 12. un 13.punktu plāno, pasūta un saņem vakcīnas, norādot vakcinācijas mērķi, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iegādājas vakcīnas tieši no licencētām zāļu lieltirgotavām, ja lieltirgotava nodrošina vakcīnu uzglabāšanu un transportēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

39. Ja darbinieks atsakās no vakcinācijas pret šo noteikumu 30.punktā minētajām slimībām, darba devēja pienākums ir noformēt atteikšanos rakstiski. Dokumentu paraksta darbinieks, darba devējs vai viņa pārstāvis.

(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)

40. Ja ārstniecības persona, kura veic ķirurģiskas procedūras, invazīvas manipulācijas, ginekoloģiskas apskates, sniedz stomatoloģisko palīdzību un pieņem dzemdības, nav vakcinēta pret B hepatītu, tā katru gadu laboratoriski pārbaudāma B hepatīta izraisītāju klātbūtnes noteikšanai.

41. Ja darbinieks, kurš nav pakļauts obligātai vakcinācijai pret B hepatītu, pildot darba pienākumus, cieš nelaimes gadījumā, kurā tam tiek ievadīts vīrusu saturošs bioloģisks materiāls, vai darbinieka gļotāda vai bojātā āda nonāk saskarē ar minēto materiālu, darba devēja pienākums ir nekavējoties nodrošināt darbinieka bezmaksas vakcināciju pret B hepatītu.

42. Ja darbinieks pieder pie obligāti vakcinējamo personu grupas, viņa pienākums ir pēc darba devēja, Veselības inspekcijas un Valsts darba inspekcijas amatpersonu, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologu pieprasījuma uzrādīt potēšanas pasi.

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.50; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267)

43. Studenti un medicīnas skolu audzēkņi, kuri nav vakcinēti pret šo noteikumu 30.punktā minētajām infekcijas slimībām, nedrīkst piedalīties nodarbībās, ja to laikā viņi var tikt pakļauti inficēšanās riskam ar B hepatītu, trakumsērgu, dzelteno drudzi vai ērču encefalītu.

44. Nevakcinēts darbinieks, ja darba devējs nav nodrošinājis vakcināciju, ir tiesīgs atteikties no tādu darba pienākumu pildīšanas, kas viņu pakļauj inficēšanās riskam ar šo noteikumu 30.punktā minētajām infekcijas slimībām.

45. Veselības inspekcija kontrolē:

45.1. telpas, kur tiek veikta vakcinācija, un higiēnisko un epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu vakcinācijas laikā;

45.2. sertifikātu esību ārstniecības personām, kuras veic vakcināciju, kā arī medicīnisko dokumentāciju un vakcinācijas iestādes nodrošinājumu ar anafilaktiskā šoka terapijas līdzekļiem;

45.3. vakcīnu izplatīšanu un lietošanu.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.03.2019. noteikumiem Nr. 125)

46. (Svītrots ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.50.)

47. Ja netiek ievērotas vakcinācijas higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, Veselības inspekcijas amatpersonām ir tiesības pieņemt lēmumu par vakcinācijas apturēšanu attiecīgajā vakcinācijas iestādē. Par pieņemto lēmumu tās nekavējoties informē Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologu un Nacionālo veselības dienestu.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.50 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 21.02.2012. noteikumiem Nr.124; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267)

48. (Svītrots ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr. 50)

49. Šo noteikumu 37.punkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri (izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm, attiecībā uz kuriem 37.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri), 33.punkts - ar 2002.gada 1.janvāri, izņemot 33.2., 33.3. un 33.4.apakšpunktu, kuri stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri, un 35.punkts - ar 2003.gada 1.janvāri.

(Grozīts ar MK 23.10.2001. noteikumiem Nr.453)

50. (Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026)

51. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra noteikumus Nr.24 "Vakcinācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 18./19.nr.).

52. (Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026)

53. Vakcināciju pret vējbakām bērniem 15 mēnešu vecumā uzsāk ar 2008.gada 2.janvāri.

(MK 05.06.2007. noteikumu Nr.376 redakcijā)

54. Šo noteikumu 23.¹2. apakšpunkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā)

55. Vakcināciju pret pneimokoku infekciju divus mēnešus veciem bērniem uzsāk ar 2010.gada 1.janvāri.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā)

56. Vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 12 gadus vecām meitenēm uzsāk ar 2010.gada 1.septembri.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā)

57. Vakcināciju pret rotavīrusu infekciju divus mēnešus veciem bērniem uzsāk ar 2015.gada 1.janvāri.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2010. noteikumiem Nr.1103; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1453)

58. (Svītrots ar MK 21.02.2012. noteikumiem Nr.124)

59. Šo noteikumu 10.3.2.apakšpunkts zaudē spēku 2010.gada 20.decembrī.

(MK 07.12.2010. noteikumu Nr.1103 redakcijā)

60. Vakcināciju pret vējbakām septiņus gadus veciem bērniem (2.deva) uzsāk ar 2019. gada 1. janvāri.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1453 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 786)

61. Prasība vakcinācijas iestādēm aizpildīt pārskatu par vakcīnu norakstīšanu/atdošanu atpakaļ stājas spēkā 2019. gada 1. aprīlī.

(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

62. Vakcināciju pret gripu sešus līdz 23 mēnešus (ieskaitot) veciem bērniem un grūtniecēm uzsāk ar 2019. gada 1. oktobri.

(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

63. Kombinēto vakcīnu pret difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu 14 gadus veciem bērniem lieto līdz 2019. gada 31. decembrim.

(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1453 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2010.gada 10.maija Direktīvas 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatlīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē.